Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Khuddakanikāye
Jātakapāḷi
(Paṭhamo bhāgo)
1. Ekakanipāto
1. Apaṇṇakavaggo
1. Apaṇṇakajātakaṃ
Apaṇṇakaṃ ṭhānameke, dutiyaṃ āhu takkikā;
Etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇakanti [taṃ gaṇheyya apaṇṇakaṃ (ka.)].
Apaṇṇakajātakaṃ paṭhamaṃ.
2. Vaṇṇupathajātakaṃ
Akilāsuno vaṇṇupathe [vaṇṇapathe (ka.)] khaṇantā, udaṅgaṇe tattha papaṃ avinduṃ;
Evaṃ munī vīriya [muni viriya (pī.), muni vīriya (syā. ka.)] balūpapanno, akilāsu vinde hadayassa santinti.
Vaṇṇupathajātakaṃ dutiyaṃ.
3. Serivavāṇijajātakaṃ
Idha ce naṃ [idha ce hi naṃ (sī. pī.)] virādhesi, saddhammassa niyāmataṃ [niyāmakaṃ (syā. ka.)];
Ciraṃ tvaṃ anutappesi [anutapessasi (sī. pī.), anutappissasi (?)], serivāyaṃva vāṇijoti.
Serivavāṇijajātakaṃ tatiyaṃ.
4. Cūḷaseṭṭhijātakaṃ
Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamanti.
Cūḷa [culla (sī.), cullaka (syā. pī.)] seṭṭhijātakaṃ catutthaṃ.
5. Taṇḍulanāḷijātakaṃ
[kimagghatī taṇḍulanāḷikā ca, bārāṇasī antarabāhirāni; assapañcasate tāni, ekā taṇḍulanāḷikāti; (syā.)] Kimagghati taṇḍulanāḷikāya, assāna mūlāya vadehi rāja [nāḷikā ca (sī.), nāḷikāya (ka. sī. aṭṭha.)];
Bārāṇasiṃ santarabāhirato [bāhirantaṃ (sī.)], ayamagghati taṇḍulanāḷikāti [kimagghatī vaṇḍulanāḷikā ca, bārāṇasī antarabāhirāni; assapañcasate tāni, ekā taṇḍulanāḷikāti; (syā.)].
Taṇḍulanāḷijātakaṃ pañcamaṃ.
6. Devadhammajātakaṃ
Hiriottappasampannā, sukkadhammasamāhitā;
Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccareti.
Devadhammajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
7. Kaṭṭhahārijātakaṃ
Putto tyāhaṃ mahārāja, tvaṃ maṃ posa janādhipa;
Aññepi devo poseti, kiñca [kiñci (ka.)] devo sakaṃ pajanti.
Kaṭṭhahāri [kaṭṭhavāhana (ka.)] jātakaṃ sattamaṃ.
8. Gāmaṇijātakaṃ
Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi gāmaṇīti.
Gāmaṇijātakaṃ aṭṭhamaṃ.
9. Maghadevajātakaṃ
Uttamaṅgaruhā mayhaṃ, ime jātā vayoharā;
Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamāti.
Maghadeva [makhādeva (sī. pī.), devadūta (ka.)] jātakaṃ navamaṃ.
10. Sukhavihārijātakaṃ
Yañca aññe na rakkhanti, yo ca aññe na rakkhati;
Sa ve rāja sukhaṃ seti, kāmesu anapekkhavāti.
Sukhavihārijātakaṃ dasamaṃ.
Apaṇṇakavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varāpaṇṇaka vaṇṇupatha serivaro, suvicakkhaṇa taṇḍulanāḷikassā;
Hiri puttavaruttagāmaṇinā, yo ca na rakkhati tena dasāti.
2. Sīlavaggo
11. Lakkhaṇamigajātakaṃ
Hoti sīlavataṃ attho, paṭisanthāra [paṭisandhāra (ka.)] vuttinaṃ;
Lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ, ñātisaṅghapurakkhataṃ [purakkhitaṃ (syā.), purekkhitaṃ (ka.)];
Atha passasimaṃ kāḷaṃ, suvihīnaṃva ñātibhīti.
Lakkhaṇamigajātakaṃ paṭhamaṃ.
12. Nigrodhamigajātakaṃ
Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi [sākhasmiṃ (sī. pī.)] jīvitanti.
Nigrodhamigajātakaṃ dutiyaṃ.
13. Kaṇḍijātakaṃ
Dhiratthu kaṇḍinaṃ sallaṃ, purisaṃ gāḷhavedhinaṃ;
Dhiratthu taṃ janapadaṃ, yatthitthī pariṇāyikā;
Te cāpi dhikkitā [dhikkatā (?)] sattā, ye itthīnaṃ vasaṃgatāti.
Kaṇḍijātakaṃ tatiyaṃ.
14. Vātamigajātakaṃ
Na kiratthi rasehi pāpiyo, āvāsehi va [vā (sabbattha)] santhavehi vā;
Vātamigaṃ gahananissitaṃ [gehanissitaṃ (sī. pī.)], vasamānesi rasehi sañjayoti.
Vātamigajātakaṃ catutthaṃ.
15. Kharādiyajātakaṃ
Aṭṭhakkhuraṃ kharādiye, migaṃ vaṅkātivaṅkinaṃ;
Sattahi kālātikkantaṃ [sattahi kalāha’tikkantaṃ (sī.), sattakāleha’tikkantaṃ (syā.), sattahi kālāha’tikkantaṃ (pī.)], na naṃ ovaditussaheti.
Kharādiyajātakaṃ pañcamaṃ.
16. Tipallatthamigajātakaṃ
Migaṃ tipallattha [tipallatta (ka.)] manekamāyaṃ, aṭṭhakkhuraṃ aḍḍharattāpapāyiṃ [aḍḍharattāvapāyiṃ (sī. pī.)];
Ekena sotena chamāssasanto, chahi kalāhitibhoti [kalāhatibhoti (sī. syā. pī.)] bhāgineyyoti.
Tipallatthamigajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
17. Mālutajātakaṃ
Kāḷe vā yadi vā juṇhe, yadā vāyati māluto;
Vātajāni hi sītāni, ubhotthamaparājitāti.
Mālutajātakaṃ sattamaṃ.
18. Matakabhattajātakaṃ
Evaṃ ce sattā jāneyyuṃ, dukkhāyaṃ jātisambhavo;
Na pāṇo pāṇinaṃ haññe, pāṇaghātī hi socatīti.
Matakabhattajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
19. Āyācitabhattajātakaṃ
Sace mucce [muñce (sī. syā. pī.)] pecca mucce [muñce (sī. syā. pī.)], muccamāno hi bajjhati;
Na hevaṃ dhīrā muccanti, mutti bālassa bandhananti.
Āyācitabhattajātakaṃ navamaṃ.
20. Naḷapānajātakaṃ
Disvā padamanuttiṇṇaṃ, disvānotaritaṃ padaṃ;
Naḷena vāriṃ pissāma [pivissāma (sī. syā. pī.)], neva [na ca (ka.)] maṃ tvaṃ vadhissasīti.
Naḷapānajātakaṃ dasamaṃ.
Sīlavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha lakkhaṇa sākha dhiratthu puna, na kiratthi rasehi kharādiyā;
Atibhoti vara [rasa (sabbattha)] māluta pāṇa, muccena naḷaavhayanena bhavanti dasāti.
3. Kuruṅgavaggo
21. Kuruṅgamigajātakaṃ
Ñātametaṃ kuruṅgassa, yaṃ tvaṃ sepaṇṇi siyyasi [seyyasi (sī. syā. pī.)];
Aññaṃ sepaṇṇi gacchāmi, na me te ruccate phalanti.
Kuruṅgamigajātakaṃ paṭhamaṃ.
22. Kukkurajātakaṃ
Ye kukkurā rājakulamhi vaddhā, koleyyakā vaṇṇabalūpapannā;
Teme na vajjhā mayamasma vajjhā, nāyaṃ saghaccā dubbalaghātikāyanti.
Kukkurajātakaṃ dutiyaṃ.
23. Gojānīyajātakaṃ
Api passena semāno, sallebhi sallalīkato;
Seyyova vaḷavā gojo [bhojjo (sī.), bhojjho (syā. pī.)], yuñja maññeva sārathīti.
Gojānīya [bhojājānīya (sī. syā. pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.
24. Ājaññajātakaṃ
Yadā yadā yattha yadā, yattha yattha yadā yadā;
Ājañño kurute vegaṃ, hāyanti tattha vāḷavāti.
Ājaññajātakaṃ catutthaṃ.
25. Titthajātakaṃ
Aññamaññehi titthehi, assaṃ pāyehi sārathi;
Accāsanassa puriso, pāyāsassapi tappatīti.
Titthajātakaṃ pañcamaṃ.
26. Mahiḷāmukhajātakaṃ
Purāṇacorāna vaco nisamma, mahiḷāmukho pothayamanvacārī;
Susaññatānañhi vaco nisamma, gajuttamo sabbaguṇesu aṭṭhāti.
Mahiḷāmukhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
27. Abhiṇhajātakaṃ
Nālaṃ kabaḷaṃ padātave, na ca piṇḍaṃ na kuse na ghaṃsituṃ;
Maññāmi abhiṇhadassanā, nāgo snehamakāsi [sinehamakāsi (sī. syā. pī.)] kukkureti.
Abhiṇhajātakaṃ sattamaṃ.
28. Nandivisālajātakaṃ
Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṃ kudācanaṃ;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahūti.
Nandivisālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
29. Kaṇhajātakaṃ
Yato yato garu dhuraṃ, yato gambhīravattanī;
Tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti, svāssu taṃ vahate dhuranti.
Kaṇhajātakaṃ navamaṃ.
30. Munikajātakaṃ
Mā munikassa pihayi, āturannāni bhuñjati;
Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇanti.
Munikajātakaṃ dasamaṃ.
Kuruṅgavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Kuruṅgassa kukkuragojavaro, puna vāḷavassasirivhayano [sirivayano (sabbattha)];
Mahiḷāmukhanāmanuññavaro, vahate dhura munikena dasāti.
4. Kulāvakavaggo
31. Kulāvakajātakaṃ
Kulāvakā mātali simbalismiṃ, īsāmukhena parivajjayassu;
Kāmaṃ cajāma asuresu pāṇaṃ, mā me dijā vikkulavā [māyime dijā vikulāvā (sī. syā. pī.)] ahesunti.
Kulāvakajātakaṃ paṭhamaṃ.
32. Naccajātakaṃ
Rudaṃ manuññaṃ rucirā ca piṭṭhi, veḷuriyavaṇṇūpanibhā [vaṇṇūpaṭibhā (syā.), vaṇṇasannibhā (ka.)] ca gīvā;
Byāmamattāni ca pekhuṇāni, naccena te dhītaraṃ no dadāmīti.
Naccajātakaṃ dutiyaṃ.
33. Sammodamānajātakaṃ
Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino;
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasanti.
Sammodamānajātakaṃ tatiyaṃ.
34. Macchajātakaṃ
Na maṃ sītaṃ na maṃ uṇhaṃ, na maṃ jālasmi bādhanaṃ;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gatoti.
Macchajātakaṃ catutthaṃ.
35. Vaṭṭakajātakaṃ
Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā;
Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkamāti.
Vaṭṭakajātakaṃ pañcamaṃ.
36. Sakuṇajātakaṃ
Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ vihaṅgamā, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;
Disā bhajatha vakkaṅgā [vaṅkaṅgā (syā.)], jātaṃ saraṇato bhayanti.
Sakuṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
37. Tittirajātakaṃ
Ye vuḍḍha [vaddha (sī. pī.)] mapacāyanti, narā dhammassa kovidā;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatīti.
Tittirajātakaṃ sattamaṃ.
38. Bakajātakaṃ
Nāccantaṃ nikatippañño, nikatyā sukhamedhati;
Ārādheti nikatippañño [ārādhe nikatippañño (pī.)], bako kakkaṭakāmivāti.
Bakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
39. Nandajātakaṃ
Maññe sovaṇṇayo rāsi, soṇṇamālā ca nandako;
Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni [thūlāni (ka.)] gajjatīti.
Nandajātakaṃ navamaṃ.
40. Khadiraṅgārajātakaṃ
Kāmaṃ patāmi nirayaṃ, uddhaṃpādo avaṃsiro;
Nānariyaṃ karissāmi, handa piṇḍaṃ paṭiggahāti.
Khadiraṅgārajātakaṃ dasamaṃ.
Kulāvakavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Sirimātali dhītara pakkhivaro, ratiyāgato mātāpitā ca puna;
Jagatīruha vuḍḍha sukakkaṭako, tathā nandakapiṇḍavarena dasāti.
5. Atthakāmavaggo
41. Losakajātakaṃ
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Ajiyā pādamolamba [pādamolumba (sī. syā. pī.)], mittako viya socatīti.
Losakajātakaṃ paṭhamaṃ.
42. Kapotajātakaṃ
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Kapotakassa vacanaṃ akatvā, amittahatthatthagatova setīti.
Kapotajātakaṃ dutiyaṃ.
43. Veḷukajātakaṃ
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Evaṃ so nihato seti, veḷukassa yathā pitāti.
Veḷukajātakaṃ tatiyaṃ.
44. Makasajātakaṃ
Seyyo amitto matiyā upeto, na tveva mitto mativippahīno;
Makasaṃ vadhissanti hi eḷamūgo, putto pitu abbhidā uttamaṅganti.
Makasajātakaṃ catutthaṃ.
45. Rohiṇijātakaṃ
Seyyo amitto medhāvī, yañce bālānukampako;
Passa rohiṇikaṃ jammiṃ, mātaraṃ hantvāna socatīti.
Rohiṇijātakaṃ pañcamaṃ.
46. Ārāmadūsakajātakaṃ
Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā;
Hāpeti atthaṃ dummedho, kapi ārāmiko yathāti.
Ārāmadūsakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
47. Vāruṇidūsakajātakaṃ
Na ve anatthakusalena, atthacariyā sukhāvahā;
Hāpeti atthaṃ dummedho, koṇḍañño vāruṇiṃ yathāti.
Vāruṇidūsakajātakaṃ sattamaṃ.
48. Vedabbajātakaṃ
Anupāyena yo atthaṃ, icchati so vihaññati;
Cetā haniṃsu vedabbaṃ [vedabbhaṃ (sī. pī.)], sabbe te byasanamajjhagūti.
Vedabba [vedabbha (sī. pī.)] jātakaṃ aṭṭhamaṃ.
49. Nakkhattajātakaṃ
Nakkhattaṃ paṭimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā;
Attho atthassa nakkhattaṃ, kiṃ karissanti tārakāti.
Nakkhattajātakaṃ navamaṃ.
50. Dummedhajātakaṃ
Dummedhānaṃ sahassena, yañño me upayācito;
Idāni khohaṃ yajissāmi, bahu [bahū (sī. pī.), bahuṃ (ka.)] adhammiko janoti.
Dummedhajātakaṃ dasamaṃ.
Atthakāmavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Atha mittaka mātu kapotavaro, tathā veḷūka eḷamūgo rohiṇī;
Kapi vāruṇi cetacarā ca puna, tathā tāraka yaññavarena dasāti.
Paṭhamo paṇṇāsako.
6. Āsīsavaggo
51.Mahāsīlavajātakaṃ
Āsīsetheva [āsiṃsetheva (sī. syā. pī.)] puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahūti.
Mahāsīlavajātakaṃ paṭhamaṃ.
52. Cūḷajanakajātakaṃ
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhatanti.
Cūḷajanakajātakaṃ dutiyaṃ.
53. Puṇṇapātijātakaṃ
Tatheva puṇṇā pātiyo, aññāyaṃ vattate kathā;
Ākāraṇena [ākārakena (sī. syā. pī.)] jānāmi, na cāyaṃ bhaddikā surāti.
Puṇṇapātijātakaṃ tatiyaṃ.
54. Kiṃphalajātakaṃ
Nāyaṃ rukkho durāruho, napi gāmato ārakā;
Ākāraṇena jānāmi, nāyaṃ sāduphalo dumoti.
Kiṃphalajātakaṃ catutthaṃ.
55. Pañcāvudhajātakaṃ
Yo alīnena cittena, alīnamanaso naro;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
Pañcāvudhajātakaṃ pañcamaṃ.
56. Kañcanakkhandhajātakaṃ
Yo pahaṭṭhena cittena, pahaṭṭhamanaso naro;
Bhāveti kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
Kañcanakkhandhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
57. Vānarindajātakaṃ
Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
Saccaṃ dhammo dhiti [dhitī (sī. pī.)] cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
Vānarindajātakaṃ sattamaṃ.
58. Tayodhammajātakaṃ
Yassete ca [yassa ete (sī. pī.)] tayo dhammā, vānarinda yathā tava;
Dakkhiyaṃ sūriyaṃ paññā, diṭṭhaṃ so ativattatīti.
Tayodhammajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
59. Bherivādakajātakaṃ
Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
Dhantena hi sataṃ laddhaṃ, atidhantena nāsitanti.
Bherivādakajātakaṃ navamaṃ.
60. Saṅkhadhamajātakaṃ
Dhame dhame nātidhame, atidhantañhi pāpakaṃ;
Dhantenādhigatā bhogā, te tāto vidhamī dhamanti.
Saṅkhadhamajātakaṃ dasamaṃ.
Āsīsavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ –
Yathā icchiṃ tathāhudakā thalā, sura sāduphalo ca alīnamano;
Sampahaṭṭhamano caturo ca tayo, sataladdhaka bhogadhanena dasāti.
7. Itthivaggo
61. Asātamantajātakaṃ
Asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayanti.
Asātamantajātakaṃ paṭhamaṃ.
62. Aṇḍabhūtajātakaṃ
Yaṃ brāhmaṇo avādesi, vīṇaṃ samukhaveṭhito;
Aṇḍabhūtā bhatā bhariyā, tāsu ko jātu vissaseti.
Aṇḍabhūtajātakaṃ dutiyaṃ.
63. Takkapaṇḍitajātakaṃ
Kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā [pisuṇā ca vibhedikā (sī. syā. pī.)];
Brahmacariyaṃ cara bhikkhu, so sukhaṃ na vihāhasīti [pihāhisīti (sī. syā. pī.), vihāyasi (ka.)].
Takkapaṇḍitajātakaṃ [takkajātakaṃ (sī. syā. pī. aṭṭha.)] tatiyaṃ.
64. Durājānajātakaṃ
Mā su nandi icchati maṃ, mā su soci na micchati [na icchati (sī. syā. pī.)];
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevodake gatanti.
Durājānajātakaṃ catutthaṃ.
65. Anabhiratijātakaṃ
Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitāti.
Anabhiratijātakaṃ pañcamaṃ.
66. Mudulakkhaṇajātakaṃ
Ekā icchā pure āsi, aladdhā mudulakkhaṇaṃ;
Yato laddhā aḷārakkhī, icchā icchaṃ vijāyathāti.
Mudulakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
67. Ucchaṅgajātakaṃ
Ucchaṅge deva me putto, pathe dhāvantiyā pati;
Tañca desaṃ na passāmi, yato sodariyamānayeti [sodariyaṃ naye (ka.)].
Ucchaṅgajātakaṃ sattamaṃ.
68. Sāketajātakaṃ
Yasmiṃ mano nivisati, cittañcāpi [cittaṃ vāpi (katthaci)] pasīdati;
Adiṭṭhapubbake pose, kāmaṃ tasmimpi vissaseti.
Sāketajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
69. Visavantajātakaṃ
Dhiratthu taṃ visaṃ vantaṃ, yamahaṃ jīvitakāraṇā;
Vantaṃ paccāvamissāmi [paccāharissāmi (ka.)], mataṃ me jīvitā varanti.
Visavantajātakaṃ navamaṃ.
70. Kuddālajātakaṃ
Na taṃ jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ avajīyati;
Taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyatīti.
Kuddālajātakaṃ dasamaṃ.
Itthivaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Sikhīsabbaghasopi ca vīṇavaro, pisuṇā mittabhedikā nandī nadī;
Mudulakkhaṇa sodariyā ca mano, visa sādhujitena bhavanti dasāti.
8. Varuṇavaggo
71. Varuṇajātakaṃ
Yo pubbe karaṇīyāni, pacchā so kātumicchati;
Varuṇakaṭṭha [varaṇakaṭṭha (sī. pī.)] bhañjova, sa pacchā manutappatīti.
Varuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.
72. Sīlavahatthijātakaṃ
Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;
Sabbaṃ ce pathaviṃ [paṭhaviṃ (sī. syā. pī.)] dajjā, neva naṃ abhirādhayeti.
Sīlavahatthijātakaṃ dutiyaṃ.
73. Saccaṃkirajātakaṃ
Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ [viplāvitaṃ (sī. pī.)] seyyo, na tvevekacciyo naroti.
Saccaṃkirajātakaṃ tatiyaṃ.
74. Rukkhadhammajātakaṃ
Sādhū sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;
Vāto vahati ekaṭṭhaṃ, brahantampi vanappatinti.
Rukkhadhammajātakaṃ catutthaṃ.
75. Macchajātakaṃ
Abhitthanaya pajjunna, nidhiṃ kākassa nāsaya;
Kākaṃ sokāya randhehi, mañca sokā pamocayāti.
Macchajātakaṃ pañcamaṃ.
76. Asaṅkiyajātakaṃ
Asaṅkiyomhi gāmamhi, araññe natthi me bhayaṃ;
Ujuṃ maggaṃ samārūḷho, mettāya karuṇāya cāti.
Asaṅkiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
77. Mahāsupinajātakaṃ
Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca, asso kaṃso siṅgālī [sigāsī (sī. syā. pī.)] ca kumbho;
Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ, lābūni sīdanti silā plavanti.
Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti, kākaṃ supaṇṇā parivārayanti;
Tasā vakā eḷakānaṃ bhayāhi, vipariyāso [vipariyāyo (syā. ka.)] vattati nayidha matthīti.
Mahāsupinajātakaṃ sattamaṃ.
78. Illisajātakaṃ
Ubho khañjā ubho kuṇī, ubho visamacakkhukā [cakkhulā (sī. pī.)];
Ubhinnaṃ piḷakā [pīḷakā (syā.)] jātā, nāhaṃ passāmi illisanti.
Illisajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
79. Kharassarajātakaṃ
Yato viluttā ca hatā ca gāvo, daḍḍhāni gehāni jano ca nīto;
Athāgamā puttahatāya putto, kharassaraṃ ḍiṇḍimaṃ [deṇḍimaṃ (sī. syā. pī.), ḍindimaṃ (ka.)] vādayantoti.
Kharassarajātakaṃ navamaṃ.
80. Bhīmasenajātakaṃ
Yaṃ te pavikatthitaṃ pure, atha te pūtisarā sajanti pacchā;
Ubhayaṃ na sameti bhīmasena, yuddhakathā ca idañca te vihaññanti.
Bhīmasenajātakaṃ dasamaṃ.
Varuṇavaggo [varaṇavaggo (sī. pī.)] aṭṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varuṇā akataññūvare tu saccavaraṃ, savanappatinā ca abhitthanaya;
Karuṇāya silāplava illisato, puna ḍiṇḍimapūtisarena dasāti.
9. Apāyimhavaggo
81. Surāpānajātakaṃ
Apāyimha anaccimha, agāyimha rudimha ca;
Visaññikaraṇiṃ pitvā [pītvā (sī. syā. pī.)], diṭṭhā nāhumha vānarāti.
Surāpānajātakaṃ paṭhamaṃ.
82. Mittavindakajātakaṃ
Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;
Svāsi pāsāṇamāsīno, yasmā jīvaṃ na mokkhasīti.
Mittavindakajātakaṃ dutiyaṃ.
83. Kālakaṇṇijātakaṃ
Mitto have sattapadena hoti, sahāyo pana dvādasakena hoti;
Māsaḍḍhamāsena ca ñāti hoti, tatuttariṃ attasamopi hoti;
Sohaṃ kathaṃ attasukhassa hetu, cirasanthutaṃ [cirasandhavaṃ (ka.), cirasatthunaṃ (pī.)] kāḷakaṇṇiṃ jaheyyanti.
Kālakaṇṇijātakaṃ tatiyaṃ.
84. Atthassadvārajātakaṃ
Ārogyamicche paramañca lābhaṃ, sīlañca vuddhānumataṃ sutañca;
Dhammānuvattī ca alīnatā ca, atthassa dvārā pamukhā chaḷeteti.
Atthassadvārajātakaṃ catutthaṃ.
85. Kiṃpakkajātakaṃ
Āyatiṃ dosaṃ nāññāya, yo kāme paṭisevati;
Vipākante hananti naṃ, kiṃpakkamiva bhakkhitanti.
Kiṃpakkajātakaṃ pañcamaṃ.
86. Sīlavīmaṃsakajātakaṃ
Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;
Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññatīti.
Sīlavīmaṃsakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
87. Maṅgalajātakaṃ
Yassa maṅgalā samūhatāse [samūhatā (sī. syā. pī. su. ni. 362], uppātā [uppādā (pī.)] supinā ca lakkhaṇā ca;
So [sa (sī. pī. ka.)] maṅgaladosavītivatto, yugayogādhigato na jātumetīti.
Maṅgalajātakaṃ sattamaṃ.
88. Sārambhajātakaṃ
Kalyāṇimeva muñceyya, na hi muñceyya pāpikaṃ;
Mokkho kalyāṇiyā sādhu, mutvā tappati pāpikanti.
Sārambhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
89. Kuhakajātakaṃ
Vācāva kira te āsi, saṇhā sakhilabhāṇino;
Tiṇamatte asajjittho, no ca nikkhasataṃ haranti.
Kuhakajātakaṃ navamaṃ.
90. Akataññujātakaṃ
Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati;
Pacchā kicce samuppanne, kattāraṃ nādhigacchatīti.
Akataññujātakaṃ dasamaṃ.
Apāyimhavaggo navamo.
Tassuddānaṃ –
Apāyimha ca dūbhakaṃ sattapadaṃ, chaḷadvara ca āyatinā ca puna;
Ahisīlava maṅgali pāpikassā, sataṃnikkha katatthavarena dasāti.
10. Littavaggo
91. Littajātakaṃ
Littaṃ paramena tejasā, gilamakkhaṃ puriso na bujjhati;
Gila re gila pāpadhuttaka, pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti.
Littajātakaṃ paṭhamaṃ.
92. Mahāsārajātakaṃ
Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitanti.
Mahāsārajātakaṃ dutiyaṃ.
93. Visāsabhojanajātakaṃ
Na vissase avissatthe, vissatthepi na vissase;
Vissāsā bhayamanveti, sīhaṃva migamātukāti [migamātuyā (ka.)].
Visāsabhojanajātakaṃ tatiyaṃ.
94. Lomahaṃsajātakaṃ
Sotatto sosindo [sosīto (sī. syā. pī.), sosino (ka.)] ceva, eko bhiṃsanake vane;
Naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munīti.
Lomahaṃsajātakaṃ catutthaṃ.
95. Mahāsudassanajātakaṃ
Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukhoti.
Mahāsudassanajātakaṃ pañcamaṃ.
96. Telapattajātakaṃ
Samatittikaṃ anavasekaṃ, telapattaṃ yathā parihareyya;
Evaṃ sacittamanurakkhe, patthayāno disaṃ agatapubbanti.
Telapattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
97. Nāmasiddhijātakaṃ
Jīvakañca mataṃ disvā, dhanapāliñca duggataṃ;
Panthakañca vane mūḷhaṃ, pāpako punarāgatoti.
Nāmasiddhijātakaṃ sattamaṃ.
98. Kūṭavāṇijajātakaṃ
Sādhu kho paṇḍito nāma, na tveva atipaṇḍito;
Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūḷitoti [upakūlitoti (sī.), upakuṭṭhitoti (syā.), upakuṭito (ka.)].
Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
99. Parosahassajātakaṃ
Parosahassampi samāgatānaṃ, kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti.
Parosahassajātakaṃ navamaṃ.
100. Asātarūpajātakaṃ
Asātaṃ sātarūpena, piyarūpena appiyaṃ;
Dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattamativattatīti.
Asātarūpajātakaṃ dasamaṃ.
Littavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ –
Gilamakkhakutūhala mātukassā, muninā ca aniccata pattavaraṃ;
Dhanapālivaro atipaṇḍitako, saparosahassaasātadasāti.
Majjhimo paṇṇāsako.
11. Parosatavaggo
101. Parosatajātakaṃ
Parosataṃ cepi samāgatānaṃ, jhāyeyyuṃ te vassasataṃ apaññā;
Ekova seyyo puriso sapañño, yo bhāsitassa vijānāti atthanti.
Parosatajātakaṃ paṭhamaṃ.
102. Paṇṇikajātakaṃ
Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi [dūbhi (sī. pī.)] vane karoti;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ [sahasā (sī. syā. pī.)] karotīti.
Paṇṇikajātakaṃ dutiyaṃ.
103. Verijātakaṃ
Yattha verī nivisati [nivasati (sī. ka.)], na vase tattha paṇḍito;
Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisūti.
Verijātakaṃ tatiyaṃ.
104. Mittavindakajātakaṃ
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa [battiṃsa (sī. syā. pī.)], atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthaketi.
Mittavindakajātakaṃ catutthaṃ.
105. Dubbalakaṭṭhajātakaṃ
Bahumpetaṃ vane kaṭṭhaṃ, vāto bhañjati dubbalaṃ;
Tassa ce bhāyasī nāga, kiso nūna bhavissasīti.
Dubbalakaṭṭhajātakaṃ pañcamaṃ.
106. Udañcanījātakaṃ
Sukhaṃ vata maṃ jīvantaṃ [sukhakaṃ vata jīvaṃ (ka.)], pacamānā udañcanī;
Corī jāyappavādena, telaṃ loṇañca yācatīti.
Udañcanījātakaṃ chaṭṭhaṃ.
107. Sālittakajātakaṃ
Sādhu kho sippakaṃ nāma, api yādisa kīdisaṃ;
Passa khañjappahārena, laddhā gāmā catuddisāti.
Sālittakajātakaṃ sattamaṃ.
108. Bāhiyajātakaṃ
Sikkheyya sikkhitabbāni, santi tacchandino [sacchandino (sī. pī.)] janā;
Bāhiyā hi [pi (sī. syā. pī.)] suhannena, rājānamabhirādhayīti.
Bāhiyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
109. Kuṇḍapūvajātakaṃ
Yathanno puriso hoti, tathannā tassa devatā;
Āharetaṃ kuṇḍapūvaṃ [kaṇaṃ pūvaṃ (sī. pī.)], mā me bhāgaṃ vināsayāti.
Kuṇḍapūvajātakaṃ navamaṃ.
110. Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ
Sabbasaṃhārako [sabbasāhārako (ka.)] natthi, suddhaṃ kaṅgu pavāyati;
Alikaṃ bhāyatiyaṃ dhuttī, saccamāha mahallikāti.
Sabbasaṃhārakapañhajātakaṃ dasamaṃ.
Parosatavaggo ekādasamo.
Tassuddānaṃ –
Saparosata tāyita verī puna, bhamacakkatha nāgasirivhayano;
Sukhakañca vata sippaka bāhiyā, kuṇḍapūva mahallikakā ca dasāti.
12. Haṃcivaggo
111. Gadrabhapañhajātakaṃ
Haṃci [haṃsi (sī. syā.), hañci (?)] tuvaṃ evamaññasi seyyo, puttena pitāti rājaseṭṭha;
Handassatarassa te ayaṃ, assatarassa hi gadrabho pitāti.
Gadrabhapañhajātakaṃ paṭhamaṃ.
112. Amarādevīpañhajātakaṃ
Yena sattubilaṅgā ca, diguṇapalāso ca pupphito;
Yena dadāmi [yenā’dāmi (sī. syā.)] tena vadāmi, yena na dadāmi [yena nā’dāmi (sī. syā.)] na tena vadāmi;
Esa maggo yavamajjhakassa, etaṃ channapathaṃ vijānāhīti.
Amarādevīpañhajātakaṃ dutiyaṃ.
113. Siṅgālajātakaṃ
Saddahāsi siṅgālassa [sigālassa (sī. syā. pī.)], surāpītassa brāhmaṇa;
Sippikānaṃ sataṃ natthi, kuto kaṃsasatā duveti.
Siṅgālajātakaṃ tatiyaṃ.
114. Mitacintijātakaṃ
Bahucintī appacintī, ubho jāle abajjhare;
Mitacintī pamocesī, ubho tattha samāgatāti.
Mitacintijātakaṃ catutthaṃ.
115. Anusāsikajātakaṃ
Yāyañña [yāyaññe (ka.)] manusāsati, sayaṃ loluppacārinī;
Sāyaṃ vipakkhikā seti, hatā cakkena sāsikāti [sālikāti (sī. syā. pī.)].
Anusāsikajātakaṃ pañcamaṃ.
116. Dubbacajātakaṃ
Atikaramakarācariya, mayhampetaṃ na ruccati;
Catutthe laṅghayitvāna, pañcamāyasi āvutoti.
Dubbacajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
117. Tittirajātakaṃ
Accuggatātilapatā [atibalatā (sī. syā. pī.), atilapakā (katthaci)], ativelaṃ pabhāsitā;
Vācā hanati dummedhaṃ, tittiraṃvātivassitanti.
Tittirajātakaṃ sattamaṃ.
118. Vaṭṭakajātakaṃ
Nācintayanto puriso, visesamadhigacchati;
Cintitassa phalaṃ passa, muttosmi vadhabandhanāti.
Vaṭṭakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
119. Akālarāvijātakaṃ
Amātāpitarasaṃvaddho [pitari (sī. pī.), pitu (syā.)], anācerakule vasaṃ;
Nāyaṃ kālaṃ akālaṃ vā, abhijānāti kukkuṭoti.
Akālarāvijātakaṃ navamaṃ.
120. Bandhanamokkhajātakaṃ
Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsareti.
Bandhanamokkhajātakaṃ dasamaṃ.
Haṃcivaggo [haṃsivaggo (sī. syā.)] dvādasamo.
Tassuddānaṃ –
Atha gadrabha sattuva kaṃsasataṃ, bahucinti sāsikāyātikara;
Ativela visesamanācariyova, dhīrāpabhāsaratena dasāti.
13. Kusanāḷivaggo
121. Kusanāḷijātakaṃ
Kare sarikkho atha vāpi seṭṭho, nihīnako vāpi kareyya eko;
Kareyyumete [kareyyuṃ te (sī. pī.)] byasane uttamatthaṃ, yathā ahaṃ kusanāḷi rucāyanti.
Kusanāḷijātakaṃ paṭhamaṃ.
122. Dummedhajātakaṃ
Yasaṃ laddhāna dummedho, anatthaṃ carati attano;
Attano ca paresañca, hiṃsāya paṭipajjatīti.
Dummedhajātakaṃ dutiyaṃ.
123. Naṅgalīsajātakaṃ
Asabbatthagāmiṃ vācaṃ, bālo sabbattha bhāsati;
Nāyaṃ dadhiṃ vedi na [na vedi (ka.)] naṅgalīsaṃ, dadhippayaṃ [dadhimpayaṃ (sī. pī.)] maññati naṅgalīsanti.
Naṅgalīsajātakaṃ tatiyaṃ.
124. Ambajātakaṃ
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Vāyāmassa phalaṃ passa, bhuttā ambā anītihanti.
Ambajātakaṃ catutthaṃ.
125. Kaṭāhakajātakaṃ
Bahumpi so vikattheyya, aññaṃ janapadaṃ gato;
Anvāgantvāna dūseyya, bhuñja bhoge kaṭāhakāti.
Kaṭāhakajātakaṃ pañcamaṃ.
126. Asilakkhaṇajātakaṃ
Tadevekassa [tathevekassa (sī. syā. pī. aṭṭha. mūlapāṭho)] kalyāṇaṃ, tadevekassa pāpakaṃ;
Tasmā sabbaṃ na kalyāṇaṃ, sabbaṃ vāpi na pāpakanti.
Asilakkhaṇajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
127. Kalaṇḍukajātakaṃ
Te desā tāni vatthūni, ahañca vanagocaro;
Anuvicca kho taṃ gaṇheyyuṃ, piva [pipa (sī. pī.)] khīraṃ kalaṇḍukāti.
Kalaṇḍukajātakaṃ sattamaṃ.
128. Biḷāravatajātakaṃ
Yo ve dhammaṃ dhajaṃ [dhammadhajaṃ (syā. pī. ka.)] katvā, nigūḷho pāpamācare;
Vissāsayitvā bhūtāni, biḷāraṃ nāma taṃ vatanti.
Biḷāravatajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
129. Aggikabhāradvājajātakaṃ
Nāyaṃ sikhā puññahetu, ghāsahetu ayaṃ sikhā;
Nāṅguṭṭhagaṇanaṃ yāti, alaṃ te hotu aggikāti.
Aggikabhāradvājajātakaṃ navamaṃ.
130. Kosiyajātakaṃ
Yathā vācā ca bhuñjassu, yathā bhuttañca byāhara;
Ubhayaṃ te na sameti, vācā bhuttañca kosiyeti.
Kosiyajātakaṃ dasamaṃ.
Kusanāḷivaggo [sarikkhavaggo (ka.)] terasamo.
Tassuddānaṃ –
Kusanāḷisirivhayano ca yasaṃ, dadhi mamba kaṭāhakapañcamako;
Atha pāpaka khīra biḷāravataṃ, sikhi kosiyasavhayanena dasāti.
14. Asampadānavaggo
131. Asampadānajātakaṃ
Asampadānenitarītarassa, bālassa mittāni kalī bhavanti;
Tasmā harāmi bhusaṃ aḍḍhamānaṃ, mā me mitti jīyittha sassatāyanti.
Asampadānajātakaṃ paṭhamaṃ.
132. Bhīrukajātakaṃ
Kusalūpadese dhitiyā daḷhāya ca, anivattitattābhayabhīrutāya [avatthitattābhayabhīrutāya (sī. syā. pī.)] ca;
Na rakkhasīnaṃ vasamāgamimhase, sa sotthibhāvo mahatā bhayena meti.
Bhīruka [pañcagaruka (sī. pī.), pañcabhīruka (syā.), abhayabhīruta§(?)] jātakaṃ dutiyaṃ.
133. Ghatāsanajātakaṃ
Khemaṃ yahiṃ tattha arī udīrito [ari uddharito (ka.)], dakassa majjhe jalate ghatāsano;
Na ajja vāso mahiyā mahīruhe, disā bhajavho saraṇājja no bhayanti.
Ghatāsanajātakaṃ tatiyaṃ.
134. Jhānasodhanajātakaṃ
Ye saññino tepi duggatā, yepi asaññino tepi duggatā;
Etaṃ ubhayaṃ vivajjaya, taṃ samāpattisukhaṃ anaṅgaṇanti.
Jhānasodhanajātakaṃ catutthaṃ.
135. Candābhajātakaṃ
Candābhaṃ sūriyābhañca, yodha paññāya gādhati.
Avitakkena jhānena, hoti ābhassarūpagoti.
Candābhajātakaṃ pañcamaṃ.
136. Suvaṇṇahaṃsajātakaṃ
Yaṃ laddhaṃ tena tuṭṭhabbaṃ, atilobho hi pāpako;
Haṃsarājaṃ gahetvāna, suvaṇṇā parihāyathāti.
Suvaṇṇahaṃsajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
137. Babbujātakaṃ
Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha jāyati;
Tatiyo ca catuttho ca, idaṃ te babbukā bilanti.
Babbujātakaṃ sattamaṃ.
138. Godhajātakaṃ
Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;
Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasīti.
Godhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
139. Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ
Akkhī bhinnā paṭo naṭṭho, sakhigehe ca bhaṇḍanaṃ;
Ubhato paduṭṭhā kammantā [paduṭṭhakammanto (sī.), paduṭṭho kammanto (pī.)], udakamhi thalamhi cāti.
Ubhatobhaṭṭhajātakaṃ navamaṃ.
140. Kākajātakaṃ
Niccaṃ ubbiggahadayā, sabbalokavihesakā;
Tasmā nesaṃ vasā natthi, kākānamhāka [kākānasmāka (sī. syā. pī.)] ñātinanti.
Kākajātakaṃ dasamaṃ.
Asampadānavaggo cuddasamo.
Tassuddānaṃ –
Itarītara rakkhasi khemiyo ca, parosatapañhena ābhassaro puna;
Atha haṃsavaruttamababbujaṭaṃ, paṭanaṭṭhaka kākavarena dasāti.
15. Kakaṇṭakavaggo
141. Godhajātakaṃ
Na pāpajanasaṃsevī, accantasukhamedhati;
Godhākulaṃ [godhakkulaṃ (ka.)] kakaṇṭāva [kakaṇṭakā (ka.)], kaliṃ pāpeti attananti.
Godhajātakaṃ paṭhamaṃ.
142. Siṅgālajātakaṃ
Etañhi te durājānaṃ, yaṃ sesi matasāyikaṃ;
Yassa te kaḍḍhamānassa, hatthā daṇḍo na muccatīti.
Siṅgālajātakaṃ dutiyaṃ.
143. Virocajātakaṃ
Lasī ca te nipphalitā, matthako ca padālito [vidālito (sī. pī.)];
Sabbā te phāsukā bhaggā, ajja kho tvaṃ virocasīti.
Virocajātakaṃ tatiyaṃ.
144. Naṅguṭṭhajātakaṃ
Bahumpetaṃ asabbhi [bahupetamasabbhi (ka.)] jātaveda, yaṃ taṃ vāladhinābhipūjayāma;
Maṃsārahassa natthajja maṃsaṃ, naṅguṭṭhampi bhavaṃ paṭiggahātūti.
Naṅguṭṭhajātakaṃ catutthaṃ.
145. Rādhajātakaṃ
Na tvaṃ rādha vijānāsi, aḍḍharatte anāgate;
Abyayataṃ [abyāyataṃ (sī. syā. pī.), abyattataṃ (?)] vilapasi, virattā kosiyāyaneti.
Rādhajātakaṃ pañcamaṃ.
146. Samuddakākajātakaṃ
Api nu hanukā santā, mukhañca parisussati;
Oramāma na pārema, pūrateva mahodadhīti.
Samuddakākajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
147. Puppharattajātakaṃ
Nayidaṃ dukkhaṃ aduṃ dukkhaṃ, yaṃ maṃ tudati vāyaso;
Yaṃ sāmā puppharattena, kattikaṃ nānubhossatīti.
Puppharattajātakaṃ sattamaṃ.
148. Siṅgālajātakaṃ
Nāhaṃ punaṃ na ca punaṃ, na cāpi apunappunaṃ;
Hatthibondiṃ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjitoti.
Siṅgālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
149. Ekapaṇṇajātakaṃ
Ekapaṇṇo ayaṃ rukkho, na bhūmyā caturaṅgulo;
Phalena visakappena, mahāyaṃ kiṃ bhavissatīti.
Ekapaṇṇajātakaṃ navamaṃ.
150. Sañjīvajātakaṃ
Asantaṃ yo paggaṇhāti, asantaṃ cūpasevati;
Tameva ghāsaṃ kurute, byaggho sañjīvako yathāti.
Sañjīvajātakaṃ dasamaṃ.
Kakaṇṭaka [pāpasevana (ka.)] vaggo pannarasamo.
Tassuddānaṃ –
Sukhamedhati daṇḍavaro ca puna, lasi vāladhi pañcamarādhavaro;
Samahodadhi kattika bondi puna, caturaṅgulabyagghavarena dasāti.
(Uparimo paṇṇāsako.) [( ) sīhaḷapotthakeyeva dissati]
Atha vagguddānaṃ –
Apaṇṇakaṃ sīlavaggakuruṅga, kulāvakaṃ atthakāmena pañcamaṃ;
Āsīso itthivaruṇaṃ apāyi, littavaggena te dasa;
Parosataṃ haṃci kusanāḷi [haṃsi sarikkhaṃ (sabbattha)], asampadaṃ kakaṇṭakavaggo.
Ekanipātamhilaṅkatanti.
Ekakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
2. Dukanipāto
1. Daḷhavaggo
151. Rājovādajātakaṃ (2-1-1)
Daḷhaṃ daḷhassa khipati, balliko [malliko (sī. pī.)] mudunā muduṃ;
Sādhumpi sādhunā jeti, asādhumpi asādhunā;
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathi.
Akkodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;
Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ;
Etādiso ayaṃ rājā, maggā uyyāhi sārathīti.
Rājovādajātakaṃ paṭhamaṃ.
152. Asamekkhitakammantaṃ, turitābhinipātinaṃ.
Sāni kammāni tappenti, uṇhaṃvajjhohitaṃ mukhe.
Sīho ca sīhanādena, daddaraṃ abhinādayi;
Sutvā sīhassa nigghosaṃ, siṅgālo [sigālo (sī. syā. pī.)] daddare vasaṃ;
Bhīto santāsamāpādi, hadayañcassa apphalīti.
Siṅgālajātakaṃ [sigālajātakaṃ (sī. syā. pī.)] dutiyaṃ.
153. Sūkarajātakaṃ (2-1-3)
Catuppado ahaṃ samma, tvampi samma catuppado;
Ehi samma [sīha (sī. pī.)] nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasi.
Asuci pūtilomosi, duggandho vāsi sūkara;
Sace yujjhitukāmosi, jayaṃ samma dadāmi teti.
Sūkarajātakaṃ tatiyaṃ.
154. Uragajātaka (2-1-4)
Idhūragānaṃ pavaro paviṭṭho, selassa vaṇṇena pamokkhamicchaṃ;
Brahmañca vaṇṇaṃ [vakkaṃ (ka.)] apacāyamāno, bubhukkhito no vitarāmi [visahāmi (ka. si. syā. pī.)] bhottuṃ.
So brahmagutto cirameva jīva, dibyā ca te pātubhavantu bhakkhā;
Yo brahmavaṇṇaṃ apacāyamāno, bubhukkhito no vitarāsi [sabbatthapi samānaṃ] bhottunti.
Uragajātakaṃ catutthaṃ.
155. Bhaggajātakaṃ (2-1-5)
Jīva vassasataṃ bhagga [gagga (sī. pī.)], aparāni ca vīsatiṃ [vīsati (syā. ka.)];
Mā maṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ sarado sataṃ.
Tvampi vassasataṃ jīva, aparāni ca vīsatiṃ;
Visaṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ sarado satanti.
Bhaggajātakaṃ pañcamaṃ.
156. Alīnacittajātakaṃ (2-1-6)
Alīnacittaṃ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū;
Kosalaṃ senāsantuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayi.
Evaṃ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo;
Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;
Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
Alīnacittajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
157. Guṇajātakaṃ (2-1-7)
Yena kāmaṃ paṇāmeti, dhammo balavataṃ migī;
Unnadantī vijānāhi, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Api cepi dubbalo mitto, mittadhammesu tiṭṭhati;
So ñātako ca bandhu ca, so mitto so ca me sakhā;
Dāṭhini mātimaññittho [maññivo (syā.), maññavho (ka.)], siṅgālo mama pāṇadoti.
Guṇajātakaṃ sattamaṃ.
158. Suhanujātakaṃ (2-1-8)
Nayidaṃ visamasīlena, soṇena suhanū saha;
Suhanūpi tādisoyeva, yo soṇassa sagocaro.
Pakkhandinā pagabbhena, niccaṃ sandānakhādinā;
Sameti pāpaṃ pāpena, sameti asatā asanti.
Suhanujātakaṃ aṭṭhamaṃ.
159. Morajātakaṃ (2-1-9)
Udetayaṃ cakkhumā ekarājā, harissavaṇṇo pathavippabhāso [paṭhavippabhāso (sī. syā. pī.)];
Taṃ taṃ namassāmi harissavaṇṇaṃ pathavippabhāsaṃ, tayājja guttā viharemu divasaṃ.
Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṃ pālayantu;
Namatthu buddhānaṃ [buddhāna (?)] namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ [vimuttāna (?)] namo vimuttiyā;
Imaṃ so parittaṃ katvā, moro carati esanā.
Apetayaṃ cakkhumā ekarājā, harissavaṇṇo pathavippabhāso;
Taṃ taṃ nammassāmi harissavaṇṇaṃ pathavippabhāsaṃ, tayājja guttā viharemu rattiṃ.
Ye brāhmaṇā vedagū sabbadhamme, te me namo te ca maṃ pālayantu;
Namatthu buddhānaṃ namatthu bodhiyā, namo vimuttānaṃ namo vimuttiyā;
Imaṃ so parittaṃ katvā, moro vāsamakappayīti.
Morajātakaṃ navamaṃ.
160. Vinīlajātakaṃ (2-1-10)
Evameva nūna [nu (ka.)] rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ;
Assā vahanti ājaññā, yathā haṃsā vinīlakaṃ.
Vinīla duggaṃ bhajasi, abhūmiṃ tāta sevasi;
Gāmantakāni [gāmantikāni (sī.), gāmantarāni (ka.)] sevassu, etaṃ mātālayaṃ tavāti.
Vinīlajātakaṃ dasamaṃ.
Daḷhavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varaballika daddara sūkarako, uragūttama pañcamabhaggavaro;
Mahatīcamu yāva siṅgālavaro, suhanuttama mora vinīlaṃ dasāti.
2. Santhavavaggo
161. Indasamānagottajātakaṃ (2-2-1)
Na santhavaṃ [sandhavaṃ (ka.)] kāpurisena kayirā, ariyo anariyena pajānamatthaṃ;
Cirānuvutthopi karoti pāpaṃ, gajo yathā indasamānagottaṃ.
Yaṃ tveva jaññā sadiso mamanti, sīlena paññāya sutena cāpi;
Teneva mettiṃ kayirātha saddhiṃ, sukho have sappurisena saṅgamoti.
Indasamānagottajātakaṃ paṭhamaṃ.
162. Santhavajātakaṃ (2-2-2)
Na santhavasmā paramatthi pāpiyo, yo santhavo [sandhavo (ka.)] kāpurisena hoti;
Santappito sappinā pāyasena [pāyāsena (ka.)], kicchākataṃ paṇṇakuṭiṃ adayhi [adaḍḍhahi (sī. syā.), adaṭṭhahi (pī.), adaddahi (?)].
Na santhavasmā paramatthi seyyo, yo santhavo sappurisena hoti;
Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, sāmā mukhaṃ lehati santhavenāti.
Santhavajātakaṃ dutiyaṃ.
163. Susīmajātakaṃ (2-2-3)
Kāḷā migā setadantā tavīme [tava ime (sī. syā. pī.)], parosataṃ hemajālābhichannā [hemajālābhisañchannā (sī.)];
Te te dadāmīti susīma brūsi, anussaraṃ pettipitāmahānaṃ.
Kāḷā migā setadantā mamīme [mama ime (sī. pī.)], parosataṃ hemajālābhicchannā;
Te te dadāmīti vadāmi māṇava, anussaraṃ pettipitāmahānanti.
Susīmajātakaṃ tatiyaṃ.
164. Gijjhajātakaṃ (2-2-4)
Yaṃ nu gijjho yojanasataṃ, kuṇapāni avekkhati;
Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasi.
Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;
Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhatīti.
Gijjhajātakaṃ catutthaṃ.
165. Nakulajātakaṃ (2-2-5)
Sandhiṃ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja;
Vivariya dāṭhaṃ sesi [sayasi (sī. syā. pī.)], kuto te bhayamāgataṃ.
Saṅketheva [saṅkateva (ka.)] amittasmiṃ, mittasmimpi na vissase;
Abhayā bhayamuppannaṃ, api mūlāni kantatīti [mūlaṃ nikantatīti (sī.)].
Nakulajātakaṃ pañcamaṃ.
166. Upasāḷakajātakaṃ (2-2-6)
Upasāḷakanāmāni [upasāḷhakanāmānaṃ (sī. syā. pī.)], sahassāni catuddasa;
Asmiṃ padese daḍḍhāni, natthi loke anāmataṃ.
Yamhi saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo;
Etaṃ ariyā sevanti, etaṃ loke anāmatanti.
Upasāḷakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
167. Samiddhijātakaṃ (2-2-7)
Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā.
Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;
Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagāti.
Samiddhijātakaṃ sattamaṃ.
168. Sakuṇagghijātakaṃ (2-2-8)
Seno balasā patamāno, lāpaṃ gocaraṭhāyinaṃ;
Sahasā ajjhappattova, maraṇaṃ tenupāgami.
Sohaṃ nayena sampanno, pettike gocare rato;
Apetasattu modāmi, sampassaṃ atthamattanoti.
Sakuṇagghijātakaṃ aṭṭhamaṃ.
169. Arakajātakaṃ (2-2-9)
Yo ve mettena cittena, sabbalokānukampati;
Uddhaṃ adho ca tiriyaṃ, appamāṇena sabbaso.
Appamāṇaṃ hitaṃ cittaṃ, paripuṇṇaṃ subhāvitaṃ;
Yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissatīti.
Arakajātakaṃ navamaṃ.
170. Kakaṇṭakajātakaṃ (2-2-10)
Nāyaṃ pure uṇṇamati [unnamati (syā.)], toraṇagge kakaṇṭako;
Mahosadha vijānāhi, kena thaddho kakaṇṭako.
Aladdhapubbaṃ laddhāna, aḍḍhamāsaṃ kakaṇṭako;
Atimaññati rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahanti.
Kakaṇṭakajātakaṃ dasamaṃ.
Santhavavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha indasamāna sapaṇṇakuṭi, susimuttama gijjha jalābujako;
Upasāḷaka bhikkhu salāpavaro, atha mettavaro dasapuṇṇamatīti.
3. Kalyāṇavaggo
171. Kalyāṇadhammajātakaṃ (2-3-1)
Kalyāṇadhammoti yadā janinda, loke samaññaṃ anupāpuṇāti;
Tasmā na hiyyetha [hīyetha (sī.)] naro sapañño, hiriyāpi santo dhuramādiyanti.
Sāyaṃ samaññā idha majja pattā, kalyāṇadhammoti janinda loke;
Tāhaṃ samekkhaṃ idha pabbajissaṃ, na hi matthi chando idha kāmabhogeti.
Kalyāṇadhammajātakaṃ paṭhamaṃ.
172. Daddarajātakaṃ (2-3-2)
Ko nu saddena mahatā, abhinādeti daddaraṃ;
Taṃ sīhā nappaṭinadanti [kiṃ sīhā nappaṭinadanti (sī. pī.), na sīhā paṭinadanti (ka.)], ko nāmeso migādhibhū.
Adhamo migajātānaṃ, siṅgālo tāta vassati;
Jātimassa jigucchantā, tuṇhī sīhā samacchareti.
Daddarajātakaṃ dutiyaṃ.
173. Makkaṭajātakaṃ (2-3-3)
Tāta māṇavako eso, tālamūlaṃ apassito;
Agārakañcidaṃ atthi, handa demassagārakaṃ.
Mā kho tvaṃ tāta pakkosi, dūseyya no agārakaṃ;
Netādisaṃ mukhaṃ hoti, brāhmaṇassa susīlinoti.
Makkaṭajātakaṃ tatiyaṃ.
174. Dubbhiyamakkaṭajātakaṃ (2-3-4)
Adamha te vāri pahūtarūpaṃ, ghammābhitattassa pipāsitassa;
So dāni pitvāna [pītvāna (sī. pī.)] kiriṅkarosi [kikiṃkarosi (sī. syā. pī.)], asaṅgamo pāpajanena seyyo.
Ko te suto vā diṭṭho vā, sīlavā nāma makkaṭo;
Idāni kho taṃ ohacchaṃ [ūhacca (sī. pī.), ohaccaṃ (syā.), uhajjaṃ (ka.)], esā asmāka dhammatāti.
Dubbhiyamakkaṭajātakaṃ catutthaṃ.
175. Ādiccupaṭṭhānajātakaṃ (2-3-5)
Sabbesu kira bhūtesu, santi sīlasamāhitā;
Passa sākhāmigaṃ jammaṃ, ādiccamupatiṭṭhati.
Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
Aggihuttañca uhannaṃ [ūhantaṃ (sī.), ūhanaṃ (syā.), ūhanti (pī.), uhadaṃ (ka.)], dve ca bhinnā kamaṇḍalūti.
Ādiccupaṭṭhānajātakaṃ pañcamaṃ.
176. Kaḷāyamuṭṭhijātakaṃ (2-3-6)
Bālo vatāyaṃ dumasākhagocaro, paññā janinda nayimassa vijjati;
Kaḷāyamuṭṭhiṃ [kalāyamuṭṭhiṃ (sī. pī.)] avakiriya kevalaṃ, ekaṃ kaḷāyaṃ patitaṃ gavesati.
Evameva mayaṃ rāja, ye caññe atilobhino;
Appena bahuṃ jiyyāma, kaḷāyeneva vānaroti.
Kaḷāyamuṭṭhijātakaṃ chaṭṭhaṃ.
177. Tindukajātakaṃ (2-3-7)
Dhanuhatthakalāpehi, nettiṃ savaradhāribhi;
Samantā parikiṇṇamha, kathaṃ mokkho bhavissati.
Appeva bahukiccānaṃ, attho jāyetha koci naṃ;
Atthi rukkhassa acchinnaṃ, khajjathaññeva tindukanti.
Tindukajātakaṃ sattamaṃ.
178. Kacchapajātakaṃ (2-3-8)
Janittaṃ me bhavittaṃ me, iti paṅke avassayiṃ;
Taṃ maṃ paṅko ajjhabhavi, yathā dubbalakaṃ tathā;
Taṃ taṃ vadāmi bhaggava, suṇohi vacanaṃ mama.
Gāme vā yadi vā raññe, sukhaṃ yatrādhigacchati;
Taṃ janittaṃ bhavittañca, purisassa pajānato;
Yamhi jīve tamhi gacche, na niketahato siyāti.
Kacchapajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
179. Satadhammajātakaṃ (2-3-9)
Tañca appañca ucchiṭṭhaṃ, tañca kicchena no adā;
Sohaṃ brāhmaṇajātiko, yaṃ bhuttaṃ tampi uggataṃ.
Evaṃ dhammaṃ niraṃkatvā [nirākatvā (?) ni + ā + kara + tvā], yo adhammena jīvati;
Satadhammova lābhena, laddhenapi na nandatīti.
Satadhammajātakaṃ navamaṃ.
180. Duddadajātakaṃ (2-3-10)
Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.
Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;
Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇāti [parāyanā (syā. ka.)].
Duddadajātakaṃ dasamaṃ.
Kalyāṇavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Susamaññamigādhibhū māṇavako, vāripahūtarūpādiccupaṭṭhānā;
Sakaḷāyasatindukapaṅka puna, satadhamma sududdadakena dasāti.
4. Asadisavaggo
181. Asadisajātakaṃ (2-4-1)
Dhanuggaho asadiso, rājaputto mahabbalo;
Dūrepātī akkhaṇavedhī, mahākāyappadālano.
Sabbāmitte raṇaṃ katvā, na ca kañci viheṭhayi;
Bhātaraṃ sotthiṃ katvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamīti.
Asadisajātakaṃ paṭhamaṃ.
182. Saṅgāmāvacarajātakaṃ (2-4-2)
Saṅgāmāvacaro sūro, balavā iti vissuto;
Kiṃ nu toraṇamāsajja, paṭikkamasi kuñjara.
Omadda khippaṃ palighaṃ, esikāni ca abbaha [ubbaha (syā.), abbhuha (ka.)];
Toraṇāni ca madditvā, khippaṃ pavisa kuñjarāti.
Saṅgāmāvacarajātakaṃ dutiyaṃ.
183. Vālodakajātakaṃ (2-4-3)
Vālodakaṃ apparasaṃ nihīnaṃ, pitvā [pītvā (sī. pī.)] mado jāyati gadrabhānaṃ;
Imañca pitvāna rasaṃ paṇītaṃ, mado na sañjāyati sindhavānaṃ.
Appaṃ pivitvāna nihīnajacco, so majjatī tena janinda puṭṭho [phuṭṭho (sī. syā.), muṭṭho (ka.)];
Dhorayhasīlī ca kulamhi jāto, na majjatī aggarasaṃ pivitvāti.
Vālodakajātakaṃ tatiyaṃ.
184. Giridattajātakaṃ (2-4-4)
Dūsito giridattena [giridantena (pī.)], hayo sāmassa paṇḍavo;
Porāṇaṃ pakatiṃ hitvā, tassevānuvidhiyyati [nuvidhīyati (sī. pī.)].
Sace ca tanujo poso, sikharākāra [siṅgārākāra (syā.)] kappito;
Ānane naṃ [taṃ (sī. syā. pī.)] gahetvāna, maṇḍale parivattaye;
Khippameva pahantvāna, tassevānuvidhiyyatīti.
Giridattajātakaṃ catutthaṃ.
185. Anabhiratijātakaṃ (2-4-5)
Yathodake āvile appasanne, na passati sippikasambukañca;
Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ āvilamhi [āvile hi (sī.)] citte;
Na passati attadatthaṃ paratthaṃ.
Yathodake acche vippasanne, so passati sippikasambukañca;
Sakkharaṃ vālukaṃ macchagumbaṃ, evaṃ anāvilamhi citte;
So passati attadatthaṃ paratthanti.
Anabhiratijātakaṃ pañcamaṃ.
186. Dadhivāhanajātakaṃ (2-4-6)
Vaṇṇagandharasūpeto, amboyaṃ ahuvā pure;
Tameva pūjaṃ labhamāno, kenambo kaṭukapphalo.
Pucimandaparivāro, ambo te dadhivāhana;
Mūlaṃ mūlena saṃsaṭṭhaṃ, sākhā sākhā [sākhaṃ (syā. ka.)] nisevare [nivīsare (ka.)];
Asātasannivāsena, tenambo kaṭukapphaloti.
Dadhivāhanajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
187. Catumaṭṭhajātakaṃ (2-4-7)
Ucce viṭabhimāruyha, mantayavho rahogatā;
Nīce oruyha mantavho, migarājāpi sossati.
Yaṃ suvaṇṇo suvaṇṇena [yaṃ supaṇṇo supaṇṇena (sī. syā. pī.)], devo devena mantaye;
Kiṃ tettha catumaṭṭhassa, bilaṃ pavisa jambukāti.
Catumaṭṭhajātakaṃ sattamaṃ.
188. Sīhakotthujātakaṃ (2-4-8)
Sīhaṅgulī sīhanakho, sīhapādapatiṭṭhito;
So sīho sīhasaṅghamhi, eko nadati aññathā.
Mā tvaṃ nadi rājaputta, appasaddo vane vasa;
Sarena kho [mā (ka.)] taṃ jāneyyuṃ, na hi te pettiko saroti.
Sīhakotthujātakaṃ aṭṭhamaṃ.
189. Sīhacammajātakaṃ (2-4-9)
Netaṃ sīhassa naditaṃ, na byagghassa na [byagghassa na ca (ka.)] dīpino;
Pāruto sīhacammena, jammo nadati gadrabho.
Cirampi kho taṃ khādeyya, gadrabho haritaṃ yavaṃ;
Pāruto sīhacammena, ravamānova dūsayīti.
Sīhacammajātakaṃ navamaṃ.
190. Sīlānisaṃsajātakaṃ (2-4-10)
Passa saddhāya sīlassa, cāgassa ca ayaṃ phalaṃ;
Nāgo nāvāya vaṇṇena, saddhaṃ vahatupāsakaṃ.
Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
Satañhi sannivāsena, sotthiṃ gacchati nhāpitoti.
Sīlānisaṃsajātakaṃ dasamaṃ.
Asadisavaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Dhanuggaha kuñjara apparaso, giridattamanāvilacittavaraṃ;
Dadhivāhana jambūka sīhanakho, haritayava nāgavarena dasāti.
5. Ruhakavaggo
191. Ruhakajātakaṃ (2-5-1)
Api [ambho (syā. ka. sī.)] ruhaka chinnāpi, jiyā sandhīyate puna;
Sandhīyassu purāṇiyā, mā kodhassa vasaṃ gami.
Vijjamānesu vākesu [vijjamānāsu maruvāsu (sī.), vijjamānāsu marūdvāsu (pī.)], vijjamānesu kārisu;
Aññaṃ jiyaṃ karissāmi, alaññeva purāṇiyāti.
Ruhakajātakaṃ paṭhamaṃ.
192. Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ (2-5-2)
Itthī siyā rūpavatī, sā ca sīlavatī siyā;
Puriso taṃ na iccheyya, saddahāsi mahosadha.
Saddahāmi mahārāja, puriso dubbhago siyā;
Sirī ca kāḷakaṇṇī ca, na samenti kudācananti.
Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ dutiyaṃ.
193. Cūḷapadumajātakaṃ (2-5-3)
Ayameva sā ahamapi [ahampi (sī. syā. pī.), ahamsi (ka.)] so anañño, ayameva so hatthacchinno anañño;
Yamāha ‘‘komārapatī mama’’nti, vajjhitthiyo natthi itthīsu saccaṃ.
Imañca jammaṃ musalena hantvā, luddaṃ chavaṃ paradārūpaseviṃ;
Imissā ca naṃ pāpapatibbatāya, jīvantiyā chindatha kaṇṇanāsanti.
Cūḷapadumajātakaṃ tatiyaṃ.
194. Maṇicorajātakaṃ (2-5-4)
Na santi devā pavasanti nūna, na hi nūna santi idha lokapālā;
Sahasā karontānamasaññatānaṃ, na hi nūna santī paṭisedhitāro.
Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati;
Saggā ca cavati ṭhānā, nanu so tāvatā hatoti.
Maṇicorajātakaṃ catutthaṃ.
195. Pabbatūpattharajātakaṃ (2-5-5)
Pabbatūpatthare [pabbatapatthare (sī. syā. pī.)] ramme, jātā pokkharaṇī sivā;
Taṃ siṅgālo apāpāyi [apāpāsi (sī. syā. pī.)], jānaṃ sīhena rakkhitaṃ.
Pivanti ce [pivanti ve (sī.), pivantiva (pī.), pivanteva (?)] mahārāja, sāpadāni mahānadiṃ;
Na tena anadī hoti, khamassu yadi te piyāti.
Pabbatūpatthara [pabbatapatthara (sī. syā. pī.)] jātakaṃ pañcamaṃ.
196. Valāhakassajātakaṃ (2-5-6)
Ye na kāhanti ovādaṃ, narā buddhena desitaṃ;
Byasanaṃ te gamissanti, rakkhasīhiva vāṇijā.
Ye ca kāhanti ovādaṃ, narā buddhena desitaṃ;
Sotthiṃ pāraṃ gamissanti, valāheneva [vālāheneva (sī. pī.)] vāṇijāti.
Valāhakassa [vālāhassa (sī. pī.)] jātakaṃ chaṭṭhaṃ.
197. Mittāmittajātakaṃ (2-5-7)
Na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati;
Cakkhūni cassa na dadāti, paṭilomañca vattati.
Ete bhavanti ākārā, amittasmiṃ patiṭṭhitā;
Yehi amittaṃ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍitoti.
Mittāmittajātakaṃ sattamaṃ.
198. Rādhajātakaṃ (2-5-8)
Pavāsā āgato tāta, idāni nacirāgato;
Kaccinnu tāta te mātā, na aññamupasevati.
Na kho panetaṃ subhaṇaṃ, giraṃ saccupasaṃhitaṃ;
Sayetha poṭṭhapādova, mummure [mummure (syā.), maṃ pure (ka.) mummurasaddo thusaggimhi kukkuḷe ca vattatīti sakkatābhidhānesu] upakūthitoti [upakūsitoti (sī. syā. pī.), upakūlito (ka.)].
Rādhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
199. Gahapatijātakaṃ (2-5-9)
Ubhayaṃ me na khamati, ubhayaṃ me na ruccati;
Yācāyaṃ koṭṭhamotiṇṇā, nāddasaṃ iti bhāsati.
Taṃ taṃ gāmapati brūmi, kadare appasmi jīvite;
Dve māse saṅgaraṃ katvā [kāraṃ katvāna (sī. pī.), saṃkaraṃ katvā (ka.)], maṃsaṃ jaraggavaṃ kisaṃ;
Appattakāle codesi, tampi mayhaṃ na ruccatīti.
Gahapatijātakaṃ navamaṃ.
200. Sādhusīlajātakaṃ (2-5-10)
Sarīradabyaṃ vuḍḍhabyaṃ [vaddhabyaṃ (sī. pī.)], sojaccaṃ sādhusīliyaṃ;
Brāhmaṇaṃ teva pucchāma, kannu tesaṃ vanimhase [vaṇimhase (sī. pī.)].
Attho atthi sarīrasmiṃ, vuḍḍhabyassa namo kare;
Attho atthi sujātasmiṃ, sīlaṃ asmāka ruccatīti.
Sādhusīlajātakaṃ dasamaṃ.
Ruhakavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Apiruhaka rūpavatī musalo, pavasanti sapañcamapokkharaṇī;
Atha muttimavāṇija umhayate, ciraāgata koṭṭha sarīra dasāti.
6. Nataṃdaḷhavaggo
201. Bandhanāgārajātakaṃ (2-6-1)
Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca [babbajañca (sī.)];
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā.
Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;
Etampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyāti.
Bandhanāgārajātakaṃ paṭhamaṃ.
202. Keḷisīlajātakaṃ (2-6-2)
Haṃsā koñcā mayūrā ca, hatthayo [hatthino (sī.), hatthiyo (syā. pī.)] pasadā migā;
Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmi tulyatā.
Evameva manussesu, daharo cepi paññavā;
So hi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravāti.
Keḷisīlajātakaṃ dutiyaṃ.
203. Khaṇḍajātakaṃ (2-6-3)
Virūpakkhehi me mettaṃ, mettaṃ erāpathehi me;
Chabyāputtehi me mettaṃ, mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca.
Apādakehi me mettaṃ, mettaṃ dvipādakehi me;
Catuppadehi me mettaṃ, mettaṃ bahuppadehi me.
Mā maṃ apādako hiṃsi, mā maṃ hiṃsi dvipādako;
Mā maṃ catuppado hiṃsi, mā maṃ hiṃsi bahuppado.
Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā;
Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci [kiñci (syā. ka.)] pāpamāgamā.
Appamāṇo buddho, appamāṇo dhammo;
Appamāṇo saṅgho, pamāṇavantāni sarīsapāni [sirisapāni (sī. syā. pī.)];
Ahivicchikasatapadī, uṇṇanābhi [uṇṇānābhi (sī. syā. pī.)] sarabūmūsikā.
Katā me rakkhā katā me parittā, paṭikkamantu bhūtāni;
Sohaṃ namo bhagavato, namo sattannaṃ sammāsambuddhānanti.
Khaṇḍajātakaṃ tatiyaṃ.
204. Vīrakajātakaṃ (2-6-4)
Api vīraka passesi, sakuṇaṃ mañjubhāṇakaṃ;
Mayūragīvasaṅkāsaṃ, patiṃ mayhaṃ saviṭṭhakaṃ.
Udakathalacarassa pakkhino, niccaṃ āmakamacchabhojino;
Tassānukaraṃ saviṭṭhako, sevāle paliguṇṭhito matoti.
Vīrakajātakaṃ catutthaṃ.
205. Gaṅgeyyajātakaṃ (2-6-5)
Sobhati maccho gaṅgeyyo, atho sobhati yāmuno [sobhanti macchā gaṅgeyyā, atho sobhanti yāmunā (syā. pī.)];
Catuppadoyaṃ puriso, nigrodhaparimaṇḍalo;
Īsakāyata [īsamāyata (ka.)] gīvo ca, sabbeva atirocati.
Yaṃ pucchito na taṃ akkhāsi [akkhā (sī. syā. pī.)], aññaṃ akkhāsi [akkhāti (syā. pī.)] pucchito;
Attappasaṃsako poso, nāyaṃ asmāka ruccatīti.
Gaṅgeyyajātakaṃ pañcamaṃ.
206. Kuruṅgamigajātakaṃ (2-6-6)
Iṅgha vaddhamayaṃ [vaddhamayaṃ (sī. syā. pī.)] pāsaṃ, chinda dantehi kacchapa;
Ahaṃ tathā karissāmi, yathā nehiti luddako.
Kacchapo pāvisī vāriṃ, kuruṅgo pāvisī vanaṃ;
Satapatto dumaggamhā, dūre putte apānayīti.
Kuruṅgamigajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
207. Assakajātakaṃ (2-6-7)
Ayamassakarājena, deso vicarito mayā;
Anukāmaya kāmena [anukāmayavanukāmena (sī. pī.)], piyena patinā saha.
Navena sukhadukkhena, porāṇaṃ apidhīyati [apithīyati (sī. pī.), apithiyyati (syā.)];
Tasmā assakaraññāva, kīṭo piyataro mamāti.
Assakajātakaṃ sattamaṃ.
208. Susumārajātakaṃ (2-6-8)
Alaṃ metehi ambehi, jambūhi panasehi ca;
Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.
Mahatī vata te bondi, na ca paññā tadūpikā;
Susumāra [suṃsumāra (sī. syā. pī.)] vañcito mesi, gaccha dāni yathāsukhanti.
Susumārajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
209. Kukkuṭajātakaṃ (2-6-9)
Diṭṭhā mayā vane rukkhā, assakaṇṇā vibhīṭakā [vibhedakā (syā. ka.)];
Na tāni evaṃ sakkanti, yathā tvaṃ rukkha sakkasi.
Purāṇakukkuṭo [kakkaro (sī. syā. pī.)] ayaṃ, bhetvā pañjaramāgato;
Kusalo vāḷapāsānaṃ, apakkamati bhāsatīti.
Kukkuṭa [kakkara (sī. syā. pī.)] jātakaṃ navamaṃ.
210. Kandagalakajātakaṃ (2-6-10)
Ambho ko nāma yaṃ rukkho, sinnapatto [sīnapatto (sī. pī.)] sakaṇṭako;
Yattha ekappahārena, uttamaṅgaṃ vibhijjitaṃ [visāṭikaṃ (sī. syā. pī.), vighāṭitaṃ (sī. niyya)].
Acāri vatāyaṃ vitudaṃ vanāni, kaṭṭhaṅgarukkhesu asārakesu;
Athāsadā khadiraṃ jātasāraṃ [jātisāraṃ (ka.)], yatthabbhidā garuḷo uttamaṅganti.
Kandagalaka [kandalaka (ka.)] jātakaṃ dasamaṃ.
Nataṃdaḷhavaggo chaṭṭho.
Tassuddānaṃ –
Daḷhabandhana haṃsavaro ca puna, virūpakkha saviṭṭhaka macchavaro;
Sakuruṅga saassaka ambavaro, puna kukkuṭako garuḷena dasāti.
