13. Ḍhubbaripetavatthuvaṇṇanā
Ahu rājā brahmadattoti idaṃ ubbaripetavatthuṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ upāsikaṃ ārabbha kathesi Sāvatthiyaṃ kira aññatarāya upāsikāya sāmiko kālamakāsi. Sā pativiyogadukkhāturā socantī āḷāhanaṃ gantvā rodati. Bhagavā tassā sotāpattiphalassa upanissayasampattiṃ disvā karuṇāya sañcoditamānaso hutvā tassā gehaṃ gantvā paññatte āsane nisīdi. Upāsikā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ satthā “kiṃ, upāsike, socasī”ti vatvā “āma, bhagavā, piyavippayogena socāmī”ti vutte tassā sokaṃ apanetukāmo atītaṃ āhari. Atīte pañcālaraṭṭhe kapilanagare cūḷanībrahmadatto nāma rājā ahosi. So agatigamanaṃ pahāya attano vijite pajāya hitakaraṇanirato dasa rājadhamme akopetvā rajjaṃ anusāsamāno kadāci “attano rajje kiṃ vadantī”ti sotukāmo tunnavāyavesaṃ gahetvā eko adutiyo nagarato nikkhamitvā gāmato gāmaṃ janapadato janapadaṃ vicaritvā sabbarajjaṃ akaṇṭakaṃ anupapīḷaṃ manusse sammodamāne apārutaghare maññe viharante disvā somanassajāto nivattitvā nagarābhimukho āgacchanto aññatarasmiṃ gāme ekissā vidhavāya duggatitthiyā gehaṃ pāvisi. Sā taṃ disvā āha– “ko nu tvaṃ, ayyo, kuto vā āgatosī”ti? “Ahaṃ tunnavāyo, bhadde, bhatiyā tunnavāyakammaṃ karonto vicarāmi. Yadi tumhākaṃ tunnavāyakammaṃ atthi, bhattañca vetanañca detha, tumhākampi kammaṃ karomī”ti. “Natthamhākaṃ kammaṃ bhattavetanaṃ vā, aññesaṃ karohi, ayyā”ti. So tattha katipāhaṃ vasanto dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ tassā dhītaraṃ disvā mātaraṃ āha– “ayaṃ dārikā kiṃ kenaci katapariggahā, udāhu akatapariggahā. Sace pana kenaci akatapariggahā, imaṃ mayhaṃ detha, ahaṃ tumhākaṃ sukhena jīvanūpāyaṃ kātuṃ samattho”ti. “Sādhu, ayyā”ti sā tassa taṃ adāsi. So tāya saddhiṃ katipāhaṃ vasitvā tassā kahāpaṇasahassaṃ datvā “ahaṃ katipāheneva nivattissāmi. Bhadde tvaṃ mā ukkaṇṭhasī”ti vatvā attano nagaraṃ gantvā, nagarassa ca tassa gāmassa ca antare maggaṃ samaṃ kārāpetvā alaṅkārāpetvā mahatā rājānubhāvena tattha gantvā taṃ dārikaṃ kahāpaṇarāsimhi ṭhapetvā suvaṇṇarajatakalasehi nhāpetvā “ubbarī”ti nāmaṃ kārāpetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapetvā tañca gāmaṃ tassā ñātīnaṃ datvā mahatā rājānubhāvena taṃ nagaraṃ ānetvā tāya saddhiṃ abhiramamāno yāvajīvaṃ rajjasukhaṃ anubhavitvā āyupariyosāne kālamakāsi. Kālakate ca tasmiṃ, kate ca sarīrakicce ubbarī pativiyogena sokasallasamappitahadayā āḷāhanaṃ gantvā bahū divase gandhapupphādīhi pūjetvā rañño guṇe kittetvā ummādappattā viya kandantī paridevantī āḷāhanaṃ padakkhiṇaṃ karoti. Tena ca samayena amhākaṃ bhagavā bodhisattabhūto isipabbajjaṃ pabbajitvā adhigatajjhānābhiñño himavantassa sāmantā aññatarasmiṃ araññāyatane viharanto sokasallasamappitaṃ ubbariṃ dibbena cakkhunā disvā ākāsena āgantvā dissamānarūpo ākāse ṭhatvā tattha ṭhite manusse pucchi– “kassidaṃ āḷāhanaṃ, kassatthāya cāyaṃ itthī ‘brahmadatta, brahmadattā’ti kandantī paridevatī”ti. Taṃ sutvā manussā “brahmadatto nāma pañcālānaṃ rājā, so āyupariyosāne kālamakāsi, tassidaṃ āḷāhanaṃ, tassa ayaṃ aggamahesī ubbarī nāma ‘brahmadatta, brahmadattā’ti tassa nāmaṃ gahetvā kandantī paridevatī”ti āhaṃsu. Tamatthaṃ dīpentā saṅgītikārā–
368. “Ahu rājā brahmadatto, pañcālānaṃ rathesabho;
ahorattānamaccayā, rājā kālamakrubbatha.
