6. Seriṇīpetivatthuvaṇṇanā

Naggā dubbaṇṇarūpāsīti idaṃ satthari jetavane viharante seriṇīpetiṃ ārabbha vuttaṃ. Kururaṭṭhe kira hatthinipure seriṇī nāma ekā rūpūpajīvinī ahosi. Tattha ca uposathakaraṇatthāya tato tato bhikkhū sannipatiṃsu. Puna mahābhikkhusannipāto ahosi. Taṃ disvā manussā tilataṇḍulādiṃ sappinavanītamadhu-ādiñca bahuṃ dānūpakaraṇaṃ sajjetvā mahādānaṃ pavattesuṃ. Tena ca samayena sā gaṇikā assaddhā appasannā maccheramalapariyuṭṭhitacittā tehi manussehi “ehi tāva idaṃ dānaṃ anumodāhī”ti ussāhitāpi “kiṃ tena muṇḍakānaṃ samaṇānaṃ dinnenā”ti appasādameva nesaṃ sampavedesi, kuto appamattakassa pariccāgo.
Sā aparena samayena kālaṃ katvā aññatarassa paccantanagarassa parikhāpiṭṭhe petī hutvā nibbatti. Atha hatthinipuravāsī aññataro upāsako vaṇijjāya taṃ nagaraṃ gantvā rattiyā paccūsasamaye parikhāpiṭṭhaṃ gato tādisena payojanena. Sā tattha taṃ disvā sañjānitvā naggā aṭṭhittacamattāvasesasarīrā ativiya bībhacchadassanā avidūre ṭhatvā attānaṃ dassesi. So taṃ disvā–
464. “Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;
 upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī”ti.–

Gāthāya pucchi. Sāpissa–

465. “Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;
 pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā”ti.–

Gāthāya attānaṃ pakāsesi. Puna tena–

466. “Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
 kissakammavipākena, petalokaṃ ito gatā”ti.–

Gāthāya katakammaṃ pucchitā–

467. “Anāvaṭesu titthesu, viciniṃ aḍḍhamāsakaṃ;
 santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano.
468. “Nadiṃ upemi tasitā, rittakā parivattati;
 chāyaṃ upemi uṇhesu, ātapo parivattati.
469. “Aggivaṇṇo ca me vāto, ḍahanto upavāyati;
 etañca bhante arahāmi, aññañca pāpakaṃ tato.
470. “Gantvāna hatthiniṃ puraṃ, vajjesi mayha mātaraṃ;
 ‘dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’.
471. “Atthi me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā;
 cattāri satasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato.
472. “Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā;
 dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu;
tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī”ti.–

Imāhi chahi gāthāhi attanā katakammañceva puna tena attano kātabbaṃ atthañca ācikkhi.

467. Tattha anāvaṭesu titthesūti kenaci anivāritesu nadītaḷākādīnaṃ titthapadesesu, yattha manussā nhāyanti, udakakiccaṃ karonti, tādisesu ṭhānesu. Viciniṃ aḍḍhamāsakanti “manussehi ṭhapetvā vissaritaṃ apināmettha kiñci labheyyan”ti lobhābhibhūtā aḍḍhamāsakamattampi viciniṃ gavesiṃ. Atha vā anāvaṭesu titthesūti upasaṅkamanena kenaci anivāritesu sattānaṃ payogāsayasuddhiyā kāraṇabhāvena titthabhūtesu samaṇabrāhmaṇesu vijjamānesu. Viciniṃ aḍḍhamāsakanti maccheramalapariyuṭṭhitacittā kassaci kiñci adentī aḍḍhamāsakampi visesena ciniṃ, na sañciniṃ puññaṃ. Tenāha “santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano”ti.
468. Tasitāti pipāsitā. Rittakāti kākapeyyā sandamānāpi nadī mama pāpakammena udakena rittā tucchā vālikamattā hutvā parivattati. Uṇhesūti uṇhasamayesu. Ātapo parivattatīti chāyāṭṭhānaṃ mayi upagatāya ātapo sampajjati.
469-70. Aggivaṇṇoti samphassena aggisadiso. Tena vuttaṃ “ḍahanto upavāyatī”ti. Etañca, bhante, arahāmīti, bhanteti taṃ upāsakaṃ garukārena vadati. Bhante, etañca yathāvuttaṃ pipāsādidukkhaṃ, aññañca tato pāpakaṃ dāruṇaṃ dukkhaṃ anubhavituṃ arahāmi tajjassa pāpassa katattāti adhippāyo. Vajjesīti vadeyyāsi.
471-72. Ettha nikkhittaṃ, anakkhātanti “ettakaṃ ettha nikkhittan”ti anācikkhitaṃ. Idāni tassa parimāṇaṃ ṭhapitaṭṭhānañca dassentī “cattāri satasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato”ti āha. Tattha pallaṅkassāti pubbe attano sayanapallaṅkassa. Tatoti nihitadhanato ekadesaṃ gahetvā mamaṃ uddissa dānaṃ detu. Tassāti mayhaṃ mātuyā.
Evaṃ tāya petiyā vutte so upāsako tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā tattha attano karaṇīyaṃ tīretvā hatthinipuraṃ gantvā tassā mātuyā tamatthaṃ ārocesi. Tamatthaṃ dassetuṃ–
473. Sādhūti so paṭissutvā, gantvāna hatthiniṃ puraṃ;
avoca tassā mātaraṃ–
“dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
474. “Sā maṃ tattha samādapesi, vajjesi mayha mātaraṃ;
 ‘dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;
pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.
475. “‘Atthi ca me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā;
 cattāri satasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato.
476. “‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā;
 dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu;
tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’.
477. “Tato hi sā dānamadā, tassā dakkhiṇamādisī;
 petī ca sukhitā āsi, tassā cāsi sujīvikā”ti.–

Saṅgītikārā āhaṃsu. Tā suviññeyyāva.

Taṃ sutvā tassā mātā bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā tassā ādisi. Tena sā paṭiladdhūpakaraṇasampattiyaṃ ṭhitā mātu attānaṃ dassetvā taṃ kāraṇaṃ ācikkhi, mātā bhikkhūnaṃ ārocesi, bhikkhū taṃ pavattiṃ bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.

Seriṇīpetivatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.