7. Bīraṇathambhavaggo
211. Somadattajātakaṃ (2-7-1)
Akāsi yoggaṃ dhuvamappamatto, saṃvaccharaṃ bīraṇathambhakasmiṃ;
Byākāsi saññaṃ parisaṃ vigayha, na niyyamo tāyati appapaññaṃ.
Dvayaṃ yācanako tāta, somadatta nigacchati;
Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃ dhammā hi yācanāti.
Somadattajātakaṃ paṭhamaṃ.
212. Ucchiṭṭhabhattajātakaṃ (2-7-2)
Añño uparimo vaṇṇo, añño vaṇṇo ca heṭṭhimo;
Brāhmaṇī tveva pucchāmi, kiṃ heṭṭhā kiñca uppari.
Ahaṃ naṭosmi bhaddante, bhikkhakosmi idhāgato;
Ayañhi koṭṭhamotiṇṇo, ayaṃ so yaṃ [tvaṃ (ka.)] gavesasīti.
Ucchiṭṭhabhattajātakaṃ dutiyaṃ.
213. Bharujātakaṃ (2-7-3)
Isīnamantaraṃ katvā, bharurājāti [kururājāti (ka.)] me sutaṃ;
Ucchinno saha raṭṭhehi [raṭṭhena (sī. pī.)], sarājā vibhavaṅgato.
Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccupasaṃhitanti.
Bharujātakaṃ [kururātakaṃ (ka.)] tatiyaṃ.
214. Puṇṇanadījātakaṃ (2-7-4)
Puṇṇaṃ nadiṃ yena ca peyyamāhu, jātaṃ yavaṃ yena ca guyhamāhu;
Dūraṃ gataṃ yena ca avhayanti, so tyāgato [tyābhato (syā. ka.) paheḷigāthābhāvo manasi kātabbo] handa ca bhuñja brāhmaṇa.
Yato maṃ saratī rājā, vāyasampi pahetave;
Haṃsā koñcā mayūrā ca [haṃsakoñcamayūrānaṃ (ka. aṭṭha. pāṭhantaraṃ)], asatīyeva pāpiyāti.
Puṇṇanadījātakaṃ catutthaṃ.
215. Kacchapajātakaṃ (2-7-5)
Avadhī vata attānaṃ, kacchapo byāharaṃ giraṃ [kacchapova pabyāharaṃ (syā.), kacchapo so pabyāharaṃ (ka.)];
Suggahītasmiṃ kaṭṭhasmiṃ, vācāya sakiyāvadhi.
Etampi disvā naravīriyaseṭṭha, vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ;
Passasi bahubhāṇena, kacchapaṃ byasanaṃ gatanti.
Kacchapajātakaṃ pañcamaṃ.
216. Macchajātakaṃ (2-7-6)
Na māyamaggi tapati, na sūlo sādhutacchito;
Yañca maṃ maññate macchī, aññaṃ so ratiyā gato.
So maṃ dahati rāgaggi, cittaṃ cūpatapeti maṃ;
Jālino muñcathāyirā maṃ, na kāme haññate kvacīti.
Macchajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
217. Seggujātakaṃ (2-7-7)
Sabbo loko attamano ahosi, akovidā gāmadhammassa seggu;
Komāri ko nāma [komārikā nāma (ka.), komāriko nāma (syā. pī.)] tavajja dhammo, yaṃ tvaṃ gahitā pavane parodasi.
Yo dukkhaphuṭṭhāya bhaveyya tāṇaṃ, so me pitā dubbhi vane karoti;
Sā kassa kandāmi vanassa majjhe, yo tāyitā so sahasaṃ karotīti.
Seggujātakaṃ sattamaṃ.
218. Kūṭavāṇijajātakaṃ (2-7-8)
Saṭhassa sāṭheyyamidaṃ sucintitaṃ, paccoḍḍitaṃ paṭikūṭassa kūṭaṃ;
Phālañce khādeyyuṃ [adeyyuṃ (sī. pī.)] mūsikā, kasmā kumāraṃ kulalā na [no (sī. syā. pī.)] hareyyuṃ.
Kūṭassa hi santi [santīdha (ka.)] kūṭakūṭā, bhavati [bhavanti (ka.)] cāpi nikatino nikatyā;
Dehi puttanaṭṭha phālanaṭṭhassa phālaṃ, mā te puttamahāsi phālanaṭṭhoti.
Kūṭavāṇijajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
219. Garahitajātakaṃ (2-7-9)
Hiraññaṃ me suvaṇṇaṃ me, esā rattiṃ divā kathā;
Dummedhānaṃ manussānaṃ, ariyadhammaṃ apassataṃ.
Dve dve gahapatayo gehe, eko tattha amassuko;
Lambatthano veṇikato, atho aṅkitakaṇṇako;
Kīto dhanena bahunā, so taṃ vitudate jananti.
Garahitajātakaṃ navamaṃ.
220. Dhammadhajajātakaṃ (2-7-10)
Sukhaṃ jīvitarūposi, raṭṭhā vivanamāgato;
So ekako rukkhamūle [araññasmiṃ (sī. syā. pī.)], kapaṇo viya jhāyasi.
Sukhaṃ jīvitarūposmi, raṭṭhā vivanamāgato;
So ekako rukkhamūle, kapaṇo viya jhāyāmi;
Dhammadhajajātakaṃ dasamaṃ.
Bīraṇathambhavaggo sattamo.
Tassuddānaṃ –
Atha bīraṇathambhavaro ca naṭo, bharurājavaruttamapuṇṇanadī;
Bahubhāṇi aggipavane mūsikā, sahalambatthano kapaṇena dasāti.
8. Kāsāvavaggo
221. Kāsāvajātakaṃ (2-8-1)
Anikkasāvo kāsāvaṃ, yo vatthaṃ paridahissati [paridahessati (sī. pī.)];
Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.
Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito;
Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahatīti.
Kāsāvajātakaṃ paṭhamaṃ.
222. Cūḷanandiyajātakaṃ (2-8-2)
Idaṃ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi [porāṇācariyobravi (ka.)];
Māsu tvaṃ akari [akarā (sī. pī.)] pāpaṃ, yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.
Yāni karoti puriso, tāni attani passati;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalanti.
Cūḷanandiyajātakaṃ dutiyaṃ.
223. Puṭabhattajātakaṃ (2-8-3)
Name namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;
Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.
Caje cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;
Dijo dumaṃ khīṇaphalanti ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi lokoti.
Puṭabhattajātakaṃ tatiyaṃ.
224. Kumbhilajātakaṃ (2-8-4)
Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattati.
Yassa cete na vijjanti, guṇā paramabhaddakā;
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so nātivattatīti.
Kumbhilajātakaṃ catutthaṃ.
225. Khantivaṇṇajātakaṃ (2-8-5)
Atthi me puriso deva, sabbakiccesu byāvaṭo [vāvaṭo (ka.)];
Tassa cekoparādhatthi, tattha tvaṃ kinti maññasi.
Amhākampatthi puriso, ediso idha vijjati;
Dullabho aṅgasampanno, khantirasmāka ruccatīti.
Khantivaṇṇajātakaṃ pañcamaṃ.
226. Kosiyajātakaṃ (2-8-6)
Kāle nikkhamanā sādhu, nākāle sādhu nikkhamo;
Akālena hi nikkhamma, ekakampi bahujjano;
Na kiñci atthaṃ joteti, dhaṅkasenāva kosiyaṃ.
Dhīro ca vidhividhānaññū, paresaṃ vivarānugū;
Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyāti.
Kosiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
227. Gūthapāṇajātakaṃ (2-8-7)
Sūro sūrena saṅgamma, vikkantena pahārinā;
Ehi nāga nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasi;
Passantu aṅgamagadhā, mama tuyhañca vikkamaṃ.
Na taṃ pādā vadhissāmi, na dantehi na soṇḍiyā;
Mīḷhena taṃ vadhissāmi, pūti haññatu pūtināti.
Gūthapāṇajātakaṃ sattamaṃ.
228. Kāmanītajātakaṃ (2-8-8)
Tayo giriṃ antaraṃ kāmayāmi, pañcālā kuruyo kekake ca [kurayo kekaye ca (sī.)];
Tatuttariṃ [taduttariṃ (ka.)] brāhmaṇa kāmayāmi, tikiccha maṃ brāhmaṇa kāmanītaṃ.
Kaṇhāhidaṭṭhassa karonti heke, amanussapaviṭṭhassa [amanussavaddhassa (sī. pī.), amanussaviṭṭhassa (syā.)] karonti paṇḍitā;
Na kāmanītassa karoti koci, okkantasukkassa hi kā tikicchāti.
Kāmanītajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
229. Palāyitajātakaṃ (2-8-9)
Gajaggameghehi hayaggamālibhi, rathūmijātehi sarābhivassebhi [sarābhivassabhi (syā. sī. aṭṭha.), sarābhivassibhi (?)];
Tharuggahāvaṭṭa [dhanuggahāvaṭṭa (ka.)] daḷhappahāribhi, parivāritā takkasilā samantato.
[abhidhāvathā ca patathā ca, vividhavinaditā ca dantibhi; vattatajja tumulo ghoso, yathā vijjutā jaladharassa gajjatoti; (sī. pī. ka.)] Abhidhāvatha cūpadhāvatha ca [abhidhāvathā cuppatathā ca (syā.)], vividhā vināditā [vināditattha (ka.)] vadantibhi;
Vattatajja tumulo ghoso yathā, vijjulatā jaladharassa gajjatoti [abhidhāvathā ca patathā ca, vividhavinaditā ca dantibhi; vattatajja tumulo ghoso, yathā vijjutā jaladharassa gajjatoti; (sī. pī. ka.)].
Palāyitajātakaṃ navamaṃ.
230. Dutiyapalāyitajātakaṃ (2-8-10)
Dhajamaparimitaṃ anantapāraṃ, duppasahaṃdhaṅkehi sāgaraṃva [sāgaramiva (sī. syā. pī.)];
Girimivaanilena duppasayho [duppasaho (sī. pī. ka.)], duppasaho ahamajjatādisena.
Mā bāliyaṃ vilapi [vippalapi (bahūsu)] na hissa tādisaṃ, viḍayhase [viḷayhase (sī. pī.)] na hi labhase nisedhakaṃ;
Āsajjasi gajamiva ekacārinaṃ, yo taṃ padā naḷamiva pothayissatīti.
Dutiyapalāyitajātakaṃ dasamaṃ.
Kāsāvavaggo aṭṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varavatthavaco dumakhīṇaphalaṃ, caturodhammavaraṃ purisuttama;
Dhaṅkamagadhā ca tayogirināma, gajaggavaro dhajavarena dasāti.
9. Upāhanavaggo
231. Upāhanajātakaṃ (2-9-1)
Yathāpi kītā purisassupāhanā, sukhassa atthāya dukhaṃ udabbahe;
Ghammābhitattā thalasā papīḷitā, tasseva pāde purisassa khādare.
Evameva yo dukkulīno anariyo, tammāka [tamhāka (sī.), tumhāka (syā. pī.)] vijjañca sutañca ādiya;
Tameva so tattha sutena khādati, anariyo vuccati dupāhanūpamoti [pānadūpamoti (sī. pī.)].
Upāhanajātakaṃ paṭhamaṃ.
232. Vīṇāguṇajātakaṃ (2-9-2)
Ekacintito yamattho, bālo apariṇāyako;
Na hi khujjena vāmena, bhoti saṅgantumarahasi.
Purisūsabhaṃ maññamānā, ahaṃ khujjamakāmayiṃ;
Soyaṃ saṃkuṭito seti, chinnatanti yathā viṇāti [thuṇāti (sī.)].
Vīṇāguṇajātakaṃ dutiyaṃ.
233. Vikaṇṇajātakaṃ (2-9-3)
Kāmaṃ yahiṃ icchasi tena gaccha, viddhosi mammamhi [mamasmi (ka.)] vikaṇṇakena;
Hatosi bhattena suvāditena [savāditena (sī. syā. pī.)], lolo ca macche anubandhamāno.
Evampi lokāmisaṃ opatanto, vihaññatī cittavasānuvattī;
So haññati ñātisakhāna majjhe, macchānugo soriva suṃsumāroti [susumāro (ka.)].
Vikaṇṇajātakaṃ tatiyaṃ.
234. Asitābhūjātakaṃ (2-9-4)
Tvameva dānimakara [makari (syā.), makarā (ka. sī.)], yaṃ kāmo byagamā tayi;
Soyaṃ appaṭisandhiko, kharachinnaṃva renukaṃ [rerukaṃ (sī. pī.)].
Atricchaṃ [atricchā (sī. syā. pī.)] atilobhena, atilobhamadena ca;
Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti.
Asitābhūjātakaṃ catutthaṃ.
235. Vacchanakhajātakaṃ (2-9-5)
Sukhā gharā vacchanakha, sahiraññā sabhojanā;
Yattha bhutvā pivitvā ca, sayeyyātha anussuko.
Gharā nānīhamānassa, gharā nābhaṇato musā;
Gharā nādinnadaṇḍassa, paresaṃ anikubbato [anikrubbato (ka.)];
Evaṃ chiddaṃ durabhisambhavaṃ [durabhibhavaṃ (sī. pī.)], ko gharaṃ paṭipajjatīti.
Vacchanakhajātakaṃ pañcamaṃ.
236. Bakajātakaṃ (2-9-6)
Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo kumudasannibho;
Vūpasantehi pakkhehi, mandamandova jhāyati.
Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
Amhe dijo na pāleti, tena pakkhī na phandatīti.
Bakajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
237. Sāketajātakaṃ (2-9-7)
Ko nu kho bhagavā hetu, ekacce idha puggale;
Atīva hadayaṃ nibbāti, cittañcāpi pasīdati.
Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā;
Evaṃ taṃ jāyate pemaṃ, uppalaṃva yathodaketi.
Sāketajātakaṃ sattamaṃ.
238. Ekapadajātakaṃ (2-9-8)
Iṅgha ekapadaṃ tāta, anekatthapadassitaṃ [padanissitaṃ (sī. pī.)];
Kiñci saṅgāhikaṃ brūsi, yenatthe sādhayemase.
Dakkheyyekapadaṃ tāta, anekatthapadassitaṃ;
Tañca sīlena saññuttaṃ, khantiyā upapāditaṃ;
Alaṃ mitte sukhāpetuṃ, amittānaṃ dukhāya cāti.
Ekapadajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
239. Haritamaṇḍūkajātakaṃ (2-9-9)
Āsīvisampi maṃ [āsīvisaṃ mamaṃ (sī. pī.)] santaṃ, paviṭṭhaṃ kumināmukhaṃ;
Ruccate haritāmātā, yaṃ maṃ khādanti macchakā.
Vilumpateva puriso, yāvassa upakappati;
Yadā caññe vilumpanti, so vilutto vilumpatīti [viluppatīti (?)].
Haritamaṇḍūkajātakaṃ navamaṃ.
240. Mahāpiṅgalajātakaṃ (2-9-10)
Sabbo jano hiṃsito piṅgalena, tasmiṃ mate paccayā [paccayaṃ (sī. syā. pī.)] vedayanti;
Piyo nu te āsi akaṇhanetto, kasmā nu tvaṃ rodasi dvārapāla.
Na me piyo āsi akaṇhanetto, bhāyāmi paccāgamanāya tassa;
Ito gato hiṃseyya maccurājaṃ, so hiṃsito āneyya puna idha.
Daḍḍho vāhasahassehi, sitto ghaṭasatehi so;
Parikkhatā ca sā bhūmi, mā bhāyi nāgamissatīti.
Mahāpiṅgalajātakaṃ dasamaṃ.
Upāhanavaggo navamo.
Tassuddānaṃ –
Varupāhana khujja vikaṇṇakako, asitābhuya pañcamavacchanakho;
Dija pemavaruttamaekapadaṃ, kumināmukha piṅgalakena dasāti.
10. Siṅgālavaggo
241. Sabbadāṭhijātakaṃ (2-10-1)
Siṅgālo mānathaddho ca, parivārena atthiko;
Pāpuṇi mahatiṃ bhūmiṃ, rājāsi sabbadāṭhinaṃ.
Evameva manussesu, yo hoti parivāravā;
So hi tattha mahā hoti, siṅgālo viya dāṭhinanti.
Sabbadāṭhijātakaṃ paṭhamaṃ.
242. Sunakhajātakaṃ (2-10-2)
Bālo vatāyaṃ sunakho, yo varattaṃ [yo ca yottaṃ (ka.)] na khādati;
Bandhanā ca pamuñceyya, asito ca gharaṃ vaje.
Aṭṭhitaṃ me manasmiṃ me, atho me hadaye kataṃ;
Kālañca paṭikaṅkhāmi, yāva passupatū jano [pasupatujjano (syā. ka.)].
Sunakhajātakaṃ dutiyaṃ.
243. Guttilajātakaṃ (2-10-3)
Sattatantiṃ sumadhuraṃ, rāmaṇeyyaṃ avācayiṃ;
So maṃ raṅgamhi avheti, saraṇaṃ me hohi kosiya.
Ahaṃ taṃ saraṇaṃ samma [ahaṃ te saraṇaṃ homi (vi. va. 328)], ahamācariyapūjako;
Na taṃ jayissati sisso, sissamācariya jessasīti.
Guttilajātakaṃ tatiyaṃ.
244. Vigaticchajātakaṃ (2-10-4)
Yaṃ passati na taṃ icchati, yañca na passati taṃ kiricchati;
Maññāmi ciraṃ carissati, na hi taṃ lacchati yaṃ sa icchati.
Yaṃ labhati na tena tussati, yañca pattheti laddhaṃ hīḷeti;
Icchā hi anantagocarā, vigaticchāna [vīticchānaṃ (sī. pī.)] namo karomaseti.
Vigaticcha [vīticcha (sī. pī.)] jātakaṃ catutthaṃ.
245. Mūlapariyāyajātakaṃ (2-10-5)
Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā;
Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṃ paci.
Bahūni narasīsāni, lomasāni brahāni ca;
Gīvāsu paṭimukkāni, kocidevettha kaṇṇavāti.
Mūlapariyāyajātakaṃ pañcamaṃ.
246. Bālovādajātakaṃ (2-10-6)
Hantvā chetvā [jhatvā (sī. pī.), ghatvā (syā.)] vadhitvā ca, deti dānaṃ asaññato;
Edisaṃ bhattaṃ bhuñjamāno, sa pāpamupalimpati [sa pāpena upalippati (sī. pī.)].
Puttadārampi ce hantvā, deti dānaṃ asaññato;
Bhuñjamānopi sappañño, na pāpamupalimpatīti.
Bālovādajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
247. Pādañjalījātakaṃ (2-10-7)
Addhā pādañjalī sabbe, paññāya atirocati;
Tathā hi oṭṭhaṃ bhañjati, uttariṃ nūna passati.
Nāyaṃ dhammaṃ adhammaṃ vā, atthānatthañca bujjhati;
Aññatra oṭṭhanibbhogā, nāyaṃ jānāti kiñcananti.
Pādañjalījātakaṃ sattamaṃ.
248. Kiṃsukopamajātakaṃ (2-10-8)
Sabbehi kiṃsuko diṭṭho, kiṃnvettha vicikicchatha;
Na hi sabbesu ṭhānesu, sārathī paripucchito.
Evaṃ sabbehi ñāṇehi, yesaṃ dhammā ajānitā;
Te ve dhammesu kaṅkhanti, kiṃsukasmiṃva bhātaroti.
Kiṃsukopamajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
249. Sālakajātakaṃ (2-10-9)
Ekaputtako bhavissasi, tvañca no hessasi issaro kule;
Oroha dumasmā sālaka, ehi dāni gharakaṃ vajemase.
Nanu maṃ suhadayoti [nanu maṃ hadayeti (sī. pī.)] maññasi, yañca maṃ hanasi veḷuyaṭṭhiyā;
Pakkambavane ramāmase, gaccha tvaṃ gharakaṃ yathāsukhanti.
Sālakajātakaṃ navamaṃ.
250. Kapijātakaṃ (2-10-10)
Ayaṃ isī upasamasaṃyame rato, sa tiṭṭhati [santiṭṭhati (sī. pī.)] sisirabhayena aṭṭito;
Handa ayaṃ pavisatumaṃ agārakaṃ, vinetu sītaṃ darathañca kevalaṃ.
Nāyaṃ isī upasamasaṃyame rato, kapī ayaṃ dumavarasākhagocaro;
So dūsako rosako cāpi jammo, sacevajemampi [sace + āvaje + imampi] dūseyyagāranti [dūsaye gharanti (sī. syā. pī.)].
Kapijātakaṃ dasamaṃ.
Siṅgālavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ –
Atha rājā siṅgālavaro sunakho, tathā kosiya icchati kālaghaso;
Atha dānavaroṭṭhapi sārathinā, punambavanañca sisirakapi dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Daḷhañca vaggaṃ aparena santhavaṃ, kalyāṇavaggāsadiso ca rūhakaṃ;
Nataṃdaḷha bīraṇathambhakaṃ puna, kāsāvupāhana siṅgālakena dasāti.
Dukanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
3. Tikanipāto
1. Saṅkappavaggo
251. Saṅkapparāgajātakaṃ (3-1-1)
Saṅkapparāgadhotena, vitakkanisitena ca;
Nālaṅkatena bhadrena [nevālaṅkatabhadrena (syā.)], usukārākatena ca [na usukārakatena ca (sī. syā. pī.)].
Na kaṇṇāyatamuttena, nāpi morūpasevinā;
Tenamhi hadaye viddho, sabbaṅgaparidāhinā.
Āvedhañca na passāmi, yato ruhiramassave;
Yāva ayoniso cittaṃ, sayaṃ me dukkhamābhatanti.
Saṅkapparāgajātakaṃ paṭhamaṃ.
252. Tilamuṭṭhijātakaṃ (3-1-2)
Ajjāpi me taṃ manasi [sarasi (ka.)], yaṃ maṃ tvaṃ tilamuṭṭhiyā;
Bāhāya maṃ gahetvāna, laṭṭhiyā anutāḷayi.
Nanu jīvite na ramasi, yenāsi brāhmaṇāgato;
Yaṃ maṃ bāhā gahetvāna, tikkhattuṃ anutāḷayi.
Ariyo anariyaṃ kubbantaṃ [kubbānaṃ (sī. pī.), kubbaṃ (syā.)], yo daṇḍena nisedhati;
Sāsanaṃ taṃ na taṃ veraṃ, iti naṃ paṇḍitā vidūti.
Tilamuṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.
253. Maṇikaṇṭhajātakaṃ (3-1-3)
Mamannapānaṃ vipulaṃ uḷāraṃ, uppajjatīmassa maṇissa hetu;
Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi, na cāpi te assamamāgamissaṃ.
Susū yathā sakkharadhotapāṇī, tāsesi maṃ selaṃ yācamāno;
Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi, na cāpi te assamamāgamissaṃ.
Na taṃ yāce yassa piyaṃ jigīse [jigiṃse (sī. syā. pī.)], desso hoti atiyācanāya;
Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena, adassanaṃyeva tadajjhagamāti.
Maṇikaṇṭhajātakaṃ tatiyaṃ.
254. Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṃ (3-1-4)
Bhutvā tiṇaparighāsaṃ, bhutvā ācāmakuṇḍakaṃ;
Etaṃ te bhojanaṃ āsi, kasmā dāni na bhuñjasi.
Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;
Bahuṃ [pahū (sī. pī.), pahuṃ (syā. ka.)] tattha mahābramhe, api ācāmakuṇḍakaṃ.
Tvañca kho maṃ pajānāsi, yādisāyaṃ hayuttamo;
Jānanto jānamāgamma, na te bhakkhāmi kuṇḍakanti.
Kuṇḍakakucchisindhavajātakaṃ catutthaṃ.
255. Sukajātakaṃ (3-1-5)
Yāva so mattamaññāsi, bhojanasmiṃ vihaṅgamo;
Tāva addhānamāpādi, mātarañca aposayi.
Yato ca kho bahutaraṃ, bhojanaṃ ajjhavāhari [ajjhupāhari (sī. pī.)];
Tato tattheva saṃsīdi, amattaññū hi so ahu.
Tasmā mattaññutā sādhu, bhojanasmiṃ agiddhatā [agiddhitā (syā. ka.)];
Amattaññū hi sīdanti, mattaññū ca na sīdareti.
Sukajātakaṃ pañcamaṃ.
256. Jarūdapānajātakaṃ (3-1-6)
Jarūdapānaṃ khaṇamānā, vāṇijā udakatthikā;
Ajjhagamuṃ ayasaṃ lohaṃ [ajjhagaṃsu ayolohaṃ (sī. syā. pī.)], tipusīsañca vāṇijā;
Rajataṃ jātarūpañca, muttā veḷūriyā bahū.
Te ca tena asantuṭṭhā, bhiyyo bhiyyo akhāṇisuṃ;
Te tatthāsīviso [tattha āsīviso (ka.), tatthapāsīviso (syā.)] ghoro, tejassī tejasā hani.
Tasmā khaṇe nātikhaṇe, atikhātaṃ [atikhaṇaṃ (ka.)] hi pāpakaṃ;
Khātena ca [khaṇena ca (ka.), khaṇanena (syā.)] dhanaṃ laddhaṃ, atikhātena [atikhaṇena (ka.)] nāsitanti.
Jarūdapānajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
257. Gāmaṇicandajātakaṃ (3-1-7)
Nāyaṃ gharānaṃ kusalo, lolo ayaṃ valīmukho;
Kataṃ kataṃ kho dūseyya, evaṃdhammamidaṃ kulaṃ.
Nayidaṃ cittavato lomaṃ, nāyaṃ assāsiko migo;
Siṭṭhaṃ [satthaṃ (sī. syā. pī.)] me janasandhena, nāyaṃ kiñci vijānati.
Na mātaraṃ pitaraṃ vā, bhātaraṃ bhaginiṃ sakaṃ;
Bhareyya tādiso poso, siṭṭhaṃ dasarathena meti.
Gāmaṇicanda [gāmaṇicaṇḍa (sī. pī.)] jātakaṃ sattamaṃ.
258. Mandhātujātakaṃ (3-1-8)
Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā [virocamānā (ka.)];
Sabbeva dāsā mandhātu, ye pāṇā pathavissitā [paṭhavinissitā (sī. pī.), paṭhavissitā (syā.)].
Na kahāpaṇavassena, titti kāmesu vijjati;
Appassādā dukhā kāmā, iti viññāya paṇḍito.
Api dibbesu kāmesu, ratiṃ so nādhigacchati;
Taṇhakkhayarato hoti, sammāsambuddhasāvakoti.
Mandhātujātakaṃ aṭṭhamaṃ.
259. Tirīṭavacchajātakaṃ (3-1-9)
Nayimassa vijjāmayamatthi kiñci, na bandhavo no pana te sahāyo;
Atha kena vaṇṇena tirīṭavaccho [tirīṭivaccho (syā. ka.)], tedaṇḍiko bhuñjati aggapiṇḍaṃ.
Āpāsu [āvāsu (ka.)] me yuddhaparājitassa, ekassa katvā vivanasmi ghore;
Pasārayī kicchagatassa pāṇiṃ, tenūdatāriṃ dukhasaṃpareto.
Etassa kiccena idhānupatto, vesāyino visayā jīvaloke;
Lābhāraho tāta tirīṭavaccho, dethassa bhogaṃ yajathañca [yajatañca (sī. pī.), yajitañca (syā.)] yaññanti.
Tirīṭavacchajātakaṃ navamaṃ.
260. Dūtajātakaṃ (3-1-10)
Yassatthā dūramāyanti, amittamapi yācituṃ;
Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha [kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.
Yassa divā ca ratto ca, vasamāyanti māṇavā;
Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha [kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.
Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;
Dūto hi dūtassa kathaṃ na dajjaṃ, mayampi tasseva bhavāma dūtāti.
Dūtajātakaṃ dasamaṃ.
Saṅkappavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Usukāravaro tilamuṭṭhi maṇi, hayarāja vihaṅgama āsiviso;
Janasandha kahāpaṇavassa puna, tiriṭaṃ puna dūtavarena dasāti.
2. Padumavaggo
261. Padumajātakaṃ (3-2-1)
Yathā kesā ca massū ca, chinnaṃ chinnaṃ virūhati;
Evaṃ rūhatu te nāsā, padumaṃ dehi yācito.
Yathā sāradikaṃ bījaṃ, khette vuttaṃ virūhati;
Evaṃ rūhatu te nāsā, padumaṃ dehi yācito.
Ubhopi palapantete [vilapantete (syā. ka.)], api padmāni dassati;
Vajjuṃ vā te na vā vajjuṃ, natthi nāsāya rūhanā;
Dehi samma padumāni, ahaṃ yācāmi yācitoti.
Padumajātakaṃ paṭhamaṃ.
262. Mudupāṇijātakaṃ (3-2-2)
Pāṇi ce muduko cassa, nāgo cassa sukārito;
Andhakāro ca vasseyya, atha nūna tadā siyā.
Analā mudusambhāsā, duppūrā tā [duppūrattā (ka.)] nadīsamā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;
Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti nanti.
Mudupāṇijātakaṃ dutiyaṃ.
263. Cūḷapalobhanajātakaṃ (3-2-3)
Abhijjamāne vārismiṃ, sayaṃ [ayaṃ (ka.)] āgamma iddhiyā;
Missībhāvitthiyā gantvā, saṃsīdasi [saṃsīdati (ka.)] mahaṇṇave.
Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;
Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti nanti.
Cūḷapalobhana [cullapalobhana (sī. syā. pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.
264. Mahāpanādajātakaṃ (3-2-4)
Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo;
Tiriyaṃ soḷasubbedho [soḷasapabbedho (sī. pī.)], uddhamāhu [uccamāhu (sī. syā. pī.)] sahassadhā.
Sahassakaṇḍo satageṇḍu [satabhedo (sī. pī.), satabheṇḍu (sī. nissaya)], dhajāsu haritāmayo;
Anaccuṃ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā.
Evametaṃ [evameva (ka.)] tadā āsi, yathā bhāsasi bhaddaji;
Sakko ahaṃ tadā āsiṃ, veyyāvaccakaro tavāti.
Mahāpanādajātakaṃ catutthaṃ.
265. Khurappajātakaṃ (3-2-5)
Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote;
Tasmiṃ bhayasmiṃ maraṇe viyūḷhe, kasmā nu te nāhu chambhitattaṃ.
Disvā khurappe dhanuveganunne, khagge gahīte tikhiṇe teladhote;
Tasmiṃ bhayasmiṃ maraṇe viyūḷhe, vedaṃ alatthaṃ vipulaṃ uḷāraṃ.
So vedajāto ajjhabhaviṃ amitte, pubbeva me jīvitamāsi cattaṃ;
Na hi jīvite ālayaṃ kubbamāno, sūro kayirā sūrakiccaṃ kadācīti.
Khurappajātakaṃ pañcamaṃ.
266. Vātaggasindhavajātakaṃ (3-2-6)
Yenāsi kisiyā paṇḍu, yena bhattaṃ na ruccati;
Ayaṃ so āgato bhattā [tāto (sī. syā. pī.)], kasmā dāni palāyasi.
Sace [na kho (syā. ka.)] panādikeneva, santhavo nāma jāyati;
Yaso hāyati itthīnaṃ, tasmā tāta palāyahaṃ [palāyihaṃ (syā.), palāyitaṃ (ka.)].
Yassassinaṃ kule jātaṃ, āgataṃ yā na icchati;
Socati cirarattāya, vātaggamiva bhaddalīti [kundalīti (sī. pī.), gadrabhīti (syā.)].
Vātaggasindhavajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
267. Kakkaṭakajātakaṃ (3-2-7)
Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo;
Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, mā heva maṃ pāṇasamaṃ jaheyya [jaheyyā (pī.) jahā’yye (?)].
Ayya na taṃ jahissāmi, kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ [kuñjara saṭṭhihāyana (sī. pī.)];
Pathabyā cāturantāya, suppiyo hosi me tuvaṃ.
Ye kuḷīrā samuddasmiṃ, gaṅgāya yamunāya [nammadāya (sī. pī.)] ca;
Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭho, muñca rodantiyā patinti.
Kakkaṭaka [kuḷīra (ka.)] jātakaṃ sattamaṃ.
268. Ārāmadūsakajātakaṃ (3-2-8)
Yo ve sabbasametānaṃ, ahuvā seṭṭhasammato;
Tassāyaṃ edisī paññā, kimeva itarā pajā.
Evameva tuvaṃ brahme, anaññāya vinindasi;
Kathaṃ mūlaṃ adisvāna [kathaṃhi mūlaṃ aditvā (syā. pī.)], rukkhaṃ jaññā patiṭṭhitaṃ.
Nāhaṃ tumhe vinindāmi, ye caññe vānarā vane;
Vissasenova gārayho, yassatthā rukkharopakāti.
Ārāmadūsakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
269. Sujātajātakaṃ (3-2-9)
Na hi vaṇṇena sampannā, mañjukā piyadassanā;
Kharavācā piyā hoti, asmiṃ loke paramhi ca.
Nanu passasimaṃ kāḷiṃ, dubbaṇṇaṃ tilakāhataṃ;
Kokilaṃ saṇhavācena, bahūnaṃ pāṇinaṃ piyaṃ.
Tasmā sakhilavācassa, mantabhāṇī anuddhato;
Atthaṃ dhammañca dīpeti, madhuraṃ tassa bhāsitanti.
Sujātajātakaṃ navamaṃ.
270. Ulūkajātakaṃ (3-2-10)
Sabbehi kira ñātīhi, kosiyo issaro kato;
Sace ñātīhi anuññāto [ñātīhanuññāto (sī. pī.)], bhaṇeyyāhaṃ ekavācikaṃ.
Bhaṇa samma anuññāto, atthaṃ dhammañca kevalaṃ;
Santi hi daharā pakkhī, paññavanto jutindharā.
Na me ruccati bhaddaṃ vo [bhadante (ka.)], ulūkassābhisecanaṃ;
Akkuddhassa mukhaṃ passa, kathaṃ kuddho karissatīti.
Ulūkajātakaṃ dasamaṃ.
Padumavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Padumuttama nāgasirivhayano, sa-mahaṇṇava yūpa khurappavaro;
Atha bhaddalī kuñjara rukkha puna, kharavāca ulūkavarena dasāti.
3. Udapānavaggo
271. Udapānadūsakajātakaṃ (3-3-1)
Āraññikassa isino, cirarattaṃ tapassino;
Kicchākataṃ udapānaṃ, kathaṃ samma avāhasi [avāhayi (sī. pī.), apāhasi (syā.)].
Esa dhammo siṅgālānaṃ, yaṃ pitvā ohadāmase;
Pitupitāmahaṃ dhammo, na taṃ [na naṃ (sī. pī.)] ujjhātumarahasi.
Yesaṃ vo ediso dhammo, adhammo pana kīdiso;
Mā vo dhammaṃ adhammaṃ vā, addasāma kudācananti.
Udapānadūsakajātakaṃ paṭhamaṃ.
272. Byagghajātakaṃ (3-3-2)
Yena mittena saṃsaggā, yogakkhemo vihiyyati;
Pubbevajjhābhavaṃ tassa, rukkhe akkhīva paṇḍito.
Yena mittena saṃsaggā, yogakkhemo pavaḍḍhati;
Kareyyattasamaṃ vuttiṃ, sabbakiccesu paṇḍito.
Etha byagghā nivattavho, paccupetha [paccametha (sī. pī.)] mahāvanaṃ;
Mā vanaṃ chindi nibyagghaṃ, byagghā māhesu nibbanāti.
Byagghajātakaṃ dutiyaṃ.
273. Kacchapajātakaṃ (3-3-3)
Ko nu uddhitabhattova [udditabhattova (sī.), vaḍḍhitabhattova (syā.)], pūrahatthova brāhmaṇo;
Kahaṃ nu bhikkhaṃ acari, kaṃ saddhaṃ upasaṅkami.
Ahaṃ kapismi dummedho, anāmāsāni āmasiṃ;
Tvaṃ maṃ mocaya bhaddante, mutto gaccheyya pabbataṃ.
Kacchapā kassapā honti, koṇḍaññā honti makkaṭā;
Muñca kassapa koṇḍaññaṃ, kataṃ methunakaṃ tayāti.
Kacchapajātakaṃ tatiyaṃ.
274. Lolajātakaṃ (3-3-4)
Kāyaṃ balākā sikhinī, corī laṅghipitāmahā;
Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā.
Nāhaṃ balākā sikhinī, ahaṃ lolosmi vāyaso;
Akatvā vacanaṃ tuyhaṃ, passa lūnosmi āgato.
Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.
Lolajātakaṃ catutthaṃ.
275. Rucirajātakaṃ (3-3-5)
Kāyaṃ balākā rucirā, kākanīḷasmimacchati;
Caṇḍo kāko sakhā mayhaṃ, yassa [tassa (sī. pī.)] cetaṃ kulāvakaṃ.
Nanu maṃ samma jānāsi, dija sāmākabhojana;
Akatvā vacanaṃ tuyhaṃ, passa lūnosmi āgato.
Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.
Rucirajātakaṃ pañcamaṃ.
276. Kurudhammajātakaṃ (3-3-6)
Tava saddhañca sīlañca, viditvāna janādhipa;
Vaṇṇaṃ añjanavaṇṇena, kāliṅgasmiṃ nimimhase [vinimhase (syā.), vanimhase (ka.)].
Annabhaccā cabhaccā ca, yodha uddissa gacchati;
Sabbe te appaṭikkhippā, pubbācariyavaco idaṃ.
Dadāmi vo brāhmaṇā nāgametaṃ, rājārahaṃ rājabhoggaṃ yasassinaṃ;
Alaṅkataṃ hemajālābhichannaṃ, sasārathiṃ gacchatha yena kāmanti.
Kurudhammajātakaṃ [kurudhammajātakaṃ (sī. syā. pī.)] chaṭṭhaṃ.
277. Romakajātakaṃ (3-3-7)
Vassāni paññāsa samādhikāni, vasimha selassa guhāya romaka;
Asaṅkamānā abhinibbutattā [abhinibbutacittā (syā. ka.)], hatthatta [hatthattha (syā.)] māyanti mamaṇḍajā pure.
Te dāni vakkaṅga kimatthamussukā, bhajanti aññaṃ girikandaraṃ dijā;
Na nūna maññanti mamaṃ yathā pure, cirappavutthā atha vā na te ime.
Jānāma taṃ na mayaṃ sampamūḷhā [na maya’masma mūḷhā (sī. pī.)], soyeva tvaṃ te mayamasma nāññe;
Cittañca te asmiṃ jane paduṭṭhaṃ, ājīvikā [ājīvaka (sī. syā.), ājīvika (pī.)] tena tamuttasāmāti.
Romakajātakaṃ sattamaṃ.
278. Mahiṃsarājajātakaṃ (3-3-8)
Kimattha [kamattha (sī. pī.)] mabhisandhāya, lahucittassa dubbhino [dūbhino (sī. pī.)];
Sabbakāmadadasseva [duhasseva (sī. syā. pī.), rahasseva (ka.)], imaṃ dukkhaṃ titikkhasi.
Siṅgena nihanāhetaṃ, padasā ca adhiṭṭhaha;
Bhiyyo [bhīyo (sī.)] bālā pakujjheyyuṃ, no cassa paṭisedhako.
Mamevāyaṃ maññamāno, aññepevaṃ [aññampevaṃ (sī. syā. pī.)] karissati;
Te naṃ tattha vadhissanti, sā me mutti bhavissatīti.
Mahiṃsarājajātakaṃ [mahisajātakaṃ (sī. syā. pī.)] aṭṭhamaṃ.
279. Satapattajātakaṃ (3-3-9)
Yathā māṇavako panthe, siṅgāliṃ vanagocariṃ;
Atthakāmaṃ pavedentiṃ [pavadantiṃ (pī.)], anatthakāmāti maññati;
Anatthakāmaṃ satapattaṃ, atthakāmoti maññati.
Evameva idhekacco, puggalo hoti tādiso;
Hitehi vacanaṃ vutto, paṭigaṇhāti vāmato.
Ye ca kho naṃ pasaṃsanti, bhayā ukkaṃsayanti vā [ca (sī. pī.)];
Tañhi so maññate mittaṃ, satapattaṃva māṇavoti.
Satapattajātakaṃ navamaṃ.
280. Puṭadūsakajātakaṃ (3-3-10)
Addhā hi nūna migarājā, puṭakammassa kovido;
Tathā hi puṭaṃ dūseti, aññaṃ nūna karissati.
Na me mātā vā pitā vā, puṭakammassa kovido;
Kataṃ kataṃ kho dūsema, evaṃ dhammamidaṃ kulaṃ.
Yesaṃ vo ediso dhammo, adhammo pana kīdiso;
Mā vo dhammaṃ adhammaṃ vā, addasāma kudācananti.
Puṭadūsakajātakaṃ dasamaṃ.
Udapānavaggo [araññavaggo (sī. pī. ka.)] tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Udapānavaraṃ vanabyaggha kapi, sikhinī ca balāka ruciravaro;
Sujanādhiparomakadūsa puna, satapattavaro puṭakamma dasāti.
4. Abbhantaravaggo
281. Abbhantarajātakaṃ (3-4-1)
Abbhantaro nāma dumo, yassa dibyamidaṃ phalaṃ;
Bhutvā dohaḷinī nārī, cakkavattiṃ vijāyati.
Tvampi [tvañca (sī. pī.), tvaṃ hi (ka.)] bhadde mahesīsi, sā cāpi [cāsi (sī. pī.)] patino piyā;
Āharissati te rājā, idaṃ abbhantaraṃ phalaṃ.
Bhatturatthe parakkanto, yaṃ ṭhānamadhigacchati;
Sūro attapariccāgī, labhamāno bhavāmahanti.
Abbhantarajātakaṃ paṭhamaṃ.
282. Seyyajātakaṃ (3-4-2)
Seyyaṃso seyyaso hoti, yo seyyamupasevati;
Ekena sandhiṃ katvāna, sataṃ vajjhe [macce (ka.), bajjhe (ka. aṭṭha.)] amocayiṃ.
[kasmā…pe… saggaṃ na gaccheyya (katthaci)] Tasmā sabbena lokena, sandhiṃ katvāna ekato [ekako (sī. syā. pī.)];
Pecca saggaṃ nigaccheyya [kasmā…pe… saggaṃ na gaccheyya (katthaci)], idaṃ suṇātha kāsiyā [kāsayo (sī. pī.)].
Idaṃ vatvā mahārājā, kaṃso bārāṇasiggaho;
Dhanuṃ kaṇḍañca [tūṇiñca (sī. pī.)] nikkhippa, saṃyamaṃ ajjhupāgamīti.
Seyyajātakaṃ dutiyaṃ.
283. Vaḍḍhakīsūkarajātakaṃ (3-4-3)
Varaṃ varaṃ tvaṃ nihanaṃ pure cari, asmiṃ padese abhibhuyya sūkare;
So dāni eko byapagamma jhāyasi, balaṃ nu te byaggha na cajja vijjati.
Ime sudaṃ [imassu tā (syā. ka.)] yanti disodisaṃ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu;
Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajjame [duppasahajjime (syā.)] mayā.
Namatthu saṅghāna samāgatānaṃ, disvā sayaṃ sakhya vadāmi abbhutaṃ;
Byagghaṃ migā yattha jiniṃsu dāṭhino, sāmaggiyā dāṭhabalesu muccareti.
Vaḍḍhakīsūkarajātakaṃ tatiyaṃ.
284. Sirijātakaṃ (3-4-4)
Yaṃ ussukā saṅgharanti, alakkhikā bahuṃ dhanaṃ;
Sippavanto asippā ca, lakkhivā tāni bhuñjati.
Sabbattha katapuññassa, aticcaññeva pāṇino;
Uppajjanti bahū bhogā, appanāyatanesupi.
Kukkuṭo [kukkuṭa (sī. pī.), kukkuṭā (sī. nissaya, saddanīti)] maṇayo daṇḍo, thiyo ca puññalakkhaṇā;
Uppajjanti apāpassa, katapuññassa jantunoti.
Sirijātakaṃ catutthaṃ.
285. Maṇisūkarajātakaṃ (3-4-5)
Dariyā satta vassāni, tiṃsamattā vasāmase;
Haññāma [hañchema (sī. pī.), hañchāma (?)] maṇino ābhaṃ, iti no mantanaṃ ahu.
Yāvatā maṇiṃ ghaṃsāma [yāva yāva nighaṃsāma (sī. pī.)], bhiyyo vodāyate maṇi;
Idañca dāni pucchāma, kiṃ kiccaṃ idha maññasi.
Ayaṃ maṇi veḷūriyo, akāco vimalo [vipulo (ka.)] subho;
Nāssa sakkā siriṃ hantuṃ, apakkamatha sūkarāti.
Maṇisūkara [maṇighaṃsa (ka.)] jātakaṃ pañcamaṃ.
286. Sālūkajātakaṃ (3-4-6)
Mā sālūkassa pihayi, āturannāni bhuñjati;
Appossukko bhusaṃ khāda, etaṃ dīghāyulakkhaṇaṃ.
Idāni so idhāgantvā, atithī yuttasevako;
Atha dakkhasi sālūkaṃ, sayantaṃ musaluttaraṃ.
Vikantaṃ [vikattaṃ (sī.), vikantiyamānaṃ chindiyamānaṃti attho] sūkaraṃ disvā, sayantaṃ musaluttaraṃ;
Jaraggavā vicintesuṃ, varamhākaṃ bhusāmivāti.
Sālūkajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
287. Lābhagarahajātakaṃ (3-4-7)
Nānummatto nāpisuṇo, nānaṭo nākutūhalo;
Mūḷhesu labhate lābhaṃ, esā te anusāsanī.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena [adhammacariyāya (sī. syā.)] vā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Esāva jīvikā seyyo [seyyā (sī. syā. pī.)], yā cādhammena esanāti.
Lābhagarahajātakaṃ sattamaṃ.
288. Macchuddānajātakaṃ (3-4-8)
Agghanti macchā adhikaṃ sahassaṃ, na so atthi yo imaṃ saddaheyya;
Mayhañca assu idha satta māsā, ahampi taṃ macchuddānaṃ kiṇeyyaṃ.
Macchānaṃ bhojanaṃ datvā, mama dakkhiṇamādisi;
Taṃ dakkhiṇaṃ sarantiyā, kataṃ apacitiṃ tayā.
Paduṭṭhacittassa na phāti hoti, na cāpi taṃ [naṃ (sī. syā.)] devatā pūjayanti;
Yo bhātaraṃ pettikaṃ sāpateyyaṃ, avañcayī dukkaṭakammakārīti.
Macchuddānajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
289. Nānāchandajātakaṃ (3-4-9)
Nānāchandā mahārāja, ekāgāre vasāmase;
Ahaṃ gāmavaraṃ icche, brāhmaṇī ca gavaṃ sataṃ.
Putto ca ājaññarathaṃ, kaññā ca maṇikuṇḍalaṃ;
Yā cesā puṇṇikā jammī, udukkhalaṃbhikaṅkhati.
Brāhmaṇassa gāmavaraṃ, brāhmaṇiyā gavaṃ sataṃ;
Puttassa ājaññarathaṃ, kaññāya maṇikuṇḍalaṃ;
Yañcetaṃ puṇṇikaṃ jammiṃ, paṭipādethudukkhalanti.
Nānāchandajātakaṃ navamaṃ.
290. Sīlavīmaṃsakajātakaṃ (3-4-10)
Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;
Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati.
Sohaṃ sīlaṃ samādissaṃ, loke anumataṃ sivaṃ;
Ariyavuttisamācāro, yena vuccati sīlavā.
Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati;
Kāyassa bhedā sugatiṃ, upapajjati sīlavāti.
Sīlavīmaṃsakajātakaṃ dasamaṃ.
Abbhantaravaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Duma kaṃsavaruttamabyagghamigā, maṇayo maṇi sālukamavhayano;
Anusāsaniyopi ca macchavaro, maṇikuṇḍalakena kirena dasāti.
5. Kumbhavaggo
291. Surāghaṭajātakaṃ (2-5-1)
Sabbakāmadadaṃ kumbhaṃ, kuṭaṃ laddhāna dhuttako;
Yāva naṃ anupāleti, tāva so sukhamedhati.
Yadā matto ca ditto ca, pamādā kumbhamabbhidā;
Tadā naggo ca pottho ca, pacchā bālo vihaññati.
Evameva yo dhanaṃ laddhā, pamatto [amattā (sī.), amatto (pī.)] paribhuñjati;
Pacchā tappati dummedho, kuṭaṃ bhitvāva [kuṭaṃ bhinnova (sī. pī.), kuṭabhinnova (?)] dhuttakoti.
Surāghaṭa [bhadraghaṭa (sī. pī.), bhadraghaṭabhedaka (syā.)] jātakaṃ paṭhamaṃ.
292. Supattajātakaṃ (3-5-2)
Bārāṇasyaṃ [bārāṇassaṃ (sī. pī.)] mahārāja, kākarājā nivāsako [nivāsiko (sī. pī.)];
Asītiyā sahassehi, supatto parivārito.
Tassa dohaḷinī bhariyā, suphassā bhakkhitumicchati [macchamicchati (sī. pī.)];
Rañño mahānase pakkaṃ, paccagghaṃ rājabhojanaṃ.
Tesāhaṃ pahito dūto, rañño camhi idhāgato;
Bhattu apacitiṃ kummi, nāsāyamakaraṃ [makariṃ (sī. nissaya)] vaṇanti.
Supattajātakaṃ dutiyaṃ.
293. Kāyanibbindajātakaṃ (3-5-3)
Phuṭṭhassa me aññatarena byādhinā, rogena bāḷhaṃ dukhitassa ruppato;
Parisussati khippamidaṃ kaḷevaraṃ, pupphaṃ yathā paṃsuni ātape kataṃ.
Ajaññaṃ jaññasaṅkhātaṃ, asuciṃ sucisammataṃ;
Nānākuṇapaparipūraṃ, jaññarūpaṃ apassato.
Dhiratthumaṃ āturaṃ pūtikāyaṃ, jegucchiyaṃ assuciṃ byādhidhammaṃ;
Yatthappamattā adhimucchitā pajā, hāpenti maggaṃ sugatūpapattiyāti.
Kāyanibbinda [kāyavicchanda (sī.), kāyavicchinda (pī.)] jātakaṃ tatiyaṃ.
294. Jambukhādakajātakaṃ (3-5-4)
Koyaṃ bindussaro vaggu, saravantāna [pavadantāna (sī. pī.)] muttamo;
Accuto jambusākhāya, moracchāpova kūjati.
Kulaputtova jānāti [kulaputto pajānāti (syā. ka.)], kulaputtaṃ [kulaputte (sī. pī.)] pasaṃsituṃ;
Byagghacchāpasarīvaṇṇa, bhuñja samma dadāmi te.
Cirassaṃ vata passāmi, musāvādī samāgate;
Vantādaṃ kuṇapādañca, aññamaññaṃ pasaṃsaketi.
Jambukhādakajātakaṃ catutthaṃ.
295. Antajātakaṃ (3-5-5)
Usabhasseva te khandho, sīhasseva vijambhitaṃ;
Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.
Kulaputtova jānāti, kulaputtaṃ pasaṃsituṃ;
Mayūragīvasaṅkāsa, ito pariyāhi vāyasa.
Migānaṃ siṅgālo [kotthuko (sī. pī.), koṭṭhuko (syā.)] anto, pakkhīnaṃ pana vāyaso;
Eraṇḍo anto rukkhānaṃ, tayo antā samāgatāti.
Antajātakaṃ pañcamaṃ.
296. Samuddajātakaṃ (3-5-6)
Ko nāyaṃ [ko nvāyaṃ (syā.)] loṇatoyasmiṃ, samantā paridhāvati;
Macche makare ca vāreti, ūmīsu ca vihaññati.
Anantapāyī sakuṇo, atittoti disāsuto;
Samuddaṃ pātumicchāmi, sāgaraṃ saritaṃ patiṃ.
So ayaṃ hāyati ceva, pūrate ca mahodadhi;
Nāssa nāyati pītanto, apeyyo kira sāgaroti.
Samuddajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
297. Kāmavilāpajātakaṃ (3-5-7)
Ucce sakuṇa ḍemāna, pattayāna vihaṅgama;
Vajjāsi kho tvaṃ vāmūruṃ, ciraṃ kho sā karissati [sarissati (ka.)].
Idaṃ kho sā na jānāti, asiṃ sattiñca oḍḍitaṃ;
Sā caṇḍī kāhati kodhaṃ, taṃ me tapati no idaṃ [no idha (sī. syā. pī.)].
Esa uppalasannāho, nikkhañcussīsakohitaṃ [nikkhamussīsake kataṃ (sī. pī.), nikkhañcussīsake kataṃ (syā.)];
Kāsikañca muduṃ vatthaṃ, tappetu dhanikā piyāti [dhanakāmiyāti (syā. pī.), dhanakāmikāti (sī.)].
Kāmavilāpajātakaṃ sattamaṃ.
298. Udumbarajātakaṃ (3-5-8)
Udumbarā cime pakkā, nigrodhā ca kapitthanā;
Ehi nikkhama bhuñjassu, kiṃ jighacchāya miyyasi.
Evaṃ so suhito hoti, yo vuḍḍhamapacāyati;
Yathāhamajja suhito, dumapakkāni māsito.
Yaṃ vanejo vanejassa, vañceyya kapino kapi;
Daharo kapi [daharopi taṃ na (sī. pī.), daharopi na (syā.)] saddheyya, na hi jiṇṇo jarākapīti.
Udumbarajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
299. Komāraputtajātakaṃ (3-5-9)
Pure tuvaṃ sīlavataṃ sakāse, okkantikaṃ [okkandikaṃ (sī. syā. pī.)] kīḷasi assamamhi;
Karohare [karohi re (ka.)] makkaṭiyāni makkaṭa, na taṃ mayaṃ sīlavataṃ ramāma.
Sutā hi mayhaṃ paramā visuddhi, komāraputtassa bahussutassa;
Mā dāni maṃ maññi tuvaṃ yathā pure, jhānānuyutto viharāmi [jhānānuyuttā viharāma (sī. pī.)] āvuso.
Sacepi selasmi vapeyya bījaṃ, devo ca vasse na hi taṃ virūḷhe [neva hi taṃ ruheyya (sī. pī.), na hi taṃ virūhe (?)];
Sutā hi te sā paramā visuddhi, ārā tuvaṃ makkaṭa jhānabhūmiyāti.
Komāraputtajātakaṃ navamaṃ.
300. Vakajātakaṃ (3-5-10)
Parapāṇarodhā [parapāṇaghāte (syā.), parapāṇarocaṃ (ka.)] jīvanto, maṃsalohitabhojano;
Vako vataṃ samādāya, upapajji uposathaṃ.
Tassa sakko vataññāya, ajarūpenupāgami;
Vītatapo ajjhappatto, bhañji lohitapo tapaṃ.
Evameva idhekacce, samādānamhi dubbalā;
Lahuṃ karonti attānaṃ, vakova ajakāraṇāti.
Vakajātakaṃ dasamaṃ.
Kumbhavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Varakumbha supattasirivhayano, sucisammata bindusaro cusabho;
Saritaṃpati caṇḍi jarākapinā, atha makkaṭiyā vakakena dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Saṅkappo padumo ceva, udapānena tatiyaṃ;
Abbhantaraṃ ghaṭabhedaṃ, tikanipātamhilaṅkatanti.
Tikanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
4. Catukkanipāto
1. Kāliṅgavaggo
301. Cūḷakāliṅgajātakaṃ (4-1-1)
Vivarathimāsaṃ [vivaratha imāsaṃ (sī. syā. pī.)] dvāraṃ, nagaraṃ pavisantu [pavisituṃ mayā; (ka.)] aruṇarājassa;
Sīhena susiṭṭhena, surakkhitaṃ [susatthena, surakkhitaṃ (sī. pī.), susiṭṭhena (ka.)] nandisenena.
Jayo kaliṅgānamasayhasāhinaṃ, parājayo anayo [ajayo (syā.), anvito (ka.)] assakānaṃ;
Icceva te bhāsitaṃ brahmacāri, na ujjubhūtā vitathaṃ bhaṇanti.
Devā musāvādamupātivattā, saccaṃ dhanaṃ paramaṃ tesu [tathaṃ pemakaraṃ nu (ka.), tathaṃ paramaṃ karaṃ nu (syā.)] sakka;
Taṃ te musā bhāsitaṃ devarāja, kiṃ vā paṭicca maghavā mahinda.
Nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti purisaparakkamassa;
Damo samādhi manaso abhejjo [adejjo (sī. pī.), abhijjo (ka.)], abyaggatā nikkamanañca [nikkhamanañca (sī.)] kāle;
Daḷhañca viriyaṃ purisaparakkamo ca, teneva āsi vijayo assakānanti.
Cūḷakāliṅgajātakaṃ paṭhamaṃ.
302. Mahāassārohajātakaṃ (4-1-2)
Adeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu nappavecchati;
Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyaṃ nādhigacchati.
Nādeyyesu dadaṃ dānaṃ, deyyesu yo pavecchati;
Āpāsu byasanaṃ patto, sahāyamadhigacchati.
Saññogasambhogavisesadassanaṃ, anariyadhammesu saṭhesu nassati;
Katañca ariyesu ca ajjavesu, mahapphalaṃ hoti aṇumpi tādisu.
Yo pubbe katakalyāṇo, akā loke sudukkaraṃ;
Pacchā kayirā na vā kayirā, accantaṃ pūjanārahoti.
Mahāassārohajātakaṃ dutiyaṃ.
303. Ekarājajātakaṃ (4-1-3)
Anuttare kāmaguṇe samiddhe, bhutvāna pubbe vasī ekarāja;
So dāni dugge narakamhi khitto, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Pubbeva khantī ca tapo ca mayhaṃ, sampatthitā dubbhisena [dabbasenā (sī. pī.)] ahosi;
Taṃ dāni laddhāna kathaṃ nu rāja, jahe ahaṃ vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitāni, yasassinaṃ paññavantaṃ visayha;
Yaso ca laddhā purimaṃ uḷāraṃ, nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ.
Panujja dukkhena sukhaṃ janinda, sukhena vā dukkhamasayhasāhi;
Ubhayattha santo abhinibbutattā, sukhe ca dukkhe ca bhavanti tulyāti.
Ekarājajātakaṃ tatiyaṃ.
304. Daddarajātakaṃ (4-1-4)
Imāni maṃ daddara tāpayanti, vācāduruttāni manussaloke;
Maṇḍūkabhakkhā udakantasevī, āsīvisaṃ maṃ avisā sapanti.
Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṃ janapadaṃ gato;
Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ [duruttāni (ka.)] nidhetave.
Yattha posaṃ na jānanti, jātiyā vinayena vā;
Na tattha mānaṃ kayirātha, vasamaññātake jane.
Videsavāsaṃ vasato, jātavedasamenapi [jātavedabhayenapi (ka.)];
Khamitabbaṃ sapaññena, api dāsassa tajjitanti.
Daddarajātakaṃ catutthaṃ.
305. Sīlavīmaṃsanajātakaṃ (4-1-5)
Natthi loke raho nāma, pāpakammaṃ pakubbato;
Passanti vanabhūtāni, taṃ bālo maññatī raho.
Ahaṃ raho na passāmi, suññaṃ vāpi na vijjati;
Yattha aññaṃ [suññaṃ (syā. ka.)] na passāmi, asuññaṃ hoti taṃ mayā.
Dujjacco ca sujacco [ajacco (pī.)] ca, nando ca sukhavaḍḍhito [sukhavacchako (sī.), sukhavacchano (syā. pī.)];
Vejjo ca addhuvasīlo [atha sīlo (ka.)] ca, te dhammaṃ jahu matthikā.
Brāhmaṇo ca kathaṃ jahe, sabbadhammāna pāragū;
Yo dhammamanupāleti, dhitimā saccanikkamoti.
Sīlavīmaṃsanajātakaṃ pañcamaṃ.
306. Sujātajātakaṃ (4-1-6)
Kimaṇḍakā ime deva, nikkhittā kaṃsamallake;
Upalohitakā vaggū, taṃ [te (pī.)] me akkhāhi pucchito.
Yāni pure tuvaṃ devi, bhaṇḍu nantakavāsinī;
Ucchaṅgahatthā pacināsi, tassā te koliyaṃ phalaṃ.
Uḍḍayhate na ramati, bhogā vippajahanti taṃ [vippajahanti’maṃ (?)];
Tatthevimaṃ paṭinetha, yattha kolaṃ pacissati.
Honti hete mahārāja, iddhippattāya [iddhimattāya (ka.)] nāriyā;
Khama deva sujātāya, māssā [māsu (ka.)] kujjha rathesabhāti.
Sujātajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
307. Palāsajātakaṃ (4-1-7)
Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ, jāno ajānantamimaṃ palāsaṃ;
Āraddhaviriyo dhuvaṃ appamatto, sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetu.
Dūre suto ceva brahā ca rukkho, dese ṭhito bhūtanivāsarūpo;
Tasmā namassāmi imaṃ palāsaṃ, ye cettha bhūtā te [te ca (sī. pī.)] dhanassa hetu.
So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ brāhmaṇa pekkhamāno;
Kathañhi āgamma sataṃ sakāse, moghāni te assu pariphanditāni.
Yo tindukarukkhassa paro [puro (ka.)] pilakkho [pilakkhu (sī. pī.), milakkhu (ka.)], parivārito pubbayañño uḷāro;
Tassesa mūlasmiṃ nidhi nikhāto, adāyādo gaccha taṃ uddharāhīti.
Palāsajātakaṃ sattamaṃ.
308. Sakuṇajātakaṃ (4-1-8)
Akaramhasa te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamhase;
Migarāja namo tyatthu, api kiñci labhāmase.
Mama lohitabhakkhassa, niccaṃ luddāni kubbato;
Dantantaragato santo, taṃ bahuṃ yampi jīvasi.
Akataññumakattāraṃ, katassa appaṭikārakaṃ;
Yasmiṃ kataññutā natthi, niratthā tassa sevanā.
Yassa sammukhaciṇṇena, mittadhammo na labbhati;
Anusūya [anusuyya (sī. pī.)] manakkosaṃ, saṇikaṃ tamhā apakkameti.
Sakuṇajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
309. Chavakajātakaṃ (4-1-9)
Sabbamidaṃ carimaṃ kataṃ [carimavataṃ (sī. pī.)], ubho dhammaṃ na passare;
Ubho pakatiyā cutā, yo cāyaṃ mantejjhāpeti [mantajjhāyati (sī.), sajjhāpayati (pī.)];
Yo ca mantaṃ adhīyati.
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
Tasmā etaṃ na sevāmi, dhammaṃ isīhi sevitaṃ.
Paribbaja mahā loko [mahābrahme (ka.)], pacantaññepi pāṇino;
Mā taṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vāti.
Chavakajātakaṃ navamaṃ.
310. Seyyajātakaṃ (4-1-10)
Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
Na icche saha nindāya, evaṃ seyya [sayha (sī. syā. pī.)] vijānahi.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ varanti.
Seyyajātakaṃ [sayhajātakaṃ (sī. syā. pī.)] dasamaṃ.
Kāliṅgavaggo [vivaravaggo (sī. pī.)] paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Vivarañca adeyya samiddhavaraṃ, atha daddara pāpamahātiraho;
Atha koli palāsavarañca kara, carimaṃ sasamuddavarena dasāti.
2. Pucimandavaggo
311. Pucimandajātakaṃ (4-2-1)
Uṭṭhehi cora kiṃ sesi, ko attho supanena [supitena (sī.), supinena (pī. ka.)] te;
Mā taṃ gahesuṃ [gaṇheyyuṃ (ka.)] rājāno, gāme kibbisakārakaṃ.
Yaṃ nu [nūna (syā.)] coraṃ gahessanti, gāme kibbisakārakaṃ;
Kiṃ tattha pucimandassa, vane jātassa tiṭṭhato.
Na tvaṃ assattha jānāsi, mama corassa cantaraṃ;
Coraṃ gahetvā rājāno, gāme kibbisakārakaṃ;
Appenti [accenti (syā.)] nimbasūlasmiṃ, tasmiṃ me saṅkate mano.
Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;
Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatīti.
Pucimandajātakaṃ paṭhamaṃ.
312. Kassapamandiyajātakaṃ (4-2-2)
Api kassapa mandiyā, yuvā sapati hanti [sampaṭihanti (ka.)] vā;
Sabbaṃ taṃ khamate dhīro, paṇḍito taṃ titikkhati.
Sacepi santo vivadanti, khippaṃ sandhīyare puna;
Bālā pattāva bhijjanti, na te samathamajjhagū.
Ete bhiyyo samāyanti, sandhi tesaṃ na jīrati;
Yo cādhipannaṃ jānāti, yo ca jānāti desanaṃ.
Eso hi uttaritaro, bhāravaho dhuraddharo;
Yo paresādhipannānaṃ, sayaṃ sandhātumarahatīti.
Kassapamandiyajātakaṃ dutiyaṃ.
313. Khantīvādījātakaṃ (4-2-3)
Yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;
Tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṃ vinasā [vinassa (ka. sī. syā. ka.)] idaṃ.
Yo me hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;
Ciraṃ jīvatu so rājā, na hi kujjhanti mādisā.
Ahū atītamaddhānaṃ [ahu atītamaddhāne (syā. pī. ka.)], samaṇo khantidīpano;
Taṃ khantiyāyeva ṭhitaṃ, kāsirājā achedayi.
Tassa kamma [kammassa (sī. pī.)] pharusassa, vipāko kaṭuko ahu;
Yaṃ kāsirājā vedesi, nirayamhi samappitoti.
Khantīvādījātakaṃ tatiyaṃ.
314. Lohakumbhijātakaṃ (4-2-4)
Dujjīvitamajīvimha, ye sante [yesaṃ no (syā. ka.)] na dadamhase;
Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano.
Saṭṭhi [saṭṭhiṃ (syā.)] vassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati.
Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā [mārisa (sī. syā. pī.)].
Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahunti.
Lohakumbhijātakaṃ catutthaṃ.
315. Sabbamaṃsalābhajātakaṃ (4-2-5)
Pharusā vata te vācā, maṃsaṃ [samma (pī. ka.)] yācanako asi [casi (pī.)];
Kilomasadisī [kilomassa sadisā (pī.)] vācā, kilomaṃ samma dammi te.
Aṅgametaṃ manussānaṃ, bhātā loke pavuccati;
Aṅgassa sadisī vācā [aṅgassadisī te vācā (ka.)], aṅgaṃ samma dadāmi te.
Tātāti putto vadamāno, kampeti [sammeti (ka.)] hadayaṃ pitu;
Hadayassa sadisī [hadayassadisī (ka.)] vācā, hadayaṃ samma dammi te.
Yassa gāme sakhā natthi, yathāraññaṃ tatheva taṃ;
Sabbassa sadisī vācā, sabbaṃ samma dadāmi teti.
Sabbamaṃsalābhajātakaṃ [maṃsajātakaṃ (sī. syā. pī.)] pañcamaṃ.
316. Sasapaṇḍitajātakaṃ (4-2-6)
Satta me rohitā macchā, udakā thalamubbhatā;
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhataṃ;
Maṃsasūlā ca dve godhā, ekañca dadhivārakaṃ;
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Ambapakkaṃ dakaṃ [ambapakkodakaṃ (sī. pī.)] sītaṃ, sītacchāyā manoramā [sītacchāyaṃ manoramaṃ (sī. syā. pī.)];
Idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.
Na sasassa tilā atthi, na muggā napi taṇḍulā;
Iminā agginā pakkaṃ, mamaṃ [maṃsaṃ (ka.)] bhutvā vane vasāti.
Sasapaṇḍitajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
317. Matarodanajātakaṃ (4-2-7)
Mataṃ mataṃ eva [matamatameva (sī. syā. pī.)] rodatha, na hi taṃ rodatha yo marissati;
Sabbepi [sabbeva (sī. syā. pī.)] sarīradhārino, anupubbena jahanti jīvitaṃ.
Devamanussā catuppadā, pakkhigaṇā uragā ca bhogino;
Samhi [yamhi (syā.), asmiṃ (pī. ka.)] sarīre anissarā, ramamānāva jahanti jīvitaṃ.
Evaṃ calitaṃ asaṇṭhitaṃ, sukhadukkhaṃ manujesvapekkhiya;
Kanditaruditaṃ niratthakaṃ, kiṃ vo sokagaṇābhikīrare.
Dhuttā ca soṇḍā [dhuttā soṇḍā (sī.), dhuttā soṇḍā ca (syā.)] akatā, bālā sūrā ayogino [bālā sūrā vīrā ayogino (pī.)];
Dhīraṃ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidāti.
Matarodanajātakaṃ sattamaṃ.
318. Kaṇaverajātakaṃ (4-2-8)
Yaṃ taṃ vasantasamaye, kaṇaveresu bhāṇusu;
Sāmaṃ bāhāya pīḷesi, sā taṃ ārogyamabravi.
Ambho na kira saddheyyaṃ, yaṃ vāto pabbataṃ vahe;
Pabbatañce vahe vāto, sabbampi pathaviṃ vahe;
Yattha sāmā kālakatā [kālaṅkatā (ka.)], sā maṃ ārogyamabravi.
Na ceva sā kālakatā, na ca sā aññamicchati;
Ekabhattikinī [ekabhattā kira (sī. syā.), ekabhattakinī (pī.)] sāmā, tameva abhikaṅkhati.
Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena [asandhataṃ maṃ cirasandhatena (ka.)], nimīni sāmā adhuvaṃ dhuvena;
Mayāpi sāmā nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissanti.
Kaṇaverajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
319. Tittirajātakaṃ (4-2-9)
Susukhaṃ vata jīvāmi, labhāmi ceva bhuñjituṃ;
Paripantheva tiṭṭhāmi, kā nu bhante gatī mama.
Mano ce te nappaṇamati, pakkhi pāpassa kammuno;
Abyāvaṭassa bhadrassa, na pāpamupalimpati.
Ñātako no nisinnoti, bahu āgacchate jano;
Paṭicca kammaṃ phusati, tasmiṃ me saṅkate mano.
Na paṭicca kammaṃ phusati, mano ce nappadussati;
Appossukkassa bhadrassa, na pāpamupalimpatīti.
Tittirajātakaṃ navamaṃ.
320. Succajajātakaṃ (4-2-10)
Succajaṃ vata naccaji, vācāya adadaṃ giriṃ;
Kiṃ hitassa cajantassa, vācāya adada pabbataṃ.
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
Rājaputta namo tyatthu, sacce dhamme ṭhito casi;
Yassa te byasanaṃ patto, saccasmiṃ ramate mano.
Yā daliddī daliddassa, aḍḍhā aḍḍhassa kittima [kittimā (sī. syā. pī.)];
Sā hissa paramā bhariyā, sahiraññassa itthiyoti.
Succajajātakaṃ dasamaṃ.
Pucimandavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha cora sakassapa khantīvaro, dujjīvitatā ca varā pharusā;
Atha sasa matañca vasanta sukhaṃ, succajaṃvatanaccajinā ca dasāti.
3. Kuṭidūsakavaggo
321. Kuṭidūsakajātakaṃ (4-3-1)
Manussasseva te sīsaṃ, hatthapādā ca vānara;
Atha kena nu vaṇṇena, agāraṃ te na vijjati.
Manussasseva me sīsaṃ, hatthapādā ca siṅgila [siṅgāla (ka.), piṅgala (ṭīkā)];
Yāhu seṭṭhā manussesu, sā me paññā na vijjati.
Anavaṭṭhitacittassa, lahucittassa dubbhino [dūbhino (pī.)];
Niccaṃ addhuvasīlassa, sukhabhāvo [sucibhāvo (sī.), sukhabhāgo (?)] na vijjati.
So karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ;
Sītavātaparittāṇaṃ, karassu kuṭavaṃ [kuṭikaṃ (sī. syā.)] kapīti.
Kuṭidūsaka [siṅgālasakuṇa (ka.)] jātakaṃ paṭhamaṃ.
322. Duddubhajātakaṃ (4-3-2)
Duddubhāyati [daddabhāyati (sī. pī.)] bhaddante, yasmiṃ dese vasāmahaṃ;
Ahampetaṃ na jānāmi, kimetaṃ duddubhāyati.
Beluvaṃ patitaṃ sutvā, duddubhanti [daddabhanti (sī.)] saso javi;
Sasassa vacanaṃ sutvā, santattā migavāhinī.
Appatvā padaviññāṇaṃ, paraghosānusārino;
Panādaparamā bālā, te honti parapattiyā.
Ye ca sīlena sampannā, paññāyūpasame ratā;
Ārakā viratā dhīrā, na honti parapattiyāti.
Duddubhajātakaṃ [daddabhajātakaṃ (sī. pī.)] dutiyaṃ.
323. Brahmadattajātakaṃ (4-3-3)
Dvayaṃ yācanako rāja, brahmadatta nigacchati;
Alābhaṃ dhanalābhaṃ vā, evaṃ dhammā hi yācanā.
Yācanaṃ rodanaṃ āhu, pañcālānaṃ rathesabha;
Yo yācanaṃ paccakkhāti, tamāhu paṭirodanaṃ.
Mā maddasaṃsu rodantaṃ, pañcālā susamāgatā;
Tuvaṃ vā paṭirodantaṃ, tasmā icchāmahaṃ raho.
Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;
Ariyo hi ariyassa kathaṃ na dajjā [dajje (sī.), dajjaṃ (?)], sutvāna gāthā tava dhammayuttāti.
Brahmadattajātakaṃ tatiyaṃ.
324. Cammasāṭakajātakaṃ (4-3-4)
Kalyāṇarūpo vatayaṃ catuppado, subhaddako ceva supesalo ca;
Yo brāhmaṇaṃ jātimantūpapannaṃ, apacāyati meṇḍavaro yasassī.
Mā brāhmaṇa ittaradassanena, vissāsamāpajji catuppadassa;
Daḷhappahāraṃ abhikaṅkhamāno [abhikattukāmo (syā.)], avasakkatī dassati suppahāraṃ.
Ūruṭṭhi [ūraṭṭhi (sī.)] bhaggaṃ pavaṭṭito [patito (sī. syā.)] khāribhāro, sabbañca bhaṇḍaṃ brāhmaṇassa [brāhmaṇassīdha (ka. sī. pī.), brāhmaṇasseva (ka. sī. syā. ka.)] bhinnaṃ;
Ubhopi bāhā paggayha [paggayyeva (syā.), paggahīya (?)] kandati [bāhā paggayya kandati (pī. ka.)], abhidhāvatha haññate brahmacārī.