369. “Tassa āḷāhanaṃ gantvā, bhariyā kandati ubbari;
brahmadattaṃ apassantī, brahmadattāti kandati.
370. “Isi ca tattha āgacchi, sampannacaraṇo muni;
so ca tattha apucchittha, ye tattha su samāgatā.
371. “‘Kassa idaṃ āḷāhanaṃ, nānāgandhasameritaṃ;
kassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ;
brahmadattaṃ apassantī, brahmadattāti kandati’.
372. “Te ca tattha viyākaṃsu, ye tattha su samāgatā;
brahmadattassa bhaddante, brahmadattassa mārisa.
373. “Tassa idaṃ āḷāhanaṃ, nānāgandhasameritaṃ;
tassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ;
brahmadattaṃ apassantī, brahmadattāti kandatī”ti.– Cha gāthā ṭhapesuṃ.
368-9. Tattha ahūti ahosi. Pañcālānanti pañcālaraṭṭhavāsīnaṃ, pañcālaraṭṭhasseva vā. Ekopi hi janapado janapadikānaṃ rājakumārānaṃ vasena ruḷhiyā “pañcālānan”ti bahuvacanena niddisīyati. Rathesabhoti rathesu usabhasadiso, mahārathoti attho. Tassa āḷāhananti tassa rañño sarīrassa daḍḍhaṭṭhānaṃ. 370. Isīti jhānādīnaṃ guṇānaṃ esanaṭṭhena isi. Tatthāti tasmiṃ ubbariyā ṭhitaṭṭhāne, susāneti attho. Āgacchīti agamāsi. Sampannacaraṇoti sīlasampadā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, jāgariyānuyogo, saddhādayo satta saddhammā, cattāri rūpāvacarajhānānīti imehi pannarasahi caraṇasaṅkhātehi guṇehi sampanno samannāgato, caraṇasampannoti attho. Munīti attahitañca parahitañca munāti jānātīti muni. So ca tattha apucchitthāti so tasmiṃ ṭhāne ṭhite jane paṭipucchi. Ye tattha su samāgatāti ye manussā tattha susāne samāgatā. Sūti nipātamattaṃ. “Ye tatthāsuṃ samāgatā”ti vā pāṭho. Āsunti ahesunti attho. 371. Nānāgandhasameritanti nānāvidhehi gandhehi samantato eritaṃ upavāsitaṃ. Itoti manussalokato. Dūragatanti paralokaṃ gatattā vadati. Brahmadattāti kandatīti brahmadattāti evaṃ nāmasaṃkittanaṃ katvā paridevanavasena avhāyati. 372-3. Brahmadattassa bhaddante, brahmadattassa mārisāti mārisa, nirāmayakāyacitta mahāmuni brahmadattassa rañño idaṃ āḷāhanaṃ, tasseva brahmadattassa rañño ayaṃ bhariyā, bhaddaṃ te tassa ca brahmadattassa bhaddaṃ hotu, tādisānaṃ mahesīnaṃ hitānucintanena paraloke ṭhitānampi hitasukhaṃ hotiyevāti adhippāyo. Atha so tāpaso tesaṃ vacanaṃ sutvā anukampaṃ upādāya ubbariyā santikaṃ gantvā tassā sokavinodanatthaṃ–
374. “Chaḷāsītisahassāni, brahmadattassanāmakā;
imasmiṃ āḷāhane daḍḍhā, tesaṃ kamanusocasī”ti.–
Gāthamāha Tattha chaḷāsītisahassānīti chasahassādhika-asītisahassasaṅkhā. Brahmadattassanāmakāti brahmadattoti evaṃnāmakā. Tesaṃ kamanusocasīti tesaṃ chaḷāsītisahassasaṅkhātānaṃ brahmadattānaṃ katamaṃ brahmadattaṃ tvaṃ anusocasi, katamaṃ paṭicca te soko uppannoti pucchi.
