14. Dutiyasuṇisāvimānavatthu

116. “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;

obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.

117. “Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

118. “Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

119. Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā;

pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ.

120. “Ahaṃ manussesu manussabhūtā, suṇisā ahosiṃ sasurassa gehe;

121. “addasaṃ virajaṃ bhikkhuṃ, vippasannamanāvilaṃ;

tassa adāsahaṃ bhāgaṃ, pasannā sehi pāṇibhi;
kummāsapiṇḍaṃ datvāna, modāmi nandane vane.

122. “Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati;

uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.

123. “Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, manussabhūtā yamakāsi puññaṃ;

tenamhi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Dutiyasuṇisāvimānaṃ cuddasamaṃ.