Evaṃ so nihato seti, yo apūjaṃ pasaṃsati [namassati (pī.)];
Yathāhamajja pahato, hato meṇḍena dummatīti.
Cammasāṭakajātakaṃ catutthaṃ.
325. Godharājajātakaṃ (4-3-5)
Samaṇaṃ taṃ maññamāno, upagacchimasaññataṃ;
So maṃ daṇḍena pāhāsi, yathā assamaṇo tathā.
Kiṃ te jaṭāhi dummedha, kiṃ te ajinasāṭiyā;
Abbhantaraṃ te gahanaṃ, bāhiraṃ parimajjasi.
Ehi godha nivattassu, bhuñja sālīnamodanaṃ;
Telaṃ loṇañca me atthi, pahūtaṃ mayha pipphali.
Esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṃ sataporisaṃ;
Telaṃ loṇañca kittesi [kintesi (syā. pī.)], ahitaṃ mayha pipphalīti.
Godharājajātakaṃ pañcamaṃ.
326. Kakkārujātakaṃ (4-3-6)
Kāyena yo nāvahare, vācāya na musā bhaṇe;
Yaso laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati.
Dhammena vittameseyya, na nikatyā dhanaṃ hare;
Bhoge laddhā na majjeyya, sa ve kakkārumarahati.
Yassa cittaṃ ahāliddaṃ, saddhā ca avirāginī;
Eko sāduṃ na bhuñjeyya, sa ve kakkārumarahati.
Sammukhā vā tirokkhā vā [parokkhā vā (pī.), parammukhā (ka.)], yo sante na paribhāsati;
Yathāvādī tathākārī, sa ve kakkārumarahatīti.
Kakkārujātakaṃ chaṭṭhaṃ.
327. Kākavatījātakaṃ (4-3-7)
Vāti cāyaṃ [vāyaṃ (ka.)] tato gandho, yattha me vasatī piyā;
Dūre ito hi kākavatī [kākātī (sī.), kākāti (syā. pī.)], yattha me nirato mano.
Kathaṃ samuddamatarī, kathaṃ atari kepukaṃ [kebukaṃ (sī. pī.)];
Kathaṃ satta samuddāni, kathaṃ simbalimāruhi.
Tayā samuddamatariṃ, tayā atari kepukaṃ [kebukaṃ (sī. pī.)];
Tayā satta samuddāni, tayā simbalimāruhiṃ.
Dhiratthumaṃ mahākāyaṃ, dhiratthumaṃ acetanaṃ;
Yattha jāyāyahaṃ jāraṃ, āvahāmi vahāmi cāti.
Kākavatījātakaṃ sattamaṃ.
328. Ananusociyajātakaṃ (4-3-8)
Bahūnaṃ vijjatī bhotī, tehi me kiṃ bhavissati;
Tasmā etaṃ na socāmi, piyaṃ sammillahāsiniṃ.
Taṃ taṃ ce anusoceyya, yaṃ yaṃ tassa na vijjati;
Attānamanusoceyya, sadā maccuvasaṃ pataṃ.
Na heva ṭhitaṃ nāsīnaṃ, na sayānaṃ na paddhaguṃ [patthaguṃ (syā.)];
Yāva byāti nimisati, tatrāpi rasatī [saratī (sī. syā. pī.)] vayo.
Tatthattani vatappaddhe [vata panthe (syā.), vata bandhe (ka.) vata + pa-addhe = vatappaddhe], vinābhāve asaṃsaye;
Bhūtaṃ sesaṃ dayitabbaṃ, vītaṃ ananusociyanti [cavitaṃ nānusociyanti (syā.), matantaṃ nānusociyaṃ (ka.)].
Ananusociyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
329. Kāḷabāhujātakaṃ (4-3-9)
Yaṃ annapānassa pure labhāma, taṃ dāni sākhamigameva gacchati;
Gacchāma dāni vanameva rādha, asakkatā casma dhanañjayāya [dhanañcayāya (ka.)].
Lābho alābho yaso ayaso ca, nindā pasaṃsā ca sukhañca dukkhaṃ;
Ete aniccā manujesu dhammā, mā soci kiṃ socasi poṭṭhapāda.
Addhā tuvaṃ paṇḍitakosi rādha, jānāsi atthāni anāgatāni;
Kathaṃ nu sākhāmigaṃ dakkhisāma [dakkhiyāma (ka.), dakkhāma (syā.)], niddhāvitaṃ [niddhāpitaṃ (sī. syā.), nibbāpitaṃ (pī.), nicchadaṃ (ka.)] rājakulatova jammaṃ.
Cāleti kaṇṇaṃ bhakuṭiṃ karoti, muhuṃ muhuṃ bhāyayate [bhāyate (syā.), bhāyāpate (ka.)] kumāre;
Sayameva taṃ kāhati kāḷabāhu, yenārakā ṭhassati annapānāti.
Kāḷabāhujātakaṃ navamaṃ.
330. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (4-3-10)
Sīlaṃ kireva kalyāṇaṃ, sīlaṃ loke anuttaraṃ;
Passa ghoraviso nāgo, sīlavāti na haññati.
Yāvadevassahū kiñci, tāvadeva akhādisuṃ;
Saṅgamma kulalā loke, na hiṃsanti akiñcanaṃ.
Sukhaṃ nirāsā supati, āsā phalavatī sukhā;
Āsaṃ nirāsaṃ katvāna, sukhaṃ supati piṅgalā.
Na samādhiparo atthi, asmiṃ loke paramhi ca;
Na paraṃ nāpi attānaṃ, vihiṃsati samāhitoti.
Sīlavīmaṃsajātakaṃ dasamaṃ.
Kuṭidūsakavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Samanussa -saduddubha-yācanako, atha meṇḍavaruttama-godhavaro;
Atha kāyasakepuka bhotīvaro, atha rādhasusīlavarena dasāti.
4. Kokilavaggo
331. Kokilajātakaṃ (4-4-1)
Yo ve kāle asampatte, ativelaṃ pabhāsati;
Evaṃ so nihato seti, kokilāyiva atrajo.
Na hi satthaṃ sunisitaṃ, visaṃ halāhalāmiva [halāhalaṃ iva (pī.)];
Evaṃ nikaṭṭhe [nikkaḍḍhe (syā.), nikaḍḍhe (ka.)] pāteti, vācā dubbhāsitā yathā.
Tasmā kāle akāle vā [akāle ca (sī. syā.)], vācaṃ rakkheyya paṇḍito;
Nātivelaṃ pabhāseyya, api attasamamhi vā.
Yo ca kāle mitaṃ bhāse, matipubbo vicakkhaṇo;
Sabbe amitte ādeti, supaṇṇo uragāmivāti.
Kokilajātakaṃ [kokālikajātakaṃ (sabbattha)] paṭhamaṃ.
332. Rathalaṭṭhijātakaṃ (4-4-2)
Api hantvā hato brūti, jetvā jitoti bhāsati;
Pubbavakkhāyino [pubbamakkhāyino (sī. syā.)] rāja, aññadatthu [ekadatthu (sī. pī.)] na saddahe.
Tasmā paṇḍitajātiyo, suṇeyya itarassapi;
Ubhinnaṃ vacanaṃ sutvā, yathā dhammo tathā kare.
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
Nisammakārino rāja [rañño (sī. syā.)], yaso kitti ca vaḍḍhatīti.
Rathalaṭṭhijātakaṃ dutiyaṃ.
333. Pakkagodhajātakaṃ (4-4-3)
Tadeva me tvaṃ vidito, vanamajjhe rathesabha;
Yassa te khaggabaddhassa, sannaddhassa tirīṭino;
Assatthadumasākhāya, pakkā godhā palāyatha.
Name namantassa bhaje bhajantaṃ, kiccānukubbassa kareyya kiccaṃ;
Nānatthakāmassa kareyya atthaṃ, asambhajantampi na sambhajeyya.
Caje cajantaṃ vanathaṃ na kayirā, apetacittena na sambhajeyya;
Dijo dumaṃ khīṇaphalanti [phalaṃva (ka. sī. syā. ka.), dukanipāte puṭabhattajātakena saṃsandetabbaṃ] ñatvā, aññaṃ samekkheyya mahā hi loko.
So te karissāmi yathānubhāvaṃ, kataññutaṃ khattiye [khattiyo (syā. ka.)] pekkhamāno;
Sabbañca te issariyaṃ dadāmi, yassicchasī tassa tuvaṃ dadāmīti.
Pakkagodhajātakaṃ [godhajātakaṃ (sī. syā. pī.)] tatiyaṃ.
334. Rājovādajātakaṃ (4-4-4)
Gavaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā tā jimhaṃ gacchanti [sabbā gāvī jimhaṃ yanti (sī. syā.)], nette jimhaṃ gate sati.
Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.
Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṃ yanti [sabbā tā ujuṃ gacchanti (pī. a. ni. 4.70)], nette ujuṃ gate sati.
Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammikoti.
Rājovādajātakaṃ catutthaṃ.
335. Jambukajātakaṃ (4-4-5)
Brahā pavaḍḍhakāyo so, dīghadāṭho ca jambuka;
Na tvaṃ tattha kule jāto, yattha gaṇhanti kuñjaraṃ.
Asīho sīhamānena, yo attānaṃ vikubbati;
Kotthūva [kuṭṭhūva (sī.), kutthuva (syā. pī)] gajamāsajja, seti bhūmyā anutthunaṃ.
Yasassino uttamapuggalassa, sañjātakhandhassa mahabbalassa;
Asamekkhiya thāmabalūpapattiṃ, sa seti nāgena hatoyaṃ jambuko.
Yo cīdha kammaṃ kurute pamāya, thāmabbalaṃ attani saṃviditvā;
Jappena mantena subhāsitena, parikkhavā so vipulaṃ jinātīti.
Jambukajātakaṃ pañcamaṃ.
336. Brahāchattajātakaṃ (4-4-6)
Tiṇaṃ tiṇanti lapasi, ko nu te tiṇamāhari;
Kiṃ nu te tiṇakiccatthi, tiṇameva pabhāsasi.
Idhāgamā brahmacārī, brahā chatto bahussuto;
So me [so ve (ka.)] sabbaṃ samādāya, tiṇaṃ nikkhippa gacchati.
Evetaṃ hoti kattabbaṃ, appena bahumicchatā;
Sabbaṃ sakassa ādānaṃ, anādānaṃ tiṇassa ca. ( ) [(tiṇassa cāṭīsu gato, tattha kā paridevanā) (sī. syā.) (cāṭīsu pakkhipitvāna, tattha kā paridevanā) (ka.)]
Sīlavanto na kubbanti, bālo sīlāni kubbati;
Aniccasīlaṃ dussīlyaṃ [dussīlaṃ (pī.)], kiṃ paṇḍiccaṃ karissatīti.
Brahāchattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
337. Pīṭhajātakaṃ (4-4-7)
Na te pīṭhamadāyimhā [madāsimha (pī. ka.)], na pānaṃ napi bhojanaṃ;
Brahmacāri khamassu me, etaṃ passāmi accayaṃ.
Nevābhisajjāmi na cāpi kuppe, na cāpi me appiyamāsi kiñci;
Athopi me āsi manovitakko, etādiso nūna kulassa dhammo.
Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;
Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, sabbetaṃ nipadāmase.
Esasmākaṃ kule dhammo, pitupitāmaho sadā;
Sakkaccaṃ upatiṭṭhāma, uttamaṃ viya ñātakanti.
Pīṭhajātakaṃ sattamaṃ.
338. Thusajātakaṃ (4-4-8)
Viditaṃ thusaṃ undurānaṃ [undūrānaṃ (ka.)], viditaṃ pana taṇḍulaṃ;
Thusaṃ thusaṃ [thusaṃ thūlaṃ (sī.)] vivajjetvā, taṇḍulaṃ pana khādare.
Yā mantanā araññasmiṃ, yā ca gāme nikaṇṇikā;
Yañcetaṃ iti cīti ca, etampi viditaṃ mayā.
Dhammena kira jātassa, pitā puttassa makkaṭo;
Daharasseva santassa, dantehi phalamacchidā.
Yametaṃ parisappasi [parisabbesi (ka.)], ajakāṇova sāsape;
Yopāyaṃ heṭṭhato seti [sesi (sī.)], etampi viditaṃ mayāti.
Thusajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
339. Bāverujātakaṃ (4-4-9)
Adassanena morassa, sikhino mañjubhāṇino;
Kākaṃ tattha apūjesuṃ, maṃsena ca phalena ca.
Yadā ca sarasampanno, moro bāverumāgamā;
Atha lābho ca sakkāro, vāyasassa ahāyatha.
Yāva nuppajjatī buddho, dhammarājā pabhaṅkaro;
Tāva aññe apūjesuṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe.
Yadā ca sarasampanno, buddho dhammaṃ adesayi;
Atha lābho ca sakkāro, titthiyānaṃ ahāyathāti.
Bāverujātakaṃ navamaṃ.
340. Visayhajātakaṃ (4-4-10)
Adāsi dānāni pure visayha, dadato ca te khayadhammo ahosi;
Ito paraṃ ce na dadeyya dānaṃ, tiṭṭheyyuṃ te saṃyamantassa bhogā.
Anariyamariyena sahassanetta, suduggatenāpi akiccamāhu;
Mā vo dhanaṃ taṃ ahu devarāja [ahuvā janinda (ka. sī. syā. pī.)], yaṃ bhogahetu vijahemu saddhaṃ.
Yena eko ratho yāti, yāti tenāparo ratho;
Porāṇaṃ nihitaṃ vattaṃ, vattataññeva [vaddhaṃ, vaddhataññeva (ka. sī. pī.)] vāsava.
Yadi hessati dassāma, asante kiṃ dadāmase;
Evaṃbhūtāpi dassāma, mā dānaṃ pamadamhaseti.
Visayhajātakaṃ dasamaṃ.
Kokilavaggo [kokālikavaggo (ka.)] catuttho.
Tassuddānaṃ –
Ativelapabhāsati jītavaro, vanamajjha rathesabha jimhagamo;
Atha jambu tiṇāsanapīṭhavaraṃ, atha taṇḍula mora visayha dasāti.
5. Cūḷakuṇālavaggo
341. Kaṇḍarījātakaṃ (4-5-1)
Narānamārāmakarāsu nārisu, anekacittāsu aniggahāsu ca;
Sabbattha nāpītikarāpi [sabba’ttanā’pītikarāpi (sī. syā.)] ce siyā [siyuṃ (syā.)], na vissase titthasamā hi nāriyo.
Yaṃ ve [yañca (syā. ka.)] disvā kaṇḍarīkinnarānaṃ [kinnarakinnarīnaṃ (syā.), kinnarīkinnarānaṃ (ka.)], sabbitthiyo na ramanti agāre;
Taṃ tādisaṃ maccaṃ cajitvā bhariyā, aññaṃ disvā purisaṃ pīṭhasappiṃ.
Bakassa ca bāvarikassa [pāvārikassa (sī.)] rañño, accantakāmānugatassa bhariyā;
Avācarī [accācari (syā.), anācari (ka.)] paṭṭhavasānugassa [baddhavasānugassa (sī. syā.), pattavasānugatassa (ka.)], kaṃ vāpi itthī nāticare tadaññaṃ.
Piṅgiyānī sabbalokissarassa, rañño piyā brahmadattassa bhariyā;
Avācarī paṭṭhavasānugassa, taṃ vāpi sā nājjhagā kāmakāminīti.
Kaṇḍarījātakaṃ [kinnarījātakaṃ (ka. sī. ka.), kuṇḍalikajātakaṃ (syā.)] paṭhamaṃ.
342. Vānarajātakaṃ (4-5-2)
Asakkhiṃ vata attānaṃ, uddhātuṃ udakā thalaṃ;
Na dānāhaṃ puna tuyhaṃ, vasaṃ gacchāmi vārija.
Alametehi ambehi, jambūhi panasehi ca;
Yāni pāraṃ samuddassa, varaṃ mayhaṃ udumbaro.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;
Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;
Muccate sattusambādhā, na ca pacchānutappatīti.
Vānarajātakaṃ dutiyaṃ.
343. Kuntinījātakaṃ (4-5-3)
Avasimha tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;
Tvameva dānimakari, handa rāja vajāmahaṃ.
Yo ve kate paṭikate, kibbise paṭikibbise;
Evaṃ taṃ sammatī veraṃ, vasa kuntini māgamā.
Na katassa ca kattā ca, metti [mettī (pī.), mittī (ka.)] sandhīyate puna;
Hadayaṃ nānujānāti, gacchaññeva rathesabha.
Katassa ceva kattā ca, metti sandhīyate puna;
Dhīrānaṃ no ca bālānaṃ, vasa kuntini māgamāti.
Kuntinījātakaṃ tatiyaṃ.
344. Ambajātakaṃ (4-5-4)
Yo nīliyaṃ maṇḍayati, saṇḍāsena vihaññati;
Tassa sā vasamanvetu, yā te ambe avāhari.
Vīsaṃ vā pañcavīsaṃ [paṇṇuvīsaṃ (ka. sī. pī.)] vā, ūnatiṃsaṃ va jātiyā;
Tādisā pati mā laddhā [patiṃ mā laddhā (pī.), pati mā’lattha (?)], yā te ambe avāhari.
Dīghaṃ gacchatu addhānaṃ, ekikā abhisārikā;
Saṅkete pati mā adda [mā addasa (sī. pī.)], yā te ambe avāhari.
Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanussadā;
Ekikā sayane setu, yā te ambe avāharīti.
Ambajātakaṃ [ambacorajātakaṃ (ka. sī. pī.)] catutthaṃ.
345. Gajakumbhajātakaṃ (4-5-5)
Vanaṃ yadaggi dahati, pāvako kaṇhavattanī;
Kathaṃ karosi pacalaka, evaṃ dandhaparakkamo.
Bahūni rukkhachiddāni, pathabyā vivarāni ca;
Tāni ce nābhisambhoma, hoti no kālapariyāyo.
Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhati;
Sukkhapaṇṇaṃva akkamma, atthaṃ bhañjati attano.
Yo dandhakāle dandheti, taraṇīye ca tārayi;
Sasīva rattiṃ vibhajaṃ, tassattho paripūratīti.
Gajakumbhajātakaṃ pañcamaṃ.
346. Kesavajātakaṃ (4-5-6)
Manussindaṃ jahitvāna, sabbakāmasamiddhinaṃ;
Kathaṃ nu bhagavā kesī, kappassa ramati assame [ramatassame (ka.)].
Sādūnī [sādhūni (ka. sī. syā. ka.)] ramaṇīyāni, santi vakkhā manoramā;
Subhāsitāni kappassa, nārada ramayanti maṃ.
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
Kathaṃ sāmākanīvāraṃ, aloṇaṃ chādayanti taṃ.
Sāduṃ vā [asāduṃ (pī.)] yadi vāsāduṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;
Vissattho yattha bhuñjeyya, vissāsaparamā rasāti.
Kesavajātakaṃ [kesījātakaṃ (ka.)] chaṭṭhaṃ.
347. Ayakūṭajātakaṃ (4-5-7)
Sabbāyasaṃ kūṭamatippamāṇaṃ, paggayha yo [so (pī.)] tiṭṭhasi antalikkhe;
Rakkhāya me [maṃ (sī.)] tvaṃ vihito nusajja, udāhu me cetayase [vāyamase (sī. syā.)] vadhāya.
Dūto ahaṃ rājidha rakkhasānaṃ, vadhāya tuyhaṃ pahitohamasmi;
Indo ca taṃ rakkhati devarājā, tenuttamaṅgaṃ na te [na hi (ka. sī. pī.), te na (ka.)] phālayāmi.
Sace ca maṃ rakkhati devarājā, devānamindo maghavā sujampati;
Kāmaṃ pisācā vinadantu sabbe, na santase rakkhasiyā pajāya.
Kāmaṃ kandantu [kantantu (ka.), kaṇḍantu (syā.)] kumbhaṇḍā, sabbe paṃsupisācakā;
Nālaṃ pisācā yuddhāya, mahatī sā vibhiṃsikāti [vibhesikāti (syā.), vihesikāti (pī.)].
Ayakūṭajātakaṃ sattamaṃ.
348. Araññajātakaṃ (4-5-8)
Araññā gāmamāgamma, kiṃsīlaṃ kiṃvataṃ ahaṃ;
Purisaṃ tāta seveyyaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.
Yo taṃ vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te;
Sussūsī ca titikkhī ca, taṃ bhajehi ito [taṃ bhajeyyāsito (ka.)] gato.
Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;
Urasīva patiṭṭhāya, taṃ bhajehi ito gato.
Haliddirāgaṃ kapicittaṃ, purisaṃ rāgavirāginaṃ;
Tādisaṃ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyāti.
Araññajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
349. Sandhibhedajātakaṃ (4-5-9)
Neva itthīsu sāmaññaṃ, nāpi bhakkhesu sārathi;
Athassa sandhibhedassa, passa yāva sucintitaṃ.
Asi tikkhova maṃsamhi, pesuññaṃ parivattati;
Yatthūsabhañca sīhañca, bhakkhayanti migādhamā.
Imaṃ so sayanaṃ seti, yamimaṃ [yayimaṃ (sī. pī.), yimaṃ (ka.)] passasi sārathi;
Yo vācaṃ sandhibhedassa, pisuṇassa nibodhati.
Te janā sukhamedhanti, narā saggagatāriva;
Ye vācaṃ sandhibhedassa, nāvabodhanti sārathīti.
Sandhibhedajātakaṃ navamaṃ.
350. Devatāpañhajātakaṃ (4-5-10)
Hanti hatthehi pādehi, mukhañca parisumbhati;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi [mabhipassasi (sī.)].
Akkosati yathākāmaṃ, āgamañcassa icchati;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi.
Abbhakkhāti abhūtena, alikenābhisāraye;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasi.
Haraṃ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;
Aññadatthuharā santā, te ve rāja piyā honti;
Kaṃ tena tvābhipassasīti.
Devatāpañhajātakaṃ dasamaṃ.
Cūḷakuṇālavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ –
Narānaṃ asakkhivasimhavaro, nīliyamaggivarañca puna;
Puna rasāyasakūṭavaro, tathārañña sārathi hanti dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Kāliṅgaṃ [vivaraṃ (bahūsu)] pucimandañca, kuṭidūsaka kokilā [kuṭidūsaṃ bahubhāṇakaṃ (bahūsu)];
Cūḷakuṇālavaggo so, pañcamo suppakāsitoti.
Catukkanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
5. Pañcakanipāto
1. Maṇikuṇḍalavaggo
351. Maṇikuṇḍalajātakaṃ (5-1-1)
Jīno rathassaṃ maṇikuṇḍale ca, putte ca dāre ca tatheva jīno;
Sabbesu bhogesu asesakesu [asesitesu (sī. pī.), asesikesu (ka.)], kasmā na santappasi sokakāle.
Pubbeva maccaṃ vijahanti bhogā, macco vā te [ca ne (pī.), dhane (ka.)] pubbataraṃ jahāti;
Asassatā bhogino kāmakāmi, tasmā na socāmahaṃ sokakāle.
Udeti āpūrati veti [pūreti khīyati (syā.)] cando, atthaṃ tapetvāna [andhaṃ tapetvāna (ka.), atthaṅgametvāna (syā.), ettha ‘‘tapetvāna atthaṃ paletī’’ti sambandho] paleti sūriyo;
Viditā [vijitā (syā.)] mayā sattuka lokadhammā, tasmā na socāmahaṃ sokakāle.
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
Nisammakārino rāja [rañño (sī. syā.)], yaso kitti ca vaḍḍhatīti.
Maṇikuṇḍalajātakaṃ paṭhamaṃ.
352. Sujātajātakaṃ (5-1-2)
Kiṃ nu santaramānova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;
Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ.
Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe;
Tvañca tucchaṃ vilapasi, yathā taṃ dummatī tathā.
Tatheva tiṭṭhati sīsaṃ, hatthapādā ca vāladhi;
Sotā tatheva tiṭṭhanti [so tāta tatheva tiṭṭhati (ka.)], maññe goṇo samuṭṭhahe.
Nevayyakassa sīsañca [sīsaṃ vā (sī. syā. pī.)], hatthapādā ca dissare;
Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummati.
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ [osiñci (ka.)], sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahī [abbūḷhaṃ (sī. syā.), abbhūḷhaṃ (ka.)] vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ [sokaṃ hadayanissitaṃ (sī. syā.)];
Yo me sokaparetassa, pitu sokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava.
Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
Vinivattenti sokamhā, sujāto pitaraṃ yathāti.
Sujātajātakaṃ dutiyaṃ.
353. Venasākhajātakaṃ (5-1-3)
Nayidaṃ niccaṃ bhavitabbaṃ brahmadatta, khemaṃ subhikkhaṃ sukhatā ca kāye;
Atthaccaye mā ahu sampamūḷho, bhinnaplavo sāgarasseva majjhe.
Yāni karoti puriso, tāni attani passati;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.
Idaṃ tadācariyavaco, pārāsariyo yadabravi;
Mā su [mā ssu (sī. syā. pī.)] tvaṃ akari pāpaṃ, yaṃ tvaṃ pacchā kataṃ tape.
Ayameva so piṅgiya [so piṅgiyo (syā.), sopi bhiyyo (ka.)] venasākho, [dhonasākho (ka. sī. pī.)] yamhi ghātayiṃ khattiyānaṃ sahassaṃ;
Alaṅkate candanasārānulitte, tameva dukkhaṃ paccāgataṃ mamaṃ.
Sāmā ca [sāmāpi (sī. syā.)] kho candanalittagattā [gattī (ka. sī. syā. pī.)], laṭṭhīva sobhañjanakassa uggatā;
Adisvā [adisvāva (sī.)] kālaṃ karissāmi ubbariṃ, taṃ me ito dukkhataraṃ bhavissatīti.
Venasākhajātakaṃ [dhonasākhajātakaṃ (ka. sī. pī.)] tatiyaṃ.
354. Uragajātakaṃ (5-1-4)
Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, hitvā gacchati saṃ tanuṃ;
Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
Anavhito tato āgā, ananuññāto [nānuññāto (ka.)] ito gato;
Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
Sace rode kisā [kisī (pī.)] assaṃ, tassā me kiṃ phalaṃ siyā;
Ñātimittasuhajjānaṃ, bhiyyo no aratī siyā.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gati.
Yathāpi udakakumbho, bhinno appaṭisandhiyo;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ;
Tasmā etaṃ na socāmi, gato so tassa yā gatīti.
Uragajātakaṃ catutthaṃ.
355. Ghaṭajātakaṃ (5-1-5)
Aññe socanti rodanti, aññe assumukhā janā;
Pasannamukhavaṇṇosi, kasmā ghaṭa [ghata (sī. pī.)] na socasi.
Nābbhatītaharo soko, nānāgatasukhāvaho;
Tasmā dhaṅka [vaṃka (pī.)] na socāmi, natthi soke dutīyatā [soko dutīyakā (ka.)].
Socaṃ paṇḍu kiso hoti, bhattañcassa na ruccati;
Amittā sumanā honti, sallaviddhassa ruppato.
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
Ṭhitaṃ maṃ nāgamissati, evaṃ diṭṭhapado ahaṃ.
Yassattā nālamekova, sabbakāmarasāharo;
Sabbāpi pathavī tassa, na sukhaṃ āvahissatīti.
Ghaṭajātakaṃ pañcamaṃ.
356. Koraṇḍiyajātakaṃ (5-1-6)
Eko araññe girikandarāyaṃ, paggayha paggayha silaṃ pavecchasi [pavejjhasi (syā. sī. aṭṭha.)];
Punappunaṃ santaramānarūpo, koraṇḍiya [kāraṇḍiya (sī. syā. pī.)] ko nu tava yidhattho.
Ahañhimaṃ sāgara sevitantaṃ, samaṃ karissāmi yathāpi pāṇi;
Vikiriya sānūni ca pabbatāni ca, tasmā silaṃ dariyā pakkhipāmi.
Nayimaṃ mahiṃ arahati pāṇikappaṃ, samaṃ manusso karaṇāya meko;
Maññāmimaññeva dariṃ jigīsaṃ [jigiṃsaṃ (sī. syā. pī.)], koraṇḍiya hāhasi [hāyasi (syā. ka.)] jīvalokaṃ.
Sace ahaṃ [ayaṃ (sī. syā. pī.)] bhūtadharaṃ na sakkā [sakko (syā. ka.)], samaṃ manusso karaṇāya meko;
Evameva tvaṃ brahme ime manusse, nānādiṭṭhike nānayissasi te [ne (ka.)].
Saṅkhittarūpena bhavaṃ mamatthaṃ, akkhāsi koraṇḍiya evametaṃ;
Yathā na sakkā pathavī samāyaṃ, kattuṃ manussena tathā manussāti.
Koraṇḍiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
357. Laṭukikajātakaṃ (5-1-7)
Vandāmi taṃ kuñjara saṭṭhihāyanaṃ, āraññakaṃ yūthapatiṃ yasassiṃ;
Pakkhehi taṃ pañjalikaṃ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāya.
Vandāmi taṃ kuñjara ekacāriṃ, āraññakaṃ pabbatasānugocaraṃ;
Pakkhehi taṃ pañjalikaṃ karomi, mā me vadhī puttake dubbalāya;
Vamissāmi te laṭukike puttakāni, kiṃ me tuvaṃ kāhasi dubbalāsi;
Sataṃ sahassānipi tādisīnaṃ, vāmena pādena papothayeyyaṃ.
Na heva sabbattha balena kiccaṃ, balañhi bālassa vadhāya hoti;
Karissāmi te nāgarājā anatthaṃ, yo me vadhī puttake dubbalāya.
Kākañca passa laṭukikaṃ, maṇḍūkaṃ nīlamakkhikaṃ;
Ete nāgaṃ aghātesuṃ, passa verassa verinaṃ;
Tasmā hi veraṃ na kayirātha, appiyenapi kenacīti.
Laṭukikajātakaṃ sattamaṃ.
358. Cūḷadhammapālajātakaṃ (5-1-8)
Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, hatthe me deva chedehi.
Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, pāde me deva chedehi.
Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassa;
Etaṃ muñcatu dhammapālaṃ, sīsaṃ me deva chedehi.
Na hi [naha (sī. syā. pī.) ettha ha-kāro khede] nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā;
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi orasaṃ puttaṃ.
Na hi [naha (sī. syā. pī.) ettha ha-kāro khede] nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā;
Ye na vadanti rājānaṃ, mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ.
Candanasārānulittā, bāhā chijjanti dhammapālassa;
Dāyādassa pathabyā, pāṇā me deva rujjhantīti.
Cūḷadhammapālajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
359. Suvaṇṇamigajātakaṃ (5-1-9)
Vikkama re haripāda [mahāmiga (sī. syā. pī.)], vikkama re mahāmiga [harīpada (sī. syā. pī.)];
Chinda vārattikaṃ pāsaṃ, nāhaṃ ekā vane rame.
Vikkamāmi na pāremi, bhūmiṃ sumbhāmi vegasā;
Daḷho vārattiko pāso, pādaṃ me parikantati.
Attharassu palāsāni, asiṃ nibbāha luddaka;
Paṭhamaṃ maṃ vadhitvāna, hana pacchā mahāmigaṃ.
Na me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, bhāsantiṃ mānusiṃ migiṃ [na me sutā vā diṭṭhā vā, bhāsantī mānusiṃ migī (ṭīkā)];
Tvañca bhadde sukhī hohi, eso cāpi mahāmigo.
Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja nandāmi, muttaṃ disvā mahāmiganti.
Suvaṇṇamigajātakaṃ navamaṃ.
360. Suyonandījātakaṃ (5-1-10)
Vāti gandho timirānaṃ, kusamuddo ca [va (syā. pī.)] ghosavā;
Dūre ito suyonandī [ito hi susandī (sī. syā.), itopi sussondī (pī.)], tambakāmā tudanti maṃ.
Kathaṃ samuddamatari, kathaṃ addakkhi sedumaṃ [serumaṃ (sī. syā. pī.)];
Kathaṃ tassā ca tuyhañca, ahu sagga [agga (sī. syā.)] samāgamo.
Kurukacchā [bharukacchā (sī. syā. pī.)] payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Makarehi abhidā [makarehibbhidā (sī.), makarehi’bhidā (syā.), makarehi bhinnā (pī.)] nāvā, phalakenāhamaplaviṃ.
Sā maṃ saṇhena mudunā, niccaṃ candanagandhinī;
Aṅgena [aṅkena (pī. ka.)] uddharī bhaddā, mātā puttaṃva orasaṃ.
Sā maṃ annena pānena, vatthena sayanena ca;
Attanāpi ca mandakkhī, evaṃ tamba vijānāhīti.
Suyonandījātakaṃ dasamaṃ.
Maṇikuṇḍalavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Atha jinavaro haritaṃ tiṇako, atha bhinnaplavo uragova ghaṭo;
Dariyā puna kuñjara bhūnahatā, migamuttamasaggavarena dasāti.
2. Vaṇṇārohavaggo
361. Vaṇṇārohajātakaṃ (5-2-1)
Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;
Subāhu na mayā seyyo, sudāṭha iti bhāsasi.
Vaṇṇārohena jātiyā, balanikkamanena ca;
Sudāṭho na mayā seyyo, subāhu iti bhāsasi.
Evaṃ ce maṃ viharantaṃ, subāhu samma dubbhasi;
Na dānāhaṃ tayā saddhiṃ, saṃvāsamabhirocaye.
Yo paresaṃ vacanāni, saddaheyya [saddahetha (sī. syā. pī.)] yathātathaṃ;
Khippaṃ bhijjetha mittasmiṃ, verañca pasave bahuṃ.
Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehīti.
Vaṇṇārohajātakaṃ paṭhamaṃ.
362. Sīlavīmaṃsajātakaṃ (5-2-2)
Sīlaṃ seyyo sutaṃ seyyo, iti me saṃsayo ahu;
Sīlameva sutā seyyo, iti me natthi saṃsayo.
Moghā jāti ca vaṇṇo ca, sīlameva kiruttamaṃ;
Sīlena anupetassa, sutenattho na vijjati.
Khattiyo ca adhammaṭṭho, vesso cādhammanissito;
Te pariccajjubho loke, upapajjanti duggatiṃ.
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
Idha dhammaṃ caritvāna, bhavanti tidive samā.
Na vedā samparāyāya, na jāti nāpi [nopi (pī.)] bandhavā;
Sakañca sīlaṃ saṃsuddhaṃ, samparāyāya sukhāya cāti [sukhāvahanti (sī. syā.)].
Sīlavīmaṃsajātakaṃ dutiyaṃ.
363. Hirijātakaṃ (5-2-3)
Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ, tavāhamasmī iti bhāsamānaṃ;
Seyyāni kammāni anādiyantaṃ, neso mamanti iti naṃ vijaññā.
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;
Yasmiñca setī urasīva putto, sa ve mitto yo abhejjo parehi.
Pāmojjakaraṇaṃ ṭhānaṃ, pasaṃsāvahanaṃ sukhaṃ;
Phalānisaṃso bhāveti, vahanto porisaṃ dhuraṃ.
Pavivekarasaṃ pitvā, rasaṃ upasamassa ca;
Niddaro hoti nippāpo, dhammappītirasaṃ pivanti.
Hirijātakaṃ tatiyaṃ.
364. Khajjopanakajātakaṃ (5-2-4)
Ko nu santamhi pajjote, aggipariyesanaṃ caraṃ;
Addakkhi ratti [rattiṃ (syā.)] khajjotaṃ, jātavedaṃ amaññatha.
Svassa gomayacuṇṇāni, abhimatthaṃ tiṇāni ca;
Viparītāya saññāya, nāsakkhi pajjaletave.
Evampi anupāyena, atthaṃ na labhate migo [mūgo (syā.)];
Visāṇato gavaṃ dohaṃ, yattha khīraṃ na vindati.
Vividhehi upāyehi, atthaṃ papponti māṇavā;
Niggahena amittānaṃ, mittānaṃ paggahena ca.
Senāmokkhapalābhena [senī mokkhūpalābhena (syā.)], vallabhānaṃ nayena ca;
Jagatiṃ jagatipālā, āvasanti vasundharanti.
Khajjopanakajātakaṃ catutthaṃ.
365. Ahituṇḍikajātakaṃ (5-2-5)
Dhuttomhi samma sumukha, jūte akkhaparājito;
Harehi [sevehi (pī.)] ambapakkāni, vīriyaṃ te bhakkhayāmase.
Alikaṃ vata maṃ samma, abhūtena pasaṃsasi;
Ko te suto vā diṭṭho vā, sumukho nāma makkaṭo.
Ajjāpi me taṃ manasi [te maṃ sarasi (ka.)], yaṃ maṃ tvaṃ ahituṇḍika;
Dhaññāpaṇaṃ pavisitvā, matto [mutto (ka.)] chātaṃ hanāsi maṃ.
Tāhaṃ saraṃ dukkhaseyyaṃ, api rajjampi kāraye;
Nevāhaṃ yācito dajjaṃ, tathā hi bhayatajjito.
Yañca jaññā kule jātaṃ, gabbhe tittaṃ amacchariṃ;
Tena sakhiñca mittañca, dhīro sandhātumarahatīti.
Ahituṇḍikajātakaṃ pañcamaṃ.
366. Gumbiyajātakaṃ (5-2-6)
Madhuvaṇṇaṃ madhurasaṃ, madhugandhaṃ visaṃ ahu;
Gumbiyo ghāsamesāno, araññe odahī visaṃ.
Madhu iti maññamānā [madhūti maññamānāya (ka.)], ye taṃ visamakhādisuṃ [visamasāyisuṃ (sī. syā.)];
Tesaṃ taṃ kaṭukaṃ āsi, maraṇaṃ tenupāgamuṃ.
Ye ca kho paṭisaṅkhāya, visaṃ taṃ parivajjayuṃ;
Te āturesu sukhitā, ḍayhamānesu nibbutā.
Evameva manussesu, visaṃ kāmā samohitā;
Āmisaṃ bandhanañcetaṃ, maccuveso [paccuvaso (sī. syā.)] guhāsayo.
Evameva ime kāme, āturā paricārike [paricārake (ka.)];
Ye sadā parivajjenti, saṅgaṃ loke upaccagunti.
Gumbiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
367. Sāḷiyajātakaṃ (5-2-7)
Yvāyaṃ sāḷiya [sāliya (sī. syā. pī.), sāḷika (?)] chāpoti, kaṇhasappaṃ agāhayi;
Tena sappenayaṃ daṭṭho, hato pāpānusāsako.
Ahantāra [ahananta (pī.), aharanta (?)] mahantāraṃ, yo naro hantumicchati;
Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.
Ahantāra [ahananta (sī. syā. pī.), aharanta (?)] maghātentaṃ, yo naro hantumicchati;
Evaṃ so nihato seti, yathāyaṃ puriso hato.
Yathā paṃsumuṭṭhiṃ puriso, paṭivātaṃ paṭikkhipe;
Tameva so rajo hanti, tathāyaṃ puriso hato.
Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassa;
Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khittoti.
Sāḷiyajātakaṃ sattamaṃ.
368. Tacasārajātakaṃ (5-2-8)
Amittahatthatthagatā [hatthattagatā (katthaci, sī. niyya)], tacasārasamappitā;
Pasannamukhavaṇṇāttha, kasmā tumhe na socatha.
Na socanāya paridevanāya, atthova labbho [attho ca labbhā (sī. syā.), atthodha labbhā (a. ni. 5.48)] api appakopi;
Socantamenaṃ dukhitaṃ viditvā, paccatthikā attamanā bhavanti.
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, na vedhatī atthavinicchayaññū;
Paccatthikāssa [paccatthikā te (ka.)] dukhitā bhavanti, disvā mukhaṃ avikāraṃ purāṇaṃ.
Jappena mantena subhāsitena, anuppadānena paveṇiyā vā;
Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ, tathā tathā tattha parakkameyya.
Yato ca jāneyya alabbhaneyyo, mayā va [mayā vā (syā. ka.)] aññena vā esa attho;
Asocamāno adhivāsayeyya, kammaṃ daḷhaṃ kinti karomi dānīti.
Tacasārajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
369. Mittavindakajātakaṃ (5-2-9)
Kyāhaṃ devānamakaraṃ, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Yaṃ me sirasmiṃ ohacca [uhacca (ka.), uhacca (pī.)], cakkaṃ bhamati matthake.
Atikkamma ramaṇakaṃ, sadāmattañca dūbhakaṃ;
Brahmattarañca pāsādaṃ, kenatthena idhāgato.
Ito bahutarā bhogā, atra maññe bhavissare;
Iti etāya saññāya, passa maṃ byasanaṃ gataṃ.
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca [aṭṭhāhi cāpi (sī. syā.), aṭṭhābhi cāpi (ka.)] soḷasa;
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.
Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī [upari visālaṃ duppūraṃ, icchāvisadagāminī (sī.)];
Ye ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārinoti.
Mittavindakajātakaṃ navamaṃ.
370. Palāsajātakaṃ (5-2-10)
Haṃso palāsamavaca, nigrodho samma jāyati;
Aṅkasmiṃ [aṅgasmiṃ (ka.)] te nisinnova, so te mammāni checchati [chijjati (ka.)].
Vaḍḍhatāmeva [vaddhitameva (ka.)] nigrodho, patiṭṭhassa bhavāmahaṃ;
Yathā pitā ca mātā ca [pitā vā mātā vā (pī.), mātā vā pitā vā (ka.)], evaṃ me so bhavissati.
Yaṃ tvaṃ aṅkasmiṃ vaḍḍhesi, khīrarukkhaṃ bhayānakaṃ;
Āmanta kho taṃ gacchāma, vuḍḍhi massa na ruccati.
Idāni kho maṃ bhāyeti, mahānerunidassanaṃ;
Haṃsassa anabhiññāya, mahā me bhayamāgataṃ.
Na tassa vuḍḍhi kusalappasatthā, yo vaḍḍhamāno ghasate patiṭṭhaṃ;
Tassūparodhaṃ parisaṅkamāno, patārayī mūlavadhāya dhīroti.
Palāsajātakaṃ dasamaṃ.
Vaṇṇārohavaggo dutiyo [imassuddānaṃ tatiyavaggapariyosāne bhavissati].
3. Aḍḍhavaggo
371. Dīghītikosalajātakaṃ (5-3-1)
Evaṃbhūtassa te rāja, āgatassa vase [vaso (pī. ka.)] mama;
Atthi nu koci pariyāyo, yo taṃ dukkhā pamocaye.
Evaṃbhūtassa me tāta, āgatassa vase tava;
Natthi no koci pariyāyo, yo maṃ dukkhā pamocaye.
Nāññaṃ sucaritaṃ rāja, nāññaṃ rāja subhāsitaṃ;
Tāyate maraṇakāle, evamevitaraṃ dhanaṃ.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.
Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantanoti.
Dīghītikosalajātakaṃ paṭhamaṃ.
372. Migapotakajātakaṃ (5-3-2)
Agārā paccupetassa, anagārassa te sato;
Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasi.
Saṃvāsena have sakka, manussassa migassa vā;
Hadaye jāyate pemaṃ, na taṃ sakkā asocituṃ.
Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;
Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.
Roditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake.
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahi vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavāti.
Migapotakajātakaṃ dutiyaṃ.
373. Mūsikajātakaṃ (5-3-3)
Kuhiṃ gatā kattha gatā, iti lālappatī jano;
Ahameveko jānāmi, udapāne mūsikā hatā.
Yañcetaṃ [yathetaṃ (pī.), yavetaṃ (ka.), yametaṃ (katthaci)] iti cīti ca, gadrabhova nivattasi;
Udapāne mūsikaṃ hantvā, yavaṃ bhakkhetumicchasi.
Daharo cāsi dummedha, paṭhamuppattiko [paṭhamuppattito (sī. pī.)] susu;
Dīghañcetaṃ [dīghametaṃ (pī.)] samāsajja [samāpajja (syā. ka.)], na te dassāmi jīvitaṃ.
Nāntalikkhabhavanena, nāṅgaputtapinena [nāṅgaputtasirena (sī. syā. pī.)] vā;
Puttena hi patthayito, silokehi pamocito.
Sabbaṃ sutamadhīyetha, hīnamukkaṭṭhamajjhimaṃ;
Sabbassa atthaṃ jāneyya, na ca sabbaṃ payojaye;
Hoti tādisako kālo, yattha atthāvahaṃ sutanti.
Mūsikajātakaṃ tatiyaṃ.
374. Cūḷadhanuggahajātakaṃ (5-3-4)
Sabbaṃ bhaṇḍaṃ samādāya, pāraṃ tiṇṇosi brāhmaṇa;
Paccāgaccha lahuṃ khippaṃ, mampi tārehi dānito [dānibho (syā.)].
Asanthutaṃ maṃ cirasanthutena, nimīni bhotī addhuvaṃ dhuvena;
Mayāpi bhotī nimineyya aññaṃ, ito ahaṃ dūrataraṃ gamissaṃ.
Kāyaṃ eḷagalāgumbe [eḷagaṇagumbe (ka.)], karoti ahuhāsiyaṃ;
Nayīdha naccagītaṃ vā [nayidha naccaṃ vā gītaṃ vā (sī. syā. pī.)], tāḷaṃ vā susamāhitaṃ;
Anamhikāle [anamhakāle (pī.)] susoṇi [sussoṇi (sī. syā. pī.)], kiṃ nu jagghasi sobhane [sobhaṇe (pī. ka.)].
Siṅgāla bāla dummedha, appapaññosi jambuka;
Jīno macchañca pesiñca, kapaṇo viya jhāyasi.
Sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ;
Jīnā patiñca jārañca, maññe tvaññeva [mampi tvaññeva (sī. syā.), tvampi maññeva (pī.)] jhāyasi.
Evametaṃ migarāja, yathā bhāsasi jambuka;
Sā nūnāhaṃ ito gantvā, bhattu hessaṃ vasānugā.
Yo hare mattikaṃ thālaṃ, kaṃsathālampi so hare;
Katañceva [kataṃyeva (sī. syā. pī.)] tayā pāpaṃ, punapevaṃ karissasīti.
Cūḷadhanuggahajātakaṃ catutthaṃ.
375. Kapotajātakaṃ (5-3-5)
Idāni khomhi sukhito arogo, nikkaṇṭako nippatito kapoto;
Kāhāmi dānī hadayassa tuṭṭhiṃ, tathāhimaṃ maṃsasākaṃ baleti.
Kāyaṃ balākā sikhino, corī laṅghipitāmahā;
Oraṃ balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā.
Alañhi te jagghitāye, mamaṃ disvāna edisaṃ;
Vilūnaṃ sūdaputtena, piṭṭhamaṇḍena [piṭṭhamaddena (sī. syā. pī.)] makkhitaṃ.
Sunhāto suvilittosi, annapānena tappito;
Kaṇṭhe ca te veḷuriyo, agamā nu kajaṅgalaṃ.
Mā te mitto amitto vā, agamāsi kajaṅgalaṃ;
Piñchāni tattha lāyitvā, kaṇṭhe bandhanti vaṭṭanaṃ.
Punapāpajjasī samma, sīlañhi tava tādisaṃ;
Na hi mānusakā bhogā, subhuñjā honti pakkhināti.
Kapotajātakaṃ pañcamaṃ.
Aḍḍhavaggo tatiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha vaṇṇa sasīla hiri labhate, sumukhā visa sāḷiyamittavaro;
Atha cakka palāsa sarāja sato, yava bāla kapotaka pannarasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Jīnañca vaṇṇaṃ asamaṃvaguppari, sudesitā jātakanti santi vīsati [jātaka pañcavīsati (?)];
Mahesino brahmacarittamutta-mavoca gāthā atthavatī subyañjanāti.
Pañcakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
6. Chakkanipāto
1. Avāriyavaggo
376. Avāriyajātakaṃ (6-1-1)
Māsu kujjha bhūmipati, māsu kujjha rathesabha;
Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, rājā raṭṭhassa pūjito.
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjha [māssu kujjhi (sī. pī.)] rathesabha.
Avāriyapitā nāma, ahu gaṅgāya nāviko;
Pubbe janaṃ tāretvāna, pacchā yācati vetanaṃ;
Tenassa bhaṇḍanaṃ hoti, na ca bhogehi vaḍḍhati.
Atiṇṇaṃyeva yācassu, apāraṃ tāta nāvika;
Añño hi tiṇṇassa mano, añño hoti pāresino [taresino (sī. pī.), tiresino (syā.)].
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
Sabbattha anusāsāmi, māsu kujjhittha nāvika.
Yāyevānusāsaniyā, rājā gāmavaraṃ adā;
Tāyevānusāsaniyā, nāviko paharī mukhaṃ.
Bhattaṃ bhinnaṃ hatā bhariyā, gabbho ca patito chamā;
Migova jātarūpena, na tenatthaṃ abandhi sūti [avaḍḍhitunti (sī. syā.), avaḍḍhi sūti (?)].
Avāriyajātakaṃ paṭhamaṃ.
377. Setaketujātakaṃ (6-1-2)
Mā tāta kujjhi na hi sādhu kodho, bahumpi te adiṭṭhamassutañca;
Mātā pitā disatā [disā tāta (syā.), disā tā (pī.)] setaketu, ācariyamāhu disataṃ pasatthā.
Agārino annadapānavatthadā [annapānavatthadā (syā. ka.)], avhāyikā tampi disaṃ vadanti;
Esā disā paramā setaketu, yaṃ patvā dukkhī sukhino bhavanti.
Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, dummakkharūpā [dumukkharūpā (sī. syā.), dummukkharūpā (pī. ka.)] yeme jappanti mante;
Kacci nu te mānusake payoge, idaṃ vidū parimuttā apāyā.
Pāpāni kammāni katvāna rāja, bahussuto ce na [bahussuto neva (sī. syā.)] careyya dhammaṃ;
Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamuñce caraṇaṃ apatvā.
Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamuñce caraṇaṃ apatvā;
Maññāmi vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva [caraṇaññeva (sī. syā. pī.)] saccaṃ.
Na heva vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇameva saccaṃ;
Kittiñhi pappoti adhicca vede, santiṃ puṇeti [santaṃ pune’ti (sī. pī.)] caraṇena dantoti.
Setaketujātakaṃ dutiyaṃ.
378. Darīmukhajātakaṃ (6-1-3)
Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, bhayañca metaṃ timūlaṃ pavuttaṃ;
Rajo ca dhūmo ca mayā pakāsitā, hitvā tuvaṃ pabbaja brahmadatta.
Gadhito [gathito (sī.)] ca ratto ca adhimucchito ca, kāmesvahaṃ brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ;
Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ, kāhāmi puññāni anappakāni.
Yo atthakāmassa hitānukampino, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ;
Idameva seyyo iti maññamāno, punappunaṃ gabbhamupeti mando.
So ghorarūpaṃ nirayaṃ upeti, subhāsubhaṃ muttakarīsapūraṃ;
Sattā sakāye na jahanti giddhā, ye honti kāmesu avītarāgā.
Mīḷhena littā ruhirena makkhitā, semhena littā upanikkhamanti;
Yaṃ yañhi kāyena phusanti tāvade, sabbaṃ asātaṃ dukhameva kevalaṃ.
Disvā vadāmi na hi aññato savaṃ, pubbenivāsaṃ bahukaṃ sarāmi;
Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi, darīmukho nijjhāpayi sumedhanti.
Darīmukhajātakaṃ tatiyaṃ.
379. Nerujātakaṃ (6-1-4)
Kākolā kākasaṅghā ca, mayañca patataṃ varā [vara (ka.) mayantipadassa hi visesanaṃ];
Sabbeva sadisā homa, imaṃ āgamma pabbataṃ.
Idha sīhā ca byagghā ca, siṅgālā ca migādhamā;
Sabbeva sadisā honti, ayaṃ ko nāma pabbato.
Imaṃ nerūti [nerunti (sī. syā.)] jānanti, manussā pabbatuttamaṃ;
Idha vaṇṇena sampannā, vasanti sabbapāṇino.
Amānanā yattha siyā, santānaṃ vā vimānanā;
Hīnasammānanā vāpi, na tattha vasatiṃ vase [vasatī vase (syā.), vasa divase (pī.)].
Yatthālaso ca dakkho ca, sūro bhīru ca pūjiyā;
Na tattha santo vasanti, avisesakare nare [nage (sī. syā. pī.)].
Nāyaṃ neru vibhajati, hīnaukkaṭṭhamajjhime;
Avisesakaro neru, handa neruṃ jahāmaseti.
Nerujātakaṃ catutthaṃ.
380. Āsaṅkajātakaṃ (6-1-5)
Āsāvatī nāma latā, jātā cittalatāvane;
Tassā vassasahassena, ekaṃ nibbattate phalaṃ.
Taṃ devā payirupāsanti, tāva dūraphalaṃ satiṃ;
Āsīseva [āsiṃseva (sī. syā. pī.)] tuvaṃ rāja, āsā phalavatī sukhā.
Āsīsateva [āsiṃsetheva (sī. syā. pī.)] so pakkhī, āsīsateva [āsiṃsetheva (sī. syā. pī.)] so dijo;
Tassa cāsā [tassevāsā (syā.)] samijjhati, tāva dūragatā satī;
Āsīseva tuvaṃ rāja, āsā phalavatī sukhā.
Sampesi kho maṃ vācāya, na ca sampesi [saṃsesi (ka.)] kammunā;
Mālā sereyyakasseva, vaṇṇavantā agandhikā.
Aphalaṃ madhuraṃ vācaṃ, yo mittesu pakubbati;
Adadaṃ avissajaṃ bhogaṃ, sandhi tenassa jīrati.
Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
Balañca vata me khīṇaṃ, pātheyyañca na vijjati;
Saṅke pāṇūparodhāya, handa dāni vajāmahaṃ.
Etadeva hi me nāmaṃ, yaṃ nāmasmi rathesabha;
Āgamehi mahārāja, pitaraṃ āmantayāmahanti.
Āsaṅkajātakaṃ pañcamaṃ.
381. Migālopajātakaṃ (6-1-6)
Na me rucci migālopa, yassa te tādisī gatī;
Atuccaṃ tāta patasi, abhūmiṃ tāta sevasi.
Catukkaṇṇaṃva kedāraṃ, yadā te pathavī siyā;
Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṃ gami.
Santi aññepi sakuṇā, pattayānā vihaṅgamā;
Akkhittā vātavegena, naṭṭhā te sassatīsamā.
Akatvā apanandassa [aparaṇṇassa (sī. syā. pī.)], pitu vuddhassa sāsanaṃ;
Kālavāte atikkamma, verambhānaṃ vasaṃ agā [gato (sī.)].
Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino;
Sabbe byasanamāpāduṃ, anovādakare dije.
Evampi idha vuddhānaṃ, yo vākyaṃ nāvabujjhati;
Atisīmacaro [atisīmaṃ caro (sī. syā. ka.)] ditto, gijjhovātītasāsano;
Sabbe byasanaṃ papponti, akatvā buddhasāsananti.
Migālopajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
382. Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ (6-1-7)
Kā nu kāḷena vaṇṇena, na cāpi [na cāsi (sī.)] piyadassanā;
Kā vā tvaṃ kassa vā dhītā, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
Mahārājassahaṃ dhītā, virūpakkhassa caṇḍiyā;
Ahaṃ kāḷī alakkhikā, kāḷakaṇṇīti maṃ vidū;
Okāsaṃ yācito dehi, vasemu tava santike.
Kiṃsīle kiṃsamācāre, purise nivisase tuvaṃ;
Puṭṭhā me kāḷi akkhāhi, kathaṃ [yathā (sī. pī.)] jānemu taṃ mayaṃ.
Makkhī paḷāsī sārambhī, issukī maccharī saṭho;
So mayhaṃ puriso kanto, laddhaṃ yassa vinassati.
Kodhano upanāhī ca, pisuṇo ca vibhedako;
Kaṇḍakavāco [aṇḍakavāco (ka. sī. pī.)] pharuso, so me kantataro tato.
Ajja suveti puriso, sadatthaṃ nāvabujjhati;
Ovajjamāno kuppati, seyyaṃ so atimaññati.
Davappaluddho [devappaluddho (ka.), davappaladdho (pī.)] puriso, sabbamittehi dhaṃsati;
So mayhaṃ puriso kanto, tasmiṃ homi anāmayā.
Apehi etto tvaṃ kāḷi, netaṃ amhesu vijjati;
Aññaṃ janapadaṃ gaccha, nigame rājadhāniyo.
Ahampi kho taṃ [cetaṃ (sī.)] jānāmi, netaṃ tumhesu vijjati;
Santi loke alakkhikā, saṅgharanti bahuṃ dhanaṃ;
Ahaṃ devo ca me bhātā, ubho naṃ vidhamāmase.
Kā nu dibbena vaṇṇena, pathabyā supatiṭṭhitā;
Kā vā tvaṃ kassa vā dhītā, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
Mahārājassahaṃ dhītā, dhataraṭṭhassa sirīmato [dhataraṭṭhasirīmato (syā. ka.)];
Ahaṃ sirī ca lakkhī ca, bhūripaññāti maṃ vidū;
Okāsaṃ yācito dehi, vasemu tava santike.
Kiṃsīle kiṃsamācāre, purise nivisase tuvaṃ;
Puṭṭhā me lakkhi akkhāhi, kathaṃ [yathā (sī. pī.)] jānemu taṃ mayaṃ.
Yo cāpi sīte athavāpi uṇhe, vātātape ḍaṃsasarīsape ca;
Khudhaṃ [khuddaṃ (syā. ka.), khudaṃ (pī.)] pipāsaṃ abhibhuyya sabbaṃ, rattintivaṃ yo satataṃ niyutto;
Kālāgatañca na hāpeti atthaṃ, so me manāpo nivise ca tamhi.
Akkodhano mittavā cāgavā ca, sīlūpapanno asaṭhojubhūto [asaṭho ujjubhūto (pī.)];
Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, mahattapattopi nivātavutti;
Tasmiṃhaṃ [tasmāhaṃ (sī. pī.)] pose vipulā bhavāmi, ūmi samuddassa yathāpi vaṇṇaṃ.
Yo cāpi mitte athavā amitte, seṭṭhe sarikkhe atha vāpi hīne;
Atthaṃ carantaṃ athavā anatthaṃ, āvī raho saṅgahameva vatte [vatto (syā. ka.)].
Vācaṃ na vajjā pharusaṃ kadāci, matassa jīvassa ca tassa homi.
Etesaṃ yo aññataraṃ labhitvā, kantā sirī [kantasiriṃ (katthaci), kantaṃ siriṃ (syā.) aṭṭhakathāyaṃ dutiyatatiyapāṭhantarāni] majjati appapañño;
Taṃ dittarūpaṃ visamaṃ carantaṃ, karīsaṭhānaṃva [karīsajātaṃ va (sī. syā.)] vivajjayāmi.
Attanā kurute lakkhiṃ, alakkhiṃ kurutattanā;
Na hi lakkhiṃ alakkhiṃ vā, añño aññassa kārakoti.
Sirikāḷakaṇṇijātakaṃ sattamaṃ.
383. Kukkuṭajātakaṃ (6-1-8)
Sucittapattachadana, tambacūḷa vihaṅgama;
Oroha dumasākhāya, mudhā bhariyā bhavāmi te.
Catuppadī tvaṃ kalyāṇi, dvipadāhaṃ manorame;
Migī pakkhī asaññuttā, aññaṃ pariyesa sāmikaṃ.
Komārikā te hessāmi, mañjukā piyabhāṇinī;
Vinda maṃ ariyena vedena, sāvaya maṃ yadicchasi.
Kuṇapādini lohitape, cori kukkuṭapothini;
Na tvaṃ ariyena vedena, mamaṃ bhattāramicchasi.
Evampi caturā [cāturā (syā. ka.)] nārī, disvāna sadhanaṃ [pavaraṃ (sī. syā. pī.)] naraṃ;
Nenti saṇhāhi vācāhi, biḷārī viya kukkuṭaṃ.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;
Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;
Muccate sattusambādhā, kukkuṭova biḷāriyāti.
Kukkuṭajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
384. Dhammadhajajātakaṃ (6-1-9)
Dhammaṃ caratha ñātayo, dhammaṃ caratha bhaddaṃ vo [bhadda vo (ka.)];
Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi ca.
Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;
Ekapādena tiṭṭhanto, dhammamevānusāsati.
Nāssa sīlaṃ vijānātha, anaññāya pasaṃsatha;
Bhutvā aṇḍañca potañca [chāpe ca (sī. pī.)], dhammo dhammoti bhāsati.
Aññaṃ bhaṇati vācāya, aññaṃ kāyena kubbati;
Vācāya no ca kāyena, na taṃ dhammaṃ adhiṭṭhito.
Vācāya sakhilo manoviduggo, channo kūpasayova kaṇhasappo;
Dhammadhajo gāmanigamāsusādhu [gāmanigamāsu sādhusammato (sī.), gāmanigamasādhu (pī.)], dujjāno purisena bālisena.
Imaṃ tuṇḍehi pakkhehi, pādā cimaṃ viheṭhatha [vipothatha (pī.)];
Chavañhimaṃ vināsetha, nāyaṃ saṃvāsanārahoti.
Dhammadhajajātakaṃ navamaṃ.
385. Nandiyamigarājajātakaṃ (6-1-10)
Sace brāhmaṇa gacchesi, sākete [sāketaṃ (sī. syā.)] ajjunaṃ [añjhanaṃ (sī. syā. pī.)] vanaṃ;
Vajjāsi nandiyaṃ nāma, puttaṃ asmākamorasaṃ;
Mātā pitā ca te vuddhā, te taṃ icchanti passituṃ.
Bhuttā mayā nivāpāni, rājino pānabhojanaṃ;
Taṃ rājapiṇḍaṃ avabhottuṃ [avabhottaṃ (ka.)], nāhaṃ brāhmaṇa mussahe.
Odahissāmahaṃ passaṃ, khurappānissa [khurappāṇissa (sī.), khurapāṇissa (pī.), khurappapāṇissa (?)] rājino;
Tadāhaṃ sukhito mutto, api passeyya mātaraṃ.
Migarājā pure āsiṃ, kosalassa niketane [niketave (sī. syā. pī.)];
Nandiyo nāma nāmena, abhirūpo catuppado.
Taṃ maṃ vadhitumāgacchi, dāyasmiṃ ajjune vane;
Dhanuṃ ārajjaṃ [ārajjuṃ (niyya), adejjhaṃ (sī. pī.) advedhābhāvaṃ ekībhāvanti attho] katvāna, usuṃ sannayha [sandhāya (sī. pī.)] kosalo.
Tassāhaṃ odahiṃ passaṃ, khurappānissa rājino;
Tadāhaṃ sukhito mutto, mātaraṃ daṭṭhumāgatoti.
Nandiyamigarājajātakaṃ dasamaṃ.
Avāriyavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Atha kujjharathesabha ketuvaro, sadarīmukha neru latā ca puna;
Apananda sirī ca sucittavaro, atha dhammika nandimigena dasāti.
2. Kharaputtavaggo
386. Kharaputtajātakaṃ (6-2-1)
Saccaṃ kirevamāhaṃsu, vastaṃ [bhastaṃ (sī. pī.), kalakaṃ (syā.), garaṃ (ka.)] bāloti paṇḍitā;
Passa bālo rahokammaṃ, āvikubbaṃ na bujjhati.
Tvaṃ khopi [tvaṃ nu kho (sī. syā.), tvañca kho (pī.)] samma bālosi, kharaputta vijānahi;
Rajjuyā hi [rajjuyāsi (pī.)] parikkhitto, vaṅkoṭṭho ohitomukho.
Aparampi samma te bālyaṃ [ayampi samma te bālo (ka.)], yo mutto na palāyasi;
So ca bālataro samma, yaṃ tvaṃ vahasi senakaṃ.
Yaṃ nu samma ahaṃ bālo, ajarāja vijānahi;
Atha kena senako bālo, taṃ me akkhāhi pucchito.
Uttamatthaṃ labhitvāna, bhariyāya yo padassati [bhayiyā yo padassati (pī.), bhayiyā na bhavissati (ka.)];
Tena jahissatattānaṃ, sā cevassa na hessati.
Na ve piyammeti [na piyameti (ka.), na piyamedanti (katthaci)] janinda tādiso, attaṃ niraṃkatvā piyāni sevati [sevaye (?)];
Attāva seyyo paramā ca seyyo, labbhā piyā ocitatthena pacchāti.
Kharaputtajātakaṃ paṭhamaṃ.
387. Sūcijātakaṃ (6-2-2)
Akakkasaṃ apharusaṃ, kharadhotaṃ supāsiyaṃ;
Sukhumaṃ tikhiṇaggañca, ko sūciṃ ketumicchati.
Sumajjañca supāsañca, anupubbaṃ [anupubba (sī. syā.)] suvaṭṭitaṃ;
Ghanaghātimaṃ paṭithaddhaṃ, ko sūciṃ ketumicchati.
Ito dāni patāyanti, sūciyo baḷisāni ca;
Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati.
Ito satthāni gacchanti, kammantā vividhā puthū;
Koyaṃ kammāragāmasmiṃ, sūciṃ vikketumicchati [marahati (sī. syā. pī.)].
Sūciṃ kammāragāmasmiṃ, vikketabbā pajānatā;
Ācariyāva jānanti [ācariyā sañjānanti (ka.), ācariyā pajānanti (syā.), ācariyāva sañjānanti (pī.)], kammaṃ sukatadukkaṭaṃ [dukkataṃ (sī. pī.)].
Imaṃ ce [imañca (sī. syā. pī.)] te pitā bhadde, sūciṃ jaññā mayā kataṃ;
Tayā ca maṃ nimanteyya, yañcatthaññaṃ ghare dhananti.
Sūcijātakaṃ dutiyaṃ.
388. Tuṇḍilajātakaṃ (6-2-3)
Navachannake [navachandake (sī. pī.), navacchaddake (syā.)] dāni [doṇi (ka.), dānaṃ, dāne (katthaci)] diyyati, puṇṇāyaṃ doṇi suvāminī ṭhitā;
Bahuke jane pāsapāṇike, no ca kho me paṭibhāti bhuñjituṃ.
Tasasi bhamasi leṇamicchasi, attāṇosi kuhiṃ gamissasi;
Appossukko bhuñja tuṇḍila, maṃsatthāya hi positāmhase [posiyāmase (sī. syā. pī.)].
Ogaha rahadaṃ akaddamaṃ, sabbaṃ sedamalaṃ pavāhaya;
Gaṇhāhi navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjati.
Katamo rahado akaddamo, kiṃsu sedamalanti vuccati;
Katamañca navaṃ vilepanaṃ, yassa gandho na kadāci chijjati.
Dhammo rahado akaddamo, pāpaṃ sedamalanti vuccati;
Sīlañca navaṃ vilepanaṃ, tassa gandho na kadāci chijjati.
Nandanti sarīraghātino, na ca nandanti sarīradhārino;
Puṇṇāya ca puṇṇamāsiyā, ramamānāva jahanti jīvitanti.
Tuṇḍilajātakaṃ tatiyaṃ.
389. Suvaṇṇakakkaṭajātakaṃ (6-2-4)
Siṅgīmigo āyatacakkhunetto, aṭṭhittaco vārisayo alomo;
Tenābhibhūto kapaṇaṃ rudāmi, hare sakhā kissa nu maṃ jahāsi.
So passasanto mahatā phaṇena, bhujaṅgamo kakkaṭamajjhapatto;
Sakhā sakhāraṃ paritāyamāno, bhujaṅgamaṃ kakkaṭako gahesi.
Na vāyasaṃ no pana kaṇhasappaṃ, ghāsatthiko kakkaṭako adeyya;
Pucchāmi taṃ āyatacakkhunetta, atha kissa hetumha ubho gahītā.
Ayaṃ puriso mama atthakāmo, yo maṃ gahetvāna dakāya neti;
Tasmiṃ mate dukkhamanappakaṃ me, ahañca eso ca ubho na homa.
Mamañca disvāna pavaddhakāyaṃ, sabbo jano hiṃsitumeva micche;
Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, kākāpi maṃ disvāna [disva (sī. pī.)] viheṭhayeyyuṃ.
Sacetassa hetumha ubho gahītā, uṭṭhātu poso visamāvamāmi [visamācamāmi (sī. pī. ka.)];
Mamañca kākañca pamuñca khippaṃ, pure visaṃ gāḷhamupeti maccaṃ.
Sappaṃ pamokkhāmi na tāva kākaṃ, paṭibandhako [paṭibaddhako (sī. pī.)] hohiti [hoti hi (syā.)] tāva kāko;
Purisañca disvāna sukhiṃ arogaṃ, kākaṃ pamokkhāmi yatheva sappaṃ.
Kāko tadā devadatto ahosi, māro pana kaṇhasappo ahosi;
Ānandabhaddo kakkaṭako ahosi, ahaṃ tadā brāhmaṇo homi satthāti [tatthāti (sī. pī.)].
Suvaṇṇakakkaṭajātakaṃ catutthaṃ.
390. Mayhakajātakaṃ (6-2-5)
Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro;
Pakkaṃ pipphalimāruyha, mayhaṃ mayhanti kandati.
Tassevaṃ vilapantassa, dijasaṅghā samāgatā;
Bhutvāna pipphaliṃ yanti, vilapatveva so dijo.
Evameva idhekacco, saṅgharitvā bahuṃ dhanaṃ;
Nevattano na ñātīnaṃ, yathodhiṃ paṭipajjati.
Na so acchādanaṃ bhattaṃ, na mālaṃ na vilepanaṃ;
Anubhoti [nānubhoti (syā. ka.)] sakiṃ kiñci, na saṅgaṇhāti ñātake.
Tassevaṃ vilapantassa, mayhaṃ mayhanti rakkhato;
Rājāno atha vā corā, dāyadā ye va [ye ca (syā. ka.)] appiyā;
Dhanamādāya gacchanti, vilapatveva so naro.
Dhīro [dhīro ca (sī.)] bhoge adhigamma, saṅgaṇhāti ca ñātake;
Tena so kittiṃ pappoti, pecca sagge pamodatīti [sagge ca modatīti (sī. pī.)].
Mayhakajātakaṃ pañcamaṃ.
391. Vijjādharajātakaṃ (6-2-6)
Dubbaṇṇarūpaṃ tuvamariyavaṇṇī, purakkhatvā [purakkhitvā (syā. ka.)] pañjaliko namassasi;
Seyyo nu te so udavā [udāhu (syā. ka.)] sarikkho, nāmaṃ parassattano cāpi brūhi.
Na nāmagottaṃ gaṇhanti rāja, sammaggatānujjugatāna [samaggatānujjugatāna (syā.), samuggatānujjugatāna (ka.)] devā;
Ahañca te nāmadheyyaṃ vadāmi, sakkohamasmī tidasānamindo.
Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati;
Pucchāmi taṃ devarājetamatthaṃ, ito cuto kiṃ labhate sukhaṃ so.
Yo disvā bhikkhuṃ caraṇūpapannaṃ, purakkhatvā pañjaliko namassati;
Diṭṭheva dhamme labhate pasaṃsaṃ, saggañca so yāti sarīrabhedā.
Lakkhī vata me udapādi ajja, yaṃ vāsavaṃ bhūtapatiddasāma;
Bhikkhuñca disvāna tuvañca sakka, kāhāmi puññāni anappakāni.
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Bhikkhuñca disvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakāni.
Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithīyācayogo bhavitvā;
Nihacca mānaṃ abhivādayissaṃ, sutvāna devinda subhāsitānīti.
Vijjādhara [dhajaviheṭhaka (sī. pī.), pabbajitaviheṭhaka (syā.)] jātakaṃ chaṭṭhaṃ.
392. Siṅghapupphajātakaṃ (6-2-7)
Yametaṃ [yamekaṃ (pī.)] vārijaṃ pupphaṃ, adinnaṃ upasiṅghasi;
Ekaṅgametaṃ theyyānaṃ, gandhathenosi mārisa.
Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;
Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccati.
Yoyaṃ bhisāni khaṇati, puṇḍarīkāni bhañjati;
Evaṃ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccati.
Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;
Tasmiṃ me vacanaṃ natthi, tañcārahāmi vattave.
Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino;
Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhāmattaṃva khāyati.
Addhā maṃ yakkha jānāsi, atho maṃ anukampasi;
Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisaṃ.
Neva taṃ upajīvāmi, napi te bhatakāmhase [bhatakamhase (sī. pī.), bhatikamhase (syā.)];
Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggatinti.
Siṅghapuppha [bhisapuppha (sī. pī.), upasiṅghapuppha (syā.)] jātakaṃ sattamaṃ.
393. Vighāsādajātakaṃ (6-2-8)
Susukhaṃ vata jīvanti, ye janā vighāsādino;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatī.
Sukassa [suvassa (sī. syā. pī.)] bhāsamānassa, na nisāmetha paṇḍitā;
Idaṃ suṇātha sodariyā, amhevāyaṃ pasaṃsati.
Nāhaṃ tumhe pasaṃsāmi, kuṇapādā suṇātha me;
Ucchiṭṭhabhojino [bhojanā (ka.)] tumhe, na tumhe vighāsādino.
Sattavassā pabbajitā, mejjhāraññe [majjheraññe (ka.)] sikhaṇḍino;
Vighāseneva yāpentā, mayaṃ ce bhoto gārayhā;
Ke nu bhoto pasaṃsiyā.
Tumhe sīhānaṃ byagghānaṃ, vāḷānañcāvasiṭṭhakaṃ;
Ucchiṭṭheneva yāpentā, maññivho vighāsādino.
Ye brāhmaṇassa samaṇassa, aññassa vā [aññassa ca (sī. syā.), aññasseva (pī.)] vanibbino [vaṇibbino (sī. syā.)];
Datvāva [datvāna (pī. ka.)] sesaṃ bhuñjanti, te janā vighāsādinoti.
Vighāsādajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
394. Vaṭṭakajātakaṃ (6-2-9)
Paṇītaṃ bhuñjase bhattaṃ, sappitelañca mātula;
Atha kena nu vaṇṇena, kiso tvamasi vāyasa.
Amittamajjhe vasato, tesu āmisamesato;
Niccaṃ ubbiggahadayassa, kuto kākassa daḷhiyaṃ.