Evaṃ pana tena isinā pucchitā ubbarī attanā adhippetaṃ brahmadattaṃ ācikkhantī–
375. “Yo rājā cūḷanīputto, pañcālānaṃ rathesabho;
taṃ bhante anusocāmi, bhattāraṃ sabbakāmadan”ti.–
Gāthamāha. Tattha cūḷanīputtoti evaṃnāmassa rañño putto. Sabbakāmadanti mayhaṃ sabbassa icchiticchitassa dātāraṃ, sabbesaṃ vā sattānaṃ icchitadāyakaṃ.
Evaṃ ubbariyā vutte puna tāpaso–
376. “Sabbevāhesuṃ rājāno, brahmadattassanāmakā;
sabbeva cūḷanīputtā, pañcālānaṃ rathesabhā.
377. “Sabbesaṃ anupubbena, mahesittamakārayi;
kasmā purimake hitvā, pacchimaṃ anusocasī”ti.– Gāthādvayamāha.
376. Tattha sabbevāhesunti sabbeva te chaḷāsītisahassasaṅkhā rājāno brahmadattassa nāmakā cūḷanīputtā pañcālānaṃ rathesabhāva ahesuṃ. Ime rājabhāvādayo visesā tesu ekassāpi nāhesuṃ. 377. Mahesittamakārayīti tvañca tesaṃ sabbesampi anupubbena aggamahesibhāvaṃ akāsi, anuppattāti attho. Kasmāti guṇato ca sāmikabhāvato ca avisiṭṭhesu ettakesu janesu purimake rājāno pahāya pacchimaṃ ekaṃmeva kasmā kena kāraṇena anusocasīti pucchi. Taṃ sutvā ubbarī saṃvegajātā puna tāpasaṃ–
378. “Ātume itthibhūtāya, dīgharattāya mārisa;
yassā me itthibhūtāya, saṃsāre bahubhāsasī”ti.–
Gāthamāha. Tattha ātumeti attani. Itthibhūtāyāti itthibhāvaṃ upagatāya. Dīgharattāyāti dīgharattaṃ. Ayañhettha adhippāyo– itthibhūtāya attani sabbakālaṃ itthīyeva hoti, udāhu purisabhāvampi upagacchatīti. Yassā me itthibhūtāyāti yassā mayhaṃ itthibhūtāya evaṃ tāva bahusaṃsāre mahesibhāvaṃ mahāmuni tvaṃ bhāsasi kathesīti attho. “Āhu me itthibhūtāyā”ti vā pāṭho. Tattha āti anussaraṇatthe nipāto. Āhu meti sayaṃ anussaritaṃ aññātamidaṃ mayā, itthibhūtāya itthibhāvaṃ upagatāya evaṃ mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ aparāparuppatti ahosi. Kasmā? Yasmā yassā me itthibhūtāya sabbesaṃ anupubbena mahesittamakārayi, kiṃ tvaṃ, mahāmuni, saṃsāre bahuṃ bhāsasīti yojanā.