Niccaṃ ubbegino [ubbiggino (syā. ka.), ubbedhino (sī.)] kākā, dhaṅkā pāpena kammunā;
Laddho piṇḍo na pīṇeti, kiso tenasmi vaṭṭaka.
Lūkhāni tiṇabījāni, appasnehāni bhuñjasi;
Atha kena nu vaṇṇena, thūlo tvamasi vaṭṭaka.
Appicchā appacintāya, adūragamanena ca;
Laddhāladdhena yāpento, thūlo tenasmi vāyasa.
Appicchassa hi posassa, appacintasukhassa [appacintisukhassa (sī. syā. pī.)] ca;
Susaṅgahitamānassa [susaṅgahitapamāṇassa (sī. syā. pī.)], vuttī susamudānayāti.
Vaṭṭakajātakaṃ navamaṃ.
395. Pārāvatajātakaṃ (6-2-10)
Cirassaṃ vata passāmi, sahāyaṃ maṇidhārinaṃ;
Sukatā [sukatāya (sī. pī.)] massukuttiyā, sobhate vata me sakhā.
Parūḷhakacchanakhalomo, ahaṃ kammesu byāvaṭo;
Cirassaṃ nhāpitaṃ laddhā, lomaṃ taṃ ajjaṃ hārayiṃ [apahārayiṃ (sī. pī.)].
Yaṃ nu lomaṃ ahāresi, dullabhaṃ laddha kappakaṃ;
Atha kiñcarahi te samma, kaṇṭhe kiṇikiṇāyati [idaṃ kaṇṭhe kiṇāyati (ka.), kaṇṭhe kiṃnikilāyati (syā.)].
Manussasukhumālānaṃ, maṇi kaṇṭhesu lambati;
Tesāhaṃ anusikkhāmi, mā tvaṃ maññi davā kataṃ.
Sacepimaṃ pihayasi, massukuttiṃ sukāritaṃ;
Kārayissāmi te samma, maṇiñcāpi dadāmi te.
Tvaññeva maṇinā channo, sukatāya ca massuyā;
Āmanta kho taṃ gacchāmi, piyaṃ me tava dassananti.
Pārāvatajātakaṃ [kākajātakaṃ (sī. pī.), maṇijātakaṃ (syā.)] dasamaṃ.
Kharaputtavaggo [senakavaggo (sī. pī.), khuraputtavaggo (syā.), sūcivaggo (ka.)] dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Atha passa sasūci ca tuṇḍilako, miga mayhakapañcamapakkhivaro;
Atha pañjali vārija mejjha puna, atha vaṭṭa kapotavarena dasāti.
Atha vagguddānaṃ –
Atha vaggaṃ pakittissaṃ, chanipātaṃ varuttame;
Avāriyā ca kharo ca [senaka (sī.), sūci ca (syā. ka.)], dve ca vuttā subyañjanāti.
Chakkanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
7. Sattakanipāto
1. Kukkuvaggo
396. Kukkujātakaṃ (7-1-1)
Diyaḍḍhakukkū udayena kaṇṇikā, vidatthiyo aṭṭha parikkhipanti naṃ;
Sā siṃsapā [sasiṃsapā (sī. pī.), sā sīsapā (syā.), yā siṃsapā (ka. sī. niyya)] sāramayā apheggukā, kuhiṃ ṭhitā upparito [uparito (sī. syā. pī.)] na dhaṃsati.
Yā tiṃsati sāramayā anujjukā, parikiriya [pakiriyā (ka.)] gopāṇasiyo samaṃ ṭhitā [samaṭṭhitā (sī. syā.)];
Tāhi susaṅgahitā balasā pīḷitā [tā saṅgahitā balasā ca pīḷitā (sī.), tāhi susaṅgahitā balasā ca pīḷitā (syā.), tāhi saṅgahītā balasā ca pīḷitā (pī.)], samaṃ ṭhitā upparito na dhaṃsati.
Evampi mittehi daḷhehi paṇḍito, abhejjarūpehi sucīhi mantibhi;
Susaṅgahīto siriyā na dhaṃsati, gopāṇasī bhāravahāva kaṇṇikā.
Kharattacaṃ bellaṃ yathāpi satthavā, anāmasantopi karoti tittakaṃ;
Samāharaṃ sāduṃ karoti patthiva, asāduṃ kayirā tanubandhamuddharaṃ [tanuvaṭṭamuddharaṃ (sī. pī.)].
Evampi gāmanigamesu paṇḍito, asāhasaṃ rājadhanāni saṅgharaṃ;
Dhammānuvattī paṭipajjamāno, sa phāti kayirā aviheṭhayaṃ paraṃ.
Odātamūlaṃ sucivārisambhavaṃ, jātaṃ yathā pokkharaṇīsu ambujaṃ;
Padumaṃ yathā agginikāsiphālimaṃ, na kaddamo na rajo na vāri limpati.
Evampi vohārasuciṃ asāhasaṃ, visuddhakammantamapetapāpakaṃ;
Na limpati kammakilesa tādiso, jātaṃ yathā pokkharaṇīsu ambujanti.
Kukkujātakaṃ paṭhamaṃ.
397. Manojajātakaṃ (7-1-2)
Yathā cāpo ninnamati, jiyā cāpi nikūjati;
Haññate nūna manojo, migarājā sakhā mama.
Handa dāni vanantāni, pakkamāmi yathāsukhaṃ;
Netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā.
Na pāpajanasaṃsevī, accantaṃ sukhamedhati;
Manojaṃ passa semānaṃ, giriyassānusāsanī [ariyassānusāsanī (sī. syā. pī.)].
Na pāpasampavaṅkena, mātā puttena nandati;
Manojaṃ passa semānaṃ, acchannaṃ [sacchannaṃ (ka.)] samhi lohite.
Evamāpajjate poso, pāpiyo ca nigacchati;
Yo ve hitānaṃ vacanaṃ, na karoti atthadassinaṃ.
Evañca so hoti tato ca pāpiyo, yo uttamo adhamajanūpasevī;
Passuttamaṃ adhamajanūpasevitaṃ [seviṃ (syā.)], migādhipaṃ saravaraveganiddhutaṃ.
Nihīyati puriso nihīnasevī, na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
Seṭṭhamupagamaṃ [mupanamaṃ (sī. pī. a. ni. 3.26)] udeti khippaṃ, tasmāttanā uttaritaraṃ [tasmā attano uttariṃ (sī. pī.), tasmā attano uttaraṃ (syā.)] bhajethāti.
Manojajātakaṃ dutiyaṃ.
398. Sutanujātakaṃ (7-1-3)
Rājā te bhattaṃ pāhesi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
Maghadevasmiṃ [makhādevasmiṃ (sī. pī.), māghadevasmiṃ (ka.)] adhivatthe, ehi nikkhamma bhuñjassu.
Ehi māṇava orena, bhikkhamādāya sūpitaṃ;
Tvañca māṇava bhikkhā ca [bhakkhosi (syā.), bhakkhāva (ka.)], ubho bhakkhā bhavissatha.
Appakena tuvaṃ yakkha, thullamatthaṃ jahissasi;
Bhikkhaṃ te nāharissanti, janā maraṇasaññino.
Laddhāya yakkhā [laddhāyaṃ yakkha (sī. syā. pī.)] tava niccabhikkhaṃ, suciṃ paṇītaṃ rasasā upetaṃ;
Bhikkhañca te āhariyo naro idha, sudullabho hehiti bhakkhite [khādite (sī. syā. pī.)] mayi.
Mameva [mamesa (sī. pī.)] sutano attho, yathā bhāsasi māṇava;
Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi mātaraṃ.
Khaggaṃ chattañca pātiñca, gacchamādāya [gacchevādāya (sī. syā. pī.)] māṇava;
Sotthiṃ passatu te mātā, tvañca passāhi mātaraṃ.
Evaṃ yakkha sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;
Dhanañca me adhigataṃ, rañño ca vacanaṃ katanti.
Sutanujātakaṃ tatiyaṃ.
399. Mātuposakagijjhajātakaṃ (7-1-4)
Te kathaṃ nu karissanti, vuddhā giridarīsayā;
Ahaṃ baddhosmi pāsena, nilīyassa vasaṃ gato.
Kiṃ gijjha paridevasi, kā nu te paridevanā;
Na me suto vā diṭṭho vā, bhāsanto mānusiṃ dijo.
Bharāmi mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye;
Te kathaṃ nu karissanti, ahaṃ vasaṃ gato tava.
Yaṃ nu gijjho yojanasataṃ, kuṇapāni avekkhati;
Kasmā jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhasi.
Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;
Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhati.
Bharassu mātāpitaro, vuddhe giridarīsaye;
Mayā tvaṃ samanuññāto, sotthiṃ passāhi ñātake.
Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
Bharissaṃ mātāpitaro, vuddhe giridarīsayeti.
Mātuposakagijjhajātakaṃ catutthaṃ.
400. Dabbhapupphajātakaṃ (7-1-5)
Anutīracārī bhaddante, sahāyamanudhāva maṃ;
Mahā me gahito [rohito (ka.)] maccho, so maṃ harati vegasā.
Gambhīracārī bhaddante, daḷhaṃ gaṇhāhi thāmasā;
Ahaṃ taṃ uddharissāmi, supaṇṇo uragāmiva [uragammiva (sī. syā. pī.)].
Vivādo no samuppanno, dabbhapuppha suṇohi me;
Samehi medhagaṃ [medhakaṃ (pī.)] samma, vivādo vūpasammataṃ.
Dhammaṭṭhohaṃ pure āsiṃ, bahū aḍḍā me tīritā [bahuaṭṭaṃ me tīritaṃ (sī.), bahuaṭṭaṃva tīritaṃ (syā.), bahu atthaṃ me tīritaṃ (pī.)];
Samemi medhagaṃ samma, vivādo vūpasammataṃ.
Anutīracāri naṅguṭṭhaṃ, sīsaṃ gambhīracārino;
Accāyaṃ [athāyaṃ (sī. pī.)] majjhimo khaṇḍo, dhammaṭṭhassa bhavissati.
Cirampi bhakkho abhavissa, sace na vivademase;
Asīsakaṃ anaṅguṭṭhaṃ, siṅgālo harati rohitaṃ.
Yathāpi rājā nandeyya, rajjaṃ laddhāna khattiyo;
Evāhamajja nandāmi, disvā puṇṇamukhaṃ patiṃ.
Kathaṃ nu thalajo santo, udake macchaṃ parāmasi;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kathaṃ adhigataṃ tayā.
Vivādena kisā honti, vivādena dhanakkhayā;
Jīnā uddā vivādena, bhuñja māyāvi rohitaṃ.
Evameva manussesu, vivādo yattha jāyati;
Dhammaṭṭhaṃ paṭidhāvanti, so hi nesaṃ vināyako;
Dhanāpi tattha jīyanti, rājakoso pavaḍḍhatīti [ca vaḍḍhati (pī.)].
Dabbhapupphajātakaṃ pañcamaṃ.
401. Paṇṇakajātakaṃ (7-1-6)
Paṇṇakaṃ [dasaṇṇakaṃ (sī. syā. pī.)] tikhiṇadhāraṃ, asiṃ sampannapāyinaṃ;
Parisāyaṃ puriso gilati, kiṃ dukkarataraṃ tato;
Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.
Gileyya puriso lobhā, asiṃ sampannapāyinaṃ;
Yo ca vajjā dadāmīti, taṃ dukkarataraṃ tato;
Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddava [māgadha (sī. syā. pī.)].
Byākāsi āyuro pañhaṃ, atthaṃ [attha (pī. sī. niyya)] dhammassa kovido;
Pukkusaṃ dāni pucchāmi, kiṃ dukkarataraṃ tato;
Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.
Na vācamupajīvanti, aphalaṃ giramudīritaṃ;
Yo ca datvā avākayirā, taṃ dukkarataraṃ tato;
Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddava.
Byākāsi pukkuso pañhaṃ, atthaṃ dhammassa kovido;
Senakaṃ dāni pucchāmi, kiṃ dukkarataraṃ tato;
Yadaññaṃ dukkaraṃ ṭhānaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.
Dadeyya puriso dānaṃ, appaṃ vā yadi vā bahuṃ;
Yo ca datvā nānutappe [tape (sī. pī.)], taṃ dukkarataraṃ tato;
Sabbaññaṃ sukaraṃ ṭhānaṃ, evaṃ jānāhi maddava.
Byākāsi āyuro pañhaṃ, atho pukkusaporiso;
Sabbe pañhe atibhoti, yathā bhāsati senakoti.
Paṇṇaka [dasaṇṇaka (sī. syā. pī.)] jātakaṃ chaṭṭhaṃ.
402. Sattubhastajātakaṃ (7-1-7)
Vibbhantacitto kupitindriyosi, nettehi te vārigaṇā savanti;
Kiṃ te naṭṭhaṃ kiṃ pana patthayāno, idhāgamā brahme tadiṅgha [brāhmaṇa iṅgha (sī. syā.)] brūhi.
Miyyetha bhariyā vajato mamajja, agacchato maraṇamāha yakkho;
Etena dukkhena pavedhitosmi, akkhāhi me senaka etamatthaṃ.
Bahūni ṭhānāni vicintayitvā, yamettha vakkhāmi tadeva saccaṃ;
Maññāmi te brāhmaṇa sattubhastaṃ, ajānato kaṇhasappo paviṭṭho.
Ādāya daṇḍaṃ parisumbha bhastaṃ, passeḷamūgaṃ uragaṃ dujivhaṃ [dijivhaṃ (sī. pī.)];
Chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitāni, bhujaṅgamaṃ passa pamuñca bhastaṃ.
Saṃviggarūpo parisāya majjhe, so brāhmaṇo sattubhastaṃ pamuñci;
Atha nikkhami urago uggatejo, āsīviso sappo phaṇaṃ karitvā.
Suladdhalābhā janakassa rañño, yo passatī senakaṃ sādhupaññaṃ;
Vivaṭṭachaddo [vivattacchaddo (sī.), vivaṭṭacchado (syā.), vivaṭṭacchaddā (pī.)] nusi sabbadassī, ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ.
Imāni me sattasatāni atthi, gaṇhāhi sabbāni dadāmi tuyhaṃ;
Tayā hi me jīvitamajja laddhaṃ, athopi bhariyāya makāsi sotthiṃ.
Na paṇḍitā vetanamādiyanti, citrāhi gāthāhi subhāsitāhi;
Itopi te brahme dadantu vittaṃ, ādāya tvaṃ gaccha sakaṃ niketanti.
Sattubhastajātakaṃ [senakajātakaṃ (syā.)] sattamaṃ.
403. Aṭṭhisenakajātakaṃ (7-1-8)
Yeme ahaṃ na jānāmi, aṭṭhisena vanibbake;
Te maṃ saṅgamma yācanti, kasmā maṃ tvaṃ na yācasi.
Yācako appiyo hoti, yācaṃ adadamappiyo;
Tasmāhaṃ taṃ na yācāmi, mā me videssanā [viddesanā (sī. pī.)] ahu.
Yo ve yācanajīvāno, kāle yācaṃ na yācati;
Parañca puññā [puññaṃ (syā. ka.)] dhaṃseti, attanāpi na jīvati.
Yo ca [yo ve (ka.)] yācanajīvāno, kāle yācañhi yācati [yācaṃpi yācati (syā.), yācāni yācati (pī.), yācati yācanaṃ (sī. niyya), yācanaṃ yācati (ka.)];
Parañca puññaṃ labbheti, attanāpi ca jīvati.
Na ve dessanti [na ve dussanti (syā.), na ve dissanti (pī.), na videssanti (ka. aṭṭha.)] sappaññā, disvā yācakamāgate;
Brahmacāri piyo mesi, vada tvaṃ [vara taṃ (sī.), vara tvaṃ (pī.)] bhaññamicchasi [yaññamicchasi (?)].
Na ve yācanti sappaññā, dhīro ca veditumarahati;
Uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā.
Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;
Ariyo hi ariyassa kathaṃ na dajjā, sutvāna gāthā tava dhammayuttāti.
Aṭṭhisenakajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
404. Kapijātakaṃ (7-1-9)
Yattha verī nivasati, na vase tattha paṇḍito;
Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisu.
Diso ve lahucittassa, posassānuvidhīyato;
Ekassa kapino hetu, yūthassa anayo kato.
Bālova [ca (sī. syā. pī.)] paṇḍitamānī, yūthassa parihārako;
Sacittassa vasaṃ gantvā, sayethāyaṃ [passethāyaṃ (ka.)] yathā kapi.
Na sādhu balavā bālo, yūthassa parihārako;
Ahito bhavati ñātīnaṃ, sakuṇānaṃva cetako [ceṭako (ka.)].
Dhīrova balavā sādhu, yūthassa parihārako;
Hito bhavati ñātīnaṃ, tidasānaṃva vāsavo.
Yo ca sīlañca paññañca, sutañcattani passati;
Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca.
Tasmā tuleyya mattānaṃ, sīlapaññāsutāmiva [sīlaṃ paññaṃ sutaṃpiva (syā.)];
Gaṇaṃ vā parihare dhīro, eko vāpi paribbajeti.
Kapijātakaṃ navamaṃ.
405. Bakajātakaṃ (7-1-10)
Dvāsattati gotama [bho gotama (ka.)] puññakammā, vasavattino jātijaraṃ atītā;
Ayamantimā vedagū brahmapatti [brahmupapatti (syā. ka.)], asmābhijappanti janā [pajā (ka.)] anekā.
Appañhi etaṃ [appañca hetaṃ (syā.), appaṃsi etaṃ (ka.)] na hi dīghamāyu, yaṃ tvaṃ baka maññasi dīghamāyuṃ;
Sataṃ sahassāni [sahassānaṃ (sī. pī. saṃ. ni. 1.175), sahassāna (syā. kaṃ.)] nirabbudānaṃ, āyuṃ pajānāmi tavāha brahme.
Anantadassī bhagavāhamasmi, jātijjaraṃ sokamupātivatto;
Kiṃ me purāṇaṃ vatasīlavattaṃ [sīlavantaṃ (pī. ka.)], ācikkha me taṃ yamahaṃ vijaññaṃ.
Yaṃ tvaṃ apāyesi bahū manusse, pipāsite ghammani samparete;
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmi.
Yaṃ eṇikūlasmi janaṃ gahītaṃ, amocayī gayhaka niyyamānaṃ;
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmi.
Gaṅgāya sotasmiṃ gahītanāvaṃ, luddena nāgena manussakappā;
Amocayi tvaṃ balasā pasayha, taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ;
Suttappabuddhova anussarāmi.
Kappo ca te baddhacaro [patthacaro (syā.), paṭṭhacaro (ka.)] ahosi, sambuddhimantaṃ [sambuddhivantaṃ (syā. pī.), sambuddhavantaṃ (ka.)] vatinaṃ [vatitaṃ (syā.), vatidaṃ (ka.)] amaññaṃ;
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, suttappabuddhova anussarāmi.
Addhā pajānāsi mametamāyuṃ, aññampi jānāsi tathā hi buddho;
Tathā hi tāyaṃ [tyāyaṃ (saṃ. ni. 1.175)] jalitānubhāvo, obhāsayaṃ tiṭṭhati brahmalokanti.
Bakajātakaṃ dasamaṃ.
Kukkuvaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ –
Varakaṇṇika cāpavaro sutano, atha gijjha sarohitamacchavaro;
Puna paṇṇaka [dasaṇṇaka (sī. syā. pī.)] senaka yācanako, atha veri sabrahmabakena dasāti.
2. Gandhāravaggo
406. Gandhārajātakaṃ (7-2-1)
Hitvā gāmasahassāni, paripuṇṇāni soḷasa;
Koṭṭhāgārāni phītāni, sannidhiṃ dāni kubbasi.
Hitvā gandhāravisayaṃ, pahūtadhanadhāriyaṃ [dhāniyaṃ (sī. pī.), dhaññanti attho];
Pasāsanato [pasāsanito (sī. syā.), pasāsanāto (pī.)] nikkhanto, idha dāni pasāsasi.
Dhammaṃ bhaṇāmi vedeha, adhammo me na ruccati;
Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpati.
Yena kenaci vaṇṇena, paro labhati ruppanaṃ;
Mahatthiyampi ce vācaṃ, na taṃ bhāseyya paṇḍito.
Kāmaṃ ruppatu vā mā vā, bhusaṃva vikirīyatu;
Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpati.
No ce assa sakā buddhi, vinayo vā susikkhito;
Vane andhamahiṃsova [andhamahisova (sī. pī.)] careyya bahuko jano.
Yasmā ca panidhekacce, āceramhi [ācāramhi (sī. pī.)] susikkhitā;
Tasmā vinītavinayā, caranti susamāhitāti.
Gandhārajātakaṃ paṭhamaṃ.
407. Mahākapijātakaṃ (7-2-2)
Attānaṃ saṅkamaṃ katvā, yo sotthiṃ samatārayi;
Kiṃ tvaṃ tesaṃ kime [kimo (sī. pī.), kiṃ me (syā.)] tuyhaṃ, honti ete [hete (syā.), so te (ka.)] mahākapi.
Rājāhaṃ issaro tesaṃ, yūthassa parihārako;
Tesaṃ sokaparetānaṃ, bhītānaṃ te arindama.
Ullaṅghayitvā [sa laṅghayitvā (pī.), sulaṅghayitvā (ka.)] attānaṃ, vissaṭṭhadhanuno sataṃ;
Tato aparapādesu, daḷhaṃ bandhaṃ latāguṇaṃ.
Chinnabbhamiva vātena, nuṇṇo [nunno (sī.)] rukkhaṃ upāgamiṃ;
Sohaṃ appabhavaṃ tattha, sākhaṃ hatthehi aggahiṃ.
Taṃ maṃ viyāyataṃ santaṃ, sākhāya ca latāya ca;
Samanukkamantā pādehi, sotthiṃ sākhāmigā gatā.
Taṃ maṃ na tapate bandho, mato [vadho (sī. syā. pī.)] me na tapessati;
Sukhamāharitaṃ tesaṃ, yesaṃ rajjamakārayiṃ.
Esā te upamā rāja, taṃ suṇohi arindama [atthasandassanī katā (pī.)];
Raññā raṭṭhassa yoggassa, balassa nigamassa ca;
Sabbesaṃ sukhameṭṭhabbaṃ, khattiyena pajānatāti.
Mahākapijātakaṃ dutiyaṃ.
408. Kumbhakārajātakaṃ (7-2-3)
Ambāhamaddaṃ vanamantarasmiṃ, nīlobhāsaṃ phalitaṃ [phalinaṃ (pī.)] saṃvirūḷhaṃ;
Tamaddasaṃ phalahetu vibhaggaṃ, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
Selaṃ sumaṭṭhaṃ naravīraniṭṭhitaṃ [naravidduniṭṭhitaṃ (ka.)], nārī yugaṃ dhārayi appasaddaṃ;
Dutiyañca āgamma ahosi saddo, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
Dijā dijaṃ kuṇapamāharantaṃ, ekaṃ samānaṃ bahukā samecca;
Āhārahetū paripātayiṃsu, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
Usabhāhamaddaṃ yūthassa majjhe, calakkakuṃ vaṇṇabalūpapannaṃ;
Tamaddasaṃ kāmahetu vitunnaṃ, taṃ disvā bhikkhācariyaṃ carāmi.
Karaṇḍako [karaṇḍunāma (sī. pī.)] kaliṅgānaṃ, gandhārānañca naggaji;
Nimirājā videhānaṃ, pañcālānañca dummukho;
Ete raṭṭhāni hitvāna, pabbajiṃsu akiñcanā.
Sabbepime devasamā samāgatā, aggī yathā pajjalito tathevime;
Ahampi eko carissāmi bhaggavi, hitvāna kāmāni yathodhikāni.
Ayameva kālo na hi añño atthi, anusāsitā me na bhaveyya pacchā;
Ahampi ekā carissāmi bhaggava, sakuṇīva muttā purisassa hatthā.
Āmaṃ pakkañca jānanti, atho loṇaṃ aloṇakaṃ;
Tamahaṃ disvāna pabbajiṃ, careva tvaṃ carāmahanti.
Kumbhakārajātakaṃ tatiyaṃ.
409. Daḷhadhammajātakaṃ (7-2-4)
Ahaṃ ce daḷhadhammassa [daḷhadhammāya (pī.)], vahanti nābhirādhayiṃ;
Dharantī urasi sallaṃ, yuddhe vikkantacārinī.
Nūna rājā na jānāti [na ha nūna rājā jānāti (sī. pī.)], mama vikkamaporisaṃ;
Saṅgāme sukatantāni, dūtavippahitāni ca.
Sā nūnāhaṃ marissāmi, abandhu aparāyinī [aparāyiṇī (sī.), aparāyaṇī (?)];
Tadā hi [tathā hi (pī.)] kumbhakārassa, dinnā chakaṇahārikā.
Yāvatāsīsatī poso, tāvadeva pavīṇati;
Atthāpāye jahanti naṃ, oṭṭhibyādhiṃva khattiyo.
Yo pubbe katakalyāṇo, katattho nāvabujjhati;
Atthā tassa palujjanti, ye honti abhipatthitā.
Yo pubbe katakalyāṇo, katattho manubujjhati;
Atthā tassa pavaḍḍhanti, ye honti abhipatthitā.
Taṃ vo vadāmi bhaddante [bhaddaṃ vo (sī. syā. pī.)], yāvantettha samāgatā;
Sabbe kataññuno hotha, ciraṃ saggamhi ṭhassathāti.
Daḷhadhammajātakaṃ catutthaṃ.
410. Somadattajātakaṃ (7-2-5)
Yo maṃ pure paccuḍḍeti [paccudeti (sī. syā. pī.), paccuṭṭheti (ka.)], araññe dūramāyato;
So na dissati mātaṅgo, somadatto kuhiṃ gato.
Ayaṃ vā so mato seti, allasiṅgaṃva vacchito [allapiṅkava chijjito (sī. pī.), allapītaṃva vicchito (syā.)];
Bhumyā nipatito seti, amarā vata kuñjaro.
Anagāriyupetassa, vippamuttassa te sato;
Samaṇassa na taṃ sādhu, yaṃ petamanusocasi.
Saṃvāsena have sakka, manussassa migassa vā;
Hadaye jāyate pemaṃ, taṃ na sakkā asocituṃ.
Mataṃ marissaṃ rodanti, ye rudanti lapanti ca;
Tasmā tvaṃ isi mā rodi, roditaṃ moghamāhu santo.
Kanditena have brahme, mato peto samuṭṭhahe;
Sabbe saṅgamma rodāma, aññamaññassa ñātake.
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna vāsavāti.
Somadattajātakaṃ pañcamaṃ.
411. Susīmajātakaṃ (7-2-6)
Kāḷāni kesāni pure ahesuṃ, jātāni sīsamhi yathāpadese;
Tānajja setāni susīma [susima (ka.)] disvā, dhammaṃ cara brahmacariyassa kālo.
Mameva deva palitaṃ na tuyhaṃ, mameva sīsaṃ mama uttamaṅgaṃ;
‘‘Atthaṃ karissa’’nti musā abhāṇiṃ [abhāsiṃ (ka.)], ekāparādhaṃ khama rājaseṭṭha.
Daharo tuvaṃ dassaniyosi rāja, paṭhamuggato hosi [hohi (sī.), hoti (ka.)] yathā kaḷīro;
Rajjañca kārehi mamañca passa, mā kālikaṃ anudhāvī janinda.
Passāmi vohaṃ dahariṃ kumāriṃ, sāmaṭṭhapassaṃ sutanuṃ sumajjhaṃ;
Kāḷappavāḷāva pavellamānā, palobhayantīva [sā lobhayantīva (pī.)] naresu gacchati.
Tamena passāmiparena nāriṃ, āsītikaṃ nāvutikaṃ va jaccā;
Daṇḍaṃ gahetvāna pavedhamānaṃ, gopānasībhoggasamaṃ carantiṃ.
Sohaṃ tamevānuvicintayanto, eko sayāmi [passāmi (ka.)] sayanassa majjhe;
‘‘Ahampi evaṃ’’ iti pekkhamāno, na gahe rame [na gehe rame (sī.), gehe na rame (syā. ka.)] brahmacariyassa kālo.
Rajjuvālambanī cesā, yā gehe vasato rati;
Evampi chetvāna vajanti dhīrā, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyāti.
Susīmajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
412. Koṭasimbalijātakaṃ (7-2-7)
Ahaṃ dasasataṃbyāmaṃ, uragamādāya āgato;
Tañca mañca mahākāyaṃ, dhārayaṃ nappavedhasi [na pavedhayi (ka.)].
Athimaṃ khuddakaṃ pakkhiṃ, appamaṃsataraṃ mayā;
Dhārayaṃ byathasi [byādhase (sī.), byadhase (pī.), byādhasi (ka.)] bhītā [bhīto (sī. syā. pī.)], kamatthaṃ koṭasimbali [koṭisimbali (sī. pī.)].
Maṃsabhakkho tuvaṃ rāja, phalabhakkho ayaṃ dijo;
Ayaṃ nigrodhabījāni, pilakkhudumbarāni ca;
Assatthāni ca bhakkhitvā, khandhe me ohadissati.
Te rukkhā saṃvirūhanti, mama passe nivātajā;
Te maṃ pariyonandhissanti, arukkhaṃ maṃ karissare.
Santi aññepi rukkhā se, mūlino khandhino dumā;
Iminā sakuṇajātena, bījamāharitā hatā.
Ajjhārūhābhivaḍḍhanti [ajjhārūḷhābhivaḍḍhanti (sī. pī.)], brahantampi vanappatiṃ;
Tasmā rāja pavedhāmi, sampassaṃnāgataṃ bhayaṃ.
Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṃ bhayaṃ;
Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatīti.
Koṭasimbalijātakaṃ sattamaṃ.
413. Dhūmakārijātakaṃ (7-2-8)
Rājā apucchi vidhuraṃ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo;
Api brāhmaṇa jānāsi, ko eko bahu socati.
Brāhmaṇo ajayūthena, pahūtedho [bahūtejo (pī. ka.), bahutendo (syā.)] vane vasaṃ;
Dhūmaṃ akāsi vāseṭṭho, rattindivamatandito.
Tassa taṃ dhūmagandhena, sarabhā makasaḍḍitā [makasadditā (sī. syā.), makasaṭṭitā (pī. ka.)];
Vassāvāsaṃ upāgacchuṃ, dhūmakārissa santike.
Sarabhesu manaṃ katvā, ajā so nāvabujjhatha;
Āgacchantī vajantī vā [āgacchanti vajanti vā (syā. pī.), āgacchantiṃ vajantiṃ vā (ka.)], tassa tā vinasuṃ [vinassuṃ (sī.)] ajā.
Sarabhā sarade kāle, pahīnamakase vane;
Pāvisuṃ giriduggāni, nadīnaṃ pabhavāni ca.
Sarabhe ca gate disvā, ajā ca vibhavaṃ gatā [aje ca vibhavaṃ gate (ka.)];
Kiso ca vivaṇṇo cāsi, paṇḍurogī ca brāhmaṇo.
Evaṃ yo saṃ niraṃkatvā, āgantuṃ kurute piyaṃ;
So eko bahu socati, dhūmakārīva brāhmaṇoti.
Dhūmakārijātakaṃ aṭṭhamaṃ.
414. Jāgarajātakaṃ (7-2-9)
Kodha jāgarataṃ sutto, kodha suttesu jāgaro;
Ko mametaṃ vijānāti, ko taṃ paṭibhaṇāti me.
Ahaṃ jāgarataṃ sutto, ahaṃ suttesu jāgaro;
Ahametaṃ vijānāmi, ahaṃ paṭibhaṇāmi te.
Kathaṃ jāgarataṃ sutto, kathaṃ suttesu jāgaro;
Kathaṃ etaṃ vijānāsi, kathaṃ paṭibhaṇāsi me.
Ye dhammaṃ nappajānanti, saṃyamoti damoti ca;
Tesu suppamānesu, ahaṃ jaggāmi devate.
Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
Tesu jāgaramānesu, ahaṃ suttosmi devate.
Evaṃ jāgarataṃ sutto, evaṃ suttesu jāgaro;
Evametaṃ vijānāmi, evaṃ paṭibhaṇāmi te.
Sādhu jāgarataṃ sutto, sādhu suttesu jāgaro;
Sādhumetaṃ vijānāsi, sādhu paṭibhaṇāsi meti.
Jāgarajātakaṃ navamaṃ.
415. Kummāsapiṇḍijātakaṃ (7-2-10)
Na kiratthi anomadassisu, pāricariyā buddhesu appikā [appakā (ka.)];
Sukkhāya aloṇikāya ca, passaphalaṃ kummāsapiṇḍiyā.
Hatthigavassā cime bahū [hatthigavāssā ca me bahū (sī.), hatthī gavāssā cime bahū (syā.), hatthī gavāssā ca me bahū (pī.)], dhanadhaññaṃ pathavī ca kevalā;
Nāriyo cimā accharūpamā, passaphalaṃ kummāsapiṇḍiyā.
Abhikkhaṇaṃ rājakuñjara, gāthā bhāsasi kosalādhipa;
Pucchāmi taṃ raṭṭhavaḍḍhana, bāḷhaṃ pītimano pabhāsasi.
Imasmiññeva nagare, kule aññatare ahuṃ;
Parakammakaro āsiṃ, bhatako sīlasaṃvuto.
Kammāya nikkhamantohaṃ, caturo samaṇeddasaṃ;
Ācārasīlasampanne, sītibhūte anāsave.
Tesu cittaṃ pasādetvā, nisīdetvā [nisādetvā (?)] paṇṇasanthate;
Adaṃ buddhāna kummāsaṃ, pasanno sehi pāṇibhi.
Tassa kammassa kusalassa, idaṃ me edisaṃ phalaṃ;
Anubhomi idaṃ rajjaṃ, phītaṃ dharaṇimuttamaṃ.
Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo [dada bhuñja ca mā ca pamādo (sī. pī.)], cakkaṃ vattaya kosalādhipa;
Mā rāja adhammiko ahu, dhammaṃ pālaya kosalādhipa.
Sohaṃ tadeva punappunaṃ, vaṭumaṃ ācarissāmi sobhane;
Ariyācaritaṃ sukosale, arahanto me manāpāva passituṃ.
Devī viya accharūpamā, majjhe nārigaṇassa sobhasi;
Kiṃ kammamakāsi bhaddakaṃ, kenāsi vaṇṇavatī sukosale.
Ambaṭṭhakulassa khattiya, dāsyāhaṃ parapesiyā ahuṃ;
Saññatā ca [saññatā (sī. pī.)] dhammajīvinī, sīlavatī ca apāpadassanā.
Uddhaṭabhattaṃ ahaṃ tadā, caramānassa adāsi bhikkhuno;
Vittā sumanā sayaṃ ahaṃ, tassa kammassa phalaṃ mamedisanti.
Kummāsapiṇḍijātakaṃ dasamaṃ.
416. Parantapajātakaṃ (7-2-11)
Āgamissati me pāpaṃ, āgamissati me bhayaṃ;
Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā.
Bhīruyā nūna me kāmo, avidūre vasantiyā;
Karissati kisaṃ paṇḍuṃ, sāva sākhā parantapaṃ.
Socayissati maṃ kantā, gāme vasamaninditā;
Karissati kisaṃ paṇḍuṃ, sāva sākhā parantapaṃ.
Tayā maṃ asitāpaṅgi [hasitāpaṅgi (sī. syā. pī.)], sitāni [mihitāni (sī. syā. pī.)] bhaṇitāni ca;
Kisaṃ paṇḍuṃ karissanti, sāva sākhā parantapaṃ.
Agamā nūna so saddo, asaṃsi nūna so tava;
Akkhātaṃ nūna taṃ tena, yo taṃ sākhamakampayi.
Idaṃ kho taṃ samāgamma, mama bālassa cintitaṃ;
Tadā hi calitā sākhā, manussena migena vā.
Tatheva tvaṃ avedesi, avañci [avajjhi (ka.)] pitaraṃ mama;
Hantvā sākhāhi chādento, āgamissati me [te (syā. ka.)] bhayanti.
Parantapajātakaṃ ekādasamaṃ.
Gandhāravaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ –
Varagāma mahākapi bhaggava ca, daḷhadhamma sakuñjara kesavaro;
Urago vidhuro puna jāgarataṃ, atha kosalādhipa parantapa cāti.
Atha vagguddānaṃ –
Atha sattanipātamhi, vaggaṃ me bhaṇato suṇa;
Kukku ca puna gandhāro, dveva guttā mahesināti.
Sattakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
8. Aṭṭhakanipāto
417. Kaccānijātakaṃ (1)
Odātavatthā suci allakesā, kaccāni kiṃ kumbhimadhissayitvā [kumbhimapassayitvā (pī.)];
Piṭṭhā tilā dhovasi taṇḍulāni, tilodano hehiti kissa hetu.
Na kho ayaṃ brāhmaṇa bhojanatthā [bhojanatthaṃ (syā.)], tilodano hehiti sādhupakko;
Dhammo mato tassa pahuttamajja [pahūnamajja (syā.), pahūtamajja (sī.), bahūtamajjā (pī.)], ahaṃ karissāmi susānamajjhe.
Anuvicca kaccāni karohi kiccaṃ, dhammo mato ko nu taveva [taveta (sī. syā. pī.)] saṃsi;
Sahassanetto atulānubhāvo, na miyyatī dhammavaro kadāci.
Daḷhappamāṇaṃ mama ettha brahme, dhammo mato natthi mamettha kaṅkhā;
Ye yeva dāni pāpā bhavanti, te teva dāni sukhitā bhavanti.
Suṇisā hi mayhaṃ vañjhā ahosi, sā maṃ vadhitvāna vijāyi puttaṃ;
Sā dāni sabbassa kulassa issarā, ahaṃ panamhi [vasāmi (syā.)] apaviddhā ekikā.
Jīvāmi vohaṃ na matohamasmi [nāhaṃ matosmi (sī. pī.)], taveva atthāya idhāgatosmi;
Yā taṃ vadhitvāna vijāyi puttaṃ, sahāva puttena karomi bhasmaṃ.
Evañca [etañca (sī. pī.)] te ruccati devarāja, mameva atthāya idhāgatosi;
Ahañca putto suṇisā ca nattā, sammodamānā gharamāvasema.
Evañca te ruccati kātiyāni, hatāpi santā na jahāsi dhammaṃ;
Tuvañca [tvañca (pī. ka.)] putto suṇisā ca nattā, sammodamānā gharamāvasetha.
Sā kātiyānī suṇisāya saddhiṃ, sammodamānā gharamāvasittha;
Putto ca nattā ca upaṭṭhahiṃsu, devānamindena adhiggahītāti.
Kaccānijātakaṃ paṭhamaṃ.
418. Aṭṭhasaddajātakaṃ (2)
Idaṃ pure ninnamāhu, bahumacchaṃ mahodakaṃ;
Āvāso bakarājassa, pettikaṃ bhavanaṃ mama;
Tyajja bhekena [bhiṅgena (ka.)] yāpema, okaṃ na vajahāmase [okantaṃ na jahāmase (ka.)].
Ko dutiyaṃ asīlissa, bandharassakkhi bhecchati [bhejjati (sī. syā. pī.), bhindati (ka.)];
Ko me putte kulāvakaṃ, mañca sotthiṃ karissati.
Sabbā parikkhayā pheggu, yāva tassā gatī ahu;
Khīṇabhakkho mahārāja, sāre na ramatī ghuṇo.
Sā nūnāhaṃ ito gantvā, rañño muttā nivesanā;
Attānaṃ ramayissāmi, dumasākhaniketinī.
So nūnāhaṃ ito gantvā, rañño mutto nivesanā;
Aggodakāni pissāmi, yūthassa purato vajaṃ.
Taṃ maṃ kāmehi sammattaṃ, rattaṃ kāmesu mucchitaṃ;
Ānayī bharato [vanato (ka.)] luddo, bāhiko bhaddamatthu te.
Andhakāratimisāyaṃ, tuṅge uparipabbate;
Sā maṃ saṇhena mudunā, mā pādaṃ khali [khaṇi (sī. syā. pī.)] yasmani.
Asaṃsayaṃ jātikhayantadassī, na gabbhaseyyaṃ punarāvajissaṃ;
Ayamantimā pacchimā gabbhaseyyā [ayaṃ hi me antimā gabbhaseyyā (sī. pī.)], khīṇo me saṃsāro punabbhavāyāti.
Aṭṭhasaddajātakaṃ dutiyaṃ.
419. Sulasājātakaṃ (3)
Idaṃ suvaṇṇakāyūraṃ, muttā veḷuriyā bahū;
Sabbaṃ harassu bhaddante, mañca dāsīti sāvaya.
Oropayassu kalyāṇi, mā bāḷhaṃ [bahuṃ (sī. syā. pī.)] paridevasi;
Na cāhaṃ abhijānāmi, ahantvā dhanamābhataṃ.
Yato sarāmi attānaṃ, yato pattāsmi viññutaṃ;
Na cāhaṃ abhijānāmi, aññaṃ piyataraṃ tayā.
Ehi taṃ upagūhissaṃ [upaguyhissaṃ (ka.)], karissañca padakkhiṇaṃ;
Na hi dāni puna atthi, mama tuyhañca saṅgamo.
Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito;
Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā.
Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito;
Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṃ atthaṃ vicintikā [lahumatthavicintikā (sī. pī.)].
Lahuñca vata khippañca, nikaṭṭhe samacetayi;
Migaṃ puṇṇāyateneva [puṇṇāyataneva (syā.)], sulasā sattukaṃ vadhi.
Yodha uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;
So haññati mandamati, corova girigabbhare.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;
Muccate sattusambādhā, sulasā sattukāmivāti.
Sulasājātakaṃ tatiyaṃ.
420. Sumaṅgalajātakaṃ (4)
Bhusamhi [bhusampi (ka.), bhusaṃ hi (sī. niyya)] kuddhoti avekkhiyāna, na tāva daṇḍaṃ paṇayeyya issaro;
Aṭṭhānaso appatirūpamattano, parassa dukkhāni bhusaṃ udīraye.
Yato ca jāneyya pasādamattano, atthaṃ niyuñjeyya parassa dukkaṭaṃ;
Tadāyamatthoti sayaṃ avekkhiya, athassa daṇḍaṃ sadisaṃ nivesaye.
Na cāpi jhāpeti paraṃ na attanaṃ, amucchito yo nayate nayānayaṃ;
Yo daṇḍadhāro bhavatīdha issaro, sa vaṇṇagutto siriyā na dhaṃsati.
Ye khattiyā se anisammakārino, paṇenti daṇḍaṃ sahasā pamucchitā;
Avaṇṇasaṃyutā [yuttāva (ka.)] jahanti jīvitaṃ, ito vimuttāpi ca yanti duggatiṃ.
Dhamme ca ye ariyappavedite ratā, anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;
Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā, vajanti lokaṃ dubhayaṃ tathāvidhā.
Rājāhamasmi narapamadānamissaro, sacepi kujjhāmi ṭhapemi attanaṃ;
Nisedhayanto janataṃ tathāvidhaṃ, paṇemi daṇḍaṃ anukampa yoniso.
Sirī ca lakkhī ca taveva khattiya, janādhipa mā vijahi kudācanaṃ;
Akkodhano niccapasannacitto, anīgho tuvaṃ vassasatāni pālaya.
Guṇehi etehi upeta khattiya, ṭhitamariyavattī [vatti (sī.), vutti (ka.)] suvaco akodhano;
Sukhī anuppīḷa pasāsamediniṃ [anuppīḷaṃ sahasamedaniṃ (ka.)], ito vimuttopi ca yāhi suggatiṃ.
Evaṃ sunītena [suvinītena (pī.)] subhāsitena, dhammena ñāyena upāyaso nayaṃ;
Nibbāpaye saṅkhubhitaṃ mahājanaṃ, mahāva megho salilena medininti [medaninti (syā. ka.)].
Sumaṅgalajātakaṃ catutthaṃ.
421. Gaṅgamālajātakaṃ (5)
Aṅgārajātā pathavī, kukkuḷānugatā mahī;
Atha gāyasi vattāni [vatthāni (ka.)], na taṃ tapati ātapo.
Uddhaṃ tapati ādicco, adho tapati vālukā;
Atha gāyasi vattāni [vatthāni (ka.)], na taṃ tapati ātapo.
Na maṃ tapati ātapo, ātapā [ātappā (sī. syā. pī.)] tapayanti maṃ;
Atthā hi vividhā rāja, te tapanti na ātapo.
Addasaṃ kāma te mūlaṃ, saṅkappā kāma jāyasi;
Na taṃ saṅkappayissāmi, evaṃ kāma na hehisi.
Appāpi kāmā na alaṃ, bahūhipi na tappati;
Ahahā bālalapanā, parivajjetha [paṭivijjhetha (pī. sī. aṭṭha.)] jaggato.
Appassa kammassa phalaṃ mamedaṃ, udayo ajjhāgamā mahattapattaṃ;
Suladdhalābho vata māṇavassa, yo pabbajī kāmarāgaṃ pahāya.
Tapasā pajahanti pāpakammaṃ, tapasā nhāpitakumbhakārabhāvaṃ;
Tapasā abhibhuyya gaṅgamāla, nāmenālapasajja brahmadattaṃ.
Sandiṭṭhikameva ‘‘amma’’ passatha, khantīsoraccassa ayaṃ [yo (syā. pī. ka.)] vipāko;
Yo [so (syā. ka.)] sabbajanassa vanditohu, taṃ vandāma sarājikā samaccā.
Mā kiñci avacuttha gaṅgamālaṃ, muninaṃ monapathesu sikkhamānaṃ;
Eso hi atari aṇṇavaṃ, yaṃ taritvā caranti vītasokāti.
Gaṅgamālajātakaṃ pañcamaṃ.
422. Cetiyajātakaṃ (6)
Dhammo have hato hanti, nāhato hanti kiñcanaṃ [kañcinaṃ (pī.)];
Tasmā hi dhammaṃ na hane, mā tvaṃ [taṃ (syā. pī.)] dhammo hato hani.
Alikaṃ bhāsamānassa, apakkamanti devatā;
Pūtikañca mukhaṃ vāti, sakaṭṭhānā ca dhaṃsati;
Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.
Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;
Musā ce bhāsase rāja, bhūmiyaṃ tiṭṭha cetiya.
Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassati;
Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.
Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;
Musā ce bhāsase rāja, bhūmiṃ pavisa cetiya.
Jivhā tassa dvidhā hoti, uragasseva disampati;
Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.
Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;
Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya.
Jivhā tassa na bhavati, macchasseva disampati;
Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.
Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;
Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya.
Thiyova tassa jāyanti [thiyo tassa pajāyanti (ka.)], na pumā jāyare kule;
Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.
Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;
Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya.
Puttā tassa na bhavanti, pakkamanti disodisaṃ;
Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare.
Sace hi saccaṃ bhaṇasi, hohi rāja yathā pure;
Musā ce bhāsase rāja, bhiyyo pavisa cetiya.
Sa rājā isinā satto, antalikkhacaro pure;
Pāvekkhi pathaviṃ cecco, hīnatto patva pariyāyaṃ [attapariyāyaṃ (sī. syā.), pattapariyāyaṃ (ka. sī. niyya)].
Tasmā hi chandāgamanaṃ, nappasaṃsanti paṇḍitā;
Aduṭṭhacitto bhāseyya, giraṃ saccūpasaṃhitanti.
Cetiyajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
423. Indriyajātakaṃ (7)
Yo indriyānaṃ kāmena, vasaṃ nārada gacchati;
So pariccajjubho loke, jīvantova visussati [jīvantopivisussati (syā.), jīvanto vāpi sussati (ka.)].
Sukhassānantaraṃ dukkhaṃ, dukkhassānantaraṃ sukhaṃ;
Sosi [sopi (syā. pī. ka.)] patto sukhā [sukha (syā.), sukhaṃ (ka.)] dukkhaṃ, pāṭikaṅkha varaṃ sukhaṃ.
Kicchakāle kicchasaho, yo kicchaṃ nātivattati;
Sa kicchantaṃ sukhaṃ dhīro, yogaṃ samadhigacchati.
Na heva kāmāna kāmā, nānatthā nātthakāraṇā;
Na katañca niraṅkatvā, dhammā cavitumarahasi.
Dakkhaṃ gahapatī [gahapataṃ (sī. syā. pī.), gahavataṃ (?)] sādhu, saṃvibhajjañca bhojanaṃ;
Ahāso atthalābhesu, atthabyāpatti abyatho.
Ettāvatetaṃ paṇḍiccaṃ, api so [asito (sī. syā. pī.)] davilo [devalo (sī. pī.)] bravi;
Na yito kiñci pāpiyo, yo indriyānaṃ vasaṃ vaje.
Amittānaṃva hatthatthaṃ, sivi pappoti māmiva;
Kammaṃ vijjañca dakkheyyaṃ, vivāhaṃ sīlamaddavaṃ;
Ete ca yase hāpetvā, nibbatto sehi kammehi.
Sohaṃ sahassajīnova abandhu aparāyaṇo;
Ariyadhammā apakkanto, yathā peto tathevahaṃ.
Sukhakāme dukkhāpetvā, āpannosmi padaṃ imaṃ;
So sukhaṃ nādhigacchāmi, ṭhito [cito (pī. sī. aṭṭha.)] bhāṇumatāmivāti.
Indriyajātakaṃ sattamaṃ.
424. Ādittajātakaṃ (8)
Ādittasmiṃ agārasmiṃ, yaṃ nīharati bhājanaṃ;
Taṃ tassa hoti atthāya, no ca yaṃ tattha ḍayhati.
Evāmādīpito loko, jarāya maraṇena ca;
Nīharetheva dānena, dinnaṃ hoti sunīhataṃ [sunībhataṃ (sī. syā. pī.), sunibbhataṃ (ka.)].
Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṃ, uṭṭhānavīriyādhigatassa jantu;
Atikkamma so vetaraṇiṃ [vettaraṇiṃ (ka.)] yamassa, dibbāni ṭhānāni upeti macco.
Dānañca yuddhañca samānamāhu, appāpi santā bahuke jinanti;
Appampi ce saddahāno dadāti, teneva so hoti sukhī parattha.
Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ, ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke;
Etesu dinnāni mahapphalāni, bījāni vuttāni yathā sukhette.
Yo pāṇabhūtāni aheṭhayaṃ caraṃ, parūpavādā na karoti pāpaṃ;
Bhīruṃ pasaṃsanti na tattha sūraṃ, bhayā hi santo na karonti pāpaṃ.
Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhati.
Addhā hi dānaṃ bahudhā pasatthaṃ, dānā ca kho dhammapadaṃva seyyo;
Pubbeva hi pubbatareva santo [pubbe ca hi pubbatare ca santo (saṃ. ni. 1.33)], nibbānamevajjhagamuṃ sapaññāti.
Ādittajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
425. Aṭṭhānajātakaṃ (9)
Gaṅgā kumudinī santā, saṅkhavaṇṇā ca kokilā;
Jambu tālaphalaṃ dajjā, atha nūna tadā siyā.
Yadā kacchapalomānaṃ, pāvāro tividho siyā;
Hemantikaṃ pāvuraṇaṃ [pāpuraṇaṃ (sī. syā. pī.)], atha nūna tadā siyā.
Yadā makasapādānaṃ [dāṭhānaṃ (sī. pī.)], aṭṭālo sukato siyā;
Daḷho ca avikampī ca [appakampī ca (sī. pī.)], atha nūna tadā siyā.
Yadā sasavisāṇānaṃ, nisseṇī sukatā siyā;
Saggassārohaṇatthāya, atha nūna tadā siyā.
Yadā nisseṇimāruyha, candaṃ khādeyyu mūsikā;
Rāhuñca paripāteyyuṃ [paribāheyyuṃ (syā.)], atha nūna tadā siyā.
Yadā surāghaṭaṃ pitvā, makkhikā gaṇacāriṇī;
Aṅgāre vāsaṃ kappeyyuṃ, atha nūna tadā siyā.
Yadā bimboṭṭhasampanno, gadrabho sumukho siyā;
Kusalo naccagītassa, atha nūna tadā siyā.
Yadā kākā ulūkā ca, mantayeyyuṃ rahogatā;
Aññamaññaṃ pihayeyyuṃ, atha nūna tadā siyā.
Yadā muḷāla [pulasa (sī. pī.), pulāsa (syā.)] pattānaṃ, chattaṃ thirataraṃ siyā;
Vassassa paṭighātāya, atha nūna tadā siyā.
Yadā kulako [kuluṅko (sī. pī.), kuluko (syā.)] sakuṇo, pabbataṃ gandhamādanaṃ;
Tuṇḍenādāya gaccheyya, atha nūna tadā siyā.
Yadā sāmuddikaṃ nāvaṃ, sa-yantaṃ sa-vaṭākaraṃ [sapaṭākāraṃ (ka.)];
Ceṭo ādāya gaccheyya, atha nūna tadā siyāti.
Aṭṭhānajātakaṃ navamaṃ.
426. Dīpijātakaṃ (10)
Khamanīyaṃ yāpanīyaṃ, kacci mātula te sukhaṃ;
Sukhaṃ te ammā avaca, sukhakāmāva [sukhakāmā hi (sī. syā. pī.)] te mayaṃ.
Naṅguṭṭhaṃ me avakkamma [apakkamma (ka.)], heṭhayitvāna [pothayitvāna (ka.)] eḷike [eḷaki (syā.), eḷiki (pī.)];
Sājja mātulavādena, muñcitabbā nu maññasi.
Puratthāmukho nisinnosi, ahaṃ te mukhamāgatā;
Pacchato tuyhaṃ naṅguṭṭhaṃ, kathaṃ khvāhaṃ avakkamiṃ [apakkamiṃ (ka.)].
Yāvatā caturo dīpā, sasamuddā sapabbatā;
Tāvatā mayhaṃ naṅguṭṭhaṃ, kathaṃ kho tvaṃ vivajjayi.
Pubbeva metamakkhiṃsu [metaṃ akkhaṃsu (sī. pī.)], mātā pitā ca bhātaro;
Dīghaṃ duṭṭhassa naṅguṭṭhaṃ, sāmhi vehāyasāgatā.
Tañca disvāna āyantiṃ, antalikkhasmi eḷike;
Migasaṅgho palāyittha, bhakkho me nāsito tayā.
Iccevaṃ vilapantiyā, eḷakiyā ruhagghaso;
Galakaṃ anvāvamaddi, natthi duṭṭhe subhāsitaṃ.
Neva duṭṭhe nayo atthi, na dhammo na subhāsitaṃ;
Nikkamaṃ duṭṭhe yuñjetha, so ca sabbhiṃ na rañjatīti.
Dīpijātakaṃ dasamaṃ.
Aṭṭhakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Parisuddhā manāvilā vatthadharā, bakarājassa kāyuraṃ daṇḍavaro;
Atha aṅgāra cetiya devilinā, atha āditta gaṅgā daseḷakināti.
9. Navakanipāto
427. Gijjhajātakaṃ (1)
Parisaṅkupatho nāma, gijjhapantho sanantano;
Tatrāsi mātāpitaro, gijjho posesi jiṇṇake;
Tesaṃ ajagaramedaṃ, accahāsi bahuttaso [pahuttato (ka. sī.), pahūtaso (syā. pī.), bahudhaso (ka.)].
Pitā ca puttaṃ avaca, jānaṃ uccaṃ papātinaṃ;
Supattaṃ thāmasampannaṃ [pakkhasampannaṃ (sī. syā. pī.)], tejassiṃ dūragāminaṃ.
Pariplavantaṃ pathaviṃ, yadā tāta vijānahi;
Sāgarena parikkhittaṃ, cakkaṃva parimaṇḍalaṃ;
Tato tāta nivattassu, māssu etto paraṃ gami.
Udapattosi [uddhaṃ pattosi (ka. sī.)] vegena, balī pakkhī dijuttamo;
Olokayanto vakkaṅgo, pabbatāni vanāni ca.
Addassa pathaviṃ gijjho, yathāsāsi [yathāssāsi (syā. aṭṭha. pāṭhantaraṃ)] pitussutaṃ;
Sāgarena parikkhittaṃ, cakkaṃva parimaṇḍalaṃ.
Tañca so samatikkamma, paramevaccavattatha [parameva pavattatha (sī. syā.)];
Tañca vātasikhā tikkhā, accahāsi baliṃ dijaṃ.
Nāsakkhātigato poso, punadeva nivattituṃ;
Dijo byasanamāpādi, verambhānaṃ [verambānaṃ (sī. pī.)] vasaṃ gato.
Tassa puttā ca dārā ca, ye caññe anujīvino;
Sabbe byasanamāpāduṃ, anovādakare dije.
Evampi idha vuḍḍhānaṃ, yo vākyaṃ nāvabujjhati;
Atisīmacaro ditto, gijjhovātītasāsano;
Sa ve byasanaṃ pappoti, akatvā vuḍḍhasāsananti.
Gijjhajātakaṃ paṭhamaṃ.
428. Kosambiyajātakaṃ (2)
Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha;
Saṅghasmiṃ bhijjamānasmiṃ, nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ.
Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino;
Yāvicchanti mukhāyāmaṃ, yena nītā na taṃ vidū.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.
Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.
Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano.
Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;
Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.
Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavassa [gavāssa (sī. syā. pī.)] dhanahārino;
Raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ, tesampi hoti saṅgati;
Kasmā tumhāka no siyā.
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃcaraṃ sādhuvihāridhīraṃ;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
Ekassa caritaṃ seyyo, natthi bāle sahāyatā;
Eko care na pāpāni kayirā, appossukko mātaṅgaraññeva nāgoti.
Kosambiyajātakaṃ dutiyaṃ.
429. Mahāsuvajātakaṃ (3)
Dumo yadā hoti phalūpapanno, bhuñjanti naṃ vihaṅgamā [vihagā (sī. pī.)] sampatantā;
Khīṇanti ñatvāna dumaṃ phalaccaye [ñatvā dumapphalaccayena (ka.)], disodisaṃ yanti tato vihaṅgamā.
Cara cārikaṃ lohitatuṇḍa māmari, kiṃ tvaṃ suva sukkhadumamhi jhāyasi;
Tadiṅgha maṃ brūhi vasantasannibha, kasmā suva sukkhadumaṃ na riñcasi.
Ye ve sakhīnaṃ sakhāro bhavanti, pāṇaccaye [pāṇaṃ caje (ka.), pāṇaccaye maraṇakāle ca sukhadukkhesu ca na jahantīti sambandho] dukkhasukhesu haṃsa;
Khīṇaṃ akhīṇanti na taṃ jahanti, santo sataṃ dhammamanussarantā.
Sohaṃ sataṃ aññatarosmi haṃsa, ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho;
Taṃ nussahe jīvikattho pahātuṃ, khīṇanti ñatvāna na hesa dhammo [na sosa (ka.), na esa (syā.)].
Sādhu sakkhi kataṃ hoti, metti saṃsati santhavo [mittaṃ saṅgati sandhavo (ka.)];
Sacetaṃ dhammaṃ rocesi, pāsaṃsosi vijānataṃ.
So te suva varaṃ dammi, pattayāna vihaṅgama;
Varaṃ varassu vakkaṅga, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varañca me haṃsa bhavaṃ dadeyya, ayañca rukkho punarāyuṃ labhetha;
So sākhavā phalimā saṃvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno.
Taṃ passa samma phalimaṃ uḷāraṃ, sahāva te hotu udumbarena;
So sākhavā phalimā saṃvirūḷho, madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno.
Evaṃ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṃ dumaṃ.
Suvassa ca varaṃ datvā, katvāna saphalaṃ dumaṃ;
Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṃ nandanaṃ vananti.
Mahāsuvajātakaṃ tatiyaṃ.
430. Cūḷasuvajātakaṃ (4)
Santi rukkhā haripattā [haritapattā (sī. syā. pī.)], dumā nekaphalā bahū;
Kasmā nu sukkhe [sukkha (ka.)] koḷāpe, suvassa nirato mano.
Phalassa upabhuñjimhā, nekavassagaṇe bahū;
Aphalampi viditvāna, sāva metti yathā pure.
Sukhañca rukkhaṃ koḷāpaṃ, opattamaphalaṃ dumaṃ;
Ohāya sakuṇā yanti, kiṃ dosaṃ passase dija.
Ye phalatthā sambhajanti, aphaloti jahanti naṃ;
Attatthapaññā dummedhā, te honti pakkhapātino.
Sādhu sakkhi kataṃ hoti, metti saṃsati santhavo;
Sacetaṃ dhammaṃ rocesi, pāsaṃsosi vijānataṃ.
So te suva varaṃ dammi, pattayāna vihaṅgama;
Varaṃ varassu vakkaṅga, yaṃ kiñci manasicchasi.
Api nāma naṃ passeyyaṃ [api nāma naṃ puna passe (sī. syā.)], sapattaṃ saphalaṃ dumaṃ;
Daliddova nidhi laddhā, nandeyyāhaṃ punappunaṃ.
Tato amatamādāya, abhisiñci mahīruhaṃ;
Tassa sākhā virūhiṃsu [virūḷhassa (ka.)], sītacchāyā manoramā.
Evaṃ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṃ dumaṃ.
Suvassa ca varaṃ datvā, katvāna saphalaṃ dumaṃ;
Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṃ nandanaṃ vananti.
Cūḷasuvajātakaṃ catutthaṃ.
431. Haritacajātakaṃ (5)
Sutaṃ metaṃ mahābrahme, kāme bhuñjati hārito;
Kaccetaṃ vacanaṃ tucchaṃ, kacci suddho iriyyasi.
Evametaṃ mahārāja, yathā te vacanaṃ sutaṃ;
Kummaggaṃ paṭipannosmi, mohaneyyesu mucchito.
Adu [ādu (sī. pī.)] paññā kimatthiyā, nipuṇā sādhucintinī [cintanī (sī. pī.)];
Yāya uppatitaṃ rāgaṃ, kiṃ mano na vinodaye.
Cattārome mahārāja, loke atibalā bhusā;
Rāgo doso mado moho, yattha paññā na gādhati.
Arahā sīlasampanno, suddho carati hārito;
Medhāvī paṇḍito ceva, iti no sammato bhavaṃ.
Medhāvīnampi hiṃsanti, isiṃ dhammaguṇe rataṃ;
Vitakkā pāpakā rāja, subhā rāgūpasaṃhitā.
Uppannāyaṃ sarīrajo, rāgo vaṇṇavidūsano tava;
Taṃ pajaha bhaddamatthu te, bahunnāsi medhāvisammato.
Te andhakārake [karaṇe (sī. syā. pī.)] kāme, bahudukkhe mahāvise;
Tesaṃ mūlaṃ gavesissaṃ, checchaṃ rāgaṃ sabandhanaṃ.
Idaṃ vatvāna hārito, isi saccaparakkamo;
Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpago ahūti.
Haritacajātakaṃ [hāritajātakaṃ (sī. pī.)] pañcamaṃ.
432. Padakusalamāṇavajātakaṃ (6)
Bahussutaṃ cittakathiṃ [cittakathaṃ (syā. ka.)], gaṅgā vahati pāṭaliṃ [pāṭalaṃ (sī. pī.)];
Vuyhamānaka bhaddante, ekaṃ me dehi gāthakaṃ [gītakaṃ (ka. aṭṭha.)].
Yena siñcanti dukkhitaṃ, yena siñcanti āturaṃ;
Tassa majjhe marissāmi, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Yattha bījāni rūhanti, sattā yattha patiṭṭhitā;
Sā me sīsaṃ nipīḷeti, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Yena bhattāni paccanti, sītaṃ yena vihaññati;
So maṃ ḍahati [dayhati (ka.)] gattāni, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Yena bhuttena [bhattena (syā. ka.)] yāpenti, puthū brāhmaṇakhattiyā;
So maṃ bhutto byāpādeti, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Gimhānaṃ pacchime māse, vātamicchanti paṇḍitā;
So maṃ [so me (sī. pī.)] bhañjati gattāni, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;
Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Yamānayiṃ somanassaṃ, māliniṃ candanussadaṃ;
Sā maṃ gharā nicchubhati [nīharati (sī. syā.)], jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Yena jātena nandissaṃ, yassa ca bhavamicchisaṃ;
So maṃ gharā nicchubhati [nīharati (sī. syā.)], jātaṃ saraṇato bhayaṃ.
Suṇantu me jānapadā, negamā ca samāgatā;
Yatodakaṃ tadādittaṃ, yato khemaṃ tato bhayaṃ.
Rājā vilumpate raṭṭhaṃ, brāhmaṇo ca purohito;
Attaguttā viharatha, jātaṃ saraṇato bhayanti.
Padakusalamāṇavajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
433. Lomasakassapajātakaṃ (7)
Assa indasamo rāja, accantaṃ ajarāmaro;
Sace tvaṃ yaññaṃ yājeyya, isiṃ lomasakassapaṃ.
Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
Na icche saha nindāya, evaṃ seyya [sayha (sī. syā. pī.)] vijānahi.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Sāyeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.
Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje;
Aññaṃ ahiṃsayaṃ loke, api rajjena taṃ varaṃ.
Balaṃ cando balaṃ suriyo, balaṃ samaṇabrāhmaṇā;
Balaṃ velā samuddassa, balātibalamitthiyo.
Yathā uggatapaṃ santaṃ, isiṃ lomasakassapaṃ;
Pitu atthā candavatī, vājapeyyaṃ [vācapeyyaṃ (pī. ka.)] ayājayi.
Taṃ lobhapakataṃ kammaṃ, kaṭukaṃ kāmahetukaṃ;
Tassa mūlaṃ gavesissaṃ, checchaṃ rāgaṃ sabandhanaṃ.
Dhiratthu kāme subahūpi loke, tapova seyyo kāmaguṇehi rāja;
Tapo karissāmi pahāya kāme, taveva raṭṭhaṃ candavatī ca hotūti.
Lomasakassapajātakaṃ sattamaṃ.
434. Cakkavākajātakaṃ (8)
Kāsāyavatthe sakuṇe vadāmi, duve duve nandamane [nandimane (sī. pī.)] carante;
Kaṃ aṇḍajaṃ aṇḍajā mānusesu, jātiṃ pasaṃsanti tadiṅgha brūtha.
Amhe manussesu manussahiṃsa, anubbate [anupubbake (ka.)] cakkavāke vadanti;
Kalyāṇabhāvamhe [bhāva’mha (sī. pī.)] dijesu sammatā, abhirūpā [abhītarūpā (sī. syā. pī.)] vicarāma aṇṇave. ( ) [(na ghāsahetūpi karoma pāpaṃ) (ka.)]
Kiṃ aṇṇave kāni phalāni bhuñje, maṃsaṃ kuto khādatha cakkavākā;
Kiṃ bhojanaṃ bhuñjatha vo anomā [abhiṇhaṃ (ka.)], balañca vaṇṇo ca anapparūpā [anapparūpo (sī. syā. pī.)].
Na aṇṇave santi phalāni dhaṅka, maṃsaṃ kuto khādituṃ cakkavāke;
Sevālabhakkhamha [bhakkhimha (ka.)] apāṇabhojanā [avākabhojanā (sī. pī.)], na ghāsahetūpi karoma pāpaṃ.
Na me idaṃ ruccati cakkavāka, asmiṃ bhave bhojanasannikāso;
Ahosi pubbe tato me aññathā, icceva me vimati ettha jātā.
Ahampi maṃsāni phalāni bhuñje, annāni ca loṇiyateliyāni;
Rasaṃ manussesu labhāmi bhottuṃ, sūrova saṅgāmamukhaṃ vijetvā;
Na ca me tādiso vaṇṇo, cakkavāka yathā tava.
Asuddhabhakkhosi khaṇānupātī, kicchena te labbhati annapānaṃ;
Na tussasī rukkhaphalehi dhaṅka, maṃsāni vā yāni susānamajjhe.
Yo sāhasena adhigamma bhoge, paribhuñjati dhaṅka khaṇānupātī;
Tato upakkosati naṃ sabhāvo, upakkuṭṭho vaṇṇabalaṃ jahāti.
Appampi ce nibbutiṃ bhuñjatī yadi, asāhasena aparūpaghātī [asāhasenānupaghātino (ka.)];
Balañca vaṇṇo ca tadassa hoti, na hi sabbo āhāramayena vaṇṇoti.
Cakkavākajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
435. Haliddirāgajātakaṃ (9)
Sutitikkhaṃ araññamhi, pantamhi sayanāsane;
Ye ca gāme titikkhanti, te uḷāratarā tayā.
Araññā gāmamāgamma, kiṃsīlaṃ kiṃvataṃ ahaṃ;
Purisaṃ tāta seveyyaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito.
Yo te [yo taṃ (syā. jā. 1.4.190 araññajātakepi)] vissāsaye tāta, vissāsañca khameyya te;
Sussūsī ca titikkhī ca, taṃ bhajehi ito gato.
Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;
Urasīva patiṭṭhāya, taṃ bhajehi ito gato.
Yo ca dhammena carati, carantopi na maññati;
Visuddhakāriṃ sappaññaṃ, taṃ bhajehi ito gato.
Haliddirāgaṃ kapicittaṃ, purisaṃ rāgavirāginaṃ;
Tādisaṃ tāta mā sevi, nimmanussampi ce siyā.
Āsīvisaṃva kupitaṃ, mīḷhalittaṃ mahāpathaṃ;
Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ pathaṃ.
Anatthā tāta vaḍḍhanti, bālaṃ accupasevato;
Māssu bālena saṃgacchi, amitteneva sabbadā.
Taṃ tāhaṃ tāta yācāmi, karassu vacanaṃ mama;
Māssu bālena saṃgacchi [saṃgañchi (sī. pī.)], dukkho bālehi saṅgamoti.
Haliddirāgajātakaṃ navamaṃ.
436. Samuggajātakaṃ (10)
Kuto nu āgacchatha bho tayo janā, svāgatā etha [svāgataṃ ettha (sī. pī.)] nisīdathāsane;
Kaccittha bhonto kusalaṃ anāmayaṃ, cirassamabbhāgamanaṃ hi vo idha.
Ahameva eko idha majja patto, na cāpi me dutiyo koci vijjati;
Kimeva sandhāya te bhāsitaṃ ise, ‘‘kuto nu āgacchatha bho tayo janā’’.
Tuvañca eko bhariyā ca te piyā, samuggapakkhittanikiṇṇamantare;
Sā rakkhitā kucchigatāva [kucchigatā ca (ka.)] te sadā, vāyussa [harissa (ka.)] puttena sahā tahiṃ ratā.
Saṃviggarūpo isinā viyākato [pabyākato (ka.), byākato (syā. pī.)], so dānavo tattha samuggamuggili;
Addakkhi bhariyaṃ suci māladhāriniṃ, vāyussa puttena sahā tahiṃ rataṃ.
Sudiṭṭharūpamuggatapānuvattinā [sudiṭṭharūpuggatapānuvattinā (sī. syā. pī.)], hīnā narā ye pamadāvasaṃ gatā;
Yathā have pāṇarivettha rakkhitā, duṭṭhā mayī aññamabhippamodayi.
Divā ca ratto ca mayā upaṭṭhitā, tapassinā jotirivā vane vasaṃ;
Sā dhammamukkamma adhammamācari, akiriyarūpo pamadāhi santhavo.
Sarīramajjhamhi ṭhitātimaññahaṃ, mayhaṃ ayanti asatiṃ asaññataṃ;
Sā dhammamukkamma adhammamācari, akiriyarūpo pamadāhi santhavo.
Surakkhitaṃ meti kathaṃ nu vissase, anekacittāsu na hatthi [anekacittā puna hettha (ka.)] rakkhaṇā;
Etā hi pātālapapātasannibhā, etthappamatto byasanaṃ nigacchati.
Tasmā hi te sukhino vītasokā, ye mātugāmehi caranti nissaṭā;
Etaṃ sivaṃ uttamamābhipatthayaṃ, na mātugāmehi kareyya santhavanti.
Samuggajātakaṃ dasamaṃ.
437. Pūtimaṃsajātakaṃ (11)
Na kho me ruccati āḷi, pūtimaṃsassa pekkhanā;
Etādisā sakhārasmā, ārakā parivajjaye.
Ummattikā ayaṃ veṇī, vaṇṇeti patino sakhiṃ;
Pajjhāyi [pajjhāti (sī. pī.), pajjhāyati (sī. niyya)] paṭigacchantiṃ, āgataṃ meṇḍa [meḷa (sī. pī.)] mātaraṃ.
Tvaṃ khosi samma ummatto, dummedho avicakkhaṇo;
Yo tvaṃ [so tvaṃ (syā.)] matālayaṃ katvā, akālena vipekkhasi.
Na akāle vipekkheyya, kāle pekkheyya paṇḍito;
Pūtimaṃsova pajjhāyi [pajjhāti (sī. pī.), pajjhāyati (sī. niyya)], yo akāle vipekkhati.
Piyaṃ kho āḷi me hotu, puṇṇapattaṃ dadāhi me;
Pati sañjīvito mayhaṃ, eyyāsi piyapucchikā [pucchitā (syā. ka.)].
Piyaṃ kho āḷi te hotu, puṇṇapattaṃ dadāmi te;
Mahatā parivārena [parihārena (syā.)], essaṃ [esaṃ (sī. pī.)] kayirāhi [kayirāsi (pī.)] bhojanaṃ.
Kīdiso tuyhaṃ parivāro, yesaṃ kāhāmi bhojanaṃ;
Kiṃnāmakā ca te sabbe, taṃ [te (sī. syā. pī.)] me akkhāhi pucchitā.
Māliyo caturakkho ca, piṅgiyo atha jambuko;
Ediso mayhaṃ parivāro, tesaṃ kayirāhi [kayirāsi (pī.)] bhojanaṃ.
Nikkhantāya agārasmā, bhaṇḍakampi vinassati;
Ārogyaṃ āḷino vajjaṃ [vacchaṃ (?)], idheva vasa māgamāti.
Pūtimaṃsajātakaṃ ekādasamaṃ.
438. Daddarajātakaṃ (12)
Yo te puttake akhādi, dinnabhatto adūsake;
Tasmiṃ dāṭhaṃ nipātehi, mā te muccittha jīvato.
Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;
Padesaṃ taṃ na passāmi, yattha dāṭhaṃ nipātaye.
Akataññussa posassa, niccaṃ vivaradassino;
Sabbaṃ ce pathaviṃ dajjā, neva naṃ abhirādhaye.
Kinnu subāhu taramānarūpo, paccāgatosi saha māṇavena;
Kiṃ kiccamatthaṃ idhamatthi tuyhaṃ, akkhāhi me pucchito etamatthaṃ.
Yo te sakhā daddaro sādhurūpo, tassa vadhaṃ parisaṅkāmi ajja;
Purisassa kammāyatanāni sutvā, nāhaṃ sukhiṃ daddaraṃ ajja maññe.
Kānissa kammāyatanāni assu, purisassa vuttisamodhānatāya;
Kaṃ vā paṭiññaṃ purisassa sutvā, parisaṅkasi daddaraṃ māṇavena.
Ciṇṇā kaliṅgā caritā vaṇijjā, vettācaro saṅkupathopi ciṇṇo;
Naṭehi ciṇṇaṃ saha vākurehi [vākarehi (pī. sī. niyya), vāgurehi (?)], daṇḍena yuddhampi samajjamajjhe.
Baddhā kulīkā [kuliṅkā (sī. pī.)] mitamāḷhakena, akkhā jitā [akkhācitā (sī. aṭṭha.)] saṃyamo abbhatīto;
Abbāhitaṃ [appahitaṃ (sī. syā.), abbūhitaṃ (pī. sī. niyya)] pubbakaṃ [pupphakaṃ (sī. syā.)] aḍḍharattaṃ, hatthā daḍḍhā piṇḍapaṭiggahena.
Tānissa kammāyatanāni assu, purisassa vuttisamodhānatāya;
Yathā ayaṃ dissati lomapiṇḍo, gāvo hatā kiṃ pana daddarassāti.
Daddarajātakaṃ dvādasamaṃ.
Navakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Varagijjha samajjana haṃsavaro, nidhisavhaya hārita pāṭaliko;
Ajarāmara dhaṅka titikkha kuto, atha dvādasa pekkhana daddaribhīti.
10. Dasakanipāto
439. Catudvārajātakaṃ (1)
Catudvāramidaṃ nagaraṃ, āyasaṃ daḷhapākāraṃ;
Oruddhapaṭiruddhosmi, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.
Sabbe apihitā dvārā, oruddhosmi yathā dijo;
Kimādhikaraṇaṃ yakkha, cakkābhinihato ahaṃ.
Laddhā satasahassāni, atirekāni vīsati;
Anukampakānaṃ ñātīnaṃ, vacanaṃ samma nākari.
Laṅghiṃ samuddaṃ pakkhandi, sāgaraṃ appasiddhikaṃ;
Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa.
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake.
Uparivisālā duppūrā, icchā visaṭagāminī [visaṭagāminiṃ (pī. ka.)];
Ye ca taṃ anugijjhanti, te honti cakkadhārino.
Bahubhaṇḍaṃ [bahuṃ bhaṇḍaṃ (sī. pī.)] avahāya, maggaṃ appaṭivekkhiya;
Yesañcetaṃ asaṅkhātaṃ, te honti cakkadhārino.
Kammaṃ samekkhe vipulañca bhogaṃ, icchaṃ na seveyya anatthasaṃhitaṃ;
Kareyya vākyaṃ anukampakānaṃ, taṃ tādisaṃ nātivatteyya cakkaṃ.
Kīvaciraṃ nu me yakkha, cakkaṃ sirasi ṭhassati;
Kati vassasahassāni, taṃ me akkhāhi pucchito.
Atisaro paccasaro [accasaro (sī. syā. pī.)], mittavinda suṇohi me;
Cakkaṃ te sirasi [sirasmi (syā.)] māviddhaṃ, na taṃ jīvaṃ pamokkhasīti.
Catudvārajātakaṃ paṭhamaṃ.
440. Kaṇhajātakaṃ (2)
Kaṇho vatāyaṃ puriso, kaṇhaṃ bhuñjati bhojanaṃ;
Kaṇhe bhūmipadesasmiṃ, na mayhaṃ manaso piyo.
Na kaṇho tacasā hoti, antosāro hi brāhmaṇo;
Yasmiṃ pāpāni kammāni, sa ve kaṇho sujampati.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Sunikkodhaṃ suniddosaṃ, nillobhaṃ vuttimattano;
Nisnehamabhikaṅkhāmi, ete me caturo vare.
Kiṃ nu kodhe vā [kodheva (sī. pī.)] dose vā, lobhe snehe ca brāhmaṇa;
Ādīnavaṃ tvaṃ passasi [sampassasi (sī. pī.)], taṃ me akkhāhi pucchito.
Appo hutvā bahu hoti, vaḍḍhate so akhantijo;
Āsaṅgī bahupāyāso, tasmā kodhaṃ na rocaye.
Duṭṭhassa pharusā [paṭhamā (pī. sī. niyya)] vācā, parāmāso anantarā;
Tato pāṇi tato daṇḍo, satthassa paramā gati [parāmasati (ka.)];
Doso kodhasamuṭṭhāno, tasmā dosaṃ na rocaye.
Ālopasāhasākārā [sahasākārā (sī. syā. pī.)], nikatī vañcanāni ca;
Dissanti lobhadhammesu, tasmā lobhaṃ na rocaye.
Snehasaṅgathitā [saṅgadhitā (ka.), saṅgantitā (syā.)] ganthā, senti manomayā puthū;
Te bhusaṃ upatāpenti, tasmā snehaṃ na rocaye.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Araññe me viharato, niccaṃ ekavihārino;
Ābādhā mā [na (syā. pī.)] uppajjeyyuṃ, antarāyakarā bhusā.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ brāhmaṇa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Na mano vā sarīraṃ vā, maṃ-kate sakka kassaci;
Kadāci upahaññetha, etaṃ sakka varaṃ vareti.
Kaṇhajātakaṃ dutiyaṃ.
441. Catuposathiyajātakaṃ (3)
Yo kopaneyye na karoti kopaṃ, na kujjhati sappuriso kadāci;
Kuddhopi so nāvikaroti kopaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu [samaṇaṃ āhu (sī.)] loke.
Ūnūdaro yo sahate jighacchaṃ, danto tapassī mitapānabhojano;
Āhārahetu na karoti pāpaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke.
Khiḍḍaṃ ratiṃ vippajahitvāna sabbaṃ, na cālikaṃ bhāsasi kiñci loke;
Vibhūsaṭṭhānā virato methunasmā, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke.
Pariggahaṃ lobhadhammañca sabbaṃ, yo ve pariññāya pariccajeti;
Dantaṃ ṭhitattaṃ amamaṃ nirāsaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke.
Pucchāma kattāramanomapaññaṃ [manomapañña (syā. ka.)], kathāsu no viggaho atthi jāto;
Chindajja kaṅkhaṃ vicikicchitāni, tadajja [tayājja (sī.)] kaṅkhaṃ vitaremu sabbe.
Ye paṇḍitā atthadasā bhavanti, bhāsanti te yoniso tattha kāle;
Kathaṃ nu kathānaṃ abhāsitānaṃ, atthaṃ nayeyyuṃ kusalā janindā.
Kathaṃ have bhāsati nāgarājā, garuḷo pana venateyyo kimāha;
Gandhabbarājā pana kiṃ vadesi, kathaṃ pana kurūnaṃ rājaseṭṭho.
Khantiṃ have bhāsati nāgarājā, appāhāraṃ garuḷo venateyyo;
Gandhabbarājā rativippahānaṃ, akiñcanaṃ kurūnaṃ rājaseṭṭho.
Sabbāni etāni subhāsitāni, na hettha dubbhāsitamatthi kiñci;
Yasmiñca etāni patiṭṭhitāni, arāva nābhyā susamohitāni;
Catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ, taṃ ve naraṃ samaṇamāhu loke.
Tuvañhi [tuvaṃ nu (sī. pī.)] seṭṭho tvamanuttarosi, tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho;
Paññāya pañhaṃ samadhiggahetvā, acchecchi dhīro vicikicchitāni;
Acchecchi kaṅkhaṃ vicikicchitāni, cundo yathā nāgadantaṃ kharena.
Nīluppalābhaṃ vimalaṃ anagghaṃ, vatthaṃ idaṃ dhūmasamānavaṇṇaṃ;
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.
Suvaṇṇamālaṃ satapattaphullitaṃ, sakesaraṃ ratnasahassamaṇḍitaṃ;
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.
Maṇiṃ anagghaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, kaṇṭhāvasattaṃ [vasitaṃ (ka.)] maṇibhūsitaṃ me;
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te dhammapūjāya dhīra.
Gavaṃ sahassaṃ usabhañca nāgaṃ, ājaññayutte ca rathe dasa ime;
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te gāmavarāni soḷasa.
Sāriputto tadā nāgo, supaṇṇo pana kolito;
Gandhabbarājā anuruddho, rājā ānanda paṇḍito;
Vidhuro bodhisatto ca, evaṃ dhāretha jātakanti.
Catuposathiyajātakaṃ tatiyaṃ.
442. Saṅkhajātakaṃ (4)
Bahussuto sutadhammosi saṅkha, diṭṭhā tayā samaṇabrāhmaṇā ca;
Athakkhaṇe dassayase vilāpaṃ, añño nu ko te paṭimantako mayā.
Subbhū [subbhā (syā.), sumbhā, subhmā (ka.)] subhā suppaṭimukkakambu, paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā;
‘‘Bhuñjassu bhattaṃ’’ iti maṃ vadeti, saddhāvittā [saddhācittā (sī. pī. ka.)], tamahaṃ noti brūmi.
Etādisaṃ brāhmaṇa disvāna [disva (sī. pī.)] yakkhaṃ, puccheyya poso sukhamāsisāno [sukhamāsasāno (syā.), sukhamāsisamāno (ka.)];
Uṭṭhehi naṃ pañjalikābhipuccha, devī nusi tvaṃ uda mānusī nu.
Yaṃ tvaṃ sukhenābhisamekkhase maṃ, bhuñjassu bhattaṃ iti maṃ vadesi;
Pucchāmi taṃ nāri mahānubhāve, devī nusi tvaṃ uda mānusī nu.
Devī ahaṃ saṅkha mahānubhāvā, idhāgatā sāgaravārimajjhe;
Anukampikā no ca paduṭṭhacittā, taveva atthāya idhāgatāsmi.
Idhannapānaṃ sayanāsanañca, yānāni nānāvividhāni saṅkha;
Sabbassa tyāhaṃ paṭipādayāmi, yaṃ kiñci tuyhaṃ manasābhipatthitaṃ.
Yaṃ kiñci yiṭṭhañca hutañca [yiṭṭhaṃva hutaṃva (sī. pī.)] mayhaṃ, sabbassa no issarā tvaṃ sugatte;
Susoṇi subbhamu [subbhu (sī.), subbhā (syā.)] suvilaggamajjhe [suvilākamajjhe (syā. pī. sī. aṭṭha.), suvilātamajjhe (ka.)], kissa me kammassa ayaṃ vipāko.
Ghamme pathe brāhmaṇa ekabhikkhuṃ, ugghaṭṭapādaṃ tasitaṃ kilantaṃ;
Paṭipādayī saṅkha upāhanāni [upāhanāhi (sī. pī.)], sā dakkhiṇā kāmaduhā tavajja.
Sā hotu nāvā phalakūpapannā, anavassutā erakavātayuttā;
Aññassa yānassa na hettha [na hatthi (pī.)] bhūmi, ajjeva maṃ moḷiniṃ pāpayassu.
Sā tattha vittā sumanā patītā, nāvaṃ sucittaṃ abhinimminitvā;
Ādāya saṅkhaṃ purisena saddhiṃ, upānayī nagaraṃ sādhurammanti.
Saṅkhajātakaṃ catutthaṃ.
443. Cūḷabodhijātakaṃ (5)
Yo te imaṃ visālakkhiṃ, piyaṃ samhitabhāsiniṃ [sammillabhāsiniṃ (sī. pī.), sammillahāsiniṃ (syā.)];
Ādāya balā gaccheyya, kiṃ nu kayirāsi brāhmaṇa.
Uppajje [uppajja (sī. pī.)] me na mucceyya, na me mucceyya jīvato;
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivāraye [nivārayiṃ (ka.)].
Yaṃ nu pubbe vikatthittho [vikatthito (ka. sī. syā. ka.)], balamhiva apassito;
Svajja tuṇhikato [tuṇhikato (sī.), tuṇhikkhako (pī.)] dāni, saṅghāṭiṃ sibbamacchasi.
Uppajji me na muccittha, na me muccittha jīvato;
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, khippameva nivārayiṃ.
Kiṃ te uppajji no mucci, kiṃ te na mucci jīvato;
Rajaṃva vipulā vuṭṭhi, katamaṃ tvaṃ nivārayi.
Yamhi jāte na passati, ajāte sādhu passati;
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
Yena jātena nandanti, amittā dukkhamesino;
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
Yasmiñca jāyamānamhi, sadatthaṃ nāvabujjhati;
So me uppajji no mucci, kodho dummedhagocaro.
Yenābhibhūto kusalaṃ jahāti, parakkare vipulañcāpi atthaṃ;
Sa bhīmaseno balavā pamaddī, kodho mahārāja na me amuccatha.
Kaṭṭhasmiṃ matthamānasmiṃ [manthamānasmiṃ (pī.), maddamānasmiṃ (ka.)], pāvako nāma jāyati;
Tameva kaṭṭhaṃ ḍahati, yasmā so jāyate gini.
Evaṃ mandassa posassa, bālassa avijānato;
Sārambhā [sārabbhā (ka.)] jāyate kodho, sopi teneva ḍayhati.
Aggīva tiṇakaṭṭhasmiṃ, kodho yassa pavaḍḍhati;
Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā.
Anedho [anindho (sī. ka.), anindo (syā.)] dhūmaketūva, kodho yassūpasammati;
Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimāti.
Cūḷabodhijātakaṃ pañcamaṃ.
444. Kaṇhadīpāyanajātakaṃ (6)
Sattāhamevāhaṃ pasannacitto, puññatthiko ācariṃ [acariṃ (sī. syā. pī.)] brahmacariyaṃ;
Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ [mama yidaṃ (syā.), mamāyidaṃ (pī.)], vassāni paññāsa samādhikāni;
Akāmako vāpi [vāhi (pī. ka.)] ahaṃ carāmi, etena saccena suvatthi hotu;
Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto.
Yasmā dānaṃ nābhinandiṃ kadāci, disvānahaṃ atithiṃ vāsakāle;
Na cāpi me appiyataṃ aveduṃ, bahussutā samaṇabrāhmaṇā ca.
Akāmako vāpi ahaṃ dadāmi, etena saccena suvatthi hotu;
Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto.
Āsīviso tāta pahūtatejo, yo taṃ adaṃsī [aḍaṃsī (syā.)] sacarā [bilarā (sī.), piḷārā (syā.), patarā (pī.)] udicca;
Tasmiñca me appiyatāya ajja, pitari ca te natthi koci viseso;
Etena saccena suvatthi hotu, hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto.
Santā dantāyeva [dantā santā ye ca (syā. ka.)] paribbajanti, aññatra kaṇhā natthākāmarūpā [anakāmarūpā (sī. syā. pī.)];
Dīpāyana kissa jigucchamāno, akāmako carasi brahmacariyaṃ.
Saddhāya nikkhamma punaṃ nivatto, so eḷamūgova bālo [eḷamūgo capalo (syā. ka.)] vatāyaṃ;
Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako carāmi brahmacariyaṃ;
Viññuppasatthañca satañca ṭhānaṃ [viññūpasatthaṃ vasitaṃ ca ṭhānaṃ (ka.)], evampahaṃ puññakaro bhavāmi.
Samaṇe tuvaṃ brāhmaṇe addhike ca, santappayāsi annapānena bhikkhaṃ;
Opānabhūtaṃva gharaṃ tava yidaṃ, annena pānena upetarūpaṃ;
Atha kissa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāsi.
Pitaro ca me āsuṃ pitāmahā ca, saddhā ahuṃ dānapatī vadaññū;
Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, māhaṃ kule antimagandhano [gandhino (syā. pī. ka.), gandhinī (sī.)] ahuṃ;
Etassa vādassa jigucchamāno, akāmako dānamimaṃ dadāmi.
Dahariṃ kumāriṃ asamatthapaññaṃ, yaṃ tānayiṃ ñātikulā sugatte;
Na cāpi me appiyataṃ avedi, aññatra kāmā paricārayantā [paricārayantī (sī. pī.)];
Atha kena vaṇṇena mayā te bhoti, saṃvāsadhammo ahu evarūpo.
Ārā dūre nayidha kadāci atthi, paramparā nāma kule imasmiṃ;
Taṃ kullavattaṃ anuvattamānā, māhaṃ kule antimagandhinī ahuṃ;
Etassa vādassa jigucchamānā, akāmikā paddhacarāmhi [paṭṭhacarāmhi (syā. ka.)] tuyhaṃ.
Maṇḍabya bhāsiṃ yamabhāsaneyyaṃ [bhāsissaṃ abhāsaneyyaṃ (sī. syā. pī.), bhāsissa’mabhāsaneyyaṃ (?)], taṃ khamyataṃ puttakahetu majja;
Puttapemā na idha paratthi kiñci, so no ayaṃ jīvati yaññadattoti.
Kaṇhadīpāyanajātakaṃ [maṇḍabyajātakaṃ (syā. ka.)] chaṭṭhaṃ.
445. Nigrodhajātakaṃ (7)
Na vāhametaṃ [na cāhametaṃ (sī.)] jānāmi, ko vāyaṃ kassa vāti vā [cāti vā (sī.)];
Yathā sākho cari [vadī (sī. syā. pī.)] evaṃ, nigrodha kinti maññasi.
Tato galavinītena, purisā nīhariṃsu maṃ;
Datvā mukhapahārāni, sākhassa vacanaṃkarā.
Etādisaṃ dummatinā, akataññuna dubbhinā;
Kataṃ anariyaṃ sākhena, sakhinā te janādhipa.
Na vāhametaṃ jānāmi, napi me koci saṃsati;
Yaṃ me tvaṃ samma akkhāsi, sākhena kāraṇaṃ [kaḍḍhanaṃ (sī. syā.)] kataṃ.
Sakhīnaṃ sājīvakaro, mama sākhassa cūbhayaṃ;
Tvaṃ nosissariyaṃ dātā, manussesu mahantataṃ;
Tayāmā labbhitā iddhī, ettha me natthi saṃsayo.
Yathāpi bījamaggimhi, ḍayhati na virūhati;
Evaṃ kataṃ asappurise, nassati na virūhati.
Kataññumhi ca posamhi, sīlavante ariyavuttine;
Sukhette viya bījāni, kataṃ tamhi na nassati.
Imaṃ jammaṃ nekatikaṃ, asappurisacintakaṃ;
Hanantu sākhaṃ sattīhi, nāssa icchāmi jīvitaṃ.
Khamatassa mahārāja, pāṇā na paṭiānayā [duppaṭiānayā (sī. syā. pī.)];
Khama deva asappurisassa, nāssa icchāmahaṃ vadhaṃ.
Nigrodhameva seveyya, na sākhamupasaṃvase;
Nigrodhasmiṃ mataṃ seyyo, yañce sākhasmi jīvitanti.
Nigrodhajātakaṃ sattamaṃ.
446. Takkalajātakaṃ (8)
Na takkalā santi na āluvāni [ālupāni (sī. syā. pī.)], na biḷāliyo na kaḷambāni tāta;
Eko araññamhi susānamajjhe, kimatthiko tāta khaṇāsi kāsuṃ.
Pitāmaho tāta sudubbalo te, anekabyādhīhi dukhena phuṭṭho;
Tamajjahaṃ nikhaṇissāmi sobbhe, na hissa taṃ jīvitaṃ rocayāmi.
Saṅkappametaṃ paṭiladdha pāpakaṃ, accāhitaṃ kamma karosi luddaṃ;
Mayāpi tāta paṭilacchase tuvaṃ, etādisaṃ kamma jarūpanīto;
Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, ahampi taṃ nikhaṇissāmi sobbhe.
Pharusāhi vācāhi pakubbamāno, āsajja maṃ tvaṃ vadase kumāra;
Putto mamaṃ orasako samāno, ahitānukampī mama tvaṃsi putta.
Na tāhaṃ [tyāhaṃ (syā.)] tāta ahitānukampī, hitānukampī te ahampi [ahañhi (syā.)] tāta;
Pāpañca taṃ kamma pakubbamānaṃ, arahāmi no vārayituṃ tato.
Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha [mātaraṃ pitaraṃ vā vasiṭṭha (sī. pī.)], adūsake hiṃsati pāpadhammo;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so nirayaṃ upeti [pareti (sī. pī.)].
Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha, annena pānena upaṭṭhahāti;
Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so sugatiṃ upeti.
Na me tvaṃ putta ahitānukampī, hitānukampī me [mama (?)] tvaṃsi putta;
Ahañca taṃ mātarā vuccamāno, etādisaṃ kamma karomi luddaṃ.
Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;
Niddhāpaye [niddhāmase (pī.)] tañca sakā agārā, aññampi te sā dukhamāvaheyya.
Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;
Dantā kareṇūva vasūpanītā, sā pāpadhammā punarāvajātūti.
Takkalajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
447. Mahādhammapālajātakaṃ (9)
Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
Akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṃ, kasmā nu tumhaṃ daharā na miyyare [mīyare (sī. pī.)].
Dhammaṃ carāma na musā bhaṇāma, pāpāni kammāni parivajjayāma [vivajjayāma (sī. syā. pī.)];
Anariyaṃ parivajjemu sabbaṃ, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Suṇoma dhammaṃ asataṃ satañca, na cāpi dhammaṃ asataṃ rocayāma;
Hitvā asante na jahāma sante, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Pubbeva dānā sumanā bhavāma, dadampi ve attamanā bhavāma;
Datvāpi ve nānutappāma pacchā, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Samaṇe mayaṃ brāhmaṇe addhike ca, vanibbake yācanake dalidde;
Annena pānena abhitappayāma, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Mayañca bhariyaṃ nātikkamāma, amhe ca bhariyā nātikkamanti;
Aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Pāṇātipātā viramāma sabbe, loke adinnaṃ parivajjayāma;
Amajjapā nopi musā bhaṇāma, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Etāsu ve jāyare suttamāsu, medhāvino honti pahūtapaññā;
Bahussutā vedaguno [vedaguṇā (syā. ka.)] ca honti, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Mātā pitā ca [mātā ca pitā (ka.), mātāpitarā (syā.)] bhaginī bhātaro ca, puttā ca dārā ca mayañca sabbe;
Dhammaṃ carāma paralokahetu, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Dāsā ca dāsyo [dāsso (sī. pī.), dāsī (syā.)] anujīvino ca, paricārakā kammakarā ca sabbe;
Dhammaṃ caranti paralokahetu, tasmā hi amhaṃ daharā na miyyare.
Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.
Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ viya vassakāle;
Dhammena gutto mama dhammapālo, aññassa aṭṭhīni sukhī kumāroti.
Mahādhammapālajātakaṃ navamaṃ.
448. Kukkuṭajātakaṃ (10)
Nāsmase katapāpamhi, nāsmase alikavādine;
Nāsmase attatthapaññamhi, atisantepi nāsmase.
Bhavanti heke purisā, gopipāsikajātikā [gopipāsakajātikā (sī. syā. pī.)];
Ghasanti maññe mittāni, vācāya na ca kammunā.
Sukkhañjalipaggahitā, vācāya paliguṇṭhitā;
Manussapheggū nāsīde, yasmiṃ natthi kataññutā.
Na hi aññaññacittānaṃ, itthīnaṃ purisāna vā;
Nānāvikatvā [nānāva katvā (sī. pī.)] saṃsaggaṃ, tādisampi ca nāsmase [tādisampi na vissase (syā.)].
Anariyakammamokkantaṃ, athetaṃ [atthetaṃ (sī. syā. pī.)] sabbaghātinaṃ;
Nisitaṃva paṭicchannaṃ, tādisampi ca nāsmase.
Mittarūpenidhekacce, sākhalyena acetasā;
Vividhehi upāyanti, tādisampi ca nāsmase.
Āmisaṃ vā dhanaṃ vāpi, yattha passati tādiso;
Dubbhiṃ karoti dummedho, tañca hantvāna [jhātvāna (sī. pī.), hitvāna (syā.)] gacchati.
Mittarūpena bahavo, channā sevanti sattavo;
Jahe kāpurise hete, kukkuṭo viya senakaṃ.
Yo ca [yodha (jā. 1.8.25 sulasājātake)] uppatitaṃ atthaṃ, na khippamanubujjhati;
Amittavasamanveti, pacchā ca anutappati.
Yo ca uppatitaṃ atthaṃ, khippameva nibodhati;
Muccate sattusambādhā, kukkuṭo viya senakā;
Taṃ tādisaṃ kūṭamivoḍḍitaṃ vane, adhammikaṃ niccavidhaṃsakārinaṃ;
Ārā vivajjeyya naro vicakkhaṇo, senaṃ yathā kukkuṭo vaṃsakānaneti.
Kukkuṭajātakaṃ dasamaṃ.
449. Maṭṭhakuṇḍalījātakaṃ (11)
Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī [maṭṭakuṇḍalī (sī. pī.)], māladhārī [mālabhārī (sī. pī.)] haricandanussado;
Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṃ dukkhito tuvaṃ.
Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama;
Tassa cakkayugaṃ na vindāmi, tena dukkhena jahāmi jīvitaṃ.
Sovaṇṇamayaṃ maṇīmayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyāmayaṃ;
[ācikkha me bhaddamāṇava (vi. va. 1209)] Pāvada rathaṃ karissāmi [kārayāmi (sī. pī.)] te [ācikkha me bhaddamāṇava (vi. va. 1209)], cakkayugaṃ paṭipādayāmi taṃ.
So [atha (syā.)] māṇavo tassa pāvadi, candimasūriyā [candimasūriyā (syā.)] ubhayettha bhātaro [dissare (vi. va. 1210)];
Sovaṇṇamayo ratho mama, tena cakkayugena sobhati.
Bālo kho tvaṃsi māṇava, yo tvaṃ patthayase apatthiyaṃ;
Maññāmi tuvaṃ marissasi, na hi tvaṃ lacchasi candasūriye.
Gamanāgamanampi dissati, vaṇṇadhātu ubhayettha vīthiyo;
Peto pana neva dissati, ko nu kho [ko nidha (vi. va. 1212)] kandataṃ bālyataro.
Saccaṃ kho vadesi māṇava, ahameva kandataṃ bālyataro;
Candaṃ viya dārako rudaṃ, petaṃ kālakatābhipatthaye.
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahī [abbuhi (syā.), abbhuḷhaṃ (ka.)] vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ [sokaṃ hadayanissitaṃ (vi. va. 1215)];
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavāti.
Maṭṭhakuṇḍalījātakaṃ ekādasamaṃ.
450. Bilārakosiyajātakaṃ (12)
Apacantāpi dicchanti, santo laddhāna bhojanaṃ;
Kimeva tvaṃ pacamāno, yaṃ na dajjā na taṃ samaṃ.
Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na diyyati;
Puññaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā.
Yasseva bhīto na dadāti maccharī, tadevādadato bhayaṃ;
Jighacchā ca pipāsā ca, yassa bhāyati maccharī;
Tameva bālaṃ phusati, asmiṃ loke paramhi ca.
Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇinaṃ.
Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo durannayo.
Tasmā satañca asataṃ [asatañca (sī. syā. pī.)], nānā hoti ito gati;
Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyanā.
Appasmeke [appampeke (syā.)] pavecchanti, bahuneke na dicchare;
Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā.
Dhammaṃ care yopi samuñchakaṃ care, dārañca posaṃ dadamappakasmiṃ [dadaṃ appakasmipi (pī.)];
Sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa te.
Kenesa yañño vipulo mahagghato [mahaggato (saṃ. ni. 1.32)], samena dinnassa na agghameti;
Kathaṃ sataṃ sahassānaṃ [kathaṃ sahassānaṃ (sī. syā. pī.)] sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa te.
Dadanti heke visame niviṭṭhā, chetvā [jhatvā (sī. pī.), ghatvā (syā.)] vadhitvā atha socayitvā;
Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā, samena dinnassa na agghameti;
Evaṃ sataṃ sahassānaṃ [evaṃ sahassānaṃ (sī. syā. pī.)] sahassayāginaṃ, kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti.
Bilārakosiyajātakaṃ dvādasamaṃ.
451. Cakkavākajātakaṃ (13)
Vaṇṇavā abhirūposi, ghano sañjātarohito;
Cakkavāka surūposi, vippasannamukhindriyo.
Pāṭhīnaṃ pāvusaṃ macchaṃ, balajaṃ [vālajaṃ (sī. pī.), balajjaṃ (syā.)] muñjarohitaṃ;
Gaṅgāya tīre nisinno [gaṅgātīre nisinnosi (syā. ka.)], evaṃ bhuñjasi bhojanaṃ.
Na vāhametaṃ [sabbatthapi samānaṃ] bhuñjāmi, jaṅgalānodakāni vā;
Aññatra sevālapaṇakā, etaṃ [aññaṃ (syā.)] me samma bhojanaṃ.
Na vāhametaṃ saddahāmi, cakkavākassa bhojanaṃ;
Ahampi samma bhuñjāmi, gāme loṇiyateliyaṃ.
Manussesu kataṃ bhattaṃ, suciṃ maṃsūpasecanaṃ;
Na ca me tādiso vaṇṇo, cakkavāka yathā tuvaṃ.
Sampassaṃ attani veraṃ, hiṃsayaṃ [hiṃsāya (syā. pī. ka.)] mānusiṃ pajaṃ;
Utrasto ghasasī bhīto, tena vaṇṇo tavediso.
Sabbalokaviruddhosi, dhaṅka pāpena kammunā;
Laddho piṇḍo na pīṇeti, tena vaṇṇo tavediso.
Ahampi [ahañca (?)] samma bhuñjāmi, ahiṃsaṃ sabbapāṇinaṃ;
Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo.
So karassu ānubhāvaṃ, vītivattassu sīliyaṃ;
Ahiṃsāya cara loke, piyo hohisi maṃmiva.
Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye;
Mettaṃso sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacīti.
Cakkavākajātakaṃ terasamaṃ.
452. Bhūripaññajātakaṃ (14)
Saccaṃ kira tvaṃ api [tvampi (sī.), tuvampi (syā.), tvaṃ asi (ka.)] bhūripañña, yā tādisī sīri dhitī matī ca;
Na tāyatebhāvavasūpanitaṃ, yo yavakaṃ bhuñjasi appasūpaṃ.
Sukhaṃ dukkhena paripācayanto, kālā kālaṃ vicinaṃ chandachanno;
Atthassa dvārāni avāpuranto, tenāhaṃ tussāmi yavodanena.
Kālañca ñatvā abhijīhanāya, mantehi atthaṃ paripācayitvā;
Vijambhissaṃ sīhavijambhitāni, tāyiddhiyā dakkhasi maṃ punāpi.
Sukhīpi heke [sukhī hi eke (sī.), sukhīti heke (?)] na karonti pāpaṃ, avaṇṇasaṃsaggabhayā puneke;
Pahū samāno vipulatthacintī, kiṃkāraṇā me na karosi dukkhaṃ.
Na paṇḍitā attasukhassa hetu, pāpāni kammāni samācaranti;
Dukkhena phuṭṭhā khalitāpi santā, chandā ca dosā na jahanti dhammaṃ.
Yena kenaci vaṇṇena, mudunā dāruṇena vā;
Uddhare dīnamattānaṃ, pacchā dhammaṃ samācare.
Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.
Yassāpi [yassa hi (sī. ka.)] dhammaṃ puriso [manujo (sī.)] vijaññā, ye cassa kaṅkhaṃ vinayanti santo;
Taṃ hissa dīpañca parāyanañca, na tena mettiṃ jarayetha pañño.
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatīti.
Bhūripaññajātakaṃ cuddasamaṃ.
453. Mahāmaṅgalajātakaṃ (15)
Kiṃsu naro jappamadhiccakāle, kaṃ vā vijjaṃ katamaṃ vā sutānaṃ;
So macco asmiñca [asmiṃva (pī.)] paramhi loke, kathaṃ karo sotthānena gutto.
Yassa devā pitaro ca sabbe, sarīsapā [siriṃsapā (sī. syā. pī.)] sabbabhūtāni cāpi;
Mettāya niccaṃ apacitāni honti, bhūtesu ve sotthānaṃ tadāhu.
Yo sabbalokassa nivātavutti, itthīpumānaṃ sahadārakānaṃ;
Khantā duruttānamappaṭikūlavādī, adhivāsanaṃ sotthānaṃ tadāhu.
Yo nāvajānāti sahāyamitte [sahāyamatte (sī. pī.)], sippena kulyāhi dhanena jaccā;
Rucipañño atthakāle matīmā [mutīmā (sī. pī.)], sahāyesu ve sotthānaṃ tadāhu.
Mittāni ve yassa bhavanti santo, saṃvissatthā avisaṃvādakassa;
Na mittadubbhī saṃvibhāgī dhanena, mittesu ve sotthānaṃ tadāhu.
Yassa bhariyā tulyavayā samaggā, anubbatā dhammakāmā pajātā [sajātā (ka.)];
Koliniyā sīlavatī patibbatā, dāresu ve sotthānaṃ tadāhu.
Yassa rājā bhūtapati [bhūtapatī (sī. syā. pī.)] yasassī, jānāti soceyyaṃ parakkamañca;
Advejjhatā suhadayaṃ mamanti, rājūsu ve sotthānaṃ tadāhu.
Annañca pānañca dadāti saddho, mālañca gandhañca vilepanañca;
Pasannacitto anumodamāno, saggesu ve sotthānaṃ tadāhu.
Yamariyadhammena punanti vuddhā, ārādhitā samacariyāya santo;
Bahussutā isayo sīlavanto, arahantamajjhe sotthānaṃ tadāhu.
Etāni kho sotthānāni loke, viññuppasatthāni sukhudrayāni [sukhindriyāni (pī.)];
Tānīdha sevetha naro sapañño, na hi maṅgale kiñcanamatthi saccanti.
Mahāmaṅgalajātakaṃ pannarasamaṃ.
454. Ghaṭapaṇḍitajātakaṃ (16)
Uṭṭhehi kaṇha kiṃ sesi, ko attho supanena te;
Yopi tuyhaṃ [tāyaṃ (pī.)] sako bhātā, hadayaṃ cakkhu ca [cakkhuṃva (pī.)] dakkhiṇaṃ;
Tassa vātā balīyanti, ghaṭo jappati [sasaṃ jappati (?)] kesava.
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rohiṇeyyassa kesavo;
Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito.
Kiṃ nu ummattarūpova, kevalaṃ dvārakaṃ imaṃ;
Saso sasoti lapasi, ko nu te sasamāhari.
Sovaṇṇamayaṃ maṇīmayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyāmayaṃ;
Saṅkhasilāpavāḷamayaṃ, kārayissāmi te sasaṃ.
Santi aññepi sasakā, araññe vanagocarā;
Tepi te ānayissāmi, kīdisaṃ sasamicchasi.
Na cāhamete [na cāhametaṃ (sī.), na vāhamete (syā.), na vāhametaṃ (pī.)] icchāmi, ye sasā pathavissitā [paṭhaviṃsitā (sī. syā. pī.)];
Candato sasamicchāmi, taṃ me ohara kesava.
So nūna madhuraṃ ñāti, jīvitaṃ vijahissasi;
Apatthiyaṃ yo patthayasi, candato sasamicchasi.
Evaṃ ce kaṇha jānāsi, yadaññamanusāsasi;
Kasmā pure mataṃ puttaṃ, ajjāpi manusocasi.
Yaṃ na labbhā manussena, amanussena vā puna [pana (pe. va. 215)];
Jāto me mā marī putto, kuto labbhā alabbhiyaṃ.
Na mantā mūlabhesajjā, osadhehi dhanena vā;
Sakkā ānayituṃ kaṇha, yaṃ petamanusocasi.
Yassa etādisā assu, amaccā purisapaṇḍitā;
Yathā nijjhāpaye ajja, ghaṭo purisapaṇḍito.
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
Abbahī vata me sallaṃ, yamāsi hadayassitaṃ;
Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi.
Sohaṃ abbūḷhasallosmi, vītasoko anāvilo;
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava [bhātika (pe. va. 224)].
Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā;
Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaranti.
Ghaṭapaṇḍitajātakaṃ soḷasamaṃ.
Dasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Daḷha kaṇha dhanañjaya saṅkhavaro, raja sattaha kassa ca [sattāhasasākha (syā.)] takkalinā;
Dhammaṃ kukkuṭa kuṇḍali bhojanadā, cakkavāka subhūrisa sotthi ghaṭoti.
11. Ekādasakanipāto
455. Mātuposakajātakaṃ (1)
Tassa nāgassa vippavāsena, virūḷhā sallakī ca kuṭajā ca;
Kuruvindakaravīrā [karavarā (sī. syā.)] tisasāmā ca, nivāte pupphitā ca kaṇikārā.
Kocideva suvaṇṇakāyurā, nāgarājaṃ bharanti piṇḍena;
Yattha rājā rājakumāro vā, kavacamabhihessati achambhito [asambhīto (sī. syā. pī.)].
Gaṇhāhi nāga kabaḷaṃ, mā nāga kisako bhava;
Bahūni rājakiccāni, tāni [yāni (sī. pī.)] nāga karissasi.
Sā nūnasā kapaṇikā, andhā apariṇāyikā;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati.
Kā nu te sā mahānāga, andhā apariṇāyikā;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati.
Mātā me sā mahārāja, andhā apariṇāyikā;
Khāṇuṃ pādena ghaṭṭeti, giriṃ caṇḍoraṇaṃ pati.
Muñcathetaṃ mahānāgaṃ, yoyaṃ bharati mātaraṃ;
Sametu mātarā nāgo, saha sabbehi ñātibhi.
Mutto ca bandhanā nāgo, muttamādāya kuñjaro [kāsirājena pesito (sī. syā.), mutto dāmāto kuñjaro (pī. sī. niyya)];
Muhuttaṃ assāsayitvā [vissamitvāna (sī.)], agamā yena pabbato.
Tato so naḷiniṃ [nilinaṃ (syā.)] gantvā, sītaṃ kuñjarasevitaṃ;
Soṇḍāyūdakamāhatvā [māhitvā (syā. ka.)], mātaraṃ abhisiñcatha.
Koya anariyo devo, akālenapi vassati [akālena pavassati (sī. syā.), akālena’tivassati (pī.)];
Gato me atrajo putto, yo mayhaṃ paricārako.
Uṭṭhehi amma kiṃ sesi, āgato tyāhamatrajo;
Muttomhi kāsirājena, vedehena yasassinā.
Ciraṃ jīvatu so rājā, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Yo me puttaṃ pamocesi, sadā vuddhāpacāyikanti.
Mātuposakajātakaṃ paṭhamaṃ.
456. Juṇhajātakaṃ (2)
Suṇohi mayhaṃ vacanaṃ janinda, atthena juṇhamhi idhānupatto;
Na brāhmaṇe addhike tiṭṭhamāne, gantabba [gantabya (ka.)] māhu dvipadinda [dipadāna (sī. pī.), dvipadāna (syā.)] seṭṭha.
Suṇomi tiṭṭhāmi vadehi brahme, yenāsi [yenāpi (syā. ka.)] atthena idhānupatto;
Kaṃ vā tvamatthaṃ mayi patthayāno, idhāgamā brahme tadiṅgha brūhi.
Dadāhi me gāmavarāni pañca, dāsīsataṃ satta gavaṃsatāni;
Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca me sādisī dve dadāhi.
Tapo nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpo, mantā nu te brāhmaṇa cittarūpā;
Yakkhā nu [yakkhā va (sī. pī.)] te assavā santi keci, atthaṃ vā me abhijānāsi kattaṃ.
Na me tapo atthi na cāpi mantā, yakkhāpi me assavā natthi keci;
Atthampi te nābhijānāmi kattaṃ, pubbe ca kho [pubbeva kho (syā. ka.)] saṅgatimattamāsi.
Paṭhamaṃ idaṃ dassanaṃ jānato me, na tābhijānāmi ito puratthā;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, kadā kuhiṃ vā ahu saṅgamo no.
Gandhārarājassa puramhi ramme, avasimhase takkasīlāyaṃ deva;
Tatthandhakāramhi timīsikāyaṃ [timissikāyaṃ (sī. aṭṭha.), timissakāyaṃ (syā.)], aṃsena aṃsaṃ samaghaṭṭayimha.
Te tattha ṭhatvāna ubho janinda, sārāṇiyaṃ [sāraṇīyaṃ (ka.)] vītisārayimha [vītisārimha (sī. syā. pī.)] tattha;
Sāyeva no saṅgatimattamāsi, tato na pacchā na pure ahosi.
Yadā kadāci manujesu brahme, samāgamo sappurisena hoti;
Na paṇḍitā saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi vināsayanti.
Bālāva [bālā ca (sī. syā. pī.)] kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi vināsayanti;
Bahumpi bālesu kataṃ vinassati, tathā hi bālā akataññurūpā.
Dhīrā ca kho saṅgatisanthavāni, pubbe kataṃ vāpi na nāsayanti;
Appampi dhīresu kataṃ na nassati, tathā hi dhīrā sukataññurūpā.
Dadāmi te gāmavarāni pañca, dāsīsataṃ satta gavaṃsatāni;
Parosahassañca suvaṇṇanikkhe, bhariyā ca te sādisī dve dadāmi.
Evaṃ sataṃ hoti samecca rāja, nakkhattarājāriva tārakānaṃ;
Āpūratī kāsipatī tathāhaṃ, tayāpi me saṅgamo ajja laddhoti.
Juṇhajātakaṃ dutiyaṃ.
457. Dhammadevaputtajātakaṃ (3)
Yasokaro puññakarohamasmi, sadātthuto samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Maggāraho devamanussapūjito, dhammo ahaṃ dehi adhamma maggaṃ.
Adhammayānaṃ daḷhamāruhitvā, asantasanto balavāhamasmi;
Sa kissa hetumhi tavajja dajjaṃ, maggaṃ ahaṃ dhamma adinnapubbaṃ.
Dhammo have pāturahosi pubbe, pacchā adhammo udapādi loke;
Jeṭṭho ca seṭṭho ca sanantano ca, uyyāhi jeṭṭhassa kaniṭṭha maggā.
Na yācanāya napi pātirūpā, na arahatā [na arahati (sī. pī.), arahati (ka.)] tehaṃ dadeyyaṃ maggaṃ;
Yuddhañca no hotu ubhinnamajja, yuddhamhi yo jessati tassa maggo.
Sabbā disā anuvisaṭohamasmi, mahabbalo amitayaso atulyo;
Guṇehi sabbehi upetarūpo, dhammo adhamma tvaṃ kathaṃ vijessasi.
Lohena ve haññati jātarūpaṃ, na jātarūpena hananti lohaṃ;
Sace adhammo hañchati [haññati (sī. syā.), haññiti (katthaci)] dhammamajja, ayo suvaṇṇaṃ viya dassaneyyaṃ.
Sace tuvaṃ yuddhabalo adhamma [yuddhabalo’si’dhamma (ka. sī.), yuddhabalo’sa’dhamma (pī.)], na tuyha vuḍḍhā [vaddhā (sī. pī.)] ca garū ca atthi;
Maggañca te dammi piyāppiyena, vācāduruttānipi te khamāmi.
Idañca sutvā vacanaṃ adhammo, avaṃsiro patito uddhapādo;
‘‘Yuddhatthiko ce na labhāmi yuddhaṃ’’, ettāvatā hoti hato adhammo.
Khantībalo yuddhabalaṃ vijetvā, hantvā adhammaṃ nihanitva [vihanitvā (ka.)] bhūmyā;
Pāyāsi vitto [citto (syā.)] abhiruyha sandanaṃ, maggeneva atibalo saccanikkamo.
Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, asammānitā yassa sake agāre;
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti te [vajanti (sī. pī.)];
Yathā adhammo patito avaṃsiro.
Mātā pitā samaṇabrāhmaṇā ca, susammānitā yassa sake agāre;
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti te;
Yathāpi dhammo abhiruyha sandananti.
Dhammadevaputtajātakaṃ [dhammajātakaṃ (sī. pī.)] tatiyaṃ.
458. Udayajātakaṃ (4)
Ekā nisinnā suci saññatūrū, pāsādamāruyha aninditaṅgī;
Yācāmi taṃ kinnaranettacakkhu, imekarattiṃ ubhayo vasema.
Okiṇṇantaraparikhaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;
Rakkhitaṃ khaggahatthehi, duppavesamidaṃ puraṃ.
Daharassa yuvino cāpi, āgamo ca na vijjati;
Atha kena nu vaṇṇena, saṅgamaṃ icchase mayā.
Yakkhohamasmi kalyāṇi, āgatosmi tavantike [tavantikaṃ (sī. pī.)];
Tvaṃ maṃ nandaya [nandassu (syā. ka.)] bhaddante, puṇṇakaṃsaṃ dadāmi te.
Devaṃ va yakkhaṃ atha vā manussaṃ, na patthaye udayamaticca aññaṃ;
Gaccheva tvaṃ yakkha mahānubhāva, mā cassu gantvā punarāvajittha.
Yā sā rati uttamā kāmabhoginaṃ, yaṃ hetu sattā visamaṃ caranti;
Mā taṃ ratiṃ jīyi tuvaṃ sucimhi te, dadāmi te rūpiyaṃ kaṃsapūraṃ.
Nāriṃ naro nijjhapayaṃ dhanena, ukkaṃsatī yattha karoti chandaṃ;
Vipaccanīko tava devadhammo, paccakkhato thokatarena esi.
Āyu ca vaṇṇo ca [āyuṃ ca vaṇṇaṃ ca (ka. sī. pī.)] manussaloke, nihīyati manujānaṃ suggatte;
Teneva vaṇṇena dhanampi tuyhaṃ, nihīyati jiṇṇatarāsi ajja.
Evaṃ me pekkhamānassa, rājaputti yasassini;
Hāyateva tava [hāyate vata te (sī. syā. ka.), hāyateva tato (pī.)] vaṇṇo, ahorattānamaccaye.
Imināva tvaṃ vayasā, rājaputti sumedhase;
Brahmacariyaṃ careyyāsi, bhiyyo vaṇṇavatī siyā.
Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;
Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, kathaṃ nu devāna [kathaṃ na devānaṃ (pī.)] sarīradeho.
Devā na jīranti yathā manussā, gattesu tesaṃ valiyo na honti;
Suve suve bhiyyatarova [bhiyyataro ca (ka.)] tesaṃ, dibbo ca vaṇṇo vipulā ca bhogā.
Kiṃsūdha bhītā janatā anekā, maggo ca nekāyatanaṃ pavutto;
Pucchāmi taṃ yakkha mahānubhāva, katthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye.
Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā, kāyena pāpāni akubbamāno;
Bahunnapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;
Saṅgāhako sakhilo saṇhavāco, etthaṭṭhito paralokaṃ na bhāye.
Anusāsasi maṃ yakkha, yathā mātā yathā pitā;
Uḷāravaṇṇaṃ pucchāmi, ko nu tvamasi subrahā.
Udayohamasmi kalyāṇi, saṅkarattā idhāgato [saṅgaratthā idhāgato (sī. pī.), saṅgaratthāyidhāgato (syā.)];
Āmanta kho taṃ gacchāmi, muttosmi tava saṅkarā [saṅgarā (sī. syā. pī.)].
Sace kho tvaṃ udayosi, saṅkarattā idhāgato;
Anusāsa maṃ rājaputta, yathāssa puna saṅgamo.
Atipatati [adhipatatī (sī. pī.)] vayo khaṇo tatheva, ṭhānaṃ natthi dhuvaṃ cavanti sattā;
Parijiyyati addhuvaṃ sarīraṃ, udaye mā pamāda [mā pamādaṃ (sī.)] carassu dhammaṃ.
Kasiṇā pathavī dhanassa pūrā, ekasseva siyā anaññadheyyā;
Tañcāpi jahati [jahāti (sī. syā. pī.), jahātī (?)] avītarāgo, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
Mātā ca pitā ca bhātaro ca, bhariyā yāpi dhanena hoti kītā [bhariyāpi dhanena honti atittā (ka.)];
Te cāpi jahanti aññamaññaṃ, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
Kāyo parabhojananti ñatvā [kāyo ca parabhojanaṃ viditvā (ka.)], saṃsāre sugatiñca duggatiñca [sugatī ca duggatī ca (sī. syā. pī.), suggatiṃ duggatiñca (ka.)];
Ittaravāsoti jāniyāna, udaye mā pamāda carassu dhammaṃ.
Sādhu bhāsatiyaṃ [bhāsatayaṃ (sī. pī.)] yakkho, appaṃ maccāna jīvitaṃ;
Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;
Sāhaṃ ekā pabbajissāmi, hitvā kāsiṃ surundhananti.
Udayajātakaṃ catutthaṃ.
459. Pānīyajātakaṃ (5)
Mitto mittassa pānīyaṃ, adinnaṃ paribhuñjisaṃ;
Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.
Paradārañca disvāna, chando me udapajjatha [upapajjatha (syā. ka.)];
Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.
Pitaraṃ me mahārāja, corā agaṇhu [agaṇhuṃ (sī. pī.), agaṇhi (ka.)] kānane;
Tesāhaṃ pucchito jānaṃ, aññathā naṃ viyākariṃ.
Tena pacchā vijigucchiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
Mā puna akaraṃ pāpaṃ, tasmā pabbajito ahaṃ.
Pāṇātipātamakaruṃ, somayāge upaṭṭhite;
Tesāhaṃ samanuññāsiṃ, tena pacchā vijigucchiṃ.
Taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā, mā puna akaraṃ pāpaṃ;
Tasmā pabbajito ahaṃ.
Surāmerayamādhukā [madhukā (sī. syā. pī.)], ye janā paṭhamāsu no;
Bahūnaṃ te anatthāya, majjapānamakappayuṃ.
Tesāhaṃ samanuññāsiṃ, tena pacchā vijigucchiṃ;
Taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā, mā puna akaraṃ pāpaṃ;
Tasmā pabbajito ahaṃ.
Dhiratthu subahū kāme, duggandhe bahukaṇṭake;
Ye ahaṃ paṭisevanto, nālabhiṃ tādisaṃ sukhaṃ.
Mahassādā sukhā kāmā, natthi kāmā paraṃ [kāmaparaṃ (sī. pī.)] sukhaṃ;
Ye kāme paṭisevanti, saggaṃ te upapajjare.
Appassādā dukhā kāmā, natthi kāmā paraṃ dukhaṃ;
Ye kāme paṭisevanti, nirayaṃ te upapajjare.
Asī yathā sunisito, nettiṃsova supāyiko [supāsito (ka. sī. niyya), supāyito (ka. aṭṭha.)];
Sattīva urasi khittā, kāmā dukkhatarā tato.
Aṅgārānaṃva jalitaṃ, kāsuṃ sādhikaporisaṃ;
Phālaṃva divasaṃtattaṃ, kāmā dukkhatarā tato.
Visaṃ yathā halāhalaṃ, telaṃ pakkuthitaṃ [ukkaṭṭhitaṃ (sī. pī.), pakkuṭṭhitaṃ (syā.)] yathā;
Tambaloha [tampalohaṃ (syā.)] vilīnaṃva, kāmā dukkhatarā tatoti.
Pānīyajātakaṃ pañcamaṃ.
460. Yudhañcayajātakaṃ (6)
Mittāmaccaparibyūḷhaṃ [paribbūḷhaṃ (sī. pī.)], ahaṃ vande rathesabhaṃ;
Pabbajissāmahaṃ rāja [pabbajissaṃ mahārāja (sī. pī.)], taṃ devo anumaññatu.
Sace te ūnaṃ kāmehi, ahaṃ paripūrayāmi [ahaṃva pūrayāmi (ka.)] te;
Yo taṃ hiṃsati vāremi, mā pabbaja [pabbaji (pī.)] yudhañcaya [yudhañjaya (sī. syā.), yuvañjaya (pī.)].
Na matthi ūnaṃ kāmehi, hiṃsitā me na vijjati;
Dīpañca kātumicchāmi, yaṃ jarā nābhikīrati.
Putto vā pitaraṃ yāce, pitā vā puttamorasaṃ;
Negamo taṃ yāce [negamo yācate (sī. syā. pī.)] tāta, mā pabbaja yudhañcaya.
Mā maṃ deva nivārehi, pabbajantaṃ rathesabha;
Māhaṃ kāmehi sammatto, jarāya vasamanvagū.
Ahaṃ taṃ tāta yācāmi, ahaṃ putta nivāraye;
Ciraṃ taṃ daṭṭhumicchāmi, mā pabbaja yudhañcaya.
Ussāvova tiṇaggamhi, sūriyuggamanaṃ pati;
Evamāyu manussānaṃ, mā maṃ amma nivāraya.
Taramāno imaṃ yānaṃ, āropetu [taramānā imaṃ yānaṃ, āropentu (sī. pī.)] rathesabha;
Mā me mātā tarantassa, antarāyakarā ahu.
Abhidhāvatha bhaddante, suññaṃ hessati rammakaṃ;
Yudhañcayo anuññāto, sabbadattena rājinā.
Yohu seṭṭho sahassassa [manussānaṃ (syā.), sahassānaṃ (ka.)], yuvā kañcanasannibho;
Soyaṃ kumāro pabbajito, kāsāyavasano balī.
Ubho kumārā pabbajitā, yudhañcayo yudhiṭṭhilo;
Pahāya mātāpitaro, saṅgaṃ chetvāna maccunoti.
Yudhañcayajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
461. Dasarathajātakaṃ (7)
Etha lakkhaṇa sītā ca, ubho otarathodakaṃ;
Evāyaṃ bharato āha, ‘‘rājā dasaratho mato’’.
Kena rāmappabhāvena, socitabbaṃ na socasi;
Pitaraṃ kālakataṃ [kālaṅkataṃ (ka.)] sutvā, na taṃ pasahate dukhaṃ.
Yaṃ na sakkā nipāletuṃ, posena lapataṃ bahuṃ;
Sa kissa viññū medhāvī, attānamupatāpaye.
Daharā ca hi vuddhā ca [ye vuddhā (sī. aṭṭha.), ye vuḍḍhā (syā.)], ye bālā ye ca paṇḍitā;
Aḍḍhā ceva daliddā ca, sabbe maccuparāyaṇā.
Phalānamiva pakkānaṃ, niccaṃ patanato bhayaṃ;
Evaṃ jātāna maccānaṃ, nicca maraṇato bhayaṃ.
Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahujjanā;
Pāto eke na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahujjanā.
Paridevayamāno ce, kiñcidatthaṃ udabbahe;
Sammūḷho hiṃsamattānaṃ, kayirā taṃ vicakkhaṇo.
Kiso vivaṇṇo bhavati, hiṃsamattānamattano [mattanā (sī. aṭṭha. su. ni. 590)];
Na tena petā pālenti, niratthā paridevanā.
Yathā saraṇamādittaṃ, vārinā parinibbaye [vārināvanibbāpaye (syā. ka.)];
Evampi dhīro sutavā, medhāvī paṇḍito naro;
Khippamuppatitaṃ sokaṃ, vāto tūlaṃva dhaṃsaye.
Macco ekova [ekova macco (sī. syā. pī.)] acceti, ekova jāyate kule;
Saṃyogaparamātveva, sambhogā sabbapāṇinaṃ.
Tasmā hi dhīrassa bahussutassa, sampassato lokamimaṃ parañca;
Aññāya dhammaṃ hadayaṃ manañca, sokā mahantāpi na tāpayanti.
Sohaṃ dassañca bhokkhañca, bharissāmi ca [sohaṃ yasañca bhogañca, bhariyāpi ca (syā. ka.)] ñātake;
Sesañca pālayissāmi, kiccametaṃ [kiccamevaṃ (pī.)] vijānato.
Dasa vassasahassāni, saṭṭhi vassasatāni ca;
Kambugīvo mahābāhu, rāmo rajjamakārayīti.
Dasarathajātakaṃ sattamaṃ.
462. Saṃvarajātakaṃ (8)
Jānanto no mahārāja, tava sīlaṃ janādhipo;
Ime kumāre pūjento, na taṃ kenaci maññatha.
Tiṭṭhante no mahārāje, adu [ādu (sī. pī.), ādū (syā.)] deve divaṅgate;
Ñātī taṃ samanuññiṃsu, sampassaṃ atthamattano.
Kena saṃvaravattena, sañjāte abhitiṭṭhasi;
Kena taṃ nātivattanti, ñātisaṅghā samāgatā.
Na rājaputta usūyāmi [rājaputta nussuyyāmi (ka.)], samaṇānaṃ mahesinaṃ;
Sakkaccaṃ te namassāmi, pāde vandāmi tādinaṃ.
Te maṃ dhammaguṇe yuttaṃ, sussūsamanusūyakaṃ;
Samaṇā manusāsanti [samanusāsanti (sī. syā. pī.)], isī dhammaguṇe ratā.
Tesāhaṃ vacanaṃ sutvā, samaṇānaṃ mahesinaṃ;
Na kiñci atimaññāmi, dhamme me nirato mano.
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Tesaṃ [tesu (pī.)] nappaṭibandhāmi, niviṭṭhaṃ [nibaddhaṃ (sī. pī.)] bhattavetanaṃ.
Mahāmattā ca me atthi, mantino paricārakā;
Bārāṇasiṃ voharanti, bahumaṃsasurodakaṃ.
Athopi vāṇijā phītā, nānāraṭṭhehi āgatā;
Tesu me vihitā rakkhā, evaṃ jānāhuposatha.
Dhammena kira ñātīnaṃ, rajjaṃ kārehi saṃvara;
Medhāvī paṇḍito cāsi [cāpi (sī. pī.)], athopi ñātinaṃ hito.
Taṃ taṃ ñātiparibyūḷhaṃ, nānāratanamocitaṃ;
Amittā nappasahanti, indaṃva asurādhipoti.
Saṃvarajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
463. Suppārakajātakaṃ (9)
Ummujjanti nimujjanti, manussā khuranāsikā;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
Kurukacchā [bharukacchā (sī. syā. pī. aṭṭha.)] payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, khuramālīti vuccati.
Yathā aggīva suriyova [aggi suriyo ca (syā.), aggīva sūriyo (ka.)], samuddo paṭidissati;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, aggimālīti vuccati.
Yathā dadhīva khīraṃva [dadhi ca khīraṃ ca (syā.), evamuparipi], samuddo paṭidissati;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, dadhimālīti [khīramālīti (ka.)] vuccati.
Yathā kusova sassova, samuddo paṭidissati;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, kusamālīti vuccati.
Yathā naḷova veḷūva, samuddo paṭidissati;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, naḷamālīti vuccati.
Mahabbhayo bhiṃsanako, saddo suyyatimānuso [samuddo suyyata’mānuso (sī. pī. aṭṭha.)];
Yathā sobbho papātova, samuddo paṭidissati;
Suppārakaṃ taṃ pucchāma, samuddo katamo ayaṃ.
Kurukacchā payātānaṃ, vāṇijānaṃ dhanesinaṃ;
Nāvāya vippanaṭṭhāya, baḷavāmukhīti [vaḷabhāmukhīti (sī. syā.), balavāmukhīti (syā. ka.)] vuccati.
Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;
Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṃsitaṃ;
Etena saccavajjena, sotthiṃ nāvā nivattatūti.
Suppārakajātakaṃ navamaṃ.
Ekādasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Sirimātusuposakanāgavaro, puna juṇhaka dhammamudayavaro;
Atha pāni yudhañcayako ca, dasaratha saṃvara pāragatena navāti.
12. Dvādasakanipāto
464. Cūḷakuṇālajātakaṃ (1)
Luddhānaṃ [khuddānaṃ (sī. syā. pī.)] lahucittānaṃ, akataññūna dubbhinaṃ;
Nādevasatto puriso, thīnaṃ saddhātumarahati.
Na tā pajānanti kataṃ na kiccaṃ, na mātaraṃ pitaraṃ bhātaraṃ vā;
Anariyā samatikkantadhammā, sasseva cittassa vasaṃ vajanti.
Cirānuvuṭṭhampi [cirānuvutthampi (sī. pī.)] piyaṃ manāpaṃ, anukampakaṃ pāṇasamampi bhattuṃ [santaṃ (sī. syā. pī.)];
Āvāsu kiccesu ca naṃ jahanti, tasmāhamitthīnaṃ na vissasāmi.
Thīnañhi cittaṃ yathā vānarassa, kannappakannaṃ yathā rukkhachāyā;
Calācalaṃ hadayamitthiyānaṃ, cakkassa nemi viya parivattati.
Yadā tā passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṃ purisassa vittaṃ;
Saṇhāhi vācāhi nayanti menaṃ, kambojakā jalajeneva assaṃ.
Yadā na passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṃ purisassa vittaṃ;
Samantato naṃ parivajjayanti, tiṇṇo nadīpāragatova kullaṃ.
Silesūpamā sikhiriva sabbabhakkhā, tikkhamāyā nadīriva sīghasotā;
Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakūlaṃ parañca.
Na tā ekassa na dvinnaṃ, āpaṇova pasārito;
Yo tā mayhanti maññeyya, vātaṃ jālena bādhaye [bandhaye (syā. ka.)].
Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
Evaṃ lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati [imissā gāthāya pubbaddhāparaddhaṃ vipariyāyena dissati (ka.)].
Ghatāsanasamā etā, kaṇhasappasirūpamā;
Gāvo bahitiṇasseva, omasanti varaṃ varaṃ.
Ghatāsanaṃ kuñjaraṃ kaṇhasappaṃ, muddhābhisittaṃ pamadā ca sabbā;
Ete naro niccayato [niccayatto (sī. pī.)] bhajetha, tesaṃ have dubbidu sabbabhāvo [saccabhāvo (syā.)].
Naccantavaṇṇā na bahūnaṃ kantā, na dakkhiṇā pamadā sevitabbā;
Na parassa bhariyā na dhanassa hetu, etitthiyo pañca na sevitabbāti.
Cūḷakuṇālajātakaṃ paṭhamaṃ.
465. Bhaddasālajātakaṃ (2)
Kā tvaṃ suddhehi vatthehi, aghe vehāyasaṃ [vehāsayaṃ (sī. pī.)] ṭhitā;
Kena tyāssūni vattanti, kuto taṃ bhayamāgataṃ.
Taveva deva vijite, bhaddasāloti maṃ vidū;
Saṭṭhi [saṭṭhiṃ (sī. pī.)] vassasahassāni, tiṭṭhato pūjitassa me.
Kārayantā nagarāni, agāre ca disampati;
Vividhe cāpi pāsāde, na maṃ te accamaññisuṃ;
Yatheva maṃ te pūjesuṃ, tatheva tvampi pūjaya.
Taṃ ivāhaṃ [tañca ahaṃ (sī. syā. pī.)] na passāmi, thūlaṃ kāyena te dumaṃ;
Ārohapariṇāhena, abhirūposi jātiyā.
Pāsādaṃ kārayissāmi, ekatthambhaṃ manoramaṃ;
Tattha taṃ upanessāmi, ciraṃ te yakkha jīvitaṃ.
Evaṃ cittaṃ udapādi, sarīrena vinābhāvo;
Puthuso maṃ vikantitvā, khaṇḍaso avakantatha.
Agge ca chetvā majjhe ca, pacchā mūlamhi chindatha [mūlañca chindatha (sī.), mūlaṃ vichindatha (pī.)];
Evaṃ me chijjamānassa, na dukkhaṃ maraṇaṃ siyā.
Hatthapādaṃ [hatthapāde (ka.)] yathā chinde [chinne (ka.)], kaṇṇanāsañca jīvato;
Tato pacchā siro chinde, taṃ dukkhaṃ maraṇaṃ siyā.
Sukhaṃ nu khaṇḍaso chinnaṃ, bhaddasālavanappati;
Kiṃ hetu kiṃ upādāya, khaṇḍaso chinnamicchasi.
Yañca hetumupādāya, hetuṃ dhammūpasaṃhitaṃ;
Khaṇḍaso chinnamicchāmi, mahārāja suṇohi me.
Ñātī me sukhasaṃvaddhā, mama passe nivātajā;
Tepihaṃ upahiṃseyyaṃ, paresaṃ asukhocitaṃ.
Ceteyyarūpaṃ [cetabbarūpaṃ (sī. pī.)] cetesi, bhaddasālavanappati;
Hitakāmosi ñātīnaṃ, abhayaṃ samma dammi teti.
Bhaddasālajātakaṃ dutiyaṃ.
466. Samuddavāṇijajātakaṃ (3)
Kasanti vapanti te janā, manujā kammaphalūpajīvino;
Nayimassa dīpakassa bhāgino, jambudīpā idameva no varaṃ.
Tipañcarattūpagatamhi cande, vego mahā hehiti sāgarassa;
Uplavissaṃ dīpamimaṃ uḷāraṃ, mā vo vadhī gacchatha leṇamaññaṃ.
Na jātuyaṃ sāgaravārivego, uplavissaṃ dīpamimaṃ uḷāraṃ;
Taṃ me nimittehi bahūhi diṭṭhaṃ, mā bhetha kiṃ socatha modathavho [modatha vo (ka.) 6.38 moggallānasuttaṃ passitabbaṃ].
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, pattattha āvāsamimaṃ uḷāraṃ;
Na vo bhayaṃ paṭipassāmi kiñci, āputtaputtehi pamodathavho.
Yo devoyaṃ dakkhiṇāyaṃ [dakkhiṇassaṃ (sī.)] disāyaṃ, khemanti pakkosati tassa saccaṃ;
Na uttaro vedi bhayābhayassa, mā bhetha kiṃ socatha modathavho.
Yathā ime vippavadanti yakkhā, eko bhayaṃ saṃsati khemameko;
Tadiṅgha mayhaṃ vacanaṃ suṇātha, khippaṃ lahuṃ mā vinassimha sabbe.
Sabbe samāgamma karoma nāvaṃ, doṇiṃ daḷhaṃ sabbayantūpapannaṃ;
Sace ayaṃ dakkhiṇo saccamāha, moghaṃ paṭikkosati uttaroyaṃ;
Sā ceva no hehiti āpadatthā, imañca dīpaṃ na pariccajema.
Sace ca kho uttaro saccamāha, moghaṃ paṭikkosati dakkhiṇoyaṃ;
Tameva nāvaṃ abhiruyha sabbe, evaṃ mayaṃ sotthi taremu pāraṃ.
Na ve sugaṇhaṃ paṭhamena seṭṭhaṃ, kaniṭṭhamāpāthagataṃ gahetvā;
Yo cīdha tacchaṃ [majjhaṃ (sī. syā. pī.)] paviceyya gaṇhati [gaṇhi (ka.)], sa ve naro seṭṭhamupeti ṭhānaṃ.
Yathāpi te sāgaravārimajjhe, sakammunā sotthi vahiṃsu vāṇijā;
Anāgatatthaṃ paṭivijjhiyāna, appampi nācceti sa bhūripañño.
Bālā ca mohena rasānugiddhā, anāgataṃ appaṭivijjhiyatthaṃ;
Paccuppanne sīdanti atthajāte, samuddamajjhe yathā te manussā.
Anāgataṃ paṭikayirātha kiccaṃ, ‘‘mā maṃ kiccaṃ kiccakāle byadhesi’’;
Taṃ tādisaṃ paṭikata [paṭikataṃ (ka.), paṭigata (sī. aṭṭha.), paṭikacca (?)] kiccakāriṃ, na taṃ kiccaṃ kiccakāle byadhetīti.
Samuddavāṇijajātakaṃ tatiyaṃ.
467. Kāmajātakaṃ (4)
Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;
Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.
Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;
Tato naṃ aparaṃ kāme, dhamme taṇhaṃva vindati.
Gavaṃva siṅgino siṅgaṃ, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati;
Evaṃ mandassa posassa, bālassa avijānato;
Bhiyyo taṇhā pipāsā ca, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati.
Pathabyā sāliyavakaṃ, gavassaṃ [gavāsaṃ (sī. syā. pī.)] dāsaporisaṃ;
Datvā ca [datvāpi (sī. syā.), datvā vā (pī.)] nālamekassa, iti vidvā [viddhā (syā.)] samaṃ care.
Rājā pasayha pathaviṃ vijitvā, sasāgarantaṃ mahimāvasanto;
Oraṃ samuddassa atittarūpo [atittirūpo (ka.)], pāraṃ samuddassapi patthayetha.
Yāva anussaraṃ kāme, manasā titti nājjhagā;
Tato nivattā paṭikamma disvā, te ve sutittā ye [tittā (sī. syā. pī.)] paññāya tittā.
Paññāya tittinaṃ [tittīnaṃ (sī. syā.)] seṭṭhaṃ, na so kāmehi tappati;
Paññāya tittaṃ purisaṃ, taṇhā na kurute vasaṃ.
Apacinetheva kāmānaṃ [kāmāni (sī. syā. pī.)], appicchassa alolupo;
Samuddamatto puriso, na so kāmehi tappati.
Rathakārova cammassa, parikantaṃ upāhanaṃ;
Yaṃ yaṃ cajati [jahati (syā. ka.)] kāmānaṃ, taṃ taṃ sampajjate sukhaṃ;
Sabbaṃ ce sukhamiccheyya, sabbe kāme pariccaje.
Aṭṭha te bhāsitā gāthā, sabbā honti sahassiyo [sahassiyā (?) upari sutasomajātake tathā dissati];
Paṭigaṇha mahābrahme, sādhetaṃ tava bhāsitaṃ.
Na me attho sahassehi, satehi nahutehi vā;
Pacchimaṃ bhāsato gāthaṃ, kāme me na rato mano.
Bhadrako [saddo (sī.)] vatāyaṃ māṇavako, sabbalokavidū muni;
Yo imaṃ taṇhaṃ [yo taṇhaṃ (sī. syā.)] dukkhajananiṃ, parijānāti paṇḍitoti.
Kāmajātakaṃ catutthaṃ.
468. Janasandhajātakaṃ (5)
Dasa khalu imāni [khalumāni (syā.)] ṭhānāni, yāni pubbe akaritvā;
Sa pacchā manutappati, iccevāha [iccāha rājā (sī. syā. pī.)] janasandho.
Aladdhā vittaṃ tappati, pubbe asamudānitaṃ;
Na pubbe dhanamesissaṃ, iti pacchānutappati.
Sakyarūpaṃ pure santaṃ, mayā sippaṃ na sikkhitaṃ;
Kicchā vutti asippassa, iti pacchānutappati.
Kūṭavedī pure āsiṃ, pisuṇo piṭṭhimaṃsiko;
Caṇḍo ca pharuso cāpi [cāsiṃ (sī. syā. pī.)], iti pacchānutappati.
Pāṇātipātī pure āsiṃ, luddo cāpi [cāsiṃ (sī. pī.)] anāriyo;
Bhūtānaṃ nāpacāyissaṃ, iti pacchānutappati.
Bahūsu vata santīsu, anāpādāsu itthisu;
Paradāraṃ asevissaṃ, iti pacchānutappati.
Bahumhi vata santamhi, annapāne upaṭṭhite;
Na pubbe adadaṃ [adadiṃ (sī.)] dānaṃ, iti pacchānutappati.
Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ [jiṇṇake gatayobbane (sī. syā. pī.)];
Pahu santo na posissaṃ, iti pacchānutappati.
Ācariyamanusatthāraṃ, sabbakāmarasāharaṃ;
Pitaraṃ atimaññissaṃ, iti pacchānutappati.
Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;
Na pubbe payirupāsissaṃ, iti pacchānutappati.
Sādhu hoti tapo ciṇṇo, santo ca payirupāsito;
Na ca pubbe tapo ciṇṇo, iti pacchānutappati.
Yo ca etāni ṭhānāni, yoniso paṭipajjati;
Karaṃ purisakiccāni, sa pacchā nānutappatīti.
Janasandhajātakaṃ pañcamaṃ.
469. Mahākaṇhajātakaṃ (6)
Kaṇho kaṇho ca ghoro ca, sukkadāṭho pabhāsavā [patāpavā (sī. syā. pī.)];
Baddho pañcahi rajjūhi, kiṃ ravi [dhīra (sī. pī.), vīra (syā.)] sunakho tava.
Nāyaṃ migānamatthāya, usīnaka [usīnara (sī. pī.), usīnnara (syā.)] bhavissati;
Manussānaṃ anayo hutvā, tadā kaṇho pamokkhati.
Pattahatthā samaṇakā, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
Naṅgalehi kasissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Tapassiniyo [tapanīyā (ka.) dutiyantapadāni hetāni] pabbajitā, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Dīghottaroṭṭhā jaṭilā, paṅkadantā rajassirā;
Iṇaṃ codāya [vodāya (sī. pī.), codaya (syā.)] gacchanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Adhicca vede [vedaṃ (ka.)] sāvittiṃ, yaññatantañca [tantrañca (sī. syā. pī.)] brāhmaṇā;
Bhatikāya yajissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
Pahū santo [santā (sī.)] na bharanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
Bālā tumheti vakkhanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Ācariyabhariyaṃ sakhiṃ [ācariyabhariyaṃ sakhābhariyaṃ (sī. pī.)], mātulāniṃ pitucchakiṃ [pitucchayaṃ (sī.), pitucchasaṃ (pī.)];
Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Asicammaṃ gahetvāna, khaggaṃ paggayha brāhmaṇā;
Panthaghātaṃ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Sukkacchavī vedhaverā, thūlabāhū apātubhā;
Mittabhedaṃ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.
Māyāvino nekatikā, asappurisacintakā;
Yadā loke bhavissanti, tadā kaṇho pamokkhatīti.
Mahākaṇhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
470. Kosiyajātakaṃ (7)
Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi, na cāpi me sannicayo ca atthi [idhatthi (syā.)];
Sukiccharūpaṃ vatidaṃ parittaṃ, patthodano nālamayaṃ duvinnaṃ.
Appamhā appakaṃ dajjā, anumajjhato majjhakaṃ;
Bahumhā bahukaṃ dajjā, adānaṃ nupapajjati [na upapajjati (sī. pī.), nūpapajjati (syā.)].
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca.
Ariyamaggaṃ samārūha [ariyaṃ maggaṃ samāruha (sī. pī.)], nekāsī labhate sukhaṃ.
Moghañcassa hutaṃ hoti, moghañcāpi samīhitaṃ;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, eko bhuñjati bhojanaṃ.
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.
Saccañcassa hutaṃ hoti, saccañcāpi samīhitaṃ;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, neko bhuñjati bhojanaṃ.
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.
Sarañca juhati poso, bahukāya gayāya ca;
Doṇe timbarutitthasmiṃ, sīghasote mahāvahe.