Taṃ sutvā tāpaso ayaṃ niyamo saṃsāre natthi “itthī itthīyeva hoti, puriso puriso evā”ti dassento–
379. “Ahu itthī ahu puriso, pasuyonimpi āgamā;
evametaṃ atītānaṃ, pariyanto na dissatī”ti.–
Gāthamāha. Tattha ahu itthī ahu purisoti tvaṃ kadāci itthīpi ahosi, kadāci purisopi ahosi. Na kevalaṃ itthipurisabhāvameva, atha kho pasu yonimpi agamāsi, kadāci pasubhāvampi agamāsi, tiracchānayonimpi upagatā ahosi. Evametaṃ atītānaṃ, pariyanto na dissatīti evaṃ yathāvuttaṃ etaṃ itthibhāvaṃ purisabhāvaṃ tiracchānādibhāvañca upagatānaṃ atītānaṃ attabhāvānaṃ pariyanto ñāṇacakkhunā mahatā ussāhena passantānampi na dissati. Na kevalaṃ taveva, atha kho sabbesampi saṃsāre paribbhamantānaṃ sattānaṃ attabhāvassa pariyanto na dissateva na paññāyateva. Tenāha bhagavā–
“Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsaratan”ti (saṃ. ni. 2.124).
Evaṃ tena tāpasena saṃsārassa apariyantataṃ kammassakatañca vibhāventena desitaṃ dhammaṃ sutvā saṃsāre saṃviggahadayā dhamme ca pasannamānasā vigatasokasallā hutvā attano pasādaṃ sokavigamanañca pakāsentī–
380. “Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
381. “Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ;
yo me sokaparetāya, patisokaṃ apānudi.
382. “Sāhaṃ abbūḷhasallāsmi, sītibhūtāsmi nibbutā;
na socāmi na rodāmi, tava sutvā mahāmunī”ti.–
Tisso gāthā abhāsi. Tāsaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva.
Idāni saṃviggahadayāya ubbariyā paṭipattiṃ dassento satthā–
383. “Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, samaṇassa subhāsitaṃ;
pattacīvaramādāya, pabbaji anagāriyaṃ.
384. “Sā ca pabbajitā santā, agārasmā anagāriyaṃ;
mettacittaṃ ābhāvesi, brahmalokūpapattiyā.
385. “Gāmā gāmaṃ vicarantī, nigame rājadhāniyo;
uruveḷā nāma so gāmo, yattha kālamakrubbatha.
386. “Mettacittaṃ ābhāvetvā, brahmalokūpapattiyā;
itthicittaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahū”ti.– Catasso gāthā abhāsi.
383-4. Tattha tassāti tassa tāpasassa. Subhāsitanti suṭṭhu bhāsitaṃ, dhammanti attho. Pabbajitā santāti pabbajjaṃ upagatā samānā, pabbajitvā vā hutvā santakāyavācā. Mettacittanti mettāsahagataṃ cittaṃ. Cittasīsena mettajjhānaṃ vadati. Brahmalokūpapattiyāti tañca sā mettacittaṃ bhāventī brahmalokūpapattiyā abhāvesi, na vipassanāpādakādi-atthaṃ. Anuppanne hi buddhe brahmavihārādike bhāventā tāpasaparibbājakā yāvadeva bhavasampatti-atthameva bhāvesuṃ. 385-6. Gāmā gāmanti gāmato aññaṃ gāmaṃ. Ābhāvetvāti vaḍḍhetvā brūhetvā. “Abhāvetvā”ti keci paṭhanti, tesaṃ a-kāro nipātamattaṃ. Itthicittaṃ virājetvāti itthibhāve cittaṃ ajjhāsayaṃ abhiruciṃ virājetvā itthibhāve virattacittā hutvā. Brahmalokūpagāti paṭisandhiggahaṇavasena brahmalokaṃ upagamanakā ahosi. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānameva. Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā tassā upāsikāya sokaṃ vinodetvā upari catusaccadesanaṃ akāsi. Saccapariyosāne sā upāsikā sotāpattiphale patiṭṭhahi. Sampattaparisāya ca desanā sātthikā ahosīti.
Ubbaripetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.
Iti khuddaka-aṭṭhakathāya petavatthusmiṃ
Terasavatthupaṭimaṇḍitassa
Dutiyassa ubbarivaggassa atthasaṃvaṇṇanā niṭṭhitā.