Atra cassa hutaṃ hoti, atra cassa samīhitaṃ;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, neko bhuñjati bhojanaṃ.
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.
Baḷisañhi so nigilati [niggilati (sī. pī.)], dīghasuttaṃ sabandhanaṃ;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, eko bhuñjati bhojanaṃ.
Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.
Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime, ayañca vo sunakho kissa hetu;
Uccāvacaṃ vaṇṇanibhaṃ vikubbati, akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe.
Cando ca suriyo ca [sūriyo ca (ka.)] ubho idhāgatā, ayaṃ pana mātali devasārathi;
Sakkohamasmi tidasānamindo, eso ca kho pañcasikhoti vuccati.
Pāṇissarā mudiṅgā ca [mutiṅgā ca (sī. syā. pī.], murajālambarāni ca;
Suttamenaṃ pabodhenti, paṭibuddho ca nandati.
Ye kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti.
Ye kecime suggatimāsamānā [suggatimāsasānā (sī. pī.), suggatāsisamānā (ka.)], dhamme ṭhitā saṃyame saṃvibhāge;
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti.
Tvaṃ nosi ñāti purimāsu jātisu, so maccharī rosako [kosiyo (syā. ka.)] pāpadhammo;
Taveva atthāya idhāgatamhā, mā pāpadhammo nirayaṃ gamittha [appattha (ka. sī. syā. pī.)].
Addhā hi maṃ vo hitakāmā, yaṃ maṃ samanusāsatha;
Sohaṃ tathā karissāmi, sabbaṃ vuttaṃ hitesibhi.
Esāhamajjeva upāramāmi, na cāpihaṃ [na cāpahaṃ (sī. pī.)] kiñci kareyya pāpaṃ;
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, na cāpidatvā udakaṃ pivāmi [udakampahaṃ pibe (sī.)].
Evañca me dadato sabbakālaṃ [kāle (ka.)], bhogā ime vāsava khīyissanti;
Tato ahaṃ pabbajissāmi sakka, hitvāna kāmāni yathodhikānīti.
Kosiyajātakaṃ sattamaṃ.
471. Meṇḍakapañhajātakaṃ (8)
Yesaṃ na kadāci bhūtapubbaṃ, sakhyaṃ [sakkhiṃ (sī. pī.), sakhi (syā.)] sattapadampimasmi loke;
Jātā amittā duve sahāyā, paṭisandhāya caranti kissa hetu.
Yadi me ajja pātarāsakāle, pañhaṃ na sakkuṇeyyātha vattumetaṃ;
Raṭṭhā pabbājayissāmi vo sabbe, na hi mattho duppaññajātikehi.
Mahājanasamāgamamhi ghore, janakolāhalasaṅgamamhi jāte;
Vikkhittamanā anekacittā, pañhaṃ na sakkuṇoma vattumetaṃ.
Ekaggacittāva ekamekā, rahasi gatā atthaṃ nicintayitvā [atthāni cintayitvā (syā. ka.)];
Paviveke sammasitvāna dhīrā, atha vakkhanti janinda etamatthaṃ.
Uggaputta-rājaputtiyānaṃ, urabbhassa maṃsaṃ piyaṃ manāpaṃ;
Na sunakhassa te adenti maṃsaṃ, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.
Cammaṃ vihananti eḷakassa, assapiṭṭhattharassukhassa [assapiṭṭhattharaṇasukhassa (sī.)] hetu;
Na ca te sunakhassa attharanti, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.
Āvellitasiṅgiko hi meṇḍo, na ca sunakhassa visāṇakāni atthi;
Tiṇabhakkho maṃsabhojano ca, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.
Tiṇamāsi palāsamāsi meṇḍo, na ca sunakho tiṇamāsi no palāsaṃ;
Gaṇheyya suṇo sasaṃ biḷāraṃ, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.
Aṭṭhaḍḍhapado catuppadassa, meṇḍo aṭṭhanakho adissamāno;
Chādiyamāharatī ayaṃ imassa, maṃsaṃ āharatī ayaṃ amussa.
Pāsādavaragato videhaseṭṭho, vitihāraṃ aññamaññabhojanānaṃ;
Addakkhi [addasa (syā. ka.)] kira sakkhikaṃ janindo, bubhukkassa puṇṇaṃ mukhassa [bhobhukkhassa ca puṇṇamukhassa (sī.)] cetaṃ.
Lābhā vata me anapparūpā, yassa medisā paṇḍitā kulamhi;
Pañhassa gambhīragataṃ nipuṇamatthaṃ, paṭivijjhanti subhāsitena dhīrā.
Assatarirathañca ekamekaṃ, phītaṃ gāmavarañca ekamekaṃ;
Sabbesaṃ vo dammi paṇḍitānaṃ, paramappatītamano subhāsitenāti.
Meṇḍakapañhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
472. Mahāpadumajātakaṃ (9)
Nādaṭṭhā [nādiṭṭhā (ka. sī. syā. ka.)] parato dosaṃ, aṇuṃ thūlāni sabbaso;
Issaro paṇaye daṇḍaṃ, sāmaṃ appaṭivekkhiya.
Yo ca appaṭivekkhitvā, daṇḍaṃ kubbati khattiyo;
Sakaṇṭakaṃ so gilati, jaccandhova samakkhikaṃ.
Adaṇḍiyaṃ daṇḍayati [daṇḍiyati (syā. pī.)], daṇḍiyañca adaṇḍiyaṃ [adaṇḍiya (niyya), na daṇḍaye (?)];
Andhova visamaṃ maggaṃ, na jānāti samāsamaṃ.
Yo ca etāni ṭhānāni, aṇuṃ thūlāni sabbaso;
Sudiṭṭhamanusāseyya, sa ve voharitu [vohātu (pī.)] marahati.
Nekantamudunā sakkā, ekantatikhiṇena vā;
Attaṃ mahante [mahatte (syā. ka.)] ṭhapetuṃ [ṭhāpetuṃ (sī. syā. pī.)], tasmā ubhayamācare.
Paribhūto mudu hoti, atitikkho ca veravā;
Etañca ubhayaṃ ñatvā, anumajjhaṃ samācare.
Bahumpi ratto bhāseyya, duṭṭhopi bahu bhāsati;
Na itthikāraṇā rāja, puttaṃ ghātetumarahasi.
Sabbova [sabbo ca (ka. sī. pī.)] loko ekato [ekanto (sī. pī.)], itthī ca ayamekikā;
Tenāhaṃ paṭipajjissaṃ, gacchatha pakkhipatheva [pakkhipetha (syā. aṭṭha.)] taṃ.
Anekatāle narake, gambhīre ca suduttare [gambhīre suduruttare (pī. ka.)];
Pātito giriduggasmiṃ, kena tvaṃ tattha nāmari.
Nāgo jātaphaṇo tattha, thāmavā girisānujo;
Paccaggahi maṃ bhogehi, tenāhaṃ tattha nāmariṃ.
Ehi taṃ paṭinessāmi, rājaputta sakaṃ gharaṃ;
Rajjaṃ kārehi [kāresi (sī.)] bhaddante, kiṃ araññe karissasi.
Yathā gilitvā baḷisaṃ, uddhareyya salohitaṃ;
Uddharitvā sukhī assa, evaṃ [sukhaṃ (pī. ka.)] passāmi attanaṃ [attani (pī. ka.), attanā (syā.), evaṃ ahampi puna sotthibhāvappattaṃ gilitabaḷisaṃ purisamiva attānaṃ passāmīti (aṭṭha. saṃvaṇṇanā)].
Kiṃ nu tvaṃ baḷisaṃ brūsi, kiṃ tvaṃ brūsi salohitaṃ;
Kiṃ nu tvaṃ ubbhataṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito.
Kāmāhaṃ baḷisaṃ brūmi, hatthiassaṃ salohitaṃ;
Cattāhaṃ ubbhataṃ brūmi, evaṃ jānāhi khattiya.
Ciñcāmāṇavikā mātā, devadatto ca me pitā;
Ānando paṇḍito nāgo, sāriputto ca devatā;
Rājaputto ahaṃ āsiṃ [ahaṃ tadā rājaputto (sī. syā. pī.)], evaṃ dhāretha jātakanti.
Mahāpadumajātakaṃ navamaṃ.
473. Mittāmittajātakaṃ (10)
Kāni kammāni kubbānaṃ, kathaṃ viññū parakkame;
Amittaṃ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito.
Na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati;
Cakkhūni cassa [cakkhūnissa (syā. ka.)] na dadāti, paṭilomañca vattati.
Amitte tassa bhajati, mitte tassa na sevati;
Vaṇṇakāme nivāreti, akkosante pasaṃsati.
Guyhañca tassa nakkhāti, tassa guyhaṃ na gūhati;
Kammaṃ tassa na vaṇṇeti, paññassa nappasaṃsati.
Abhave nandati tassa, bhave tassa na nandati;
Accheraṃ [acchariyaṃ (sī. syā. pī.)] bhojanaṃ laddhā, tassa nuppajjate sati;
Tato naṃ nānukampati, aho sopi [ahāsopi (ka. sī. syā. ka.)] labheyyito.
Iccete soḷasākārā, amittasmiṃ patiṭṭhitā;
Yehi amittaṃ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito.
Kāni kammāni kubbānaṃ, kathaṃ viññū parakkame;
Mittaṃ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito.
Pavutthaṃ tassa sarati, āgataṃ abhinandati;
Tato kelāyito hoti, vācāya paṭinandati.
Mitte tasseva bhajati, amitte tassa na sevati;
Akkosante nivāreti, vaṇṇakāme pasaṃsati.
Guyhañca tassa akkhāti, tassa guyhañca gūhati;
Kammañca tassa vaṇṇeti, paññaṃ tassa [paññamassa (syā. ka.)] pasaṃsati.
Bhave ca nandati tassa [bhave nandati tassa ca (ka.)], abhave tassa na nandati;
Accheraṃ [acchariyaṃ (sī. syā. pī.)] bhojanaṃ laddhā, tassa uppajjate sati;
Tato naṃ anukampati, aho sopi [pahāsopi (ka. sī. syā. ka.)] labheyyito.
Iccete soḷasākārā, mittasmiṃ suppatiṭṭhitā;
Yehi mittañca jāneyya [mittaṃ sujāneyya (pī. ka.)], disvā sutvā ca paṇḍitoti.
Mittāmittajātakaṃ dasamaṃ.
Dvādasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Lahucitta sasāla kasanti puna, atha kāma dasakhaluṭṭhānavaro;
Atha kaṇha sukosiya meṇḍavaro, padumo puna mittavarena dasāti.
13. Terasakanipāto
474. Ambajātakaṃ (1)
Ahāsi [āhāsi (?)] me ambaphalāni pubbe, aṇūni thūlāni ca brahmacāri;
Teheva mantehi na dāni tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme.
Nakkhattayogaṃ paṭimānayāmi, khaṇaṃ muhuttañca mante na passaṃ [khaṇaṃ muhuttaṃ na maṃ tosayanti (sī. pī.)];
Nakkhattayogañca khaṇañca laddhā, addhāharissambaphalaṃ [athāharissambaphalaṃ (sī. pī.)] pahūtaṃ.
Nakkhattayogaṃ na pure abhāṇi, khaṇaṃ muhuttaṃ na pure asaṃsi;
Sayaṃ harī [athāharī (sī. syā. pī.)] ambaphalaṃ pahūtaṃ, vaṇṇena gandhena rasenupetaṃ.
Mantābhijappena pure hi [pura’ssa (sī. pī.), purepi (syā.)] tuyhaṃ, dumapphalā pātubhavanti brahme;
Svājja na pāresi jappampi mantaṃ [japampi mante (sī. pī.)], ayaṃ so ko nāma tavajja dhammo.
Caṇḍālaputto mama sampadāsi, dhammena mante pakatiñca saṃsi;
Mā cassu me pucchito nāmagottaṃ, guyhittho atthaṃ [mā taṃ (sī. syā. pī.)] vijaheyya manto [vijaheyyumantā (syā.)].
Sohaṃ janindena janamhi puṭṭho, makkhābhibhūto alikaṃ abhāṇiṃ;
‘‘Mantā ime brāhmaṇassā’’ti micchā, pahīnamanto kapaṇo rudāmi.
Eraṇḍā pucimandā vā, atha vā pālibhaddakā;
Madhuṃ madhutthiko vinde, so hi tassa dumuttamo.
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
Yamhā dhammaṃ vijāneyya, so hi tassa naruttamo.
Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, gale gahetvā khalayātha [balayātha (syā.), galayātha (ka.)] jammaṃ;
Yo uttamatthaṃ kasirena laddhaṃ, mānātimānena vināsayittha.
Yathā samaṃ maññamāno pateyya, sobbhaṃ guhaṃ narakaṃ pūtipādaṃ;
Rajjūti vā akkame kaṇhasappaṃ, andho yathā jotimadhiṭṭhaheyya;
Evampi maṃ tvaṃ khalitaṃ sapañña [sapaññā (pī.)], pahīnamantassa punappadāhi [puna sampadāhi (syā.), punappasīda (sī. pī.)].
Dhammena mantaṃ [mante (sī. syā. pī.)] tava sampadāsiṃ, tuvampi dhammena [tvampi dhammeneva (ka.)] pariggahesi;
Pakatimpi te attamano asaṃsiṃ, dhamme ṭhitaṃ taṃ [patiṭṭhaṃ (ka.)] na jaheyya manto.
Yo bāla mantaṃ [balamantaṃ (ka.)] kasirena laddhaṃ, yaṃ dullabhaṃ ajja manussaloke;
Kiñcāpi laddhā jīvituṃ appapañño [kicchā laddhaṃ jīvikaṃ appapañño (sī. syā.), kacchāpi laddhā jīvikaṃ appañña (pī.)], vināsayī alikaṃ bhāsamāno.
Bālassa mūḷhassa akataññuno ca, musā bhaṇantassa asaññatassa;
Mante mayaṃ tādisake na dema, kuto mantā gaccha na mayha ruccasīti.
Ambajātakaṃ paṭhamaṃ.
475. Phandanajātakaṃ (2)
Kuṭhārihattho [kudhārihattho (ka.)] puriso, vanamogayha tiṭṭhasi;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ chetumicchasi.
Isso [iso (sī.), īso (syā. pī.)] vanāni carasi, samāni visamāni ca;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ nemiyā daḷhaṃ.
Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo;
Rukkho ca [rukkhova (sī. pī.)] phandano nāma, taṃ dāruṃ nemiyā daḷhaṃ.
Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso;
Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandanaṃ.
Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare;
So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṃ ṭhito.
Arānaṃ cakkanābhīnaṃ, īsānemirathassa ca;
Sabbassa te kammaniyo, ayaṃ hessati phandano.
Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha;
Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me.
Issassa [imassa (ka. sī. ka.)] upakkhandhamhā [upakhandhamhā (ka. sī. pī. ka.)], ukkacca caturaṅgulaṃ;
Tena nemiṃ pasāresi [pariharesi (sī. pī.)], evaṃ daḷhataraṃ siyā.
Iti phandanarukkhopi, veraṃ appesi tāvade;
Jātānañca ajātānaṃ, issānaṃ dukkhamāvahi.
Iccevaṃ [icceva (sī. pī.)] phandano issaṃ, isso ca pana phandanaṃ;
Aññamaññaṃ vivādena, aññamaññamaghātayuṃ.
Evameva manussānaṃ, vivādo yattha jāyati;
Mayūranaccaṃ naccanti, yathā te issaphandanā.
Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo [bhaddante (ka.)], yāvantettha samāgatā;
Sammodatha mā vivadatha [māvivadittha (sī. syā. pī.)], mā hotha issaphandanā.
Sāmaggimeva [sāmagyameva (syā. ka.)] sikkhetha, buddhehetaṃ pasaṃsitaṃ;
Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsatīti.
Phandanajātakaṃ dutiyaṃ.
476. Javanahaṃsajātakaṃ (3)
Idheva haṃsa nipata, piyaṃ me tava dassanaṃ;
Issarosi anuppatto, yamidhatthi pavedaya.
Savanena ekassa piyā bhavanti, disvā panekassa viyeti [vineti (syā.), viheti (pī.), vigeti (ka. aṭṭha.)] chando;
Disvā ca sutvā ca piyā bhavanti, kaccinnu me pīyasi [piyyasi (sī. pī.)] dassanena.
Savanena piyo mesi, bhiyyo cāgamma dassanaṃ;
Evaṃ piyadassano me [evaṃ piyadassano samāno (sī. syā. pī.)], vasa haṃsa mamantike [mama santike (sī. syā. pī.)].
Vaseyyāma tavāgāre, niccaṃ sakkatapūjitā;
Matto ca ekadā vajje [vajjā (sī. pī.)], ‘‘haṃsarājaṃ pacantu me’’.
Dhiratthu taṃ majjapānaṃ, yaṃ me piyataraṃ tayā;
Na cāpi majjaṃ pissāmi [pivissāmi (syā.), pāyāmi (sī. pī.)], yāva me vacchasī ghare.
Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca [sakuntānañca (sī. syā. pī.)] vassitaṃ;
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
Yasmiṃ mano nivisati, avidūre sahāpi so;
Santikepi hi so dūre, yasmiṃ nāvisate [yasmā vivasate (sī. syā. pī.)] mano.
Antopi so hoti pasannacitto, pāraṃ samuddassa pasannacitto;
Antopi so hoti paduṭṭhacitto, pāraṃ samuddassa paduṭṭhacitto.
Saṃvasantā vivasanti, ye disā te rathesabha;
Ārā santo saṃvasanti, manasā raṭṭhavaḍḍhana.
Aticiraṃ nivāsena, piyo bhavati appiyo;
Āmanta kho taṃ gacchāma [gacchāmi (syā.)], purā te homa appiyā [homi appiyo (syā.)].
Evaṃ ce yācamānānaṃ, añjaliṃ nāvabujjhasi;
Paricārakānaṃ sataṃ [santānaṃ (sī. syā.), sattānaṃ (pī.)], vacanaṃ na karosi no;
Evaṃ taṃ abhiyācāma, puna kayirāsi pariyāyaṃ.
Evaṃ ce no viharataṃ, antarāyo na hessati;
Tuyhañcāpi [vāpi (syā. pī. ka.)] mahārāja, mayhañca [vā (bahūsu)] raṭṭhavaḍḍhana;
Appeva nāma passemu [passema (sī. syā. pī.)], ahoratānamaccayeti.
Javanahaṃsajātakaṃ tatiyaṃ.
477. Cūḷanāradajātakaṃ (4)
Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṃ;
Aggīpi te na hāpito [hāsito (sī. syā.)], kiṃ nu mandova jhāyasi.
Na ussahe vane vatthuṃ, kassapāmantayāmi taṃ;
Dukkho vāso araññasmiṃ, raṭṭhaṃ icchāmi gantave.
Yathā ahaṃ ito gantvā, yasmiṃ janapade vasaṃ;
Ācāraṃ brahme [brahmaṃ (ka.)] sikkheyyaṃ, taṃ dhammaṃ anusāsa maṃ.
Sace araññaṃ hitvāna, vanamūlaphalāni ca;
Raṭṭhe rocayase vāsaṃ, taṃ dhammaṃ nisāmehi me.
Visaṃ mā paṭisevittho [paṭisevittha (syā. ka.)], papātaṃ parivajjaya;
Paṅke ca mā visīdittho [paṅko ca mā visiyittho (ka.)], yatto cāsīvise care.
Kiṃ nu visaṃ papāto vā, paṅko vā brahmacārinaṃ;
Kaṃ tvaṃ āsīvisaṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito;
Āsavo tāta lokasmiṃ, surā nāma pavuccati;
Manuñño [manuññā (sī. syā. pī.)] surabhī vaggu, sādu [madhu (sī. syā.)] khuddarasūpamo [rasūpamā (sī. syā. pī.)];
Visaṃ tadāhu ariyā se, brahmacariyassa nārada.
Itthiyo tāta lokasmiṃ, pamattaṃ pamathenti tā;
Haranti yuvino cittaṃ, tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto;
Papāto eso akkhāto, brahmacariyassa nārada.
Lābho siloko sakkāro, pūjā parakulesu ca;
Paṅko eso ca [esova (sī. syā. pī.)] akkhāto, brahmacariyassa nārada.
Sasatthā [mahantā (syā. ka.)] tāta rājāno, āvasanti mahiṃ imaṃ;
Te tādise manussinde, mahante tāta nārada.
Issarānaṃ adhipatīnaṃ, na tesaṃ pādato care;
Āsīvisoti [āsīviso so (sī. pī.)] akkhāto, brahmacariyassa nārada.
Bhattattho bhattakāle ca [yaṃ (sī. pī.)], yaṃ gehamupasaṅkame;
Yadettha kusalaṃ jaññā, tattha ghāsesanaṃ care.
Pavisitvā parakulaṃ, pānatthaṃ [pānattho (syā. pī.)] bhojanāya vā;
Mitaṃ khāde mitaṃ bhuñje, na ca rūpe manaṃ kare.
Goṭṭhaṃ majjaṃ kirāṭañca [kirāsañca (sī. syā.), kirāsaṃ vā (pī.)], sabhā nikiraṇāni ca;
Ārakā parivajjehi, yānīva visamaṃ pathanti.
Cūḷanāradajātakaṃ catutthaṃ.
478. Dūtajātakaṃ (5)
Dūte te brahme [dūte brāhmaṇa (ka.)] pāhesiṃ, gaṅgātīrasmi jhāyato;
Tesaṃ puṭṭho na byākāsi, dukkhaṃ guyhamataṃ [guyhaṃ mataṃ (sī.), tuyhaṃ mataṃ (syā. ka.)] nu te.
Sace te dukkhamuppajje, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana;
Mā kho naṃ tassa akkhāhi, yo taṃ dukkhā na mocaye.
Yo tassa [yo ca tathā (pī.)] dukkhajātassa, ekaṅgamapi bhāgaso [ekantamapi bhāsato (sī. pī.)];
Vippamoceyya dhammena, kāmaṃ tassa pavedaya [pavedaye (sī.)].
Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
Yo attano dukkhamanānupuṭṭho, pavedaye jantu akālarūpe;
Ānandino tassa bhavantimittā [bhavanta’mittā (sī. pī.)], hitesino tassa dukhī bhavanti.
Kālañca ñatvāna tathāvidhassa, medhāvīnaṃ ekamanaṃ viditvā;
Akkheyya tibbāni [tippāni (sī. syā. pī.)] parassa dhīro, saṇhaṃ giraṃ atthavatiṃ pamuñce.
Sace ca jaññā avisayhamattano, na te hi mayhaṃ [nāyaṃ nīti mayha (sī. pī.)] sukhāgamāya;
Ekova tibbāni saheyya dhīro, saccaṃ hirottappamapekkhamāno.
Ahaṃ raṭṭhāni vicaranto, nigame rājadhāniyo;
Bhikkhamāno mahārāja, ācariyassa dhanatthiko.
Gahapatī rājapurise, mahāsāle ca brāhmaṇe;
Alatthaṃ satta nikkhāni, suvaṇṇassa janādhipa;
Te me naṭṭhā mahārāja, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ.
Purisā te mahārāja, manasānuvicintitā;
Nālaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tesaṃ na byāhariṃ.
Tvañca kho me mahārāja, manasānuvicintito;
Alaṃ dukkhā pamocetuṃ, tasmā tuyhaṃ pavedayiṃ.
Tassādāsi pasannatto, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Jātarūpamaye nikkhe, suvaṇṇassa catuddasāti.
Dūtajātakaṃ pañcamaṃ.
479. Kāliṅgabodhijātakaṃ (6)
Rājā kāliṅgo cakkavatti, dhammena pathavimanusāsaṃ [manusāsi (syā. ka.)];
Agamā [agamāsi (syā. ka.)] bodhisamīpaṃ, nāgena mahānubhāvena.
Kāliṅgo bhāradvājo ca, rājānaṃ kāliṅgaṃ samaṇakolaññaṃ;
Cakkaṃ vattayato pariggahetvā [pariṇetvā (pī.)], pañjalī idamavoca.
Paccoroha mahārāja, bhūmibhāgo yathā samaṇuggato [samanugīto (sī. syā. pī.)];
Idha anadhivarā buddhā, abhisambuddhā virocanti.
Padakkhiṇato āvaṭṭā, tiṇalatā asmiṃ bhūmibhāgasmiṃ;
Pathaviyā nābhiyaṃ [puthuviyā ayaṃ (sī.), paṭhaviyā ayaṃ (syā.), puthaviyā’yaṃ (pī.)] maṇḍo, iti no sutaṃ mante mahārāja [sutaṃ mahārāja (sī. syā. pī.)].
Sāgarapariyantāya, mediniyā sabbabhūtadharaṇiyā;
Pathaviyā ayaṃ maṇḍo, orohitvā namo karohi.
Ye te bhavanti nāgā ca, abhijātā ca kuñjarā;
Ettāvatā padesaṃ te, nāgā neva mupayanti.
Abhijāto nāgo [abhijāto te nāgo (sī. pī. aṭṭha.)] kāmaṃ, pesehi kuñjaraṃ dantiṃ;
Ettāvatā padeso [padeso ca (syā. ka.)], sakkā [na sakkā (syā.)] nāgena mupagantuṃ.
Taṃ sutvā rājā kāliṅgo, veyyañjanikavaco nisāmetvā;
Sampesesi nāgaṃ ñassāma, mayaṃ yathimassidaṃ [yathā idaṃ (sī. syā. pī.)] vacanaṃ.
Sampesito ca raññā, nāgo koñcova abhinaditvāna;
Paṭisakkitvā [paṭiosakkitvā (ka.)] nisīdi, garuṃva bhāraṃ asahamāno.
Kāliṅgabhāradvājo, nāgaṃ khīṇāyukaṃ viditvāna;
Rājānaṃ kāliṅgaṃ, taramāno ajjhabhāsittha;
Aññaṃ saṅkama nāgaṃ, nāgo khīṇāyuko mahārāja.
Taṃ sutvā kāliṅgo, taramāno saṅkamī nāgaṃ;
Saṅkanteva raññe, nāgo tattheva pati [patito (ka.)] bhumyā;
Veyyañjanikavaco, yathā tathā ahu nāgo.
Kāliṅgo rājā kāliṅgaṃ, brāhmaṇaṃ etadavoca;
Tvameva asi sambuddho, sabbaññū sabbadassāvī.
Taṃ anadhivāsento kāliṅgaṃ [kāliṅgo (sī. syā. pī.)], brāhmaṇo idamavoca;
Veyyañjanikā hi mayaṃ, buddhā sabbaññuno mahārāja.
Sabbaññū sabbavidū ca, buddhā na lakkhaṇena jānanti;
Āgamabalasā [āgamapurisā (pī.)] hi mayaṃ, buddhā sabbaṃ pajānanti.
Mahayitvā sambodhiṃ [mahāyitvāna sambodhiṃ (sī. pī.), pahaṃsitvāna sambodhiṃ (syā.), mamāyitvāna taṃ bodhiṃ (ka.)], nānāturiyehi vajjamānehi;
Mālāvilepanaṃ abhiharitvā [mālāgandhavilepanaṃ āharitvā (sī. pī.); pākāraparikkhepaṃ kāresi; atha rājā pāyāsi (sī. syā. pī.)] atha rājā manupāyāsi [pākāraparikkhepaṃ kāresi; atha rājā pāyāsi (sī. syā. pī.)].
Saṭṭhi vāhasahassāni, pupphānaṃ sannipātayi;
Pūjesi rājā kāliṅgo, bodhimaṇḍamanuttaranti [varuttameti (sī.)].
Kāliṅgabodhijātakaṃ chaṭṭhaṃ.
480. Akittijātakaṃ (7)
Akittiṃ [akattiṃ (ka.)] disvā sammantaṃ, sakko bhūtapatī bravi;
Kiṃ patthayaṃ mahābrahme, eko sammasi ghammani.
Dukkho punabbhavo sakka, sarīrassa ca bhedanaṃ;
Sammohamaraṇaṃ dukkhaṃ, tasmā sammāmi vāsava.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Yena putte ca dāre ca, dhanadhaññaṃ piyāni ca;
Laddhā narā na [laddhā naññāni (ka.)] tappanti, so lobho na mayī vase.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Khettaṃ vatthuṃ hiraññañca, gavassaṃ dāsaporisaṃ;
Yena jātena jīyanti, so doso na mayī vase.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Bālaṃ na passe na suṇe, na ca bālena saṃvase;
Bālenallāpa [bālenā’lāpa (?)] sallāpaṃ, na kare na ca rocaye.
Kiṃ nu te akaraṃ bālo, vada kassapa kāraṇaṃ;
Kena kassapa bālassa, dassanaṃ nābhikaṅkhasi.
Anayaṃ nayati dummedho, adhurāyaṃ niyuñjati;
Dunnayo seyyaso hoti, sammā vutto pakuppati;
Vinayaṃ so na jānāti, sādhu tassa adassanaṃ.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena saha saṃvase;
Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
Kiṃ nu te akaraṃ dhīro, vada kassapa kāraṇaṃ;
Kena kassapa dhīrassa, dassanaṃ abhikaṅkhasi.
Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;
Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Tato ratyā vivasāne [vivasane (sī. syā. pī.)], sūriyuggamanaṃ [suriyassuggamanaṃ (sī. syā. pī.)] pati;
Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.
Dadato me [dadato ca me (pī.)] na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;
Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakka varaṃ vare.
Etasmiṃ te sulapite, patirūpe subhāsite;
Varaṃ kassapa te dammi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Varaṃ ce me ado sakka, sabbabhūtānamissara;
Na maṃ puna upeyyāsi, etaṃ sakka varaṃ vare.
Bahūhi vatacariyāhi [vattacariyāhi (sī. syā. ka.)], narā ca atha nāriyo;
Dassanaṃ abhikaṅkhanti, kiṃ nu me dassane bhayaṃ.
Taṃ tādisaṃ devavaṇṇaṃ [devavaṇṇiṃ (pī.)], sabbakāmasamiddhinaṃ;
Disvā tapo pamajjeyya [disvā tapo pamajjeyyaṃ (sī. syā. pī.), disvānahaṃ pamajjeyyaṃ (cariyāpiṭakaṭṭhakathā)], etaṃ te dassane bhayanti.
Akittijātakaṃ sattamaṃ.
481. Takkāriyajātakaṃ (8)
Ahameva dubbhāsitaṃ bhāsi bālo, bhekovaraññe ahimavhāyamāno [mavhayāno (sī. pī.)];
Takkāriye sobbhamimaṃ [sobbhamhi ahaṃ (ka.)] patāmi, na kireva sādhu ativelabhāṇī [sādhūtyativelabhāṇī (ka.)].
Pappoti macco ativelabhāṇī, bandhaṃ vadhaṃ sokapariddavañca;
Attānameva garahāsi ettha, ācera yaṃ taṃ nikhaṇanti sobbhe.
Kimevahaṃ tuṇḍilamanupucchiṃ, kareyya saṃ [kareyyāsaṃ (syā.), kareyya sa (ka.), bhareyya saṃ (?)] bhātaraṃ kāḷikāyaṃ [kāḷikāya (syā. ka.)];
Naggovahaṃ [naggoca’haṃ (?)] vatthayugañca jīno, ayampi attho bahutādisova.
Yo yujjhamānānamayujjhamāno [yujjhamānena ayujjhamāno (ka.)], meṇḍantaraṃ accupatī kuliṅgo;
So piṃsito meṇḍasirehi tattha, ayampi attho bahutādisova.
Caturo janā potthakamaggahesuṃ, ekañca posaṃ anurakkhamānā;
Sabbeva te bhinnasirā sayiṃsu, ayampi attho bahutādisova.
Ajā yathā veḷugumbasmiṃ baddhā [bandhaṃ (syā. ka.)], avakkhipantī asimajjhagacchi;
Teneva tassā galakāvakantaṃ [galayā vikantuṃ (ka.), galakaṃ vikantā (syā.)], ayampi attho bahutādisova.
Ime na devā na gandhabbaputtā, migā ime atthavasaṃ gatā me [atthavasābhatā ime (sī. syā. pī.)];
Ekañca naṃ sāyamāse pacantu, ekaṃ punappātarāse [ekañca naṃ pātarāse (ka. sī. pī.)] pacantu.
Sataṃ sahassāni dubhāsitāni, kalampi nāgghanti subhāsitassa;
Dubbhāsitaṃ saṅkamāno kileso [kilissati (?)], tasmā tuṇhī kimpurisā [kiṃpuriso (sī. syā.)] na bālyā.
Yā mesā byāhāsi [byākāsi (sī. syā. pī.)] pamuñcathetaṃ, giriñca naṃ [giriṃ varaṃ (ka.)] himavantaṃ nayantu;
Imañca kho dentu mahānasāya, pātova naṃ pātarāse pacantu.
Pajjunnanāthā pasavo, pasunāthā ayaṃ pajā;
Tvaṃ nāthosi [tvaṃ-nātho’smi (sī. syā. pī.)] mahārāja, nāthohaṃ bhariyāya me [amha-nāthā mama bhariyā (ka. sī. syā.)];
Dvinnamaññataraṃ ñatvā, mutto gaccheyya pabbataṃ.
Na ve nindā suparivajjayetha [suparivajjayātha (syā.)], nānā janā sevitabbā janinda;
Yeneva eko labhate pasaṃsaṃ, teneva añño labhate ninditāraṃ.
Sabbo loko paricitto aticitto [paracittena aticitto (sī. syā.), paracittena acitto (sī. aṭṭha.)], sabbo loko cittavā samhi citte;
Paccekacittā puthu sabbasattā, kassīdha cittassa vase na vatte.
Tuṇhī ahū kimpuriso sabhariyo [abhāṇī (ka.)], yo dāni byāhāsi bhayassa bhīto;
So dāni mutto sukhito arogo, vācākirevattavatī narānanti.
Takkāriyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
482. Rurumigarājajātakaṃ (9)
Tassa [kassa (sī. pī.)] gāmavaraṃ dammi, nāriyo ca alaṅkatā;
Yo [ko (sī. syā. pī.)] metaṃ migamakkhāti [makkhāsi (syā. ka.)], migānaṃ migamuttamaṃ.
Mayhaṃ gāmavaraṃ dehi, nāriyo ca alaṅkatā;
Ahaṃ te migamakkhissaṃ, migānaṃ migamuttamaṃ.
Etasmiṃ vanasaṇḍasmiṃ, ambā sālā ca pupphitā;
Indagopakasañchannā, ettheso tiṭṭhate migo.
Dhanuṃ advejjhaṃ [adejjhaṃ (sī. pī.), sarajjaṃ (ka.)] katvāna, usuṃ sannayhupāgami [sandhāyupāgami (sī. pī.)];
Migo ca disvā rājānaṃ, dūrato ajjhabhāsatha.
Āgamehi mahārāja, mā maṃ vijjhi rathesabha;
Ko nu te idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo.
Esa pāpacaro poso, samma tiṭṭhati ārakā;
Soyaṃ [so hi (sī. syā. pī.)] me idamakkhāsi, ettheso tiṭṭhate migo.
Saccaṃ kireva māhaṃsu, narā ekacciyā idha;
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacci yo naro.
Kiṃ nu ruru garahasi migānaṃ, kiṃ pakkhīnaṃ kiṃ pana mānusānaṃ;
Bhayañhi maṃ vindatinapparūpaṃ, sutvāna taṃ mānusiṃ bhāsamānaṃ.
Yamuddhariṃ vāhane vuyhamānaṃ, mahodake salile sīghasote;
Tatonidānaṃ bhayamāgataṃ mama, dukkho have rāja asabbhi saṅgamo.
Sohaṃ catuppattamimaṃ vihaṅgamaṃ, tanucchidaṃ hadaye ossajāmi;
Hanāmi taṃ mittadubbhiṃ akiccakāriṃ [hanāmi mittaddu’makiccakāriṃ (sī. pī.)], yo tādisaṃ kammakataṃ na jāne.
Dhīrassa bālassa have janinda, santo vadhaṃ nappasaṃsanti jātu;
Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dehi;
Ahañca te kāmakaro bhavāmi.
Addhā ruru aññataro sataṃ so [sataṃ’se (sī.)], yo dubbhato [dubbhino (syā.), dūbhato (pī.)] mānusassa na dubbhi;
Kāmaṃ gharaṃ gacchatu pāpadhammo, yañcassa bhaṭṭhaṃ tadetassa dammi;
Ahañca te kāmacāraṃ dadāmi.
Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañcavassitaṃ;
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato.
Api ce maññatī poso, ñāti mitto sakhāti vā;
Yo pubbe sumano hutvā, pacchā sampajjate diso.
Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Migā sassāni khādanti, taṃ devo paṭisedhatu.
Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañcāpi vinassatu;
Na tvevāhaṃ ruruṃ dubbhe, datvā abhayadakkhiṇaṃ.
Mā me janapado āsi [mā maṃ janapado ahu (syā.)], raṭṭhañcāpi vinassatu;
Na tvevāhaṃ [na tveva (ka. sī. ka.)] migarājassa, varaṃ datvā musā bhaṇeti.
Rurumigarājajātakaṃ navamaṃ.
483. Sarabhamigajātakaṃ (10)
Āsīsetheva [āsiṃsetheva (sī. syā. pī.)] puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya;
Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccamupabbajanti [maccumupabbajanti (ka. sī. pī.), maccumupapajjanti (syā. ka.) ettha ‘‘avitakkitāpi phasso maccaṃ janaṃ upagacchantī’’ti attho].
Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;
Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā.
Sarabhaṃ giriduggasmiṃ, yaṃ tvaṃ anusarī pure;
Alīnacittassa tuvaṃ, vikkantamanujīvasi [tava, vikkantaṃ jīvitaṃ labhi (ka.)].
Yo taṃ viduggā narakā samuddhari, silāya yoggaṃ sarabho karitvā;
Dukkhūpanītaṃ maccumukhā pamocayi, alīnacittaṃ taṃ migaṃ [tameva (syā. ka.)] vadesi.
Kiṃ tvaṃ nu [tuvannu (sī. pī.)] tattheva tadā ahosi, udāhu te koci naṃ [taṃ (ka.)] etadakkhā;
Vivaṭṭacchaddo nusi sabbadassī, ñāṇaṃ nu te brāhmaṇa bhiṃsarūpaṃ.
Na cevahaṃ tattha tadā ahosiṃ, na cāpi me koci naṃ [taṃ (ka.)] etadakkhā;
Gāthāpadānañca subhāsitānaṃ, atthaṃ tadānenti janinda dhīrā.
Ādāya pattiṃ [pattaṃ (syā.), paṭṭiṃ (ka.)] paraviriyaghātiṃ, cāpe saraṃ kiṃ vicikicchase tuvaṃ;
Nunno [nuṇṇo (ka. sī. syā.), tuṇṇo (ka.)] saro sarabhaṃ hantu khippaṃ, annañhi etaṃ varapañña rañño.
Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, annaṃ migo brāhmaṇa khattiyassa;
Pubbe katañca [pubbe ca kataṃ (ka.)] apacāyamāno, tasmā migaṃ sarabhaṃ no hanāmi.
Neso migo mahārāja, asureso disampati;
Etaṃ hantvā manussinda, bhavassu amarādhipo.
Sace ca rājā [rāja (sī. syā. pī.)] vicikicchase tuvaṃ, hantuṃ migaṃ sarabhaṃ sahāyakaṃ [sahāyakaṃ me (sī. pī.)];
Saputtadāro naravīraseṭṭha [naraviriyaseṭṭha (sī. pī.)], gantvā [gantā (sī. pī. aṭṭha.)] tuvaṃ vetaraṇiṃ yamassa.
Kāmaṃ ahaṃ jānapadā ca sabbe, puttā ca dārā ca sahāyasaṅghā;
Gacchemu taṃ vetaraṇiṃ yamassa, na tveva hañño mama pāṇado yo [pāṇada’ssa (sī. syā. pī.)].
Ayaṃ migo kicchagatassa mayhaṃ, ekassa kattā vivanasmi ghore;
Taṃ tādisaṃ pubbakiccaṃ saranto, jānaṃ mahābrahme kathaṃ haneyyaṃ.
Mittābhirādhī cirameva jīva, rajjaṃ imaṃ dhammaguṇe [rajjampimaṃ cassa gaṇe (ka.)] pasāsa;
Nārīgaṇehi paricāriyanto, modassu raṭṭhe tidiveva vāsavo.
Akkodhano niccapasannacitto, sabbātithī yācayogo bhavitvā [pāhunake karitvā (syā.), yācayogo viditvā (ka.)];
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, anindito saggamupehi ṭhānanti.
Sarabhamigajātakaṃ dasamaṃ.
Terasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Tassuddānaṃ –
Varaamba kuṭhāri sahaṃsavaro, atharaññasmiṃ dūtakapañcamako;
Atha bodhi akitti sutakkarinā, atha rurumigenaparo sarabhoti.
14. Pakiṇṇakanipāto
484. Sālikedārajātakaṃ (1)
Sampannaṃ sālikedāraṃ, suvā bhuñjanti kosiya;
Paṭivedemi te brahme, na ne [te (sī. syā.), naṃ (sī. syā. pī. aṭṭha.), taṃ (ka. aṭṭha.)] vāretumussahe.
Eko ca tattha sakuṇo, yo nesaṃ [tesaṃ (sī. aṭṭha.)] sabbasundaro;
Bhutvā sāliṃ yathākāmaṃ, tuṇḍenādāya gacchati.
Oḍḍentu [ujjhuntu (syā. ka.) aṅguttaranikāye passitabbaṃ] vāḷapāsāni, yathā vajjhetha so dijo;
Jīvañca naṃ gahetvāna, ānayehi [ānayetha (sī. pī.)] mamantike.
Ete bhutvā pivitvā ca [bhutvā ca pitvā ca (pī.)], pakkamanti vihaṅgamā;
Eko baddhosmi pāsena, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.
Udaraṃ nūna aññesaṃ, suva accodaraṃ tava;
Bhutvā sāliṃ yathākāmaṃ, tuṇḍenādāya gacchasi.
Koṭṭhaṃ nu tattha pūresi, suva veraṃ nu te mayā;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kuhiṃ sāliṃ nidāhasi [nidhīyasi (pī.)].
Na me veraṃ tayā saddhiṃ, koṭṭho mayhaṃ na vijjati;
Iṇaṃ muñcāmiṇaṃ dammi, sampatto koṭasimbaliṃ;
Nidhimpi tattha nidahāmi, evaṃ jānāhi kosiya.
Kīdisaṃ te iṇadānaṃ, iṇamokkho ca kīdiso;
Nidhinidhānamakkhāhi, atha pāsā pamokkhasi.
Ajātapakkhā taruṇā, puttakā mayha kosiya;
Te maṃ bhatā bharissanti, tasmā tesaṃ iṇaṃ dade.
Mātā pitā ca me vuddhā, jiṇṇakā gatayobbanā;
Tesaṃ tuṇḍena hātūna, muñce pubbakataṃ [pubbe kataṃ (sī.)] iṇaṃ.
Aññepi tattha sakuṇā, khīṇapakkhā sudubbalā;
Tesaṃ puññatthiko dammi, taṃ nidhiṃ āhu paṇḍitā.
Īdisaṃ [edisaṃ (sī. pī.)] me iṇadānaṃ, iṇamokkho ca īdiso;
Nidhinidhānamakkhāmi [nidhiṃ nidhānaṃ akkhātaṃ (sī. pī.)], evaṃ jānāhi kosiya.
Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;
Ekaccesu manussesu, ayaṃ dhammo na vijjati.
Bhuñja sāliṃ yathākāmaṃ, saha sabbehi ñātibhi;
Punāpi suva passemu, piyaṃ me tava dassanaṃ.
Bhuttañca pītañca tavassamamhi [tavassabyamhi (ka.)], rattiñca [ratī ca (sī. pī.)] no kosiya te sakāse;
Nikkhittadaṇḍesu dadāhi dānaṃ, jiṇṇe ca mātāpitaro bharassu.
Lakkhī vata me udapādi ajja, yo addasāsiṃ pavaraṃ [yohaṃ adassaṃ paramaṃ (syā. ka.)] dijānaṃ;
Suvassa sutvāna subhāsitāni, kāhāmi puññāni anappakāni.
So kosiyo attamano udaggo, annañca pānañcabhisaṅkharitvā [annañca pānaṃ abhisaṃharitvā (ka.)];
Annena pānena pasannacitto, santappayi samaṇabrāhmaṇe cāti.
Sālikedārajātakaṃ [kedārajātakaṃ (ka.)] paṭhamaṃ.
485. Candakinnarījātakaṃ (2)
Upanīyatidaṃ maññe, cande [lohitamadena majjāmi; vijahāmi jīvitaṃ pāṇā, (sī. pī. aṭṭha.)] lohitamaddane;
Ajja jahāmi jīvitaṃ, pāṇā [lohitamadena majjāmi; vijahāmi jīvitaṃ pāṇā, (sī. pī. aṭṭha.)] me cande nirujjhanti.
Osīdi [osadhi (sī. syā. pī.), osaṭṭhi (ka.), osati (abhinavaṭīkā), osīdati (?)] me dukkhaṃ [dukkhaṃ me (sī. pī.)] hadayaṃ, me ḍayhate nitammāmi;
Tava candiyā socantiyā, na naṃ aññehi sokehi.
Tiṇamiva vanamiva milāyāmi [milayāmi (sī.), miyyāmi (sī. pī. aṭṭha.)], nadī aparipuṇṇāva [aparipuṇṇiyāva (sī. pī.)] sussāmi;
Tava candiyā socantiyā, na naṃ aññehi sokehi.
Vassamiva sare pāde [vassaṃva sare pāde (sī.), vassaṃva sare pabbatapāde (pī.)], imāni assūni vattare mayhaṃ;
Tava candiyā socantiyā, na naṃ aññehi sokehi.
Pāpo khosi [pāposi kho (sī.), pāpo kho (syā. pī.)] rājaputta, yo me icchitaṃ [icchita (sī. syā. pī.)] patiṃ varākiyā;
Vijjhasi vanamūlasmiṃ, soyaṃ viddho chamā seti.
Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu rājaputta tava mātā;
Yo mayhaṃ hadayasoko, kimpurisaṃ avekkhamānāya.
Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu rājaputta tava jāyā;
Yo mayhaṃ hadayasoko, kimpurisaṃ avekkhamānāya.
Mā ca puttaṃ [putte (sī. pī.)] mā ca patiṃ, addakkhi rājaputta tava mātā;
Yo kimpurisaṃ avadhi, adūsakaṃ mayha kāmā hi [mayhaṃ kāmā (ka.)].
Mā ca puttaṃ mā ca patiṃ, addakkhi rājaputta tava jāyā;
Yo kimpurisaṃ avadhi, adūsakaṃ mayha kāmā hi.
Mā tvaṃ cande rodi, mā soci vanatimiramattakkhi;
Mama tvaṃ hehisi bhariyā, rājakule pūjitā nārībhi [nārī (sī. pī.)].
Api nūnahaṃ marissaṃ, nāhaṃ [na ca panāhaṃ (sī. pī.)] rājaputta tava hessaṃ;
Yo kimpurisaṃ avadhi, adūsakaṃ mayha kāmā hi.
Api bhīruke api jīvitukāmike, kimpurisi gaccha himavantaṃ;
Tālīsatagarabhojanā, aññe [tālissatagarabhojane, araññe (sī. pī.)] taṃ migā ramissanti.
Te pabbatā tā ca kandarā, [tā ca giriguhāyo (sī. syā. pī.)] tā ca giriguhāyo tatheva tiṭṭhanti [tā ca giriguhāyo (sī. syā. pī.)];
Tattheva [tattha (sī. syā. pī.)] taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Te paṇṇasanthatā ramaṇīyā, vāḷamigehi anuciṇṇā;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ [kāsaṃ (sī. syā. pī.)].
Te pupphasanthatā ramaṇīyā, vāḷamigehi anuciṇṇā;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Acchā savanti girivana [girivara (sī. pī.)] nadiyo, kusumābhikiṇṇasotāyo;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Nīlāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni [dassaneyyāni (sī. pī.)];
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Pītāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Tambāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Tuṅgāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Setāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Citrāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Yakkhagaṇasevite gandhamādane, osadhebhi sañchanne;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Kimpurisasevite gandhamādane, osadhebhi sañchanne;
Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.
Vande te ayirabrahme [ayyire brahme (ka.)], yo me icchitaṃ patiṃ varākiyā;
Amatena abhisiñci, samāgatāsmi piyatamena.
Vicarāma dāni girivana [girivara (sī. pī.)] nadiyo, kusumābhikiṇṇasotāyo;
Nānādumavasanāyo [sevanāyo (pī.)], piyaṃvadā aññamaññassāti.
Candakinnarījātakaṃ [candakinnarajātakaṃ (sī. syā. pī.)] dutiyaṃ.
486. Mahāukkusajātakaṃ (3)
Ukkā cilācā [milācā (sī. syā. pī.)] bandhanti dīpe [bandhanti luddā, dīpe (ka.)], pajā mamaṃ khādituṃ patthayanti;
Mittaṃ sahāyañca vadehi senaka, ācikkha ñātibyasanaṃ dijānaṃ.
Dijo dijānaṃ pavarosi pakkhima [pakkhi (sī. pī.), pakkhi ca (syā.)], ukkusarāja saraṇaṃ taṃ upema [upemi (sī. syā. pī.)];
Pajā mamaṃ khādituṃ patthayanti, luddā cilācā [milācā (sī. syā. pī.)] bhava me sukhāya.
Mittaṃ sahāyañca karonti paṇḍitā, kāle akāle sukhamesamānā [māsayānā (pī.)];
Karomi te senaka etamatthaṃ, ariyo hi ariyassa karoti kiccaṃ.
Yaṃ hoti kiccaṃ anukampakena, ariyassa ariyena kataṃ tayīdaṃ [tava yidaṃ (sī. pī.)];
Attānurakkhī bhava mā adayhi [aḍayha (sī. pī.)], lacchāma putte tayi jīvamāne.
Taveva [tameva (syā. ka.)] rakkhāvaraṇaṃ karonto, sarīrabhedāpi na santasāmi;
Karonti heke [hete (ka. sī. syā. pī.)] sakhīnaṃ sakhāro, pāṇaṃ cajantā [cajanti (sī. pī.)] satamesa [satānesa (pī.)] dhammo.
Sudukkaraṃ kammamakāsi [makā (sī. pī.)], aṇḍajāyaṃ vihaṅgamo;
Atthāya kuraro putte, aḍḍharatte anāgate.
Cutāpi heke [eke (sī. pī.)] khalitā sakammunā, mittānukampāya patiṭṭhahanti;
Puttā mamaṭṭā gatimāgatosmi, atthaṃ caretho [caretha (sī. syā. pī.)] mama vāricara [vārichanna (sī. pī.)].
Dhanena dhaññena ca attanā ca, mittaṃ sahāyañca karonti paṇḍitā;
Karomi te senaka etamatthaṃ, ariyo hi ariyassa karoti kiccaṃ.
Appossukko tāta tuvaṃ nisīda, putto pitu carati atthacariyaṃ;
Ahaṃ carissāmi tavetamatthaṃ, senassa putte paritāyamāno.
Addhā hi tāta satamesa dhammo, putto pitu yaṃ care [pitunaṃ care (ka.), pitu yañcaretha (sī. pī.)] atthacariyaṃ;
Appeva maṃ disvāna pavaḍḍhakāyaṃ, senassa puttā na viheṭhayeyyuṃ.
Pasū manussā migavīraseṭṭha [migaviriyaseṭṭha (sī. pī.)], bhayaṭṭitā [bhayadditā (sī. pī.)] seṭṭhamupabbajanti;
Puttā mamaṭṭā gatimāgatosmi, tvaṃ nosi rājā bhava me sukhāya.
Karomi te senaka etamatthaṃ, āyāmi te taṃ disataṃ vadhāya;
Kathañhi viññū pahu sampajāno, na vāyame attajanassa guttiyā.
Mittañca kayirātha suhadayañca [suhaddayañca (sī.), sakhāgharañca (pī.)], ayirañca kayirātha sukhāgamāya;
Nivatthakocova [kojova (sī. pī.)] sarebhihantvā, modāma puttehi samaṅgibhūtā.
Sakamittassa kammena, sahāyassāpalāyino;
Kūjantamupakūjanti, lomasā hadayaṅgamaṃ.
Mittaṃ sahāyaṃ adhigamma paṇḍito, so bhuñjatī putta pasuṃ dhanaṃ vā;
Ahañca puttā ca patī ca mayhaṃ, mittānukampāya samaṅgibhūtā.
Rājavatā sūravatā ca attho, sampannasakhissa bhavanti hete;
So mittavā yasavā uggatatto, asmiṃdhaloke [asmiñca loke (sī. syā. pī.)] modati kāmakāmī.
Karaṇīyāni mittāni, daliddenāpi senaka;
Passa mittānukampāya, samaggamhā sañātake [sañātakā (?)].
Sūrena balavantena, yo mitte [mette (sī.), mittaṃ (syā.)] kurute dijo;
Evaṃ so sukhito hoti, yathāhaṃ tvañca senakāti.
Mahāukkusajātakaṃ tatiyaṃ.
487. Uddālakajātakaṃ (4)
Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, dummakkharūpā [dummudharūpā (sī. pī. ka.)] ye mantaṃ jappanti [yeme japanti (sī. pī.), ye’me jappanti mante (jā. 1.6.10)];
Kaccinnu te mānusake payoge, idaṃ vidū parimuttā apāyā.
Pāpāni kammāni karetha [kareyya (syā.), katvāna (jā. 1.6.11)] rāja, bahussuto ce na careyya dhammaṃ;
Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamucce [pamuñce (syā.)] caraṇaṃ apatvā.
Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamucce caraṇaṃ apatvā;
Maññāmi vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇaññeva saccaṃ.
Na heva vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇaññeva saccaṃ;
Kittiñhi [kittiñca (syā.)] pappoti adhicca vede, santiṃ puṇāti [punoti (sī. aṭṭha.), puṇeti (syā. jā. 1.6.13), puneti (pī.)] caraṇena danto.
Bhaccā mātā pitā bandhū, yena jāto sayeva so;
Uddālako ahaṃ bhoto [bhoti (ka.)], sottiyākulavaṃsako [vaṃsato (ka.)].
Kathaṃ bho brāhmaṇo hoti, kathaṃ bhavati kevalī;
Kathañca parinibbānaṃ, dhammaṭṭho kinti vuccati.
Niraṃkatvā aggimādāya brāhmaṇo, āpo siñcaṃ yajaṃ usseti yūpaṃ;
Evaṃkaro brāhmaṇo hoti khemī, dhamme ṭhitaṃ tena amāpayiṃsu.
Na suddhi secanenatthi, nāpi kevalī brāhmaṇo;
Na khantī nāpi soraccaṃ, nāpi so parinibbuto.
Kathaṃ so [bho (syā. ka.)] brāhmaṇo hoti, kathaṃ bhavati kevalī;
Kathañca parinibbānaṃ, dhammaṭṭho kinti vuccati.
Akhettabandhū amamo nirāso, nillobhapāpo bhavalobhakhīṇo;
Evaṃkaro brāhmaṇo hoti khemī, dhamme ṭhitaṃ tena amāpayiṃsu.
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā;
Sabbesaṃ sītibhūtānaṃ, atthi seyyotha [seyyova (sī. pī.)] pāpiyo.
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā;
Sabbesaṃ sītibhūtānaṃ, natthi seyyotha pāpiyo.
Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;
Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā.
Sabbesaṃ sītibhūtānaṃ, natthi seyyotha pāpiyo;
Panatthaṃ [pasatthaṃ (syā.), pasaṭṭhaṃ (ka.)] carasi brahmaññaṃ, sottiyākulavaṃsataṃ.
Nānārattehi vatthehi, vimānaṃ bhavati chāditaṃ;
Na tesaṃ chāyā vatthānaṃ, so rāgo anupajjatha.
Evameva [evamevaṃ (pī.)] manussesu, yadā sujjhanti māṇavā;
Te sajātiṃ pamuñcanti [na tesaṃ jātiṃ pucchanti (sī. syā. pī.), na tesaṃ jāti sujjhati (ka.)], dhammamaññāya subbatāti.
Uddālakajātakaṃ catutthaṃ.
488. Bhisajātakaṃ (5)
Assaṃ gavaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, bhariyañca so idha labhataṃ manāpaṃ;
Puttehi dārehi samaṅgi hotu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
Mālañca so kāsikacandanañca, dhāretu puttassa bahū bhavantu;
Kāmesu tibbaṃ kurutaṃ apekkhaṃ, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
Pahūtadhañño kasimā yasassī, putte gihī dhanimā sabbakāme;
Vayaṃ apassaṃ gharamāvasātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
So khattiyo hotu pasayhakārī, rājābhirājā [rājādhirājā (syā. ka.)] balavā yasassī;
Sa cāturantaṃ mahimāvasātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
So brāhmaṇo hotu avītarāgo, muhuttanakkhattapathesu yutto;
Pūjetu naṃ raṭṭhapatī yasassī, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
Ajjhāyakaṃ sabbasamantavedaṃ [sabbasamattavedaṃ (sī.), sabbasamattavedanaṃ (pī.)], tapassīnaṃ maññatu sabbaloko;
Pūjentu naṃ jānapadā samecca, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
Catussadaṃ gāmavaraṃ samiddhaṃ, dinnañhi so bhuñjatu vāsavena;
Avītarāgo maraṇaṃ upetu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
So gāmaṇī hotu sahāyamajjhe, naccehi gītehi pamodamāno;
So rājato byasana mālattha [mā rājato vyasana’malattha (sī. syā. pī.)] kiñci, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
Yaṃ ekarājā pathaviṃ vijetvā, itthīsahassāna [itthīsahassassa (sī. pī.)] ṭhapetu aggaṃ;
Sīmantinīnaṃ pavarā bhavātu, bhisāni te brāhmaṇa yā ahāsi.
Isīnañhi sā sabbasamāgatānaṃ, bhuñjeyya sāduṃ avikampamānā;
Carātu lābhena vikatthamānā, bhisāni te brāhmaṇa yā ahāsi.
Āvāsiko hotu mahāvihāre, navakammiko hotu gajaṅgalāyaṃ [kajaṅgalāyaṃ (sī. syā. pī.)];
Ālokasandhiṃ divasaṃ [divasā (sī. syā. pī.)] karotu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
So bajjhatū pāsasatehi chabbhi [chamhi (sī. pī.), chassu (?)], rammā vanā niyyatu rājadhāniṃ [rājaṭhāniṃ (ka.)];
Tuttehi so haññatu pācanehi, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
Alakkamālī tipukaṇṇaviddho, laṭṭhīhato sappamukhaṃ upetu;
Sakacchabandho [sakkaccabaddho (sī. pī.), saṃkaccabandho (niyya)] visikhaṃ carātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.
Yo ve anaṭṭhaṃva [anaṭṭhaṃ (sī. syā. pī.)] naṭṭhanti cāha, kāmeva so labhataṃ bhuñjatañca [labhatu bhuñjatu ca (syā.)];
Agāramajjhe maraṇaṃ upetu, yo vā bhonto saṅkati kañcideva [kiñcideva (ka.)].
Yadesamānā vicaranti loke, iṭṭhañca kantañca bahūnametaṃ;
Piyaṃ manuññaṃ cidha jīvaloke, kasmā isayo nappasaṃsanti kāme.
Kāmesu ve haññare bajjhare ca, kāmesu dukkhañca bhayañca jātaṃ;
Kāmesu bhūtādhipatī pamattā, pāpāni kammāni karonti mohā.
Te pāpadhammā pasavetva pāpaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, tasmā isayo nappasaṃsanti kāme.
Vīmaṃsamāno isino bhisāni, tīre gahetvāna thale nidhesiṃ;
Suddhā apāpā isayo vasanti, etāni te brahmacārī bhisāni.
Na te naṭā no pana kīḷaneyyā, na bandhavā no pana te sahāyā;
Kismiṃ vupatthambha sahassanetta, isīhi tvaṃ kīḷasi devarāja.
Ācariyo mesi pitā ca mayhaṃ, esā patiṭṭhā khalitassa brahme;
Ekāparādhaṃ khama bhūripañña, na paṇḍitā kodhabalā bhavanti.
Suvāsitaṃ isinaṃ ekarattaṃ, yaṃ vāsavaṃ bhūtapatiddasāma;
Sabbeva bhonto sumanā bhavantu, yaṃ brāhmaṇo paccupādī bhisāni.
Ahañca sāriputto ca, moggallāno ca kassapo;
Anuruddho puṇṇo ānando, tadāsuṃ satta bhātaro.
Bhaginī uppalavaṇṇā ca, dāsī khujjuttarā tadā;
Citto gahapati dāso, yakkho sātāgiro tadā.
Pālileyyo [pārileyyo (sī. pī.)] tadā nāgo, madhudo [madhuvā (sī. pī.)] seṭṭhavānaro;
Kāḷudāyī tadā sakko, evaṃ dhāretha jātakanti.
Bhisajātakaṃ pañcamaṃ.
489. Surucijātakaṃ (6)
Mahesī surucino [rucino (sī. syā. pī.)] bhariyā, ānītā paṭhamaṃ ahaṃ;
Dasa vassasahassāni, yaṃ maṃ surucimānayi.
Sāhaṃ brāhmaṇa rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ;
Nābhijānāmi kāyena, vācāya uda cetasā;
Suruciṃ atimaññittha [atimaññittho (sī. pī.), atimaññitā (?)], āvi [āviṃ (sī. pī.)] vā yadi vā raho.
Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;
Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.
Bhattu mama sassu mātā, pitā cāpi ca sassuro;
Te maṃ brahme vinetāro, yāva aṭṭhaṃsu jīvitaṃ.
Sāhaṃ ahiṃsāratinī, kāmasā [kāmaso (sī.)] dhammacārinī [dhammacāriṇī (sī.)];
Sakkaccaṃ te upaṭṭhāsiṃ, rattindivamatanditā.
Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;
Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.
Soḷasitthisahassāni, sahabhariyāni brāhmaṇa;
Tāsu issā vā kodho vā, nāhu mayhaṃ kudācanaṃ.
Hitena tāsaṃ nandāmi, na ca me kāci appiyā;
Attānaṃvānukampāmi, sadā sabbā sapattiyo.
Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;
Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.
Dāse kammakare pesse [pose (syā. ka.)], ye caññe anujīvino;
Pesemi [posemi (sī. syā. pī.)] sahadhammena, sadā pamuditindriyā.
Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;
Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.
Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe cāpi vanibbake;
Tappemi annapānena, sadā payatapāṇinī.
Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;
Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.
Cātuddasiṃ pañcaddasiṃ [pannarasiṃ (sī. pī.)], yā ca pakkhassa aṭṭhamī [aṭṭhamiṃ (sī. pī.)];
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ [aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ (sabbattha) vi. va. 129 pāḷiyā aṭṭhakathā passitabbā];
Uposathaṃ upavasāmi [upavasiṃ (ka.)], sadā sīlesu saṃvutā.
Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;
Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.
Sabbeva te dhammaguṇā, rājaputti yasassini;
Saṃvijjanti tayi bhadde, ye tvaṃ kittesi attani.
Khattiyo jātisampanno, abhijāto yasassimā;
Dhammarājā videhānaṃ, putto uppajjate tava [tavaṃ (sī. pī.)].
Dummī [rummī (sī. pī.)] rajojalladharo, aghe vehāyasaṃ ṭhito;
Manuññaṃ bhāsase vācaṃ, yaṃ mayhaṃ hadayaṅgamaṃ.
Devatānusi saggamhā, isi vāsi [cāpi (ka.)] mahiddhiko;
Ko vāsi tvaṃ anuppatto, attānaṃ me pavedaya.
Yaṃ devasaṅghā vandanti, sudhammāyaṃ samāgatā;
Sohaṃ sakko sahassakkho, āgatosmi tavantike.
Itthiyo [itthiyā (pī.)] jīvalokasmiṃ, yā hoti [honti (sī. syā.)] samacārinī [samacāriṇī (sī.)];
Medhāvinī sīlavatī, sassudevā patibbatā.
Tādisāya sumedhāya, sucikammāya nāriyā;
Devā dassanamāyanti, mānusiyā amānusā.
Tvañca bhadde suciṇṇena, pubbe sucaritena ca;
Idha rājakule jātā, sabbakāmasamiddhinī.
Ayañca te rājaputti, ubhayattha kaṭaggaho;
Devalokūpapattī ca, kittī ca idha jīvite.
Ciraṃ sumedhe sukhinī, dhammamattani pālaya;
Esāhaṃ tidivaṃ yāmi, piyaṃ me tava dassananti.
Surucijātakaṃ chaṭṭhaṃ.
490. Pañcuposathikajātakaṃ (7)
Appossukko dāni tuvaṃ kapota, vihaṅgama na tava bhojanattho;
Khudaṃ [khuddaṃ (syā. ka.), khudhaṃ (sakkata-pākatānurūpaṃ)] pipāsaṃ adhivāsayanto, kasmā bhavaṃposathiko kapota [kapoto (sī. pī.)].
Ahaṃ pure giddhigato kapotiyā, asmiṃ padesasmimubho ramāma;
Athaggahī sākuṇiko kapotiṃ, akāmako tāya vinā ahosiṃ.
Nānābhavā vippayogena tassā, manomayaṃ vedana vedayāmi [vedanaṃ vediyāmi (sī. pī.)];
Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, rāgo mamaṃ mā punarāgamāsi.
Anujjugāmī uragā dujivha [uraga dvijivha (sī.)], dāṭhāvudho ghoravisosi sappa;
Khudaṃ pipāsaṃ adhivāsayanto, kasmā bhavaṃposathiko nu dīgha [dīgho (sī. pī.)].
Usabho ahū balavā gāmikassa, calakkakū vaṇṇabalūpapanno;
So maṃ akkami taṃ kupito aḍaṃsi, dukkhābhituṇṇo maraṇaṃ upāgā [upāgami (sī. pī.)].
Tato janā nikkhamitvāna gāmā, kanditvā roditvā [kanditva roditva (sī.)] apakkamiṃsu;
Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, kodho mamaṃ mā punarāgamāsi.
Matāna maṃsāni bahū susāne, manuññarūpaṃ tava bhojane taṃ;
Khudaṃ pipāsaṃ adhivāsayanto, kasmā bhavaṃposathiko siṅgāla [sigālo (sī. pī.)].
Pavisi [pavissaṃ (sī. pī.), pavissa (syā.)] kucchiṃ mahato gajassa, kuṇape rato hatthimaṃsesu giddho [hatthimaṃse pagiddho (sī. pī.)];
Uṇho ca vāto tikhiṇā ca rasmiyo, te sosayuṃ tassa karīsamaggaṃ.
Kiso ca paṇḍū ca ahaṃ bhadante, na me ahū nikkhamanāya maggo;
Mahā ca megho sahasā pavassi, so temayī tassa karīsamaggaṃ.
Tato ahaṃ nikkhamisaṃ bhadante, cando yathā rāhumukhā pamutto;
Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, lobho mamaṃ mā punarāgamāsi.
Vammīkathūpasmiṃ kipillikāni, nippothayanto tuvaṃ pure carāsi;
Khudaṃ pipāsaṃ adhivāsayanto, kasmā bhavaṃposathiko nu accha [accho (sī. pī.)].
Sakaṃ niketaṃ atihīḷayāno [atiheḷayāno (syā. ka.)], atricchatā [atricchatāya (sī. syā. pī.)] mallagāmaṃ [malataṃ (sī. pī.), mallayataṃ (ka.)] agacchiṃ;
Tato janā nikkhamitvāna gāmā, kodaṇḍakena paripothayiṃsu maṃ.
So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo, paccāgamāsiṃ sakaṃ [sa sakaṃ (syā. ka.),’tha sakaṃ (?)] niketaṃ;
Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, atricchatā mā punarāgamāsi.
Yaṃ no apucchittha tuvaṃ bhadante, sabbeva byākarimha yathā pajānaṃ;
Mayampi pucchāma tuvaṃ bhadante, kasmā bhavaṃposathiko nu brahme.
Anūpalitto mama assamamhi, paccekabuddho muhuttaṃ nisīdi;
So maṃ avedī gatimāgatiñca, nāmañca gottaṃ caraṇañca sabbaṃ.
Evampahaṃ vandi na [evampahaṃ naggahe (sī. pī.)] tassa pāde, na cāpi naṃ mānagatena pucchiṃ;
Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, māno mamaṃ mā punarāgamāsīti.
Pañcuposathikajātakaṃ sattamaṃ.
491. Mahāmorajātakaṃ (8)
Sace hi tyāhaṃ dhanahetu gāhito, mā maṃ vadhī jīvagāhaṃ gahetvā;
Rañño ca [raññova (sī. pī.)] maṃ samma upantikaṃ [upanti (sī. syā. pī.)] nehi, maññe dhanaṃ lacchasinapparūpaṃ.
Na me ayaṃ tuyha vadhāya ajja, samāhito cāpadhure [cāpavare (sī. pī.), cāpavaro (syā.)] khurappo;
Pāsañca tyāhaṃ adhipātayissaṃ, yathāsukhaṃ gacchatu morarājā.
Yaṃ satta vassāni mamānubandhi, rattindivaṃ khuppipāsaṃ sahanto;
Atha kissa maṃ pāsavasūpanītaṃ, pamuttave icchasi bandhanasmā.
Pāṇātipātā virato nusajja, abhayaṃ nu te sabbabhūtesu dinnaṃ;
Yaṃ maṃ tuvaṃ pāsavasūpanītaṃ, pamuttave icchasi bandhanasmā.
Pāṇātipātā viratassa brūhi, abhayañca yo sabbabhūtesu deti;
Pucchāmi taṃ morarājetamatthaṃ, ito cuto kiṃ labhate sukhaṃ so.
Pāṇātipātā viratassa brūmi, abhayañca yo sabbabhūtesu deti;
Diṭṭheva dhamme labhate pasaṃsaṃ, saggañca so yāti sarīrabhedā.
Na santi devā iti āhu [iccāhu (sī. pī.)] eke, idheva jīvo vibhavaṃ upeti;
Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattañca vadanti dānaṃ;
Tesaṃ vaco arahataṃ saddahāno, tasmā ahaṃ sakuṇe bādhayāmi.
Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, gacchanti obhāsayamantalikkhe;
Imassa lokassa parassa vā te, kathaṃ nu te āhu manussaloke.
Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, gacchanti obhāsayamantalikkhe;
Parassa lokassa na te imassa, devāti te āhu manussaloke.
Ettheva te nīhatā hīnavādā, ahetukā ye na vadanti kammaṃ;
Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattaṃ ye ca vadanti dānaṃ.
Addhā hi saccaṃ vacanaṃ tavedaṃ [tavetaṃ (sī. syā. pī.)], kathañhi dānaṃ aphalaṃ bhaveyya [vadeyya (sī. pī.)];
Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattañca kathaṃ bhaveyya.
Kathaṃkaro kintikaro kimācaraṃ, kiṃ sevamāno kena tapoguṇena;
Akkhāhi [akkhāhi taṃ dāni (ka.)] me morarājetamatthaṃ, yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyyaṃ.
Ye keci atthi samaṇā pathabyā, kāsāyavatthā anagāriyā te;
Pātova piṇḍāya caranti kāle, vikālacariyā viratā hi santo.
Te tattha kālenupasaṅkamitvā, pucchāhi yaṃ te manaso piyaṃ siyā;
Te te pavakkhanti yathāpajānaṃ, imassa lokassa parassa catthaṃ.
Tacaṃva jiṇṇaṃ urago purāṇaṃ, paṇḍūpalāsaṃ harito dumova;
Esappahīno mama luddabhāvo, jahāmahaṃ luddakabhāvamajja.
Ye cāpi me sakuṇā atthi baddhā, satāninekāni nivesanasmiṃ;
Tesampahaṃ [tesaṃ ahaṃ (syā. ka.)] jīvitamajja dammi, mokkhañca te pattā [patto (sī.), accha (syā.)] sakaṃ niketaṃ.
Luddo carī pāsahattho araññe, bādhetu morādhipatiṃ yasassiṃ;
Bandhitvā [bandhitva (sī. pī.)] morādhipatiṃ yasassiṃ, dukkhā sa pamucci [dukkhā pamucci (sī.), dukkhā pamuñci (syā. pī.)] yathāhaṃ pamuttoti.
Mahāmorajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
492. Tacchasūkarajātakaṃ (9)
Yadesamānā vicarimha, pabbatāni vanāni ca;
Anvesaṃ vicariṃ [vipule (syā. ka.)] ñātī, teme adhigatā mayā.
Bahuñcidaṃ mūlaphalaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako;
Rammā cimā girīnajjo [girinadiyo (sī. pī.)], phāsuvāso bhavissati.
Idhevāhaṃ vasissāmi, saha sabbehi ñātibhi;
Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo.
Aññampi [aññaṃ hi (sī. pī.)] leṇaṃ pariyesa, sattu no idha vijjati;
So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṃ varaṃ.
Ko numhākaṃ [ko namhākaṃ (sī. pī.)] idha sattu, ko ñātī susamāgate;
Duppadhaṃse [appadhaṃse (sī. pī.)] padhaṃseti, taṃ me akkhātha pucchitā.
Uddhaggarājī migarājā, balī dāṭhāvudho migo;
So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṃ varaṃ.
Na no dāṭhā na vijjanti [nu vijjanti (ka.)], balaṃ kāye samohitaṃ;
Sabbe samaggā hutvāna, vasaṃ kāhāma ekakaṃ.
Hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ, vācaṃ bhāsasi tacchaka;
Yopi yuddhe palāyeyya, tampi pacchā hanāmase.
Pāṇātipātā virato nu ajja, abhayaṃ nu te sabbabhūtesu dinnaṃ;
Dāṭhā nu te migavadhāya [miga viriyaṃ (sī. syā. pī.)] na santi, yo saṅghapatto kapaṇova jhāyasi.
Na me dāṭhā na vijjanti, balaṃ kāye samohitaṃ;
Ñātī ca disvāna sāmaggī ekato, tasmā ca jhāyāmi vanamhi ekako.
Imassudaṃ yanti disodisaṃ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu;
Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajja te mayā.
Pariṇāyakasampannā, sahitā ekavādino;
Te maṃ samaggā hiṃseyyuṃ, tasmā nesaṃ na patthaye [apatthave (pī.)].
Ekova indo asure jināti, ekova seno hanti dije pasayha;
Ekova byaggho migasaṅghapatto, varaṃ varaṃ hanti balañhi tādisaṃ.
Na heva indo na seno, napi byaggho migādhipo;
Samagge sahite ñātī, na byagghe [byagghe ca (sī. pī.), byaggho na (syā.)] kurute vase.
Kumbhīlakā sakuṇakā, saṅghino gaṇacārino;
Sammodamānā ekajjhaṃ, uppatanti ḍayanti ca.
Tesañca ḍayamānānaṃ, ekettha apasakkati [apavattati (sī. pī.)];
Tañca seno nitāḷeti, veyyagghiyeva sā gati.
Ussāhito jaṭilena, luddenāmisacakkhunā;
Dāṭhī dāṭhīsu pakkhandi, maññamāno yathā pure.
Sādhu sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;
Sūkarehi samaggehi, byaggho ekāyane hato.
Brāhmaṇañceva byagghañca, ubho hantvāna sūkarā.
Ānandino pamuditā, mahānādaṃ panādisuṃ.
Te su udumbaramūlasmiṃ, sūkarā susamāgatā;
Tacchakaṃ abhisiñciṃsu, ‘‘tvaṃ no rājāsi issaro’’ti.
Tacchasūkarajātakaṃ navamaṃ.
493. Mahāvāṇijajātakaṃ (10)
Vāṇijā samitiṃ katvā, nānāraṭṭhato āgatā;
Dhanāharā pakkamiṃsu, ekaṃ katvāna gāmaṇiṃ.
Te taṃ kantāramāgamma, appabhakkhaṃ anodakaṃ;
Mahānigrodhamaddakkhuṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ.
Te ca tattha nisīditvā, tassa rukkhassa chāyayā [chādiyā (sī. syā. pī.)];
Vāṇijā samacintesuṃ, bālā mohena pārutā.
Allāyate [addāyate (sī. pī.)] ayaṃ rukkho, api vārīva [vāri ca (sī. pī.)] sandati;
Iṅghassa purimaṃ sākhaṃ, mayaṃ chindāma vāṇijā.
Sā ca chinnāva pagghari, acchaṃ vāriṃ anāvilaṃ;
Te tattha nhatvā pivitvā, yāvaticchiṃsu vāṇijā.
Dutiyaṃ samacintesuṃ, bālā mohena pārutā;
Iṅghassa dakkhiṇaṃ sākhaṃ, mayaṃ chindāma vāṇijā.
Sā ca chinnāva pagghari, sālimaṃsodanaṃ bahuṃ;
Appodavaṇṇe kummāse, siṅgiṃ vidalasūpiyo [siṅgiṃ bidalasūpiyo (sī. pī.), siṅgīveraṃ lasūpiyo (ka.) siṅgīnti siṅgīverādikaṃ uttaribhaṅgaṃ; vidalasūpiyoti muggasūpādayo (aṭṭha.) vidalaṃ kalāyādimhi vattatīti sakkatābhidhāne].
Te tattha bhutvā khāditvā [bhutvā ca pivitvā ca (pī.)], yāvaticchiṃsu vāṇijā;
Tatiyaṃ samacintesuṃ, bālā mohena pārutā;
Iṅghassa pacchimaṃ sākhaṃ, mayaṃ chindāma vāṇijā.
Sā ca chinnāva pagghari, nāriyo samalaṅkatā;
Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā.
Api su vāṇijā ekā, nāriyo paṇṇavīsati;
Samantā parivāriṃsu [parikariṃsu (sī. syā. pī.)], tassa rukkhassa chāyayā [chādiyā (sī. syā. pī.)].
Te tāhi paricāretvā [parivāretvā (sī. syā. pī.)], yāvaticchiṃsu vāṇijā;
Catutthaṃ samacintesuṃ, bālā mohena pārutā;
Iṅghassa uttaraṃ sākhaṃ, mayaṃ chindāma vāṇijā.
Sā ca chinnāva pagghari, muttā veḷuriyā bahū;
Rajataṃ jātarūpañca, kuttiyo paṭiyāni ca.
Kāsikāni ca vatthāni, uddiyāni ca kambalā [uddiyāne ca kambale (sī. pī.)];
Te tattha bhāre bandhitvā, yāvaticchiṃsu vāṇijā.
Pañcamaṃ samacintesuṃ, bālā mohena pārutā;
Iṅghassa mūle [mūlaṃ (sī. pī. ka.)] chindāma, api bhiyyo labhāmase.
Athuṭṭhahi satthavāho, yācamāno katañjalī;
Nigrodho kiṃ parajjhati [aparajjhatha (sī.), aparajjhati (syā. pī.)], vāṇijā bhaddamatthu te.
Vāridā purimā sākhā, annapānañca dakkhiṇā;
Nāridā pacchimā sākhā, sabbakāme ca uttarā;
Nigrodho kiṃ parajjhati, vāṇijā bhaddamatthu te.
Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.
Te ca tassānādiyitvā [tassa anāditvā (sī. syā.)], ekassa vacanaṃ bahū;
Nisitāhi kuṭhārīhi [kudhārīhi (ka.)], mūlato naṃ upakkamuṃ.
Tato nāgā nikkhamiṃsu, sannaddhā paṇṇavīsati;
Dhanuggahānaṃ tisatā, chasahassā ca vammino.
Ete hanatha bandhatha, mā vo muñcittha [muccittha (pī.)] jīvitaṃ;
Ṭhapetvā satthavāhaṃva, sabbe bhasmaṃ [bhasmī (sī.)] karotha ne.
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
Lobhassa na vasaṃ gacche, haneyyārisakaṃ [haneyya disataṃ (sī.), haneyya disakaṃ (syā.)] manaṃ.
Eva [eta (sī. pī.)] mādīnavaṃ ñatvā, taṇhā dukkhassa sambhavaṃ;
Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbajeti.
Mahāvāṇijajātakaṃ dasamaṃ.
494. Sādhinajātakaṃ (11)
Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;
Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino.
Devaputto mahiddhiko, mātali [mātalī (sī.)] devasārathi;
Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.
Ehimaṃ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati;
Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;
Saramānā hi te devā, sudhammāyaṃ samacchare.
Tato ca rājā sādhino [sādhīno (sī. pī.)], vedeho mithilaggaho [pamukho rathamāruhi (sī. pī.)];
Sahassayuttamāruyha [yuttaṃ abhiruyha (sī.)], agā devāna santike;
Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ.
Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Nisīda dāni rājīsi [rājisi (sī. syā. pī.)], devarājassa santike.
Sakkopi paṭinandittha, vedehaṃ mithilaggahaṃ;
Nimantayittha [nimantayī ca (sī. pī.)] kāmehi, āsanena ca vāsavo.
Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṃ vasavattinaṃ;
Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;
Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse.
Ahaṃ pure saggagato ramāmi, naccehi gītehi ca vāditehi;
So dāni ajja na ramāmi sagge, āyuṃ nu khīṇo [khīṇaṃ (syā.)] maraṇaṃ nu santike;
Udāhu mūḷhosmi janindaseṭṭha.
Na tāyu [na cāyu (sī. pī. ka.)] khīṇaṃ maraṇañca [maraṇaṃ te (sī. pī.)] dūre, na cāpi mūḷho naravīraseṭṭha;
Tuyhañca [tavañca (sī. pī.), tava ca (ka.)] puññāni parittakāni, yesaṃ vipākaṃ idha vedayittho [vedayato (pī. ka.)].
Vasa devānubhāvena, rājaseṭṭha disampati;
Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse.
Yathā yācitakaṃ yānaṃ, yathā yācitakaṃ dhanaṃ;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.
Na cāhametamicchāmi, yaṃ parato dānapaccayā;
Sayaṃkatāni puññāni, taṃ me āveṇikaṃ [āveṇiyaṃ (sī. syā. pī.), āvenikaṃ (ka.)] dhanaṃ.
Sohaṃ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;
Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappati.
Imāni tāni khettāni, imaṃ nikkhaṃ sukuṇḍalaṃ;
Imā tā haritānūpā, imā najjo savantiyo.
Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā [cakkavākūpakūjitā (sī. pī.)];
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
Yassimāni mamāyiṃsu, kiṃ nu te disataṃ gatā.
Tānīdha khettāni so bhūmibhāgo, teyeva ārāmavanupacārā [te ārāmā te vana’me pacārā (sī. pī.), te yeva ārāmavanāni sañcarā (ka.)];
Tameva mayhaṃ janataṃ apassato, suññaṃva me nārada khāyate disā.
Diṭṭhā mayā vimānāni, obhāsentā catuddisā;
Sammukhā devarājassa, tidasānañca sammukhā.
Vutthaṃ me bhavanaṃ dibyaṃ [dibbaṃ (sī. pī.)], bhuttā kāmā amānusā;
Tāvatiṃsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu.
Sohaṃ etādisaṃ hitvā, puññāyamhi idhāgato;
Dhammameva carissāmi, nāhaṃ rajjena atthiko.
Adaṇḍāvacaraṃ maggaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;
Taṃ maggaṃ paṭipajjissaṃ, yena gacchanti subbatāti.
Sādhinajātakaṃ [sādhinarājajātakaṃ (syā.)] ekādasamaṃ.
495. Dasabrāhmaṇajātakaṃ (12)
Rājā avoca vidhuraṃ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo;
Brāhmaṇe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu [bhuñjeyyuṃ (sī.)] bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Dullabhā brāhmaṇā deva, sīlavanto bahussutā;
Viratā methunā dhammā, ye te bhuñjeyyu bhojanaṃ.
Dasa khalu mahārāja, yā tā brāhmaṇajātiyo;
Tesaṃ vibhaṅgaṃ vicayaṃ [viciya (ka.)], vitthārena suṇohi me.
Pasibbake gahetvāna, puṇṇe mūlassa saṃvute;
Osadhikāyo [osadhikāye (syā. ka.)] ganthenti, nhāpayanti [nahāyanti (sī. pī.)] japanti ca.
Tikicchakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
Apetā te ca [te (sī. pī.)] brahmaññā,
(Iti rājā [rājā ca (syā. ka.)] korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Kiṅkiṇikāyo [kiṅkaṇikāyo (ka.), kiṅkiṇiyo (syā.)] gahetvā [gahetvāna (sī. syā. pī.)], ghosenti puratopi te;
Pesanānipi gacchanti, rathacariyāsu sikkhare.
Paricārakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
Apetā te ca brahmaññā,
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Kamaṇḍaluṃ gahetvāna, vaṅkadaṇḍañca brāhmaṇā;
Paccupessanti rājāno, gāmesu nigamesu ca;
Nādinne vuṭṭhahissāma, gāmamhi vā vanamhi vā [vāmamhi ca vanamhi ca (sī. pī.), gāmamhi nigamamhi vā (syā.)].
Niggāhakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
Apetā te ca brahmaññā,
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Parūḷhakacchanakhalomā, paṅkadantā rajassirā;
Okiṇṇā rajareṇūhi, yācakā vicaranti te.
Khāṇughātasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
Apetā te ca brahmaññā,
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Harītakaṃ [harīṭakaṃ (bahūsu)] āmalakaṃ, ambaṃ jambuṃ vibhītakaṃ [ambajambuvibhīṭakaṃ (sī. pī.)];
Labujaṃ dantapoṇāni, beluvā badarāni ca.
Rājāyatanaṃ ucchu-puṭaṃ, dhūmanettaṃ madhu-añjanaṃ;
Uccāvacāni paṇiyāni, vipaṇenti janādhipa.
Vāṇijakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Kasi-vāṇijjaṃ [kasiṃ vaṇijjaṃ (sī. pī.)] kārenti, posayanti ajeḷake;
Kumāriyo pavecchanti, vivāhantāvahanti ca.
Samā ambaṭṭhavessehi, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
Apetā te ca brahmaññā,
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Nikkhittabhikkhaṃ bhuñjanti, gāmesveke purohitā;
Bahū te [ne (syā. ka.)] paripucchanti, aṇḍacchedā nilañchakā [tilañchakā (pī.)].
Pasūpi tattha haññanti, mahiṃsā sūkarā ajā;
Goghātakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
Apetā te brahmaññā,
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Asicammaṃ gahetvāna, khaggaṃ paggayha brāhmaṇā;
Vessapathesu tiṭṭhanti, satthaṃ abbāhayantipi.
Samā gopanisādehi, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
Apetā te brahmaññā,
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Araññe kuṭikaṃ katvā, kūṭāni kārayanti te;
Sasabiḷāre bādhenti, āgodhā macchakacchapaṃ.
Te luddakasamā rāja [luddakā te mahārāja (sī. pī.)], tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Aññe dhanassa kāmā hi, heṭṭhāmañce pasakkitā [pasakkhitā (sī. syā. pī.)];
Rājāno upari nhāyanti, somayāge upaṭṭhite.
Malamajjakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
(Iti rājā korabyo)
Na te vuccanti brāhmaṇā;
Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.
Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;
Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Atthi kho brāhmaṇā deva, sīlavanto bahussutā;
Viratā methunā dhammā, ye te bhuñjeyyu bhojanaṃ.
Ekañca bhattaṃ bhuñjanti, na ca majjaṃ pivanti te;
Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.
Ete kho brāhmaṇā vidhura, sīlavanto bahussutā;
Ete vidhura pariyesa, khippañca ne [khippaṃva ne (ka.)] nimantayāti.
Dasabrāhmaṇajātakaṃ dvādasamaṃ.
496. Bhikkhāparamparajātakaṃ (13)
Sukhumālarūpaṃ disvā [disvāna (ka. sī. aṭṭha.)], raṭṭhā vivanamāgataṃ;
Kūṭāgāravarūpetaṃ, mahāsayanamupāsitaṃ [mupocitaṃ (bahūsu)].
Tassa te pemakenāhaṃ, adāsiṃ vaḍḍhamodanaṃ [baddhamodanaṃ (sī. pī.)];
Sālīnaṃ vicitaṃ bhattaṃ, suciṃ maṃsūpasecanaṃ.
Taṃ tvaṃ bhattaṃ paṭiggayha, brāhmaṇassa adāsayi [adāpayi (sī. syā. pī.)];
Attānaṃ [attanā (pī. aṭṭha. pāṭhantaraṃ)] anasitvāna, koyaṃ dhammo namatthu te.
Ācariyo brāhmaṇo mayhaṃ, kiccākiccesu byāvaṭo [vāvaṭo (ka.)];
Garu ca āmantanīyo [āmantaṇīyo (sī. pī.)] ca, dātumarahāmi bhojanaṃ.
Brāhmaṇaṃ dāni pucchāmi, gotamaṃ rājapūjitaṃ;
Rājā te bhattaṃ pādāsi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ.
Taṃ tvaṃ bhattaṃ paṭiggayha, isissa bhojanaṃ adā;
Akhettaññūsi dānassa, koyaṃ dhammo namatthu te.
Bharāmi putta [putte (sī. pī.)] dāre ca, gharesu gadhito [gathito (sī. pī.)] ahaṃ;
Bhuñje mānusake kāme, anusāsāmi rājino.
Āraññikassa [āraññakassa (sī. pī.)] isino, cirarattaṃ tapassino;
Vuḍḍhassa bhāvitattassa, dātumarahāmi bhojanaṃ.
Isiñca dāni pucchāmi, kisaṃ dhamanisanthataṃ;
Parūḷhakacchanakhalomaṃ, paṅkadantaṃ rajassiraṃ.
Eko araññe viharasi [vihāsi (ka.)], nāvakaṅkhasi jīvitaṃ;
Bhikkhu kena tayā seyyo, yassa tvaṃ bhojanaṃ adā.
Khaṇantālukalambāni [khaṇamālukalambāni (syā. ka.)], bilālitakkalāni ca [biḷālitakkaḷāni ca (sī. pī.)];
Dhunaṃ sāmākanīvāraṃ, saṅghāriyaṃ pasāriyaṃ [saṃhāriyaṃ pahāriyaṃ (syā.), saṃsāriyaṃ pasāriyaṃ (ka.)].
Sākaṃ bhisaṃ madhuṃ maṃsaṃ, badarāmalakāni ca;
Tāni āharitvā [āhatva (sī. syā.)] bhuñjāmi, atthi me so pariggaho.
Pacanto apacantassa, amamassa sakiñcano [akiñcano (ka.)];
Anādānassa sādāno, dātumarahāmi bhojanaṃ.
Bhikkhuñca dāni pucchāmi, tuṇhīmāsīna subbataṃ;
Isi te bhattaṃ pādāsi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ.
Taṃ tvaṃ bhattaṃ paṭiggayha, tuṇhī bhuñjasi ekako;
Nāññaṃ kañci [kiñci (ka.)] nimantesi, koyaṃ dhammo namatthu te.
Na pacāmi na pācemi, na chindāmi na chedaye;
Taṃ maṃ akiñcanaṃ ñatvā, sabbapāpehi ārataṃ.
Vāmena bhikkhamādāya, dakkhiṇena kamaṇḍaluṃ;
Isi me bhattaṃ pādāsi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ.
Ete hi dātumarahanti, samamā sapariggahā;
Paccanīkamahaṃ maññe, yo dātāraṃ nimantaye.
Atthāya vata me ajja, idhāgacchi rathesabho;
Sohaṃ ajja pajānāmi [ito pubbe na jānāmi (sī. pī.)], yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
Raṭṭhesu giddhā rājāno, kiccākiccesu brāhmaṇā;
Isī mūlaphale giddhā, vippamuttā ca bhikkhavoti.
Bhikkhāparamparajātakaṃ terasamaṃ.
Tassuddānaṃ –
Suva kinnara mukka kharājinaso, bhisajāta mahesi kapotavaro;
Atha mora satacchaka vāṇijako, atha rāja sabrāhmaṇa bhikkhaparanti.
Pakiṇṇakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
15. Vīsatinipāto
497. Mātaṅgajātakaṃ (1)
Kuto nu āgacchasi dummavāsī [rummavāsī (sī. pī.)], otallako paṃsupisācakova;
Saṅkāracoḷaṃ paṭimuñca [paṭimucca (sī. pī.)] kaṇṭhe, ko re tuvaṃ hosi [hohisi (sī. pī.)] adakkhiṇeyyo.
Annaṃ tavedaṃ [tava idaṃ (ka. sī. pī.), tavayidaṃ (syā.)] pakataṃ yasassi, taṃ khajjare bhuñjare piyyare ca;
Jānāsi maṃ tvaṃ paradattūpajīviṃ, uttiṭṭhapiṇḍaṃ labhataṃ sapāko.
Annaṃ mamedaṃ [mama idaṃ (ka. sī. pī.), mamayidaṃ (syā.)] pakataṃ brāhmaṇānaṃ, attatthāya saddahato mamedaṃ [mama idaṃ (ka. sī. pī.), mamayidaṃ (syā.)];
Apehi etto kimidhaṭṭhitosi, na mādisā tuyhaṃ dadanti jamma.
Thale ca ninne ca vapanti bījaṃ, anūpakhette phalamāsamānā [māsasānā (sī. pī.), māsiṃ samānā (syā.)];
Etāya saddhāya dadāhi dānaṃ, appeva ārādhaye dakkhiṇeyye.
Khettāni mayhaṃ viditāni loke, yesāhaṃ bījāni patiṭṭhapemi;
Ye brāhmaṇā jātimantūpapannā, tānīdha khettāni supesalāni.
Jātimado ca atimānitā ca, lobho ca doso ca mado ca moho;
Ete aguṇā yesu ca santi [yesu vasanti (sī. pī.)] sabbe, tānīdha khettāni apesalāni.
Jātimado ca atimānitā ca, lobho ca doso ca mado ca moho;
Ete aguṇā yesu na santi sabbe, tānīdha khettāni supesalāni.
Kvettha gatā [kvattha gatā (syā.), kattheva bhaṭṭhā (pī.)] upajotiyo ca, upajjhāyo ca athavā gaṇḍakucchi [aṇḍakucchi (sī. syā. pī.)];
Imassa daṇḍañca vadhañca datvā, gale gahetvā khalayātha [galayātha (ka.)] jammaṃ.
Giriṃ nakhena khaṇasi, ayo dantehi [dantena (sī. pī.)] khādasi;
Jātavedaṃ padahasi, yo isiṃ paribhāsasi.
Idaṃ vatvāna mātaṅgo, isi saccaparakkamo;
Antalikkhasmiṃ pakkāmi [pakkami (ka.)], brāhmaṇānaṃ udikkhataṃ.
Āvellitaṃ [aveṭhitaṃ (sī. pī.)] piṭṭhito uttamaṅgaṃ, bāhuṃ [bāhaṃ (sī. pī.)] pasāreti akammaneyyaṃ [akampaneyyaṃ (ka.)];
Setāni akkhīni yathā matassa, ko me imaṃ puttamakāsi evaṃ.
Idhāgamā samaṇo dummavāsī, otallako paṃsupisācakova;
Saṅkāracoḷaṃ paṭimuñca kaṇṭhe, so te imaṃ puttamakāsi evaṃ.
Katamaṃ disaṃ agamā bhūripañño, akkhātha me māṇavā etamatthaṃ;
Gantvāna taṃ paṭikaremu accayaṃ, appeva naṃ putta labhemu jīvitaṃ.
Vehāyasaṃ agamā bhūripañño, pathaddhuno pannaraseva cando;
Api cāpi so purimadisaṃ agacchi, saccappaṭiñño isi sādhurūpo.
Āvellitaṃ piṭṭhito uttamaṅgaṃ, bāhuṃ pasāreti akammaneyyaṃ;
Setāni akkhīni yathā matassa, ko me imaṃ puttamakāsi evaṃ.
Yakkhā have santi mahānubhāvā, anvāgatā isayo sādhurūpā;
Te duṭṭhacittaṃ kupitaṃ viditvā, yakkhā hi te puttamakaṃsu evaṃ.
Yakkhā ca me puttamakaṃsu evaṃ, tvaññeva me mā kuddho [kuddha (ka.)] brahmacāri;
Tumheva [tuyheva (ka.)] pāde saraṇaṃ gatāsmi, anvāgatā puttasokena bhikkhu.
Tadeva hi etarahi ca mayhaṃ, manopadoso na mamatthi [mama natthi (pī.)] koci;
Putto ca te vedamadena matto, atthaṃ na jānāti adhicca vede.
Addhā have bhikkhu muhuttakena, sammuyhateva purisassa saññā;
Ekāparādhaṃ [etāparādhaṃ (ka.)] khama bhūripañña, na paṇḍitā kodhabalā bhavanti.
Idañca mayhaṃ uttiṭṭhapiṇḍaṃ, tava [natthi sī. pī. potthakesu] maṇḍabyo bhuñjatu appapañño;
Yakkhā ca te naṃ [te puttaṃ (syā.)] na viheṭhayeyyuṃ, putto ca te hessati [hohiti (sī. pī.)] so arogo.
Maṇḍabya bālosi parittapañño, yo puññakhettānamakovidosi;
Mahakkasāvesu dadāsi dānaṃ, kiliṭṭhakammesu asaññatesu.
Jaṭā ca kesā ajinā nivatthā, jarūdapānaṃva mukhaṃ parūḷhaṃ;
Pajaṃ imaṃ passatha dummarūpaṃ [rummarūpiṃ (sī. pī.)], na jaṭājinaṃ tāyati appapaññaṃ.
Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
Khīṇāsavā arahanto, tesu dinnaṃ mahapphalanti.
Mātaṅgajātakaṃ paṭhamaṃ.
498. Cittasambhūtajātakaṃ (2)
Sabbaṃ narānaṃ saphalaṃ suciṇṇaṃ, na kammunā kiñcana moghamatthi;
Passāmi sambhūtaṃ mahānubhāvaṃ, sakammunā puññaphalūpapannaṃ.
Sabbaṃ narānaṃ saphalaṃ suciṇṇaṃ, na kammunā kiñcana moghamatthi;
Kaccinnu cittassapi evamevaṃ, iddho mano tassa yathāpi mayhaṃ.
Sabbaṃ narānaṃ saphalaṃ suciṇṇaṃ, na kammunā kiñcana moghamatthi;
Cittampi jānāhi [cittaṃ vijānāhi (sī. pī.)] tatheva deva, iddho mano tassa yathāpi tuyhaṃ.
Bhavaṃ nu citto sutamaññato te, udāhu te koci naṃ etadakkhā;
Gāthā sugītā na mamatthi kaṅkhā, dadāmi te gāmavaraṃ satañca.
Na cāhaṃ citto sutamaññato me, isī ca me etamatthaṃ asaṃsi;
‘‘Gantvāna rañño paṭigāhi [paṭigāyi (syā. ka.), paṭigāya (?)] gāthaṃ, api te varaṃ attamano dadeyya’’ [api nu te varaṃ attamano dadeyya (syā.), api nu te attamano varaṃ dade (ka.)].
Yojentu ve rājarathe, sukate cittasibbane;
Kacchaṃ nāgānaṃ bandhatha, gīveyyaṃ paṭimuñcatha.
Āhaññantu [āhaññare (syā.)] bherimudiṅgasaṅkhe [saṅkhā (syā.)], sīghāni yānāni ca yojayantu;
Ajjevahaṃ assamaṃ taṃ gamissaṃ, yattheva dakkhissamisiṃ nisinnaṃ.
Suladdhalābho vata me ahosi, gāthā sugītā parisāya majjhe;
Svāhaṃ isiṃ sīlavatūpapannaṃ, disvā patīto sumanohamasmi.
Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, paṭiggaṇhātu no bhavaṃ;
Agghe bhavantaṃ pucchāma, agghaṃ kurutu no bhavaṃ.
Rammañca te āvasathaṃ karontu, nārīgaṇehi paricārayassu;
Karohi okāsamanuggahāya, ubhopi maṃ issariyaṃ karoma.
Disvā phalaṃ duccaritassa rāja, atho suciṇṇassa mahāvipākaṃ;
Attānameva paṭisaṃyamissaṃ, na patthaye putta [puttaṃ (sī. pī.)] pasuṃ dhanaṃ vā.
Dasevimā vassadasā, maccānaṃ idha jīvitaṃ;
Apattaññeva taṃ odhiṃ, naḷo chinnova sussati.
Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā ratī kā dhanesanā;
Kiṃ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.
Sohaṃ evaṃ pajānāmi [so ahaṃ suppajānāmi (sī. pī.)], maccu me nappamajjati;
Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.
Jāti narānaṃ adhamā janinda, caṇḍālayoni dvipadākaniṭṭhā [dipadākaniṭṭhā (sī. pī.)];
Sakehi kammehi supāpakehi, caṇḍālagabbhe [caṇḍāligabbhe (syā.)] avasimha pubbe.
Caṇḍālāhumha avantīsu, migā nerañjaraṃ pati;
Ukkusā nammadātīre [rammadātīre (syā. ka.)], tyajja brāhmaṇakhattiyā.
Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā;
Karohi pañcāla mameta [mameva (syā. ka.)] vākyaṃ, mākāsi kammāni dukkhudrayāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā;
Karohi pañcāla mameta vākyaṃ, mākāsi kammāni dukkhapphalāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā;
Karohi pañcāla mameta vākyaṃ, mākāsi kammāni rajassirāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu, vaṇṇaṃ jarā hanti narassa jiyyato;
Karohi pañcāla mameta vākyaṃ, mākāsi kammaṃ nirayūpapattiyā.
Addhā hi saccaṃ vacanaṃ tavetaṃ, yathā isī bhāsasi evametaṃ;
Kāmā ca me santi anapparūpā, te duccajā mādisakena bhikkhu.
Nāgo yathā paṅkamajjhe byasanno, passaṃ thalaṃ nābhisambhoti gantuṃ;
Evampahaṃ [evamahaṃ (syā.)] kāmapaṅke byasanno, na bhikkhuno maggamanubbajāmi.
Yathāpi mātā ca pitā ca puttaṃ, anusāsare kinti sukhī bhaveyya;
Evampi maṃ tvaṃ anusāsa bhante, yathā ciraṃ [yamācaraṃ (sī. pī. ka. aṭṭha.)] pecca sukhī bhaveyyaṃ.
No ce tuvaṃ ussahase janinda, kāme ime mānusake pahātuṃ;
Dhammiṃ [dhammaṃ (sī. pī.)] baliṃ paṭṭhapayassu rāja, adhammakāro tava [adhammakāro ca te (sī. syā. pī.)] māhu raṭṭhe.
Dūtā vidhāvantu disā catasso, nimantakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Te annapānena upaṭṭhahassu, vatthena senāsanapaccayena ca.
Annena pānena pasannacitto, santappaya samaṇabrāhmaṇe ca;
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, anindito saggamupehi [mupeti (pī. ka.)] ṭhānaṃ.
Sace ca taṃ rāja mado saheyya, nārīgaṇehi paricārayantaṃ;
Imameva gāthaṃ manasī karohi, bhāsesi [bhāsehi (syā. pī. ka.)] cenaṃ parisāya majjhe.
Abbhokāsasayo jantu, vajantyā khīrapāyito;
Parikiṇṇo suvānehi [supinehi (sī. pī.)], svājja rājāti vuccatīti.
Cittasambhūtajātakaṃ dutiyaṃ.
499. Sivijātakaṃ (3)
Dūre apassaṃ therova, cakkhuṃ yācitumāgato;
Ekanettā bhavissāma, cakkhuṃ me dehi yācito.
Kenānusiṭṭho idha māgatosi, vanibbaka [vaṇibbaka (sī.)] cakkhupathāni yācituṃ;
Suduccajaṃ yācasi uttamaṅgaṃ, yamāhu nettaṃ purisena duccajaṃ.
Yamāhu devesu sujampatīti, maghavāti naṃ āhu manussaloke;
Tenānusiṭṭho idha māgatosmi, vanibbako cakkhupathāni yācituṃ.
Vanibbato [vanibbako (syā. pī.)] mayha vaniṃ [vanaṃ (ka.), vaṇiṃ (sī. syā. pī.)] anuttaraṃ, dadāhi te cakkhupathāni yācito;
Dadāhi me cakkhupathaṃ anuttaraṃ, yamāhu nettaṃ purisena duccajaṃ.
Yena atthena āgacchi [āgañchi (sī. pī.)], yamatthamabhipatthayaṃ;
Te te ijjhantu saṅkappā, labha cakkhūni brāhmaṇa.
Ekaṃ te yācamānassa, ubhayāni dadāmahaṃ;
Sa cakkhumā gaccha janassa pekkhato, yadicchase tvaṃ tadate samijjhatu.
Mā no deva adā cakkhuṃ, mā no sabbe parākari [parakkari (syā. ka. aṭṭha.), parikkari (ka.) pari + ā + kari = parākari];
Dhanaṃ dehi mahārāja, muttā veḷuriyā bahū.
Yutte deva rathe dehi, ājānīye calaṅkate;
Nāge dehi mahārāja, hemakappanavāsase.
Yathā taṃ sivayo [sīviyo (syā.)] sabbe, sayoggā sarathā sadā;
Samantā parikireyyuṃ [parikareyyuṃ (syā. pī.)], evaṃ dehi rathesabha.
Yo ve dassanti vatvāna, adāne kurute mano;
Bhūmyaṃ [bhūmyā (sī. pī.)] so patitaṃ pāsaṃ, gīvāyaṃ paṭimuñcati.
Yo ve dassanti vatvāna, adāne kurute mano;
Pāpā pāpataro hoti, sampatto yamasādhanaṃ.
Yañhi yāce tañhi dade, yaṃ na yāce na taṃ dade;
Svāhaṃ tameva dassāmi, yaṃ maṃ yācati brāhmaṇo.
Āyuṃ nu vaṇṇaṃ nu sukhaṃ balaṃ nu, kiṃ patthayāno nu janinda desi;
Kathañhi rājā sivinaṃ anuttaro, cakkhūni dajjā paralokahetu.
Na vāhametaṃ yasasā dadāmi, na puttamicche na dhanaṃ na raṭṭhaṃ;
Satañca dhammo carito purāṇo, icceva dāne ramate mano mama [mamaṃ (sī. pī.)].
Sakhā ca mitto ca mamāsi sīvika [sīvaka (sī. pī.)], susikkhito sādhu karohi me vaco;
Uddharitvā [uddhatva (sī.), laddha tvaṃ (pī.)] cakkhūni mamaṃ jigīsato, hatthesu ṭhapehi [āvesi (sī.)] vanibbakassa.
Codito sivirājena, siviko vacanaṅkaro;
Rañño cakkhūnuddharitvā [cakkhūni uddhatvā (sī. pī.)], brāhmaṇassūpanāmayi;
Sacakkhu brāhmaṇo āsi, andho rājā upāvisi.
Tato so katipāhassa, uparūḷhesu cakkhusu;
Sūtaṃ āmantayī rājā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano.
Yojehi sārathi yānaṃ, yuttañca paṭivedaya;
Uyyānabhūmiṃ gacchāma, pokkharañño vanāni ca.
So ca pokkharaṇītīre [pokkharaṇiyā tīre (sī. pī.)], pallaṅkena upāvisi;
Tassa sakko pāturahu, devarājā sujampati.
Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;
Varaṃ varassu rājīsi, yaṃ kiñci manasicchasi.
Pahūtaṃ me dhanaṃ sakka, balaṃ koso canappako;
Andhassa me sato dāni, maraṇaññeva ruccati.
Yāni saccāni dvipadinda, tāni bhāsassu khattiya;
Saccaṃ te bhaṇamānassa, puna cakkhu bhavissati.
Ye maṃ yācitumāyanti, nānāgottā vanibbakā;
Yopi maṃ yācate tattha, sopi me manaso piyo;
Etena saccavajjena, cakkhu me upapajjatha.
Yaṃ maṃ so yācituṃ āgā, dehi cakkhunti brāhmaṇo;
Tassa cakkhūni pādāsiṃ, brāhmaṇassa vanibbato [vaṇibbino (sī.), vanibbino (pī.)].
Bhiyyo maṃ āvisī pīti, somanassañcanappakaṃ;
Etena saccavajjena, dutiyaṃ me upapajjatha.
Dhammena bhāsitā gāthā, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana;
Etāni tava nettāni, dibbāni paṭidissare.
Tirokuṭṭaṃ tiroselaṃ, samatiggayha pabbataṃ;
Samantā yojanasataṃ, dassanaṃ anubhontu te.
Ko nīdha vittaṃ na dadeyya yācito, api visiṭṭhaṃ supiyampi attano;
Tadiṅgha sabbe sivayo samāgatā, dibbāni nettāni mamajja passatha.
Tirokuṭṭaṃ tiroselaṃ, samatiggayha pabbataṃ;
Samantā yojanasataṃ, dassanaṃ anubhonti me.
Na cāgamattā paramatthi kiñci, maccānaṃ idha jīvite;
Datvāna mānusaṃ [datvā mānusakaṃ (sī.)] cakkhuṃ, laddhaṃ me [me iti padaṃ natthi sī. potthake] cakkhuṃ amānusaṃ.
Etampi disvā sivayo, detha dānāni bhuñjatha;
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, aninditā saggamupetha ṭhānanti.
Sivijātakaṃ tatiyaṃ.
500. Sirīmantajātakaṃ (4)
Paññāyupetaṃ siriyā vihīnaṃ, yasassinaṃ vāpi apetapaññaṃ;
Pucchāmi taṃ senaka etamatthaṃ, kamettha seyyo kusalā vadanti.
Dhīrā ca bālā ca have janinda, sippūpapannā ca asippino ca;
Sujātimantopi ajātimassa, yasassino pesakarā [pessakarā (sī. pī.)] bhavanti;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva [sirimāva (sī. syā. pī.)] seyyo.
Tuvampi pucchāmi anomapañña, mahosadha kevaladhammadassi;
Bālaṃ yasassiṃ paṇḍitaṃ appabhogaṃ, kamettha seyyo kusalā vadanti.
Pāpāni kammāni karoti bālo [karonti bālā (syā. ka.)], idhameva [idameva (syā. ka. aṭṭha.), imameva (ka.)] seyyo iti maññamāno [maññamānā (syā. ka.)];
Idhalokadassī paralokamadassī, ubhayattha bālo kalimaggahesi;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
Na sippametaṃ vidadhāti bhogaṃ, na bandhuvā [na bandhavā (sī. syā. ka.)] na sarīravaṇṇo yo [na sarīrāvakāso (sī. syā. pī.)];
Passeḷamūgaṃ sukhamedhamānaṃ, sirī hi naṃ bhajate goravindaṃ [gorimandaṃ (sī. pī.)];
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
Laddhā sukhaṃ majjati appapañño, dukkhena phuṭṭhopi pamohameti;
Āgantunā dukkhasukhena phuṭṭho, pavedhati vāricarova ghamme;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
Dumaṃ yathā sāduphalaṃ araññe, samantato samabhisaranti [samabhicaranti (sī. pī.)] pakkhī;
Evampi aḍḍhaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ, bahujjano bhajati atthahetu;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
Na sādhu balavā bālo, sāhasā vindate dhanaṃ;
Kandantametaṃ dummedhaṃ, kaḍḍhanti nirayaṃ bhusaṃ;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
Yā kāci najjo gaṅgamabhissavanti, sabbāva tā nāmagottaṃ jahanti;
Gaṅgā samuddaṃ paṭipajjamānā, na khāyate iddhiṃ paññopi loke [iddhiparo hi loke (ka. sī. syā.), iddhiparo hi loko (sī. pī. aṭṭha.)];
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
Yametamakkhā udadhiṃ mahantaṃ, savanti najjo sabbakālamasaṅkhyaṃ;
So sāgaro niccamuḷāravego, velaṃ na acceti mahāsamuddo.
Evampi bālassa pajappitāni, paññaṃ na acceti sirī kadāci;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
Asaññato cepi paresamatthaṃ, bhaṇāti sandhānagato [saṇṭhānagato (syā. pī.), santhānagato (sī.)] yasassī;
Tasseva taṃ rūhati ñātimajjhe, sirī hi naṃ [sirihīnaṃ (sī. ka.), sirīhīnaṃ (syā. pī.)] kārayate na paññā [na pañño (sī.), na paññaṃ (syā. ka.)];
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
Parassa vā attano vāpi hetu, bālo musā bhāsati appapañño;
So nindito hoti sabhāya majjhe, pacchāpi [peccampi (sī. pī.), peccāpi (?)] so duggatigāmī hoti;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
Atthampi ce bhāsati bhūripañño, anāḷhiyo [anālayo (pī.)] appadhano daliddo;
Na tassa taṃ rūhati ñātimajjhe, sirī ca paññāṇavato na hoti;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
Parassa vā attano vāpi hetu, na bhāsati alikaṃ bhūripañño;
So pūjito hoti sabhāya majjhe, pacchāpi so suggatigāmī hoti;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca, thiyo ca iddhesu kulesu jātā;
Sabbāva tā upabhogā bhavanti, iddhassa posassa aniddhimanto;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
Asaṃvihitakammantaṃ, bālaṃ dummedhamantinaṃ;
Sirī jahati dummedhaṃ, jiṇṇaṃva urago tacaṃ;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
Pañca paṇḍitā mayaṃ bhaddante, sabbe pañjalikā upaṭṭhitā;
Tvaṃ no abhibhuyya issarosi, sakkova bhūtapati devarājā;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo.
Dāsova paññassa yasassi bālo, atthesu jātesu tathāvidhesu;
Yaṃ paṇḍito nipuṇaṃ saṃvidheti, sammohamāpajjati tattha bālo;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo.
Addhā hi paññāva sataṃ pasatthā, kantā sirī bhogaratā manussā;
Ñāṇañca buddhānamatulyarūpaṃ, paññaṃ na acceti sirī kadāci.
Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no, mahosadha kevaladhammadassī;
Gavaṃ sahassaṃ usabhañca nāgaṃ, ājaññayutte ca rathe dasa ime;
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te gāmavarāni soḷasāti.
Sirīmantajātakaṃ [sirimandajātakaṃ (sī. syā. pī.)] catutthaṃ.
501. Rohaṇamigajātakaṃ (5)
Ete yūthā patiyanti, bhītā maraṇassa [maraṇā (syā. pī.), maraṇa (ka.)] cittaka;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha.
Nāhaṃ rohaṇa [rohanta (sī. pī.), rohana (syā.)] gacchāmi, hadayaṃ me avakassati;
Na taṃ ahaṃ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṃ.
Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha.
Nāhaṃ rohaṇa gacchāmi, hadayaṃ me avakassati;
Na taṃ baddhaṃ [bandhaṃ (ka.)] jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṃ.
Gaccha bhīru palāyassu, kūṭe baddhosmi āyase;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha.
Nāhaṃ rohaṇa gacchāmi, hadayaṃ me avakassati;
Na taṃ ahaṃ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṃ.
Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā;
Gaccha tuvampi mākaṅkhi, jīvissanti tayā saha.
Nāhaṃ rohaṇa gacchāmi, hadayaṃ me avakassati;
Na taṃ baddhaṃ jahissāmi, idha hissāmi jīvitaṃ.
Ayaṃ so luddako eti, luddarūpo [ruddarūpo (sī. pī.)] sahāvudho;
Yo no vadhissati ajja, usunā sattiyā api [mapi (sī. syā. pī.)].
Sā muhuttaṃ palāyitvā, bhayaṭṭā [bhayaṭṭhā (pī.)] bhayatajjitā;
Sudukkaraṃ akarā bhīru, maraṇāyūpanivattatha.
Kinnu teme migā honti, muttā baddhaṃ upāsare;
Na taṃ cajitumicchanti, jīvitassapi kāraṇā.
Bhātaro honti me ludda, sodariyā ekamātukā;
Na maṃ cajitumicchanti, jīvitassapi kāraṇā.
Te hi nūna marissanti, andhā apariṇāyakā;
Pañcannaṃ jīvitaṃ dehi, bhātaraṃ muñca luddaka.
So vo ahaṃ pamokkhāmi, mātāpettibharaṃ migaṃ;
Nandantu mātāpitaro, muttaṃ disvā mahāmigaṃ.
Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja nandāmi, muttaṃ disvā mahāmigaṃ.
Kathaṃ tvaṃ pamokkho [kathaṃ pamokkho (sī. pī.), kathaṃ te parokkho (?)] āsi, upanītasmi jīvite;
Kathaṃ putta amocesi, kūṭapāsamha luddako.
Bhaṇaṃ kaṇṇasukhaṃ vācaṃ, hadayaṅgaṃ hadayassitaṃ;
Subhāsitāhi vācāhi, cittako maṃ amocayi.
Bhaṇaṃ kaṇṇasukhaṃ vācaṃ, hadayaṅgaṃ hadayassitaṃ;
Subhāsitāhi vācāhi, sutanā maṃ amocayi.
Sutvā kaṇṇasukhaṃ vācaṃ, hadayaṅgaṃ hadayassitaṃ;
Subhāsitāni sutvāna, luddako maṃ amocayi.
Evaṃ ānandito hotu, saha dārehi luddako;
Yathā mayajja nandāma, disvā rohaṇamāgataṃ.
Nanu tvaṃ avaca [avacā (sī. pī.)] ludda, ‘‘migacammāni āhariṃ’’;
Atha kena nu vaṇṇena, migacammāni nāhari.
Āgamā ceva hatthatthaṃ, kūṭapāsañca so migo;
Abajjhi taṃ [abajjhi tañca (pī.)] migarājaṃ, tañca muttā upāsare.
Tassa me ahu saṃvego, abbhuto lomahaṃsano;
Imañcāhaṃ migaṃ haññe, ajja hissāmi jīvitaṃ.
Kīdisā te migā ludda, kīdisā dhammikā migā;
Kathaṃvaṇṇā kathaṃsīlā, bāḷhaṃ kho ne pasaṃsasi.
Odātasiṅgā sucivāḷā, jātarūpatacūpamā;
Pādā lohitakā tesaṃ, añjitakkhā manoramā.
Edisā te migā deva, edisā dhammikā migā;
Mātāpettibharā deva, na te so abhihārituṃ [abhihārayuṃ (ka. sī.), abhihārayiṃ (syā.), abhihārayaṃ (pī.)].
Dammi nikkhasataṃ ludda, thūlañca maṇikuṇḍalaṃ;
Catussadañca [caturassañca (syā. ka.)] pallaṅkaṃ, umāpupphasarinnibhaṃ [ummāpupphasirinnibhaṃ (sī. syā. pī. ka.)].
Dve ca sādisiyo bhariyā, usabhañca gavaṃ sataṃ;
Dhammena rajjaṃ kāressaṃ, bahukāro mesi luddaka.
Kasivāṇijjā [kasī vaṇijjā (sī. syā. pī.)] iṇadānaṃ, uñchācariyā ca luddaka;
Etena dāraṃ posehi, mā pāpaṃ akarī punāti [akarā punanti (ka. sī. pī.)].
Rohaṇamigajātakaṃ [rohantamigajātakaṃ (sī. pī.)] pañcamaṃ.
502. Cūḷahaṃsajātakaṃ (6)
Ete haṃsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā;
Harittaca hemavaṇṇa, kāmaṃ sumukha pakkama.
Ohāya maṃ ñātigaṇā, ekaṃ pāsavasaṃ gataṃ;
Anapekkhamānā [nāpekkhamānā (ka.)] gacchanti, kiṃ eso avahiyyasi.
Pateva patataṃ seṭṭha, natthi baddhe sahāyatā [sahāyakā (syā.)];
Mā anīghāya hāpesi, kāmaṃ sumukha pakkama.
Nāhaṃ ‘‘dukkhapareto’’ti [dukkhaparetopi (ka.)], dhataraṭṭha tuvaṃ [tavaṃ (sī. pī.)] jahe;
Jīvitaṃ maraṇaṃ vā me, tayā saddhiṃ bhavissati.
Etadariyassa kalyāṇaṃ, yaṃ tvaṃ sumukha bhāsasi;
Tañca vīmaṃsamānohaṃ, ‘‘patatetaṃ’’ avassajiṃ.
Apadena padaṃ yāti, antalikkhacaro [antalikkhe caro (sī. pī.)] dijo;
Ārā pāsaṃ na bujjhi tvaṃ, haṃsānaṃ pavaruttama [pavaruttamo (ka. sī. pī.)].
Yadā parābhavo hoti, poso jīvitasaṅkhaye;
Atha jālañca pāsañca, āsajjāpi na bujjhati.
Ete haṃsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā;
Harittaca hemavaṇṇa, tvaññeva [tvañca taṃ (sī.), tvañca (pī.)] avahiyyasi.
Ete bhutvā ca pitvā ca, pakkamanti vihaṅgamā;
Anapekkhamānā vakkaṅgā, tvaññeveko upāsasi.
Kinnu tyāyaṃ [tāyaṃ (sī. syā. pī.)] dijo hoti, mutto baddhaṃ upāsasi;
Ohāya sakuṇā yanti, kiṃ eko avahiyyasi.
Rājā me so dijo mitto, sakhā pāṇasamo ca me;
Neva naṃ vijahissāmi, yāva kālassa pariyāyaṃ.
Yo ca tvaṃ sakhino hetu, pāṇaṃ cajitumicchasi;
So te sahāyaṃ muñcāmi, hotu rājā tavānugo.
Evaṃ luddaka nandassu, saha sabbehi ñātibhi;
Yathāhamajja nandāmi, disvā muttaṃ dijādhipaṃ.
Kaccinnu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ;
Kacci raṭṭhamidaṃ phītaṃ, dhammena manusāsasi.
Kusalañceva me haṃsa, atho haṃsa anāmayaṃ;
Atho raṭṭhamidaṃ phītaṃ, dhammena manusāsahaṃ.
Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati;
Kacci ārā amittā te, chāyā dakkhiṇatoriva.
Athopi me amaccesu, doso koci na vijjati;
Atho ārā amittā me, chāyā dakkhiṇatoriva.
Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā.
Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā.
Kacci te bahavo puttā, sujātā raṭṭhavaḍḍhana;
Paññājavena sampannā, sammodanti tato tato.
Satameko ca me puttā, dhataraṭṭha mayā sutā;
Tesaṃ tvaṃ kiccamakkhāhi, nāvarujjhanti [nāvarajjhanti (ka. sī. pī.)] te vaco.
Upapannopi ce hoti, jātiyā vinayena vā;
Atha pacchā kurute yogaṃ, kicche [kicce (sī. syā. pī.)] āpāsu [āvāsu (syā.), āpadāsu (ka.)] sīdati.
Tassa saṃhīrapaññassa, vivaro jāyate mahā;
Rattimandhova [nattamandhova (sī. pī.)] rūpāni, thūlāni manupassati.
Asāre sārayogaññū, matiṃ na tveva vindati;
Sarabhova giriduggasmiṃ, antarāyeva sīdati.
Hīnajaccopi ce hoti, uṭṭhātā dhitimā naro;
Ācārasīlasampanno, nise aggīva bhāsati.
Etaṃ me upamaṃ katvā, putte vijjāsu vācaya [ṭhāpasa (syā. ka.)];
Saṃvirūḷhetha medhāvī, khette bījaṃva [khettabījaṃva (sī. pī.)] vuṭṭhiyāti.
Cūḷahaṃsajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
503. Sattigumbajātakaṃ (7)
Migaluddo mahārājā, pañcālānaṃ rathesabho;
Nikkhanto saha senāya, ogaṇo vanamāgamā.
Tatthaddasā araññasmiṃ, takkarānaṃ kuṭiṃ kataṃ;
Tassā [tasmā (syā. pī. ka.)] kuṭiyā nikkhamma, suvo luddāni bhāsati.
Sampannavāhano poso, yuvā sammaṭṭhakuṇḍalo [kuṇḍalī (syā. ka.)];
Sobhati lohituṇhīso, divā sūriyova bhāsati.
Majjhanhike [majjhantike (sabbattha)] sampatike, sutto rājā sasārathi;
Handassābharaṇaṃ sabbaṃ, gaṇhāma sāhasā [sahasā (sī. syā. pī.)] mayaṃ.
Nisīthepi raho dāni, sutto rājā sasārathi;
Ādāya vatthaṃ maṇikuṇḍalañca, hantvāna sākhāhi avattharāma.
Kinnu ummattarūpova, sattigumba pabhāsasi;
Durāsadā hi rājāno, aggi pajjalito yathā.
Atha tvaṃ patikolamba, matto thullāni gajjasi;
Mātari mayhaṃ naggāya, kinnu tvaṃ vijigucchase.
Uṭṭhehi samma taramāno, rathaṃ yojehi sārathi;
Sakuṇo me na ruccati, aññaṃ gacchāma assamaṃ.
Yutto ratho mahārāja, yutto ca balavāhano;
Adhitiṭṭha mahārāja, aññaṃ gacchāma assamaṃ.
Ko numeva gatā [kva nu’me’pagatā (?)] sabbe, ye asmiṃ paricārakā;
Esa gacchati pañcālo, mutto tesaṃ adassanā.
Kodaṇḍakāni gaṇhatha, sattiyo tomarāni ca;
Esa gacchati pañcālo, mā vo muñcittha jīvataṃ [jīvitaṃ (bahūsu)].
Athāparo paṭinandittha, suvo lohitatuṇḍako;
Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasi.
Araññaṃ uñchāya gatā, ye asmiṃ paricārakā;
Sayaṃ uṭṭhāya gaṇhavho, hatthā me natthi dātave.
Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;
Atheso itaro pakkhī, suvo luddāni bhāsati.
‘‘Etaṃ hanatha bandhatha, mā vo muñcittha jīvataṃ’’;
Iccevaṃ vilapantassa, sotthiṃ [sotthī (syā.)] pattosmi assamaṃ.
Bhātarosma mahārāja, sodariyā ekamātukā;
Ekarukkhasmiṃ saṃvaḍḍhā, nānākhettagatā ubho.
Sattigumbo ca corānaṃ, ahañca isīnaṃ idha;
Asataṃ so, sataṃ ahaṃ, tena dhammena no vinā.
Tattha vadho ca bandho ca, nikatī vañcanāni ca;
Ālopā sāhasākārā, tāni so tattha sikkhati.
Idha saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo;
Āsanūdakadāyīnaṃ, aṅke vaddhosmi bhāradha [bhārata (sī. syā. pī.)].
Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ;
Sīlavantaṃ visīlaṃ vā, vasaṃ tasseva gacchati.
Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;
Sopi tādisako hoti, sahavāso hi [sahavāsopi (syā. ka.)] tādiso.
Sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ;
Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;
Upalepabhayā [upalimpabhayā (syā. ka.)] dhīro, neva pāpasakhā siyā.
Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;
Kusāpi pūti [pūtī (sī. pī.)] vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.
Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
Pattāpi surabhi [surabhī (sī. syā. pī.)] vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
Tasmā pattapuṭasseva [phalapuṭasseva (sī. pī.), palapuṭasseva (ka. aṭṭha.), palāsapuṭasseva (syā. ka.)], ñatvā sampākamattano;
Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito;
Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggatinti.
Sattigumbajātakaṃ sattamaṃ.
504. Bhallātiyajātakaṃ (8)
Bhallātiyo [bhallāṭiyo (sī. pī.)] nāma ahosi rājā, raṭṭhaṃ pahāya migavaṃ acāri so;
Agamā girivaraṃ gandhamādanaṃ, supupphitaṃ [sampupphitaṃ (sī. pī.)] kimpurisānuciṇṇaṃ.
Sāḷūrasaṅghañca nisedhayitvā, dhanuṃ [dhanu (sī. syā. pī.)] kalāpañca so nikkhipitvā;
Upāgami vacanaṃ vattukāmo, yatthaṭṭhitā kimpurisā ahesuṃ.
Himaccaye hemavatāya tīre, kimidhaṭṭhitā mantayavho abhiṇhaṃ;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kathaṃ nu [kathaṃ vo (sī. syā. pī.)] jānanti manussaloke.
Mallaṃ giriṃ paṇḍarakaṃ tikūṭaṃ, sītodakā [sītodiyā (sī. pī.), sītodikā (?)] anuvicarāma najjo;
Migā manussāva nibhāsavaṇṇā, jānanti no kimpurisāti ludda.
Sukiccharūpaṃ paridevayavho [paridevathavho (?) moggallānabyākaraṇe 6.38 suttaṃ], āliṅgito cāsi piyo piyāya;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kimidha vane rodatha appatītā.
Sukiccharūpaṃ paridevayavho, āliṅgito cāsi piyo piyāya;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kimidha vane vilapatha appatītā.
Sukiccharūpaṃ paridevayavho, āliṅgito cāsi piyo piyāya;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kimidha vane socatha appatītā.
Mayekarattaṃ [rattiṃ (pī.)] vippavasimha ludda, akāmakā aññamaññaṃ sarantā;
Tamekarattaṃ anutappamānā, socāma ‘‘sā ratti punaṃ na hessati’’.
Yamekarattaṃ anutappathetaṃ, dhanaṃ va naṭṭhaṃ pitaraṃ va petaṃ;
Pucchāmi vo mānusadehavaṇṇe, kathaṃ vinā vāsamakappayittha.
Yamimaṃ [yayimaṃ (ka. sī.)] nadiṃ passasi sīghasotaṃ, nānādumacchādanaṃ selakūlaṃ [dumacchadanaṃ selakūṭaṃ (sī. pī.), dumasañchannaṃ selakūlaṃ (ka.)];
Taṃ me piyo uttari vassakāle, mamañca maññaṃ anubandhatīti.
Ahañca aṅkolakamocināmi, atimuttakaṃ sattaliyothikañca;
‘‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ’’.
Ahañcidaṃ kuravakamocināmi, uddālakā pāṭalisindhuvārakā [sindhuvāritā (syā. pī. ka.)];
‘‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ’’.
Ahañca sālassa supupphitassa, oceyya pupphāni karomi mālaṃ;
‘‘Piyo ca me hehiti mālabhārī, ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ’’.
Ahañca sālassa supupphitassa, oceyya pupphāni karomi bhāraṃ;
Idañca no hehiti santharatthaṃ, yatthajjimaṃ [yatthajjamaṃ (sī. pī.)] viharissāma [viharissāmu (pī.)] rattiṃ.
Ahañca kho agaḷuṃ [aggalu (syā. ka.), akaluṃ (pī.)] candanañca, silāya piṃsāmi pamattarūpā;
‘‘Piyo ca me hehiti rositaṅgo, ahañca naṃ rositā ajjhupessaṃ’’.
Athāgamā salilaṃ sīghasotaṃ, nudaṃ sāle salaḷe kaṇṇikāre;
Āpūratha [apūratha (sī. pī.), āpūrathe (syā.)] tena muhuttakena, sāyaṃ nadī āsi mayā suduttarā.
Ubhosu tīresu mayaṃ tadā ṭhitā, sampassantā ubhayo aññamaññaṃ;
Sakimpi rodāma sakiṃ hasāma, kicchena no āgamā [agamā (sī. syā. pī.)] saṃvarī sā.
Pātova [pāto ca (sī. syā. pī.)] kho uggate sūriyamhi, catukkaṃ nadiṃ uttariyāna ludda;
Āliṅgiyā aññamaññaṃ mayaṃ ubho, sakimpi rodāma sakiṃ hasāma.
Tīhūnakaṃ sattasatāni ludda, yamidha mayaṃ vippavasimha pubbe;
Vassekimaṃ [vāsekimaṃ (sī. pī.)] jīvitaṃ bhūmipāla, ko nīdha kantāya vinā vaseyya.
Āyuñca vo kīvatako nu samma, sacepi jānātha vadetha āyuṃ;
Anussavā vuḍḍhato āgamā vā, akkhātha me taṃ avikampamānā.
Āyuñca no vassasahassaṃ ludda, na cantarā pāpako atthi rogo;
Appañca [appaṃva (syā. ka.)] dukkhaṃ sukhameva bhiyyo, avītarāgā vijahāma jīvitaṃ.
Idañca sutvāna amānusānaṃ, bhallātiyo ittara jīvitanti;
Nivattatha na migavaṃ acari, adāsi dānāni abhuñji bhoge.
Idañca sutvāna amānusānaṃ, sammodatha mā kalahaṃ akattha;
Mā vo tapī attakammāparādho, yathāpi te kimpurisekarattaṃ.
Idañca sutvāna amānusānaṃ, sammodatha mā vivādaṃ akattha;
Mā vo tapī attakammāparādho, yathāpi te kimpurisekarattaṃ.
Vividhaṃ [vividha (sī. syā.)] adhimanā suṇomahaṃ, vacanapathaṃ tava atthasaṃhitaṃ;
Muñcaṃ [muñca (sī. pī.)] giraṃ nudaseva me daraṃ, samaṇa sukhāvaha jīva me ciranti.
Bhallātiyajātakaṃ aṭṭhamaṃ.
505. Somanassajātakaṃ (9)
Ko taṃ hiṃsati heṭheti, kiṃ [kinnu (pī. ka.)] dummano socasi appatīto;
Kassajja mātāpitaro rudantu, kvajja setu [ko nvejja seti (ka.), ko ajja setu (?)] nihato pathabyā.
Tuṭṭhosmi deva tava dassanena, cirassaṃ passāmi taṃ bhūmipāla;
Ahiṃsako reṇumanuppavissa, puttena te heṭhayitosmi [pothayitosmi (ka.)] deva.
Āyantu dovārikā khaggabandhā [khaggabaddhā (sī. pī.)], kāsāviyā yantu [hantu (ka.)] antepurantaṃ;
Hantvāna taṃ somanassaṃ kumāraṃ, chetvāna sīsaṃ varamāharantu.
Pesitā rājino dūtā, kumāraṃ etadabravuṃ;
Issarena vitiṇṇosi, vadhaṃ pattosi khattiya.
Sa rājaputto paridevayanto, dasaṅguliṃ añjaliṃ paggahetvā;
Ahampi icchāmi janinda daṭṭhuṃ, jīvaṃ maṃ netvā [jīvaṃ panetvā (sī. pī.)] paṭidassayetha.
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rañño puttaṃ adassayuṃ;
Putto ca pitaraṃ disvā, dūratovajjhabhāsatha.
Āgacchuṃ [āgañchuṃ (sī.), āgañchu (pī.)] dovārikā khaggabandhā, kāsāviyā hantu mamaṃ janinda;
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, aparādho ko nidha mamajja atthi.
Sāyañca pāto udakaṃ sajāti, aggiṃ sadā pāricaratappamatto;
Taṃ tādisaṃ saṃyataṃ brahmacāriṃ, kasmā tuvaṃ brūsi gahappatīti.
Tālā ca mūlā ca phalā ca deva, pariggahā vividhā santimassa;
Te rakkhati gopayatappamatto, [brāhmaṇo gahapati tena hoti (sī. syā. pī.)] tasmā ahaṃ brūmi gahappatīti [brāhmaṇo gahapati tena hoti (sī. syā. pī.)].
Saccaṃ kho etaṃ vadasi kumāra, pariggahā vividhā santimassa;
Te rakkhati gopayatappamatto, sa [natthi idaṃ sī. syā. pī. potthakesu] brāhmaṇo gahapati tena hoti.
Suṇantu mayhaṃ parisā samāgatā, sanegamā jānapadā ca sabbe;
Bālāyaṃ bālassa vaco nisamma, ahetunā ghātayate maṃ [ghātayate (sī. pī.)] janindo.
Daḷhasmi mūle visaṭe virūḷhe, dunnikkayo veḷu pasākhajāto;
Vandāmi pādāni tava [tavaṃ (sī. pī.)] janinda, anujāna maṃ pabbajissāmi deva.
Bhuñjassu bhoge vipule kumāra, sabbañca te issariyaṃ dadāmi;
Ajjeva tvaṃ kurūnaṃ hohi rājā, mā pabbajī pabbajjā hi dukkhā.
Kinnūdha deva tavamatthi bhogā, pubbevahaṃ [pubbe cahaṃ (ka.)] devaloke ramissaṃ;
Rūpehi saddehi atho rasehi, gandhehi phassehi manoramehi.
Bhuttā ca me [bhuttā (sī. pī.)] bhogā tidivasmiṃ deva, parivāritā [paricāritā (ka.)] accharānaṃ gaṇena [accharāsaṃgaṇena (syā. pī. ka.)];
Tuvañca [tavañca (sī. pī.)] bālaṃ paraneyyaṃ viditvā, na tādise rājakule vaseyyaṃ.
Sacāhaṃ bālo paraneyyo asmi, ekāparādhaṃ [etāparādhaṃ (ka.)] khama putta mayhaṃ;
Punapi ce edisakaṃ bhaveyya, yathāmatiṃ somanassa karohi.
Anisamma kataṃ kammaṃ, anavatthāya cintitaṃ;
Bhesajjasseva vebhaṅgo, vipāko hoti pāpako.
Nisamma ca kataṃ kammaṃ, sammāvatthāya cintitaṃ;
Bhesajjasseva sampatti, vipāko hoti bhadrako.
Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
Nisamma khattiyo kayirā, nānisamma disampati;
Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhati.
Nisamma daṇḍaṃ paṇayeyya issaro, vegā kataṃ tappati bhūmipāla;
Sammāpaṇīdhī ca narassa atthā, anānutappā te bhavanti pacchā.
Anānutappāni hi ye karonti, vibhajja kammāyatanāni loke;
Viññuppasatthāni sukhudrayāni, bhavanti buddhānumatāni [vaddhānumatāni (sī. pī.)] tāni.
Āgacchuṃ dovārikā khaggabandhā, kāsāviyā hantu mamaṃ janinda;
Mātuñca [mātucca (pī.)] aṅkasmimahaṃ nisinno, ākaḍḍhito sahasā tehi deva.
Kaṭukañhi sambādhaṃ sukicchaṃ [sukiccha (sī. pī.)] patto, madhurampi yaṃ jīvitaṃ laddha rāja;
Kicchenahaṃ ajja vadhā pamutto, pabbajjamevābhimanohamasmi.
Putto tavāyaṃ taruṇo sudhamme, anukampako somanasso kumāro;
Taṃ yācamāno na labhāmi svajja [sajja (sī. pī.)], arahasi naṃ yācitave [yācituye (ka.)] tuvampi.
Ramassu bhikkhācariyāya putta, nisamma dhammesu paribbajassu;
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, anindito brahmamupehi ṭhānaṃ.
Acchera [acchariya (sī. syā. pī.)] rūpaṃ vata yādisañca, dukkhitaṃ maṃ dukkhāpayase sudhamme;
Yācassu puttaṃ iti vuccamānā, bhiyyova ussāhayase kumāraṃ.
Ye vippamuttā anavajjabhogino [bhojino (sī. syā. pī.)], parinibbutā lokamimaṃ caranti;
Tamariyamaggaṃ paṭipajjamānaṃ, na ussahe vārayituṃ kumāraṃ.
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Yesāyaṃ sutvāna subhāsitāni, appossukkā vītasokā sudhammāti.
Somanassajātakaṃ navamaṃ.
506. Campeyyajātakaṃ (10)
Kā nu vijjurivābhāsi, osadhī viya tārakā;
Devatā nusi gandhabbī, na taṃ maññāmi mānusiṃ [mānusī (syā. ka.)].
Namhi devī na gandhabbī, na mahārāja mānusī;
Nāgakaññāsmi bhaddante, atthenamhi idhāgatā.
Vibbhantacittā kupitindriyāsi, nettehi te vārigaṇā savanti;
Kiṃ te naṭṭhaṃ kiṃ pana patthayānā, idhāgatā nāri tadiṅgha brūhi.
Yamuggatejo uragoti cāhu, nāgoti naṃ āhu janā janinda;
Tamaggahī puriso jīvikattho, taṃ bandhanā muñca patī mameso.
Kathaṃ nvayaṃ balaviriyūpapanno, hatthatta [hatthattha (sī. syā. pī.)] māgacchi vanibbakassa;
Akkhāhi me nāgakaññe tamatthaṃ, kathaṃ vijānemu gahītanāgaṃ.
Nagarampi nāgo bhasmaṃ kareyya, tathā hi so balaviriyūpapanno;
Dhammañca nāgo apacāyamāno, tasmā parakkamma tapo karoti.
Cātuddasiṃ pañcadasiṃ [pannarasiṃ (sī. syā. pī.)] ca rāja, catuppathe sammati nāgarājā;
Tamaggahī puriso jīvikattho, taṃ bandhanā muñca patī mameso.
Soḷasitthisahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā;
Vārigehasayā nārī [nāriyo (pī.)], tāpi taṃ saraṇaṃ gatā.
Dhammena mocehi asāhasena, gāmena nikkhena gavaṃ satena;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu, puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
Dhammena mocemi asāhasena, gāmena nikkhena gavaṃ satena;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu, puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
Dammi nikkhasataṃ ludda, thūlañca maṇikuṇḍalaṃ;
Catussadañca pallaṅkaṃ, umāpupphasarinnibhaṃ.
Dve ca sādisiyo bhariyā, usabhañca gavaṃ sataṃ;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu, puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
Vināpi dānā tava vacanaṃ janinda, muñcemu naṃ uragaṃ bandhanasmā;
Ossaṭṭhakāyo urago carātu, puññatthiko muñcatu bandhanasmā.
Mutto campeyyako nāgo, rājānaṃ etadabravi;
Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;
Añjaliṃ te paggaṇhāmi, passeyyaṃ me nivesanaṃ.
Addhā hi dubbissasametamāhu, yaṃ mānuso vissase amānusamhi;
Sace ca maṃ yācasi etamatthaṃ, dakkhemu te nāga nivesanāni.
Sacepi [sace hi (sī. pī. aṭṭha.)] vāto girimāvaheyya, cando ca suriyo ca chamā pateyyuṃ;
Sabbā ca najjo paṭisotaṃ vajeyyuṃ, na tvevahaṃ rāja musā bhaṇeyyaṃ.
Nabhaṃ phaleyya udadhīpi susse, saṃvaṭṭaye [saṃvaṭṭeyaṃ (sī. pī.), saṃvaṭṭeyya (syā. ka.)] bhūtadharā vasundharā;
Siluccayo meru samūlamuppate [mubbahe (sī. syā. pī. ka. aṭṭha.), muṭṭhahe (ka.)], na tvevahaṃ rāja musā bhaṇeyyaṃ.
Addhā hi dubbissasametamāhu, yaṃ mānuso vissase amānusamhi;
Sace ca maṃ yācasi etamatthaṃ, dakkhemu te nāga nivesanāni.
Tumhe khottha ghoravisā uḷārā, mahātejā khippakopī ca hotha;
Maṃkāraṇā [mama kāraṇā (sī. syā. pī.)] bandhanasmā pamutto, arahasi no jānituye [jānitāye (sī.), jānitave (syā.), jānitaye (pī.)] katāni.
So paccataṃ niraye ghorarūpe, mā kāyikaṃ sātamalattha kiñci;
Peḷāya baddho maraṇaṃ upetu, yo tādisaṃ kammakataṃ na jāne.
Saccappaṭiññā tavamesa hotu, akkodhano hohi anupanāhī;
Sabbañca te nāgakulaṃ supaṇṇā, aggiṃva gimhesu [gimhāsu (sī. syā. pī.)] vivajjayantu.
Anukampasī nāgakulaṃ janinda, mātā yathā suppiyaṃ ekaputtaṃ;
Ahañca te nāgakulena saddhiṃ, kāhāmi veyyāvaṭikaṃ uḷāraṃ.
Yojentu ve rājarathe sucitte, kambojake assatare sudante;
Nāge ca yojentu suvaṇṇakappane, dakkhemu nāgassa nivesanāni.
Bherī mudiṅgā [mutiṅgā (sī. pī.)] paṇavā ca saṅkhā, avajjayiṃsu uggasenassa rañño;
Pāyāsi rājā bahusobhamāno, purakkhato nārigaṇassa majjhe.
Suvaṇṇacitakaṃ bhūmiṃ, addakkhi kāsivaḍḍhano;
Sovaṇṇamayapāsāde, veḷuriyaphalakatthate.
Sa rājā pāvisi byamhaṃ, campeyyassa nivesanaṃ;
Ādiccavaṇṇasannibhaṃ, kaṃsavijju pabhassaraṃ.
Nānārukkhehi sañchannaṃ, nānāgandhasamīritaṃ;
So pāvekkhi kāsirājā, campeyyassa nivesanaṃ.
Paviṭṭhasmiṃ kāsiraññe, campeyyassa nivesanaṃ;
Dibbā tūriyā pavajjiṃsu, nāgakaññā ca naccisuṃ [naccayuṃ (sī. pī. ka.)].
Taṃ nāgakaññā caritaṃ gaṇena, anvāruhī kāsirājā pasanno;
Nisīdi sovaṇṇamayamhi pīṭhe, sāpassaye [sopassaye (ka.)] candanasāralitte.
So tattha bhutvā ca atho ramitvā, campeyyakaṃ kāsirājā avoca;
Vimānaseṭṭhāni imāni tuyhaṃ, ādiccavaṇṇāni pabhassarāni;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ [kimatthiyaṃ (sī. syā. pī.)] nāga tapo karosi.
Tā kambukāyūradharā suvatthā, vaṭṭaṅgulī tambatalūpapannā;
Paggayha pāyenti anomavaṇṇā, netādisaṃ atthi manussaloke;
Kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
Najjo ca temā puthulomamacchā, āṭā [ādā (syā.), adā (pī.)] sakuntābhirudā sutitthā;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
Koñcā mayūrā diviyā ca haṃsā, vaggussarā kokilā sampatanti;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, uddālakā pāṭaliyo ca phullā;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
Imā ca te pokkharañño samantato, dibbā [dibyā (syā.), diviyā (pī.)] ca gandhā satataṃ pavāyanti;
Netādisaṃ atthi manussaloke, kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi.
Na puttahetu na dhanassa hetu, na āyuno cāpi [vāpi (sī. pī.)] janinda hetu;
Manussayoniṃ abhipatthayāno, tasmā parakkamma tapo karomi.
Tvaṃ lohitakkho vihatantaraṃso, alaṅkato kappitakesamassu;
Surosito lohitacandanena, gandhabbarājāva disā pabhāsasi.
Deviddhipattosi mahānubhāvo, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, seyyo ito kena manussaloko.
Janinda nāññatra manussalokā, suddhī va saṃvijjati saṃyamo vā;
Ahañca laddhāna manussayoniṃ, kāhāmi jātimaraṇassa antaṃ.
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Nāriyo ca disvāna tuvañca nāga, kāhāmi puññāni anappakāni.
Addhā have sevitabbā sapaññā, bahussutā ye bahuṭhānacintino;
Nāriyo ca disvāna mamañca rāja, karohi puññāni anappakāni.
Idañca me jātarūpaṃ pahūtaṃ, rāsī suvaṇṇassa ca tālamattā;
[ito haritvā sovaṇṇagharāni kāraya, rūpiyassa ca pākāraṃ karontu (sī. syā.) ito haritvā sovaṇṇagharāni, [kāraya] rūpiyassa ca pākāraṃ karontu (pī.)] Ito haritvāna suvaṇṇagharāni, karassu rūpiyapākāraṃ karontu [ito haritvā sovaṇṇagharāni kāraya, rūpiyassa ca pākāraṃ karontu (sī. syā.) ito haritvā sovaṇṇagharāni, [kāraya] rūpiyassa ca pākāraṃ karontu (pī.)].
Muttā ca [muttānañca (sī. syā.)] vāhasahassāni pañca, veḷuriyamissāni ito haritvā;
Antepure bhūmiyaṃ santharantu, nikkaddamā hehiti nīrajā ca.
Etādisaṃ āvasa rājaseṭṭha, vimānaseṭṭhaṃ bahu sobhamānaṃ;
Bārāṇasiṃ nagaraṃ iddhaṃ phītaṃ, rajjañca kārehi anomapaññāti.
Campeyyajātakaṃ dasamaṃ.
507. Mahāpalobhanajātakaṃ (11)
Brahmalokā cavitvāna, devaputto mahiddhiko;
Rañño putto udapādi, sabbakāmasamiddhisu.
Kāmā vā kāmasaññā vā, brahmaloke na vijjati;
Svāssu [yvāssa (sī.)] tāyeva saññāya, kāmehi vijigucchatha.
Tassa cantepure āsi, jhānāgāraṃ sumāpitaṃ;
So tattha paṭisallīno [paṭisallāno (ka.)], eko rahasi jhāyatha.
Sa rājā paridevesi, puttasokena aṭṭito;
Ekaputto cayaṃ mayhaṃ, na ca kāmāni bhuñjati.
Ko nu khvettha [khettha (sī. pī.)] upāyo so, ko vā jānāti kiñcanaṃ;
Yo [ko (sī. pī.)] me puttaṃ palobheyya, yathā kāmāni patthaye.
Ahu kumārī tattheva, vaṇṇarūpasamāhitā;
Kusalā naccagītassa, vādite ca padakkhiṇā.
Sā tattha upasaṅkamma, rājānaṃ etadabravi;
Ahaṃ kho naṃ palobheyyaṃ, sace bhattā bhavissati.
Taṃ tathāvādiniṃ rājā, kumāriṃ etadabravi;
Tvaññeva naṃ palobhehi, tava bhattā bhavissati.
Sā ca antepuraṃ gantvā, bahuṃ kāmupasaṃhitaṃ;
Hadayaṅgamā pemanīyā, citrā gāthā abhāsatha.
Tassā ca gāyamānāya, saddaṃ sutvāna nāriyā;
Kāmacchandassa uppajji, janaṃ so paripucchatha.
Kasseso saddo ko vā so, bhaṇati uccāvacaṃ bahuṃ;
Hadayaṅgamaṃ pemanīyaṃ, aho [atho (sī. pī.)] kaṇṇasukhaṃ mama.
Esā kho pamadā deva, khiḍḍā esā anappikā [anappakā (ka.)];
Sace tvaṃ kāme bhuñjeyya, bhiyyo bhiyyo chādeyyu taṃ.
Iṅgha āgacchatorena [āgacchatorenaṃ (ka.) āgacchatu + orena], avidūramhi gāyatu;
Assamassa samīpamhi, santike mayhaṃ gāyatu.
Tirokuṭṭamhi gāyitvā, jhānāgāramhi pāvisi;
Bandhi naṃ [bhandhituṃ (syā. ka.)] anupubbena, āraññamiva kuñjaraṃ.
Tassa [tassā (syā.)] kāmarasaṃ ñatvā, issādhammo ajāyatha;
‘‘Ahameva kāme bhuñjeyyaṃ, mā añño puriso ahu’’.
Tato asiṃ gahetvāna, purise hantuṃ upakkami;
Ahameveko bhuñjissaṃ, mā añño puriso siyā.
Tato jānapadā sabbe, vikkandiṃsu samāgatā;
Putto tyāyaṃ mahārāja, janaṃ heṭhetyadūsakaṃ.
Tañca rājā vivāhesi [nivāhesi (syā.), vihāhesi (pī.)], samhā raṭṭhā ca [raṭṭhāto (sī. pī.), raṭṭhato (ka.)] khattiyo;
Yāvatā vijitaṃ mayhaṃ, na te vatthabba [vattabba (sī. pī.)] tāvade.
Tato so bhariyamādāya, samuddaṃ upasaṅkami;
Paṇṇasālaṃ karitvāna, vanamuñchāya pāvisi.
Athettha isi māgacchi, samuddaṃ uparūpari;
So tassa gehaṃ pāvekkhi, bhattakāle upaṭṭhite.
Tañca bhariyā palobhesi, passa yāva sudāruṇaṃ;
Cuto so brahmacariyamhā, iddhiyā parihāyatha.
Rājaputto ca uñchāto, vanamūlaphalaṃ bahuṃ;
Sāyaṃ kājena [kācena (pī.)] ādāya, assamaṃ upasaṅkami.
Isī ca khattiyaṃ disvā, samuddaṃ upasaṅkami;
‘‘Vehāyasaṃ gamissa’’nti, sīdate so mahaṇṇave.
Khattiyo ca isiṃ disvā, sīdamānaṃ mahaṇṇave;
Tasseva anukampāya, imā gāthā abhāsatha.
Abhijjamāne vārismiṃ, sayaṃ āgamma iddhiyā;
Missībhāvitthiyā gantvā, saṃsīdasi mahaṇṇave.
Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;
Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti naṃ.
Khattiyassa vaco sutvā, isissa nibbidā ahu;
Laddhā porāṇakaṃ maggaṃ, gacchate so vihāyasaṃ.
Khattiyo ca isiṃ disvā, gacchamānaṃ vihāyasaṃ;
Saṃvegaṃ alabhī dhīro, pabbajjaṃ samarocayi.
Tato so pabbajitvāna, kāmarāgaṃ virājayi;
Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpago ahūti.
Mahāpalobhanajātakaṃ ekādasamaṃ.
508. Pañcapaṇḍitajātakaṃ (12)
Pañca paṇḍitā samāgatāttha, pañhā me paṭibhāti taṃ suṇātha;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, kassevāvikareyya [kassa vāvīkareyya (ka.)] guyhamatthaṃ.
Tvaṃ āvikarohi bhūmipāla, bhattā bhārasaho tuvaṃ vade taṃ;
Tava chandarucīni [chandañca ruciñca (sī. pī.)] sammasitvā, atha vakkhanti janinda pañca dhīrā.
Yā sīlavatī anaññatheyyā [anaññadheyyā (sī. pī.)], bhattucchandavasānugā (piyā) [( ) natthi sī. pī. potthakesu] manāpā;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, bhariyāyāvikareyya [bhariyāya vāvīkareyya (ka.)] guyhamatthaṃ.
Yo kicchagatassa āturassa, saraṇaṃ hoti gatī parāyanañca;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, sakhino vāvikareyya guyhamatthaṃ.
Jeṭṭho [yo jeṭṭho (syā.)] atha majjhimo kaniṭṭho, yo [so (sī. syā. pī.)] ce sīlasamāhito ṭhitatto;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, bhātu vāvīkareyya guyhamatthaṃ.
Yo ve pituhadayassa paddhagū [patthagū (syā.), pattagū (ka.)], anujāto pitaraṃ anomapañño;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, puttassāvikareyya [puttassa vāvīkareyya (ka.)] guyhamatthaṃ.
Mātā dvipadājanindaseṭṭha, yā naṃ [yo taṃ (sī. pī.)] poseti chandasā piyena;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, mātuyāvīkareyya [mātuyā vāvīkareyya (ka.)] guyhamatthaṃ.
Guyhassa hi guyhameva sādhu, na hi guyhassa pasatthamāvikammaṃ;
Anipphannatā [anipphādāya (sī. pī.), anipphannatāya (syā.), ā nipphādā (?)] saheyya dhīro, nipphannova [nipphannattho (sī. pī.), nipphannatthova (syā.)] yathāsukhaṃ bhaṇeyya.
Kiṃ tvaṃ vimanosi rājaseṭṭha, dvipadajaninda [dipadinda (sī. syā. pī.)] vacanaṃ suṇoma metaṃ [netaṃ (sī. pī.), tetaṃ (syā.)];
Kiṃ cintayamāno dummanosi, nūna deva aparādho atthi mayhaṃ.
‘‘Paṇhe [pañño (sī. pī.), pañhe (syā.), panhe (ka.)] vajjho mahosadho’’ti, āṇatto me vadhāya bhūripañño;
Taṃ cintayamāno dummanosmi, na hi devī aparādho atthi tuyhaṃ.
Abhidosagato dāni ehisi, kiṃ sutvā kiṃ saṅkate mano te;
Ko te kimavoca bhūripañña, iṅgha vacanaṃ suṇoma brūhi metaṃ.
‘‘Paṇhe vajjho mahosadho’’ti, yadi te mantayitaṃ janinda dosaṃ;
Bhariyāya rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
Yaṃ sālavanasmiṃ senako, pāpakammaṃ akāsi asabbhirūpaṃ;
Sakhinova rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
Pukkusa [pakkusa (ka.) jā. 1.7.41 paṇṇajātake passitabbaṃ] purisassa te janinda, uppanno rogo arājayutto;
Bhātuñca [bhātucca (sī. pī.), bhātuva (syā.)] rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
Ābādhoyaṃ asabbhirūpo, kāmindo [kāvindo (sī. pī.)] naradevena phuṭṭho;
Puttassa rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
Aṭṭhavaṅkaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ, sakko te adadā pitāmahassa;
Devindassa gataṃ tadajja hatthaṃ [devindassa tadajja hatthagataṃ (ka.)], mātuñca rahogato asaṃsi;
Guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mametaṃ.
Guyhassa hi guyhameva sādhu, na hi guyhassa pasatthamāvikammaṃ;
Anipphannatā saheyya dhīro, nipphannova yathāsukhaṃ bhaṇeyya.
Na guyhamatthaṃ vivareyya, rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ;
Na hi pātukato sādhu, guyho attho pajānatā.
Thiyā guyhaṃ na saṃseyya, amittassa ca paṇḍito;
Yo cāmisena saṃhīro, hadayattheno ca yo naro.
Guyhamatthaṃ asambuddhaṃ, sambodhayati yo naro;
Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati.
Yāvanto purisassatthaṃ, guyhaṃ jānanti mantinaṃ;
Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṃ na vissaje.
Vivicca bhāseyya divā rahassaṃ, rattiṃ giraṃ nātivelaṃ pamuñce;
Upassutikā hi suṇanti mantaṃ, tasmā manto khippamupeti bhedanti.
Pañcapaṇḍitajātakaṃ dvādasamaṃ.
509. Hatthipālajātakaṃ (13)
Cirassaṃ vata passāma, brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ;
Mahājaṭaṃ khāridharaṃ [bhāradharaṃ (pī.)], paṅkadantaṃ rajassiraṃ.
Cirassaṃ vata passāma, isiṃ dhammaguṇe rataṃ;
Kāsāyavatthavasanaṃ, vākacīraṃ paṭicchadaṃ.
Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, paṭigaṇhātu no bhavaṃ;
Agghe bhavantaṃ pucchāma, agghaṃ kurutu no bhavaṃ.
Adhicca vede pariyesa vittaṃ, putte gahe [gehe (sī. syā. pī.)] tāta patiṭṭhapetvā;
Gandhe rase paccanubhuyya [paccanubhotva (syā.), paccanubhutva (pī.)] sabbaṃ, araññaṃ sādhu muni so pasattho.
Vedā na saccā na ca vittalābho, na puttalābhena jaraṃ vihanti;
Gandhe rase muccana [muñcana (sī. ka.)] māhu santo, sakammunā [sakammanā (sī. pī.)] hoti phalūpapatti.
Addhā hi saccaṃ vacanaṃ tavetaṃ, sakammunā hoti phalūpapatti;
Jiṇṇā ca mātāpitaro tavīme [taveme (sī.), tava yime (syā. pī.)], passeyyuṃ taṃ vassasataṃ arogaṃ [arogyaṃ (syā. ka.)].
Yassassa sakkhī maraṇena rāja, jarāya mettī naravīraseṭṭha;
Yo cāpi jaññā na marissaṃ kadāci, passeyyuṃ taṃ vassasataṃ arogaṃ.
Yathāpi nāvaṃ puriso dakamhi, ereti ce naṃ upaneti tīraṃ;
Evampi byādhī satataṃ jarā ca, upaneti maccaṃ [maccu (syā. pī.)] vasamantakassa.
Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā, manoharā duttarā maccudheyyā;
Etasmiṃ paṅke palipe byasannā [visannā (syā. ka.)], hīnattarūpā na taranti pāraṃ.
Ayaṃ pure luddamakāsi kammaṃ, svāyaṃ gahīto na hi mokkhito me;
Orundhiyā naṃ parirakkhissāmi, māyaṃ puna luddamakāsi kammaṃ.
Gavaṃva [gāvaṃva (sī.)] naṭṭhaṃ puriso yathā vane, anvesatī [pariyesatī (sī. pī.)] rāja apassamāno;
Evaṃ naṭṭho esukārī mamattho, sohaṃ kathaṃ na gaveseyyaṃ rāja.
Hiyyoti hiyyati [hīyoti hīyati (sī.)] poso, pareti parihāyati;
Anāgataṃ netamatthīti ñatvā, uppannachandaṃ ko panudeyya dhīro.
Passāmi vohaṃ daharaṃ [daharī (syā. pī. ka.)] kumāriṃ, mattūpamaṃ ketakapupphanettaṃ;
Abhuttabhoge [abhutva bhoge (syā. ka. aṭṭha.), abhutva bhoge (pī.), bhoge atutvā (ka.)] paṭhame vayasmiṃ, ādāya maccu vajate kumāriṃ.
Yuvā sujāto sumukho sudassano, sāmo kusumbhaparikiṇṇamassu;
Hitvāna kāme paṭikacca [paṭigacca (sī.), paṭigaccha (syā. pī.)] gehaṃ, anujāna maṃ pabbajissāmi deva.
Sākhāhi rukkho labhate samaññaṃ, pahīnasākhaṃ pana khāṇumāhu;
Pahīnaputtassa mamajja bhoti, vāseṭṭhi bhikkhācariyāya kālo.
Aghasmi koñcāva yathā himaccaye, katāni [tantāni (sī. pī.)] jālāni padāliya [padāleyya (sī.)] haṃsā;
Gacchanti puttā ca patī ca mayhaṃ, sāhaṃ kathaṃ nānuvaje pajānaṃ.
Ete bhutvā vamitvā ca, pakkamanti vihaṅgamā;
Ye ca bhutvāna vamiṃsu, te me hatthatta [hatthattha (sī. syā. pī.)] māgatā.
Avamī brāhmaṇo kāme, so [te (sī. pī.)] tvaṃ paccāvamissasi;
Vantādo puriso rāja, na so hoti pasaṃsiyo.
Paṅke ca [paṅkeva (sī. pī.)] posaṃ palipe byasannaṃ, balī yathā dubbalamuddhareyya;
Evampi maṃ tvaṃ udatāri bhoti, pañcāli gāthāhi subhāsitāhi.
Idaṃ vatvā mahārājā, esukārī disampati;
Raṭṭhaṃ hitvāna pabbaji, nāgo chetvāva bandhanaṃ.
Rājā ca pabbajjamarocayittha, raṭṭhaṃ pahāya naravīraseṭṭho;
Tuvampi no hoti yatheva rājā, amhehi guttā anusāsa rajjaṃ.
Rājā ca pabbajjamarocayittha, raṭṭhaṃ pahāya naravīraseṭṭho;
Ahampi ekā [ekāva (sī.)] carissāmi loke, hitvāna kāmāni manoramāni.
Rājā ca pabbajjamarocayittha, raṭṭhaṃ pahāya naravīraseṭṭho;
Ahampi ekā carissāmi loke, hitvāna kāmāni yathodhikāni.
Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
Ahampi ekā carissāmi loke, hitvāna kāmāni manoramāni.
Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
Ahampi ekā carissāmi loke, hitvāna kāmāni yathodhikāni.
Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
Ahampi ekā carissāmi loke, sītibhūtā [sītībhūtā (sī.)] sabbamaticca saṅganti.
Hatthipālajātakaṃ terasamaṃ.
510. Ayogharajātakaṃ (14)
Yamekarattiṃ paṭhamaṃ, gabbhe vasati māṇavo;
Abbhuṭṭhitova so yāti [sayati (sī. pī.), sa yāti (katthaci)], sagacchaṃ na nivattati.
Na yujjhamānā na balenavassitā, narā na jīranti na cāpi miyyare;
Sabbaṃ hidaṃ [hi taṃ (sī. pī.)] jātijarāyupaddutaṃ, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Caturaṅginiṃ senaṃ subhiṃsarūpaṃ, jayanti raṭṭhādhipatī pasayha;
Na maccuno jayitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Hatthīhi assehi rathehi pattibhi, parivāritā muccare ekacceyyā [ekaceyyā (sī. pī.)];
Na maccuno [na maccuto (sī.)] muccitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Hatthīhi assehi rathehi pattibhi, sūrā [purā (ka.)] pabhañjanti padhaṃsayanti;
Na maccuno bhañjitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Mattā gajā bhinnagaḷā [pabhinnagalā (sī.)] pabhinnā, nagarāni maddanti janaṃ hananti;
Na maccuno madditumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Issāsino katahatthāpi vīrā [vīrā (sī. pī.)], dūrepātī [patī (ka.)] akkhaṇavedhinopi;
Na maccuno vijjhitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Sarāni khīyanti saselakānanā, sabbaṃ hidaṃ [hi taṃ (sī. pī.), pitaṃ (syā.)] khīyati dīghamantaraṃ;
Sabbaṃ hidaṃ [hi taṃ (sī. pī.), pitaṃ (syā.)] bhañjare kālapariyāyaṃ, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Sabbe samevaṃ hi narānanārinaṃ [narānarīnaṃ (pī.), nārī narānaṃ (syā.), naranārīnaṃ (ka.)], calācalaṃ pāṇabhunodha jīvitaṃ;
Paṭova dhuttassa dumova kūlajo, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Dumapphalāneva patanti māṇavā, daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā;
Nāriyo narā majjhimaporisā ca, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Nāyaṃ vayo tārakarājasannibho, yadabbhatītaṃ gatameva dāni taṃ;
Jiṇṇassa hī natthi ratī kuto sukhaṃ, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Yakkhā pisācā athavāpi petā, kupitāte [kupitāpi te (sī. pī.)] assasanti manusse;
Na maccuno assasitussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Yakkhe pisāce athavāpi pete, kupitepi te nijjhapanaṃ karonti;
Na maccuno nijjhapanaṃ karonti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Aparādhake dūsake heṭhake ca, rājāno daṇḍenti viditvāna dosaṃ;
Na maccuno daṇḍayitussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Aparādhakā dūsakā heṭṭhakā ca, labhanti te rājino nijjhapetuṃ;
Na maccuno nijjhapanaṃ karonti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Na khattiyoti na ca brāhmaṇoti, na aḍḍhakā balavā tejavāpi;
Na maccurājassa apekkhamatthi, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Sīhā ca byagghā ca athopi dīpiyo, pasayha khādanti vipphandamānaṃ;
Na maccuno khāditumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Māyākārā raṅgamajjhe karontā, mohenti cakkhūni janassa tāvade;
Na maccuno mohayitussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Āsīvisā kupitā uggatejā, ḍaṃsanti mārentipi te manusse;
Na maccuno ḍaṃsitumussahanti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Āsīvisā kupitā yaṃ ḍaṃsanti, tikicchakā tesa visaṃ hananti;
Na maccuno daṭṭhavisaṃ [daṭṭhassa visaṃ (ka.)] hananti, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Dhammantarī vettaraṇī [vetaraṇī (sī. pī.)] ca bhojo, visāni hantvāna bhujaṅgamānaṃ;
Suyyanti te kālakatā tatheva, taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Vijjādharā ghoramadhīyamānā, adassanaṃ osadhehi vajanti;
Na maccurājassa vajantadassanaṃ [vajanti adassanaṃ (syā. ka.)], taṃ me matī hoti carāmi dhammaṃ.
Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.
Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatinti.
Ayogharajātakaṃ cuddasamaṃ.
Tassuddānaṃ –
Mātaṅga sambhūta sivi sirimanto, rohaṇa haṃsa sattigumbo bhallātiya;
Somanassa campeyya brahma pañca-paṇḍita cirassaṃvata ayogharāti.
Vīsatinipātaṃ niṭṭhitaṃ.
16. Tiṃsanipāto
511. Kiṃchandajātakaṃ (1)
Kiṃchando kimadhippāyo, eko sammasi ghammani;
Kiṃ patthayāno kiṃ esaṃ, kena atthena brāhmaṇa.
Yathā mahā vāridharo, kumbho supariṇāhavā [supariṇāmavā (ka.)];
Tathūpamaṃ ambapakkaṃ, vaṇṇagandharasuttamaṃ.
Taṃ vuyhamānaṃ sotena, disvānāmalamajjhime;
Pāṇīhi naṃ gahetvāna, agyāyatanamāhariṃ.
Tato kadalipattesu, nikkhipitvā sayaṃ ahaṃ;
Satthena naṃ vikappetvā, khuppipāsaṃ ahāsi me.
Sohaṃ apetadaratho, byantībhūto [byantibhūto (sī. pī. ka.)] dukhakkhamo;
Assādaṃ nādhigacchāmi, phalesvaññesu kesuci [kesupi (ka. sī.)].
Sosetvā nūna maraṇaṃ, taṃ mamaṃ āvahissati;
Ambaṃ yassa phalaṃ sādu, madhuraggaṃ manoramaṃ;
Yamuddhariṃ vuyhamānaṃ, udadhismā mahaṇṇave.
Akkhātaṃ te mayā sabbaṃ, yasmā upavasāmahaṃ;
Rammaṃ pati nisinnosmi, puthulomāyutā puthu.
Tvañca kho meva [me (sī.), mama (?)] akkhāhi, attānamapalāyini;
Kā vā tvamasi kalyāṇi, kissa vā tvaṃ sumajjhime.
Ruppapaṭṭapalimaṭṭhīva [ruppapaṭṭaplamaṭṭhīva (syā.), rūpapaṭṭapamaṭṭhīva (ka.)], byagghīva girisānujā;
Yā santi nāriyo devesu, devānaṃ paricārikā.
Yā ca manussalokasmiṃ, rūpenānvāgatitthiyo;
Rūpena te sadisī natthi, devesu gandhabbamanussaloke [devagandhabbamānuse (syā.)];
Puṭṭhāsi me cārupubbaṅgi, brūhi nāmañca bandhave.
Yaṃ tvaṃ pati nisinnosi, rammaṃ brāhmaṇa kosikiṃ;
Sāhaṃ bhusālayā vutthā, varavārivahoghasā.
Nānādumagaṇākiṇṇā, bahukā girikandarā;
Mameva pamukhā honti, abhisandanti pāvuse.
Atho bahū vanatodā, nīlavārivahindharā;
Bahukā nāgavittodā, abhisandanti vārinā.
Tā ambajambulabujā, nīpā tālā cudumbarā [tālamudumbarā (syā. ka.)];
Bahūni phalajātāni, āvahanti abhiṇhaso.
Yaṃ kiñci ubhato tīre, phalaṃ patati ambuni;
Asaṃsayaṃ taṃ sotassa, phalaṃ hoti vasānugaṃ.
Etadaññāya medhāvi, puthupañña suṇohi me;
Mā rocaya mabhisaṅgaṃ, paṭisedha janādhipa.
Na vāhaṃ vaḍḍhavaṃ [vaddhavaṃ (sī. pī.)] maññe, yaṃ tvaṃ raṭṭhābhivaḍḍhana;
Āceyyamāno rājisi, maraṇaṃ abhikaṅkhasi.
Tassa jānanti pitaro, gandhabbā ca sadevakā;
Ye cāpi isayo loke, saññatattā tapassino;
Asaṃsayaṃ tepi [te (sī. pī.)] jānanti, paṭṭhabhūtā [vaddhabhūtā (sī. pī.)] yasassino.
Evaṃ viditvā vidū sabbadhammaṃ, viddhaṃsanaṃ cavanaṃ jīvitassa;
Na cīyatī tassa narassa pāpaṃ, sace na ceteti vadhāya tassa.
Isipūgasamaññāte, evaṃ lokyā viditā sati [pati (ka. syā. ka.)];
Anariyaparisambhāse, pāpakammaṃ jigīsasi [jigiṃsasi (sī. syā. pī.)].
Sace ahaṃ marissāmi, tīre te puthusussoṇi;
Asaṃsayaṃ taṃ asiloko, mayi pete āgamissati.
Tasmā hi pāpakaṃ kammaṃ, rakkhasseva [rakkhassu ca (syā.)] sumajjhime;
Mā taṃ sabbo jano pacchā, pakuṭṭhāyi [pakatthāsi (sī. pī.), patvakkhāsi (syā.)] mayi mate.
Aññātametaṃ avisayhasāhi, attānamambañca dadāmi te taṃ;
So duccaje kāmaguṇe pahāya, santiñca dhammañca adhiṭṭhitosi.
Yo hitvā pubbasaññogaṃ, pacchā saṃyojane ṭhito;
Adhammañceva carati, pāpañcassa pavaḍḍhati.
Ehi taṃ pāpayissāmi, kāmaṃ appossuko bhava;
Upānayāmi sītasmiṃ, viharāhi anussuko.
Taṃ puppharasamattebhi, vakkaṅgehi arindama;
Koñcā mayūrā diviyā, kolaṭṭhimadhusāḷikā;
Kūjitā haṃsapūgehi, kokilettha pabodhare.
Ambettha vippasākhaggā [vippasūnaggā (sī. syā. pī.), vippaonaggā (ka.)], palālakhalasannibhā;
Kosambasaḷalā [kosumbhasalalā (sī. syā. pī.)] nīpā, pakkatālavilambino.
Mālī tiriṭī kāyūrī, aṅgadī candanussado [candanassado (sī.)];
Rattiṃ tvaṃ paricāresi, divā vedesi vedanaṃ.
Soḷasitthisahassāni, yā temā paricārikā;
Evaṃ mahānubhāvosi, abbhuto lomahaṃsano.
Kiṃ kammamakarī pubbe, pāpaṃ attadukhāvahaṃ;
Yaṃ karitvā manussesu, piṭṭhimaṃsāni khādasi.
Ajjhenāni paṭiggayha, kāmesu gadhito [gathito (sī. pī.), giddhito (syā. ka.), giddhiko (ka. aṭṭha.)] ahaṃ;
Acariṃ dīghamaddhānaṃ, paresaṃ ahitāyahaṃ.
Yo piṭṭhimaṃsiko hoti, evaṃ ukkacca khādati;
Yathāhaṃ ajja khādāmi, piṭṭhimaṃsāni attanoti.
Kiṃchandajātakaṃ paṭhamaṃ.
512. Kumbhajātakaṃ (2)
Ko pāturāsī tidivā nabhamhi, obhāsayaṃ saṃvariṃ candimāva;
Gattehi te rasmiyo niccharanti, sateratā [sateritā (sī. syā. ka.)] vijjurivantalikkhe.
So chinnavātaṃ kamasī aghamhi, vehāyasaṃ gacchasi tiṭṭhasī ca;
Iddhī nu te vatthukatā subhāvitā, anaddhagūnaṃ api devatānaṃ.
Vehāyasaṃ gammamāgamma [kamamāgamma (sī. syā.)] tiṭṭhasi, kumbhaṃ kiṇāthāti yametamatthaṃ;
Ko vā tuvaṃ kissa vā tāya kumbho, akkhāhi me brāhmaṇa etamatthaṃ.
Na sappikumbho napi telakumbho, na phāṇitassa na madhussa kumbho;
Kumbhassa vajjāni anappakāni, dose bahū kumbhagate suṇātha.
Gaḷeyya yaṃ pitvā [pītvā (sī. pī.)] pate papātaṃ, sobbhaṃ guhaṃ candaniyoḷigallaṃ;
Bahumpi bhuñjeyya abhojaneyyaṃ, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ pitvā [yaṃ ve pītvā (sī.)] cittasmimanesamāno, āhiṇḍatī goriva bhakkhasārī [bhakkhasādī (sī. syā. aṭṭha.)];
Anāthamāno upagāyati naccati ca, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pivitvā acelova naggo, careyya gāme visikhantarāni;
Sammūḷhacitto ativelasāyī, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ pitvā uṭṭhāya pavedhamāno, sīsañca bāhuñca [bāhañca (pī.)] pacālayanto;
So naccatī dārukaṭallakova, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pivitvā aggidaḍḍhā sayanti, atho sigālehipi khāditāse;
Bandhaṃ vadhaṃ bhogajāniñcupenti, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ pitvā bhāseyya ābhāsaneyyaṃ, sabhāyamāsīno apetavattho;
Sammakkhito [samakkhito (sī.)] vantagato byasanno, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pivitvā ukkaṭṭho āvilakkho, mameva sabbā pathavīti maññe [maññati (sī.)];
Na me samo cāturantopi rājā, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Mānātimānā kalahāni pesuṇī, dubbaṇṇinī naggayinī palāyinī;
Corāna dhuttāna gatī niketo, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Iddhāni phītāni kulāni assu, anekasāhassadhanāni loke;
Ucchinnadāyajjakatānimāya, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, khettaṃ gavaṃ yattha vināsayanti;
Ucchedanī vittavataṃ [ucchedanī vittagataṃ (syā.), ucchedanivittagataṃ (ka.)] kulānaṃ, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā dittarūpova [duṭṭharūpova (sī.)] poso, akkosati mātaraṃ pitarañca;
Sassumpi gaṇheyya athopi suṇhaṃ, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā dittarūpāva nārī, akkosati sasuraṃ sāmikañca;
Dāsampi gaṇhe paricārakampi, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pivitvāna [yañce pītvāna (pī.)] haneyya poso, dhamme ṭhitaṃ samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā;
Gacche apāyampi tatonidānaṃ, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pivitvā duccaritaṃ caranti, kāyena vācāya ca cetasā ca;
Nirayaṃ vajanti duccaritaṃ caritvā, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ yācamānā na labhanti pubbe, bahuṃ hiraññampi pariccajantā;
So taṃ pivitvā alikaṃ bhaṇāti, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā pesane pesiyanto, accāyike karaṇīyamhi jāte;
Atthampi so nappajānāti vutto, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Hirīmanāpi ahirīkabhāvaṃ, pātuṃ karonti madanāya [madirāya (pī.)] mattā;
Dhīrāpi santā bahukaṃ bhaṇanti, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā ekathūpā sayanti, anāsakā thaṇḍiladukkhaseyyaṃ;
Dubbaṇṇiyaṃ āyasakyañcupenti, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā pattakhandhā sayanti, gāvo kuṭahatāva na hi vāruṇiyā;
[yaṃ ve pitvā pattakkhandhā, sayanti gāvo kūṭahatāriva; na hi vāruṇiyā vego, narena sussahoriva; (sī.)] Vego narena susahoriva [yaṃ ve pitvā pattakkhandhā, sayanti gāvo kūṭahatāriva; na hi vāruṇiyā vego, narena sussahoriva; (sī.)], tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ manussā vivajjenti, sappaṃ ghoravisaṃ miva [visamiva (syā.), visaṃ iva (ka.), visāmiva (?)];
Taṃ loke visasamānaṃ, ko naro pātumarahati.
Yaṃ ve pitvā andhakaveṇḍaputtā, samuddatīre paricārayantā [andhakaveṇhuputtā (sī. pī.), aṇḍakaveṇḍaputtā (ka.)];
Upakkamuṃ musalehaññamaññaṃ, tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇātha.
Yaṃ ve pitvā pubbadevā pamattā, tidivā cutā sassatiyā samāya;
Taṃ tādisaṃ majjamimaṃ niratthakaṃ, jānaṃ mahārāja kathaṃ piveyya.
Nayimasmiṃ kumbhasmiṃ dadhi vā madhu vā, evaṃ abhiññāya kiṇāhi rāja;
Evañhimaṃ kumbhagatā mayā te, akkhātarūpaṃ tava sabbamitta.
Na me pitā vā athavāpi mātā, etādisā yādisako tuvaṃsi;
Hitānukampī paramatthakāmo, sohaṃ karissaṃ vacanaṃ tavajja.
Dadāmi te gāmavarāni pañca, dāsīsataṃ satta gavaṃ satāni;
Ājaññayutte ca rathe dasa ime, ācariyo hosi mamatthakāmo.
Taveva dāsīsatamatthu rāja, gāmā ca gāvo ca taveva hontu;
Ājaññayuttā ca rathā taveva, sakkohamasmī tidasānamindo.
Maṃsodanaṃ sappipāyāsaṃ [sappipāyañca (sī.)] bhuñja, khādassu ca tvaṃ madhumāsapūve;
Evaṃ tuvaṃ dhammarato janinda, anindito saggamupehi ṭhānanti.
Kumbhajātakaṃ dutiyaṃ.
513. Jayaddisajātakaṃ (3)
Cirassaṃ vata me udapādi ajja, bhakkho mahā sattamibhattakāle;
Kutosi ko vāsi tadiṅgha brūhi, ācikkha jātiṃ vidito yathāsi.
Pañcālarājā migavaṃ paviṭṭho, jayaddiso nāma yadissuto te;
Carāmi kacchāni vanāni cāhaṃ, pasadaṃ imaṃ khāda mamajja muñca.
Seneva tvaṃ paṇasi sassamāno [sayhamāno (syā. ka.)], mamesa bhakkho pasado yaṃ vadesi;
Taṃ khādiyāna pasadaṃ jighaññaṃ [jighacchaṃ (?)], khādissaṃ pacchā na vilāpakālo.
Na catthi mokkho mama nikkayena [vikkayena (sī.)], gantvāna paccāgamanāya paṇhe;
Taṃ saṅkaraṃ [saṅgaraṃ (sī. syā. pī.)] brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajissaṃ.
Kiṃ kammajātaṃ anutappate tvaṃ [anutappatī taṃ (sī. pī.)], pattaṃ samīpaṃ maraṇassa rāja;
Ācikkha me taṃ api sakkuṇemu, anujānituṃ āgamanāya paṇhe.
Katā mayā brāhmaṇassa dhanāsā, taṃ saṅkaraṃ paṭimukkaṃ na muttaṃ;
Taṃ saṅkaraṃ brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajissaṃ.
Yā te katā brāhmaṇassa dhanāsā, taṃ saṅkaraṃ paṭimukkaṃ na muttaṃ;
Taṃ saṅkaraṃ brāhmaṇassappadāya, saccānurakkhī punarāvajassu.
Mutto ca so porisādassa [purisādassa (pī.)] hatthā, gantvā sakaṃ mandiraṃ kāmakāmī;
Taṃ saṅkaraṃ brāhmaṇassappadāya, āmantayī puttamalīnasattaṃ [sattuṃ (syā. pī. ka.)].
Ajjeva rajjaṃ abhisiñcayassu, dhammaṃ cara sesu paresu cāpi;
Adhammakāro ca te māhu raṭṭhe, gacchāmahaṃ porisādassa ñatte [ñante (syā.)].
Kiṃ kamma kubbaṃ tava deva pāva [devapāde (sī. syā. pī.)], nārādhayī taṃ tadicchāmi sotuṃ;
Yamajja rajjamhi udassaye tuvaṃ, rajjampi niccheyyaṃ tayā vināhaṃ.
Na kammunā vā vacasā va tāta, aparādhitohaṃ tuviyaṃ sarāmi;
Sandhiñca [saddhiṃ ca (ka.)] katvā purisādakena, saccānurakkhī punāhaṃ gamissaṃ.
Ahaṃ gamissāmi idheva hohi, natthi tato jīvato vippamokkho;
Sace tuvaṃ gacchasiyeva rāja, ahampi gacchāmi ubho na homa.
Addhā hi tāta satānesa dhammo, maraṇā ca me dukkhataraṃ tadassa;
Kammāsapādo taṃ yadā pacitvā, pasayha khāde bhidā rukkhasūle.
Pāṇena te pāṇamahaṃ nimissaṃ, mā tvaṃ agā porisādassa ñatte;
Etañca te pāṇamahaṃ nimissaṃ, tasmā mataṃ jīvitassa vaṇṇemi [varemi (sī.)].
Tato have dhitimā rājaputto, vanditvā mātu ca pitu ca [vandittha mātucca pitucca (sī. pī.)] pāde;
Dukhinissa mātā nipatā [nipatī (sī. pī.)] pathabyā, pitāssa paggayha bhujāni kandati.
Taṃ gacchantaṃ tāva pitā viditvā, parammukho vandati pañjalīko;
Somo ca rājā varuṇo ca rājā, pajāpatī candimā sūriyo ca;
Etehi gutto purisādakamhā, anuññāto sotthi paccehi tāta.
Yaṃ daṇḍakirañño gatassa [yaṃ daṇḍakāraññagatassa (pī.)] mātā, rāmassakāsi sotthānaṃ suguttā;
Taṃ te ahaṃ sotthānaṃ karomi, etena saccena sarantu devā;
Anuññāto sotthi paccehi putta.
Āvī raho vāpī manopadosaṃ, nāhaṃ sare jātu malīnasatte;
Etena saccena sarantu devā, anuññāto sotthi paccehi bhātika [bhāta (sī.), bhātā (syā. pī.)].
Yasmā ca me anadhimanosi sāmi, na cāpi me manasā appiyosi;
Etena saccena sarantu devā, anuññāto sotthi paccehi sāmi.
Brahā ujū cārumukho kutosi, na maṃ pajānāsi vane vasantaṃ;
Luddaṃ maṃ ñatvā ‘‘purisādako’’ti, ko sotthi mājānamidhā’vajeyya.
Jānāmi ludda purisādako tvaṃ, na taṃ na jānāmi vane vasantaṃ;
Ahañca puttosmi jayaddisassa, mamajja khāda pituno pamokkhā.
Jānāmi puttoti [puttosi (syā. ka.)] jayaddisassa, tathā hi vo mukhavaṇṇo ubhinnaṃ;
Sudukkaraññeva [sudukkarañceva (syā. pī. ka.)] kataṃ tavedaṃ, yo mattumicche pituno pamokkhā.
Na dukkaraṃ kiñci mahettha maññe, yo mattumicche pituno pamokkhā;
Mātu ca [mātucca (sī.)] hetu paraloka gantvā [gamyā (sī. syā.), gamya (pī.)], sukhena saggena ca sampayutto.
Ahañca kho attano pāpakiriyaṃ, āvī raho vāpi sare na jātu;
Saṅkhātajātīmaraṇohamasmi, yatheva me idha tathā parattha.
Khādajja maṃ dāni mahānubhāva, karassu kiccāni imaṃ sarīraṃ;
Rukkhassa vā te papatāmi aggā, chādayamāno mayhaṃ tvamadesi maṃsaṃ.
Idañca te ruccati rājaputta, cajesi [cajāsi (sī. pī.)] pāṇaṃ pituno pamokkhā;
Tasmā hi so [tasmātiha (sī. syā.)] tvaṃ taramānarūpo, sambhañja kaṭṭhāni jalehi aggiṃ.
Tato have dhitimā rājaputto, dāruṃ samāhatvā mahantamaggiṃ;
Sandīpayitvā paṭivedayittha, ādīpito dāni mahāyamaggi [mayā yakkhamaggi (ka.)].
Khādajja maṃ dāni pasayhakārī, kiṃ maṃ muhuṃ pekkhasi haṭṭhalomo;
Tathā tathā tuyhamahaṃ karomi, yathā yathā maṃ chādayamāno adesi.
Ko tādisaṃ arahati khāditāye, dhamme ṭhitaṃ saccavādiṃ vadaññuṃ;
Muddhāpi tassa viphaleyya sattadhā, yo tādisaṃ saccavādiṃ adeyya.
Idañhi so brāhmaṇaṃ maññamāno, saso avāsesi sake sarīre;
Teneva so candimā devaputto, sasatthuto [sasaṭṭhako (syā.)] kāmaduhajja [kāmaruhajja (ka.)] yakkha.
Cando yathā rāhumukhā pamutto, virocate pannaraseva bhāṇumā [bhānumā (sī. pī.)];
Evaṃ tuvaṃ porisādā pamutto, viroca kapile [kampilla (sī. pī.), kapille (syā.)] mahānubhāva;
Āmodayaṃ pitaraṃ mātarañca, sabbo ca te nandatu ñātipakkho.
Tato have dhitimā rājaputto, katañjalī pariyāya [pariyagā (sī.), paggayha (syā. pī.)] porisādaṃ;
Anuññāto sotthi sukhī arogo, paccāgamā [paccāga (pī.)] kapilamalīnasattā [kampilla’malīnasatto (sī. pī.), kapila’malīnasattā (ka.)].
Taṃ negamā jānapadā ca sabbe, hatthārohā rathikā pattikā ca;
Namassamānā pañjalikā upāgamuṃ, namatthu te dukkarakārakosīti.
Jayaddisajātakaṃ [jayadisajātakaṃ (ka.)] tatiyaṃ.
514. Chaddantajātakaṃ (4)
Kiṃ nu socasinuccaṅgi, paṇḍūsi varavaṇṇini;
Milāyasi visālakkhi, mālāva parimadditā.
Dohaḷo me mahārāja, supinantenupajjhagā [nu’paccagā (sī. syā. pī.)];
Na so sulabharūpova, yādiso mama dohaḷo.
Ye keci mānusā kāmā, idha lokasmi nandane;
Sabbe te pacurā mayhaṃ, ahaṃ te dammi dohaḷaṃ.
Luddā deva samāyantu, ye keci vijite tava;
Etesaṃ ahamakkhissaṃ, yādiso mama dohaḷo.
Ime te luddakā devi, katahatthā visāradā;
Vanaññū ca migaññū ca, mamatthe [mama te (pī.)] cattajīvitā.
Luddaputtā nisāmetha, yāvantettha samāgatā;
Chabbisāṇaṃ gajaṃ setaṃ, addasaṃ supine ahaṃ;
Tassa dantehi me attho, alābhe natthi jīvitaṃ.
Na no pitūnaṃ na pitāmahānaṃ, diṭṭho suto kuñjaro chabbisāṇo;
Yamaddasā supine rājaputtī, akkhāhi no yādiso hatthināgo.
Disā catasso vidisā catasso, uddhaṃ adho dasa disā imāyo;
Katamaṃ disaṃ tiṭṭhati nāgarājā, yamaddasā supine chabbisāṇaṃ.
Ito ujuṃ uttariyaṃ disāyaṃ, atikkamma so sattagirī brahante;
Suvaṇṇapasso nāma girī uḷāro, supupphito [sampupphito (syā.)] kimpurisānuciṇṇo.
Āruyha selaṃ bhavanaṃ kinnarānaṃ, olokaya pabbatapādamūlaṃ;
Atha dakkhasī meghasamānavaṇṇaṃ, nigrodharājaṃ atha sahassapādaṃ [poraṃ (ka.)].
Tatthacchatī kuñjaro chabbisāṇo, sabbaseto duppasaho parebhi;
Rakkhanti naṃ aṭṭhasahassanāgā, īsādantā vātajavappahārino.
Tiṭṭhanti te tumūlaṃ [tumūla (syā.), bhimūla (pī. ka.)] passasantā, kuppanti vātassapi eritassa;
Manussabhūtaṃ pana tattha disvā, bhasmaṃ kareyyuṃ nāssa rajopi tassa.
Bahū hime rājakulamhi santi, piḷandhanā jātarūpassa devī;
Muttāmaṇīveḷuriyāmayā ca, kiṃ kāhasi dantapiḷandhanena;
Māretukāmā kuñjaraṃ chabbisāṇaṃ, udāhu ghātessasi luddaputte.
Sā issitā dukkhitā casmi ludda, uddhañca sussāmi anussarantī;
Karohi me luddaka etamatthaṃ, dassāmi te gāmavarāni pañca.
Katthacchatī katthamupeti ṭhānaṃ, vīthissa kā nhāna [nahāna (sī. pī.)] gatassa hoti;
Kathañhi so nhāyati [nahāyati (sī. pī.)] nāgarājā, kathaṃ vijānemu gatiṃ gajassa.
Tattheva sā pokkharaṇī adūre [avidūre (syā. ka.)], rammā sutitthā ca mahodikā [mahodakā (syā. ka.)] ca;
Sampupphitā bhamaragaṇānuciṇṇā [kiṇṇā (katthaci)], ettha hi so nhāyati nāgarājā.
Sīsaṃ nahātuppala [nahāto uppala (sī. syā. pī.)] mālabhārī, sabbaseto puṇḍarīkattacaṅgī;
Āmodamāno gacchati sanniketaṃ, purakkhatvā mahesiṃ sabbabhaddaṃ.
Tattheva so uggahetvāna vākyaṃ, ādāya tūṇiñca dhanuñca luddo;
Vituriyati [vituriya so (sī. aṭṭha.)] sattagirī brahante, suvaṇṇapassaṃ nāma giriṃ uḷāraṃ.
Āruyha selaṃ bhavanaṃ kinnarānaṃ, olokayī pabbatapādamūlaṃ;
Tatthaddasā meghasamānavaṇṇaṃ, nigrodharājaṃ aṭṭhasahassapādaṃ.
Tatthaddasā kuñjaraṃ chabbisāṇaṃ, sabbasetaṃ duppasahaṃ parebhi;
Rakkhanti naṃ aṭṭhasahassanāgā, īsādantā vātajavappahārino.
Tatthaddasā pokkharaṇiṃ adūre, rammaṃ sutitthañca mahodikañca;
Sampupphitaṃ bhamaragaṇānuciṇṇaṃ, yattha hi so nhāyati nāgarājā.
Disvāna nāgassa gatiṃ ṭhitiñca, vīthissa yā nhānagatassa hoti;
Opātamāgacchi anariyarūpo, payojito cittavasānugāya.
Khaṇitvāna kāsuṃ phalakehi chādayi, attānamodhāya dhanuñca luddo;
Passāgataṃ puthusallena nāgaṃ, samappayī dukkaṭakammakārī.
Viddho ca nāgo koñcamanādi ghoraṃ, sabbe ca [sabbeva (sī. syā. pī.)] nāgā ninnaduṃ [ninnādu (syā.), ninnādaṃ (ka.)] ghorarūpaṃ;
Tiṇañca kaṭṭhañca raṇaṃ [cuṇṇaṃ (ka. sī. pī.)] karontā, dhāviṃsu te aṭṭhadisā samantato.
Vadhissametanti [vadhissamenanti (syā.)] parāmasanto, kāsāvamaddakkhi dhajaṃ isīnaṃ;
Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā, arahaddhajo sabbhi avajjharūpo.
Anikkasāvo kāsāvaṃ, yo vatthaṃ paridahissati [paridahessati (sī. pī.), paridhassati (katthaci)];
Apeto damasaccena, na so kāsāvamarahati.
Yo ca vantakasāvassa, sīlesu susamāhito;
Upeto damasaccena, sa ve kāsāvamarahati.
Samappito puthusallena nāgo, aduṭṭhacitto luddakamajjhabhāsi;
Kimatthayaṃ kissa vā samma hetu, mamaṃ vadhī kassa vāyaṃ payogo.
Kāsissa rañño mahesī bhadante, sā pūjitā rājakule subhaddā;
Taṃ addasā sā ca mamaṃ asaṃsi, dantehi atthoti ca maṃ [atthoti mamaṃ (syā. ka.)] avoca.
Bahū hi me dantayugā uḷārā, ye me pitūnañca [pitunnampi (pī.)] pitāmahānaṃ;
Jānāti sā kodhanā rājaputtī, vadhatthikā veramakāsi bālā.
Uṭṭhehi tvaṃ ludda kharaṃ gahetvā, dante ime chinda purā marāmi;
Vajjāsi taṃ kodhanaṃ rājaputtiṃ, ‘‘nāgo hato handa imassa dantā’’.
Uṭṭhāya so luddo kharaṃ gahetvā, chetvāna dantāni gajuttamassa;
Vaggū subhe appaṭime pathabyā, ādāya pakkāmi tato hi khippaṃ.
Bhayaṭṭitā [bhayadditā (sī. pī.)] nāgavadhena aṭṭā, ye te nāgā aṭṭha disā vidhāvuṃ;
Adisvāna [adisva (sī. pī.)] posaṃ gajapaccamittaṃ, paccāgamuṃ yena so nāgarājā.
Te tattha kanditvā roditvāna [roditva (sī. pī.)] nāgā, sīse sake paṃsukaṃ okiritvā;
Agamaṃsu te sabbe sakaṃ niketaṃ, purakkhatvā mahesiṃ sabbabhaddaṃ.
Ādāya dantāni gajuttamassa, vaggū subhe appaṭime pathabyā;
Suvaṇṇarājīhi samantamodare, so luddako kāsipuraṃ upāgami;
Upanesi so rājakaññāya dante, nāgo hato handa imassa dantā.
Disvāna dantāni gajuttamassa, bhattuppiyassa purimāya jātiyā;
Tattheva tassā hadayaṃ aphāli, teneva sā kālamakāsi bālā.
Sambodhipatto sa [ca (sī. syā.), va (pī.)] mahānubhāvo, sitaṃ akāsi parisāya majjhe;
Pucchiṃsu bhikkhū suvimuttacittā, nākāraṇe pātukaronti buddhā.
Yamaddasātha dahariṃ kumāriṃ, kāsāyavatthaṃ anagāriyaṃ carantiṃ;
Sā kho tadā rājakaññā ahosi, ahaṃ tadā nāgarājā ahosiṃ.
Ādāya dantāni gajuttamassa, vaggū subhe appaṭime pathabyā;
Yo luddako kāsipuraṃ upāgami, so kho tadā devadatto ahosi.
Anāvasūraṃ cirarattasaṃsitaṃ, uccāvacaṃ [ucaṃ nīcaṃ (sī. syā. pī.)] caritamidaṃ purāṇaṃ;
Vītaddaro vītasoko visallo, sayaṃ abhiññāya abhāsi buddho.
Ahaṃ vo tena kālena, ahosiṃ tattha bhikkhavo;
Nāgarājā tadā homi [hosiṃ (sī. syā. pī.)], evaṃ dhāretha jātakanti.
Chaddantajātakaṃ catutthaṃ.
515. Sambhavajātakaṃ (5)
Rajjañca paṭipannāsma, ādhipaccaṃ sucīrata;
Mahattaṃ pattumicchāmi, vijetuṃ pathaviṃ imaṃ.
Dhammena no adhammena, adhammo me na ruccati;
Kiccova dhammo carito, rañño hoti sucīrata.
Idha cevāninditā yena, pecca yena aninditā;
Yasaṃ devamanussesu, yena pappomu [pappemu (sī. aṭṭha.)] brāhmaṇa.
Yohaṃ atthañca dhammañca, kattumicchāmi brāhmaṇa;
Taṃ tvaṃ atthañca dhammañca, brāhmaṇakkhāhi pucchito.
Nāññatra vidhurā rāja, etadakkhātumarahati;
Yaṃ tvaṃ atthañca dhammañca, kattumicchasi khattiya.
Ehi kho pahito gaccha, vidhurassa upantikaṃ;
Nikkhañcimaṃ [nikkhaṃ ratta (sī.), nikkhamimaṃ (pī.)] suvaṇṇassa, haraṃ gaccha sucīrata;
Abhihāraṃ imaṃ dajjā, atthadhammānusiṭṭhiyā.
Svādhippāgā bhāradvājo, vidhurassa upantikaṃ;
Tamaddasa mahābrahmā, asamānaṃ sake ghare.
Raññohaṃ pahito dūto, korabyassa yasassino;
‘‘Atthaṃ dhammañca pucchesi’’, iccabravi yudhiṭṭhilo;
Taṃ tvaṃ atthañca dhammañca, vidhurakkhāhi pucchito.
Gaṅgaṃ me pidahissanti, na taṃ sakkomi brāhmaṇa;
Apidhetuṃ mahāsindhuṃ, taṃ kathaṃ so bhavissati.
Na te sakkomi akkhātuṃ, atthaṃ dhammañca pucchito;
Bhadrakāro ca me putto, oraso mama atrajo;
Taṃ tvaṃ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇa.
Svādhippāgā bhāradvājo, bhadrakārassupantikaṃ [bhadrakārassa santikaṃ (sī. syā.)];
Tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṃ samhi vesmani.
Raññohaṃ pahito dūto, korabyassa yasassino;
‘‘Atthaṃ dhammañca pucchesi’’, iccabravi yudhiṭṭhilo;
Taṃ tvaṃ atthañca dhammañca, bhadrakāra pabrūhi [bravīhi (sī. pī.)] me.
Maṃsakājaṃ [maṃsakācaṃ (pī.)] avahāya, godhaṃ anupatāmahaṃ;
Na te sakkomi akkhātuṃ, atthaṃ dhammañca pucchito.
Sañcayo [sañjayo (sī. syā. pī.)] nāma me bhātā, kaniṭṭho me sucīrata;
Taṃ tvaṃ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇa.
Svādhippāgā bhāradvājo, sañcayassa upantikaṃ;
Tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṃ samhi vesmani [parisati (syā.), parīsati (pī.)].
Raññohaṃ pahito dūto, korabyassa yasassino;
‘‘Atthaṃ dhammañca pucchesi’’, iccabravi yudhiṭṭhilo;
Taṃ tvaṃ atthañca dhammañca, sañcayakkhāhi pucchito.
Sadā maṃ gilate [gilatī (sī.), gilati (pī.)] maccu, sāyaṃ pāto sucīrata;
Na te sakkomi akkhātuṃ, atthaṃ dhammañca pucchito.
Sambhavo nāma me bhātā, kaniṭṭho me sucīrata;
Taṃ tvaṃ atthañca dhammañca, gantvā pucchassu brāhmaṇa.
Abbhuto vata bho dhammo, nāyaṃ asmāka ruccati;
Tayo janā pitāputtā, tesu paññāya no vidū.
Na taṃ sakkotha akkhātuṃ, atthaṃ dhammañca pucchitā;
Kathaṃ nu daharo jaññā, atthaṃ dhammañca pucchito.
Mā naṃ daharoti uññāsi [maññāsi (syā. ka.)], apucchitvāna sambhavaṃ;
Pucchitvā sambhavaṃ jaññā, atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Yathāpi cando vimalo, gacchaṃ ākāsadhātuyā;
Sabbe tārāgaṇe loke, ābhāya atirocati.
Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo;
Mā naṃ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṃ;
Pucchitvā sambhavaṃ jaññā, atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;
Atevaññehi māsehi, dumapupphehi sobhati.
Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo;
Mā naṃ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṃ;
Pucchitvā sambhavaṃ jaññā, atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Yathāpi himavā brahme, pabbato gandhamādano;
Nānārukkhehi sañchanno, mahābhūtagaṇālayo;
Osadhehi ca dibbehi, disā bhāti pavāti ca.
Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo;
Mā naṃ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṃ;
Pucchitvā sambhavaṃ jaññā, atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Yathāpi pāvako brahme, accimālī yasassimā;
Jalamāno vane gacche [caraṃ kacche (pī.)], analo kaṇhavattanī.
Ghatāsano dhūmaketu, uttamāhevanandaho;
Nisīthe [nissīve (syā.), nisive (ka.)] pabbataggasmiṃ, pahūtedho [bahutejo (syā. ka.)] virocati.
Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo;
Mā naṃ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṃ;
Pucchitvā sambhavaṃ jaññā, atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Javena bhadraṃ jānanti, balibaddañca [balivaddañca (sī. pī.)] vāhiye;
Dohena dhenuṃ jānanti, bhāsamānañca paṇḍitaṃ.
Evampi daharūpeto, paññāyogena sambhavo;
Mā naṃ daharoti uññāsi, apucchitvāna sambhavaṃ;
Pucchitvā sambhavaṃ jaññā, atthaṃ dhammañca brāhmaṇa.
Svādhippāgā bhāradvājo, sambhavassa upantikaṃ;
Tamaddasa mahābrahmā, kīḷamānaṃ bahīpure.
Raññohaṃ pahito dūto, korabyassa yasassino;
‘‘Atthaṃ dhammañca pucchesi’’, iccabravi yudhiṭṭhilo;
Taṃ tvaṃ atthañca dhammañca, sambhavakkhāhi pucchito.
Taggha te ahamakkhissaṃ, yathāpi kusalo tathā;
Rājā ca kho taṃ jānāti, yadi kāhati vā na vā.
‘‘Ajja suve’’ti saṃseyya, raññā puṭṭho sucīrata;
Mā katvā avasī rājā, atthe jāte yudhiṭṭhilo.
Ajjhattaññeva saṃseyya, raññā puṭṭho sucīrata;
Kummaggaṃ na niveseyya, yathā mūḷho acetaso [acetano (ka.)].
Attānaṃ nātivatteyya, adhammaṃ na samācare;
Atitthe nappatāreyya, anatthe na yuto siyā.
Yo ca etāni ṭhānāni, kattuṃ jānāti khattiyo;
Sadā so vaḍḍhate rājā, sukkapakkheva candimā.
Ñātīnañca piyo hoti, mittesu ca virocati;
Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatīti.
Sambhavajātakaṃ pañcamaṃ.
516. Mahākapijātakaṃ (6)
Bārāṇasyaṃ [bārāṇassaṃ (sī. pī.)] ahū rājā, kāsīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;
Mittāmaccaparibyūḷho, agamāsi migājinaṃ [migājiraṃ (sī.), migāciraṃ (pī.)].
Tattha brāhmaṇamaddakkhi, setaṃ citraṃ kilāsinaṃ;
Viddhastaṃ koviḷāraṃva, kisaṃ dhamanisanthataṃ.
Paramakāruññataṃ pattaṃ, disvā kicchagataṃ naraṃ;
Avaca byamhito rājā, ‘‘yakkhānaṃ katamo nusi.
‘‘Hatthapādā ca te setā, tato setataraṃ [setataro (pī.)] siro;
Gattaṃ kammāsavaṇṇaṃ te, kilāsabahulo casi.
‘‘Vaṭṭanāvaḷi [vaṭṭhanāvali (pī.)] saṅkāsā, piṭṭhi te ninnatunnatā;
Kāḷapabbāva [kāḷapabbā ca (syā.), kāḷā pabbā ca (pī.)] te aṅgā, nāññaṃ passāmi edisaṃ.
‘‘Ugghaṭṭapādo tasito, kiso dhamanisanthato;
Chāto ātattarūposi [ādittarūposi (ka.), atittarūposi (syā. ka. aṭṭha.)], kutosi kattha gacchasi.
‘‘Duddasī appakārosi, dubbaṇṇo bhīmadassano;
Janetti yāpi te mātā, na taṃ iccheyya passituṃ.
‘‘Kiṃ kammamakaraṃ [kammamakarā (sī. syā. pī.)] pubbe, kaṃ avajjhaṃ aghātayi;
Kibbisaṃ yaṃ karitvāna, idaṃ dukkhaṃ upāgami’’.
Taggha te ahamakkhissaṃ, yathāpi kusalo tathā;
Saccavādiñhi lokasmiṃ, pasaṃsantīdha paṇḍitā.
Eko caraṃ gogaveso, mūḷho accasariṃ vane;
Araññe irīṇe [īriṇe (sī. syā. pī.)] vivane, nānākuñjarasevite.
Vāḷamigānucarite, vippanaṭṭhosmi kānane;
Acariṃ tattha sattāhaṃ, khuppipāsa [khuppipāsā (sī. pī.)] samappito.
Tattha tindukamaddakkhiṃ, visamaṭṭhaṃ bubhukkhito;
Papātamabhilambantaṃ, sampannaphaladhārinaṃ.
Vātassitāni bhakkhesiṃ, tāni rucciṃsu me bhusaṃ;
Atitto rukkhamārūhiṃ [māruyha (sī. syā.)], tattha hessāmi āsito.
Ekaṃ me bhakkhitaṃ āsi, dutiyaṃ abhipatthitaṃ;
Tato sā bhañjatha sākhā, chinnā pharasunā viya.
Sohaṃ sahāva sākhāhi, uddhaṃpādo avaṃsiro;
Appatiṭṭhe anālambe, giriduggasmi pāpataṃ.
Yasmā ca vāri gambhīraṃ, tasmā na samapajjisaṃ [samapajjasiṃ (sī.), samabhajjisaṃ (pī.)];
Tattha sesiṃ nirānando, anūnā [anātho (sī.)] dasa rattiyo.
Athettha kapi māgañchi [māgacchi (syā. ka.)], gonaṅgulo darīcaro;
Sākhāhi sākhaṃ vicaranto, khādamāno dumapphalaṃ.
So maṃ disvā kisaṃ paṇḍuṃ, kāruññamakaraṃ mayi;
Ambho ko nāma so ettha, evaṃ dukkhena aṭṭito.
Manusso amanusso vā, attānaṃ me pavedaya;
Tassañjaliṃ paṇāmetvā, idaṃ vacanamabraviṃ.
Manussohaṃ byasampatto [vasampatto (syā. ka.)], sā me natthi ito gati;
Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, tvañca me saraṇaṃ bhava.
Garuṃ [garu (sī. pī.)] silaṃ gahetvāna, vicarī [vicari (pī.)] pabbate kapi;
Silāya yoggaṃ katvāna, nisabho etadabravi.
Ehi me piṭṭhimāruyha, gīvaṃ gaṇhāhi bāhubhi;
Ahaṃ taṃ uddharissāmi, giriduggata vegasā.
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, vānarindassa sirīmato;
Piṭṭhimāruyha dhīrassa, gīvaṃ bāhāhi aggahiṃ.
So maṃ tato samuṭṭhāsi, tejassī [tejasī (syā. pī. ka.)] balavā kapi;
Vihaññamāno kicchena, giriduggata vegasā.
Uddharitvāna maṃ santo, nisabho etadabravi;
Iṅgha maṃ samma rakkhassu, passupissaṃ muhuttakaṃ.
Sīhā byagghā ca dīpī ca, acchakokataracchayo;
Te maṃ pamattaṃ hiṃseyyuṃ, te tvaṃ disvā nivāraya [disvāna vāraya (pī.)].
Evaṃ me parittātūna [parittātuna (ka.)], passupi so muhuttakaṃ;
Tadāhaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, paṭilacchiṃ ayoniso.
Bhakkho ayaṃ manussānaṃ, yathā caññe vane migā;
Yaṃ nūnimaṃ vadhitvāna, chāto khādeyya vānaraṃ.
Asito [āsiko (pī.)] ca gamissāmi, maṃsamādāya sambalaṃ;
Kantāraṃ nittharissāmi, pātheyyaṃ me bhavissati.
Tato silaṃ gahetvāna, matthakaṃ sannitāḷayiṃ;
Mama gatta [bhatta (sī. syā.), hattha (pī.)] kilantassa, pahāro dubbalo ahu.
So ca vegenudappatto, kapi ruhira [rudhira (sī.)] makkhito;
Assupuṇṇehi nettehi, rodanto maṃ udikkhati.
Māyyomaṃ kari bhaddante, tvañca nāmedisaṃ kari;
Tvañca kho nāma dīghāvu [dīghāyu (pī.)], aññe [aññaṃ (pī.)] vāretumarahasi.
Aho vata re purisa, tāva dukkarakāraka;
Edisā visamā duggā, papātā uddhato [uddhaṭo (pī.)] mayā.
Ānīto paralokāva, dubbheyyaṃ maṃ amaññatha;
Taṃ tena pāpadhammena, pāpaṃ pāpena cintitaṃ.
Mā heva tvaṃ adhammaṭṭha, vedanaṃ kaṭukaṃ phusi;
Mā heva pāpakammaṃ taṃ, phalaṃ veḷuṃva taṃ vadhi.
Tayime natthi vissāso, pāpadhamma asaññata [pāpadhammaṃ amaññatha (pī.)];
Ehi me piṭṭhito gaccha, dissamānova santike.
Muttosi hatthā vāḷānaṃ, pattosi mānusiṃ padaṃ;
Esa maggo adhammaṭṭha, tena gaccha yathāsukhaṃ.
Idaṃ vatvā giricaro, rahade [ruhiraṃ (syā. ka.)] pakkhalya matthakaṃ;
Assūni sampamajjitvā, tato pabbatamāruhi.
Sohaṃ tenābhisattosmi, pariḷāhena aṭṭito;
Ḍayhamānena gattena, vāriṃ pātuṃ upāgamiṃ.
Agginā viya santatto, rahado ruhiramakkhito;
Pubbalohitasaṅkāso, sabbo me samapajjatha.
Yāvanto udabindūni, kāyasmiṃ nipatiṃsu me;
Tāvanto gaṇḍa [gaṇḍū (sī. pī.), gaṇḍu (syā.)] jāyetha, addhabeluvasādisā.
Pabhinnā pagghariṃsu me, kuṇapā pubbalohitā;
Yena yeneva gacchāmi, gāmesu nigamesu ca.
Daṇḍahatthā nivārenti, itthiyo purisā ca maṃ;
Okkitā [okiṇṇā (sī.)] pūtigandhena, māssu orena āgamā [māgamā (sī. pī.)].
Etādisaṃ idaṃ dukkhaṃ, satta vassāni dāni me;
Anubhomi sakaṃ kammaṃ, pubbe dukkaṭamattano.
Taṃ vo vadāmi bhaddante [bhaddaṃ vo (sī. pī.)], yāvantettha samāgatā;
Māssu mittāna [mittānaṃ (sī. pī.)] dubbhittho, mittadubbho hi pāpako.
Kuṭṭhī kilāsī bhavati, yo mittānidha dubbhati [yo mittānaṃ idhaddubhi (sī. aṭṭha.), yo mittānaṃ idha dubbhati (pī.)];
Kāyassa bhedā mittaddu [mittadubbhī (syā. ka.)], nirayaṃ sopapajjatīti [so upapajjatīti (sī. syā. pī.)].
Mahākapijātakaṃ chaṭṭhaṃ.
517. Dakarakkhasajātakaṃ (7)
Sace vo vuyhamānānaṃ, sattannaṃ udakaṇṇave;
Manussabalimesāno, nāvaṃ gaṇheyya rakkhaso;
Anupubbaṃ kathaṃ datvā, muñcesi dakarakkhasā [dakarakkhato (pī.)].
Mātaraṃ paṭhamaṃ dajjaṃ, bhariyaṃ datvāna bhātaraṃ;
Tato sahāyaṃ datvāna, pañcamaṃ dajjaṃ [dajja (syā.)] brāhmaṇaṃ;
Chaṭṭhāhaṃ dajjamattānaṃ, neva dajjaṃ mahosadhaṃ.
Posetā te janettī ca, dīgharattānukampikā;
Chabbhī tayi padussati [paduṭṭhasmiṃ (sī. syā.)], paṇḍitā atthadassinī;
Aññaṃ upanisaṃ katvā, vadhā taṃ parimocayi.
Taṃ tādisiṃ [tādisaṃ (ka.)] pāṇadadiṃ, orasaṃ gabbhadhāriniṃ [gabbhadhāriṇiṃ (sī. syā.)];
Mātaraṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino [dakarakkhato (pī.)].
Daharā viyalaṅkāraṃ, dhāreti apiḷandhanaṃ;
Dovārike anīkaṭṭhe, ativelaṃ pajagghati [sañjagghati (ka.)].
Athopi paṭirājūnaṃ, sayaṃ dūtāni sāsati;
Mātaraṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino.
Itthigumbassa pavarā, accantaṃ piyabhāṇinī [accantapiyavādinī (sī. pī.)];
Anuggatā [anubbatā (syā.), anupubbatā (ka.)] sīlavatī, chāyāva anapāyinī.
Akkodhanā puññavatī [paññavatī (sī. pī.)], paṇḍitā atthadassinī;
Ubbariṃ [uppariṃ (sī.)] kena dosena, dajjāsi dakarakkhino.
Khiḍḍāratisamāpannaṃ, anatthavasamāgataṃ;
Sā maṃ sakāna puttānaṃ, ayācaṃ yācate dhanaṃ.
Sohaṃ dadāmi sāratto [sārato (syā.)], bahuṃ uccāvacaṃ dhanaṃ;
Suduccajaṃ cajitvāna, pacchā socāmi dummano;
Ubbariṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino.
Yenocitā janapadā [jānapadā (sī. syā. pī.)], ānītā ca paṭiggahaṃ;
Ābhataṃ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṃ dhanaṃ.
Dhanuggahānaṃ pavaraṃ, sūraṃ tikhiṇamantinaṃ;
Bhātaraṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino.
Yenocitā [mayocitā (sī.), mayācitā (pī.)] janapadā, ānītā ca paṭiggahaṃ;
Ābhataṃ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṃ dhanaṃ.
Dhanuggahānaṃ pavaro, sūro tikhiṇamanti ca [tikhiṇamantino (ka.)];
Mayāyaṃ [mayā so (sī. pī.)] sukhito rājā, atimaññati dārako.
Upaṭṭhānampi me ayye, na so eti yathā pure;
Bhātaraṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino.
Ekarattena ubhayo, tvañceva dhanusekha ca [dhanusekhavā (sī. syā. pī.)];
Ubho jātettha pañcālā, sahāyā susamāvayā.
Cariyā taṃ anubandhittho [anubandho (ka.)], ekadukkhasukho tava;
Ussukko te divārattiṃ, sabbakiccesu byāvaṭo;
Sahāyaṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino.
Cariyā maṃ ayaṃ [cariyāya ayaṃ (sī. pī.)] ayye, pajagghittho [sañjagghittho (syā.)] mayā saha;
Ajjāpi tena vaṇṇena, ativelaṃ pajagghati.
Ubbariyāpihaṃ ayye, mantayāmi rahogato;
Anāmanto [anāmantā (sī.)] pavisati, pubbe appaṭivedito.
Laddhadvāro [laddhavāro (sī. pī.)] katokāso, ahirikaṃ anādaraṃ;
Sahāyaṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino.
Kusalo sabbanimittānaṃ, rutaññū [rudaññū (sī. syā. pī.)] āgatāgamo;
Uppāte supine yutto, niyyāne ca pavesane.
Paṭṭho [paddho (sī. pī.)] bhūmantalikkhasmiṃ, nakkhattapadakovido;
Brāhmaṇaṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino.
Parisāyampi me ayye, ummīlitvā udikkhati;
Tasmā accabhamuṃ luddaṃ, dajjāhaṃ dakarakkhino.
Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
Vasundharaṃ āvasasi, amaccaparivārito.
Cāturanto mahāraṭṭho, vijitāvī mahabbalo;
Pathabyā ekarājāsi, yaso te vipulaṃ gato.
Soḷasitthisahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā;
Nānājanapadā nārī, devakaññūpamā subhā.
Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ, sabbakāmasamiddhinaṃ;
Sukhitānaṃ piyaṃ dīghaṃ, jīvitaṃ āhu khattiya.
Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
Paṇḍitaṃ anurakkhanto, pāṇaṃ cajasi duccajaṃ.
Yatopi āgato ayye, mama hatthaṃ mahosadho;
Nābhijānāmi dhīrassa, anumattampi dukkaṭaṃ.
Sace ca kismici kāle, maraṇaṃ me pure siyā;
So me putte [putte ca me (sī. syā. pī.] paputte ca, sukhāpeyya mahosadho.
Anāgataṃ paccuppannaṃ, sabbamatthampi passati [sabbamatthaṃ vipassati (sī. syā. pī.)];
Anāparādhakammantaṃ, na dajjaṃ dakarakkhino.
Idaṃ suṇātha pañcālā, cūḷaneyyassa [cūḷanīyassa (sī.)] bhāsitaṃ;
Paṇḍitaṃ anurakkhanto, pāṇaṃ cajati duccajaṃ.
Mātu bhariyāya bhātucca, sakhino brāhmaṇassa ca;
Attano cāpi pañcālo, channaṃ cajati jīvitaṃ.
Evaṃ mahatthikā [khahiddhiyā (syā.), mahiddhikā (ka.)] paññā, nipuṇā sādhucintinī;
Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya cāti.
Dakarakkhasajātakaṃ sattamaṃ.
518. Paṇḍaranāgarājajātakaṃ (8)
Vikiṇṇavācaṃ aniguyha [anigūḷha (pī.)] mantaṃ, asaññataṃ aparicakkhitāraṃ [aparirakkhitāraṃ (ka.)];
Bhayaṃ tamanveti sayaṃ abodhaṃ, nāgaṃ yathā paṇḍarakaṃ supaṇṇo [suvaṇṇo (ka.)].
Yo guyhamantaṃ parirakkhaneyyaṃ, mohā naro saṃsati hāsamāno [bhāsamāno (pī.)];
Taṃ bhinnamantaṃ bhayamanveti khippaṃ, nāgaṃ yathā paṇḍarakaṃ supaṇṇo.
Nānumitto garuṃ atthaṃ, guyhaṃ veditumarahati;
Sumitto ca asambuddhaṃ, sambuddhaṃ vā anattha vā.
Vissāsamāpajjimahaṃ acelaṃ [acelo (sī. pī.)], samaṇo ayaṃ sammato bhāvitatto;
Tassāhamakkhiṃ vivariṃ [vivaraṃ (sī.)] guyhamatthaṃ, atītamattho kapaṇaṃ [kapaṇo (pī.)] rudāmi.
Tassāhaṃ paramaṃ [purimaṃ (sī.)] brahme guyhaṃ, vācañhi maṃ nāsakkhiṃ [nāsakkhi (pī.)] saṃyametuṃ;
Tappakkhato hi bhayamāgataṃ mamaṃ, atītamattho kapaṇaṃ rudāmi.
Yo ve naro suhadaṃ maññamāno, guyhamatthaṃ saṃsati dukkulīne;
Dosā bhayā athavā rāgarattā [rāgaratto (sī. syā. pī.)], pallatthito [pallittho (pī.), pallattito (ka.)] bālo asaṃsayaṃ so.
Tirokkhavāco asataṃ paviṭṭho, yo saṅgatīsu mudīreti vākyaṃ;
Āsīviso dummukhotyāhu taṃ naraṃ, ārā ārā [ārā arā (pī.)] saṃyame tādisamhā.
Annaṃ pānaṃ kāsika [kāsikaṃ (pī.)] candanañca, manāpitthiyo mālamucchādanañca;
Ohāya gacchāmase sabbakāme, supaṇṇa pāṇūpagatāva tyamhā.
Ko nīdha tiṇṇaṃ garahaṃ upeti, asmiṃdha loke pāṇabhū nāgarāja;
Samaṇo supaṇṇo atha vā tvameva, kiṃ kāraṇā paṇḍarakaggahīto.
Samaṇoti me sammatatto ahosi, piyo ca me manasā bhāvitatto;
Tassāhamakkhiṃ vivariṃ guyhamatthaṃ, atītamattho kapaṇaṃ rudāmi.
Na catthi satto amaro pathabyā, paññāvidhā natthi na ninditabbā;
Saccena dhammena dhitiyā [dhiyā (sī. pī.)] damena, alabbhamabyāharatī naro idha.
Mātāpitā paramā bandhavānaṃ, nāssa tatiyo anukampakatthi;
Tesampi guyhaṃ paramaṃ na saṃse, mantassa bhedaṃ parisaṅkamāno.
Mātāpitā bhaginī bhātaro ca, sahāyā vā yassa honti sapakkhā;
Tesampi guyhaṃ paramaṃ na saṃse, mantassa bhedaṃ parisaṅkamāno.
Bhariyā ce purisaṃ vajjā, komārī piyabhāṇinī;
Puttarūpayasūpetā, ñātisaṅghapurakkhatā, tassāpi guyhaṃ paramaṃ na saṃse;
Mantassa bhedaṃ parisaṅkamāno.
Na guyhamatthaṃ [guyhatthaṃ (ka.)] vivareyya, rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ;
Na hi pātukato sādhu, guyho attho pajānatā.
Thiyā guyhaṃ na saṃseyya, amittassa ca paṇḍito;
Yo cāmisena saṃhīro, hadayattheno ca yo naro.
Guyhamatthaṃ asambuddhaṃ, sambodhayati yo naro;
Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati.
Yāvanto purisassatthaṃ, guyhaṃ jānanti mantinaṃ;
Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṃ na vissaje.
Vivicca bhāseyya divā rahassaṃ, rattiṃ giraṃ nātivelaṃ pamuñce;
Upassutikā hi suṇanti mantaṃ, tasmā manto khippamupeti bhedaṃ.
Yathāpi assa [ayo (syā.), aya (ka.)] nagaraṃ mahantaṃ, advārakaṃ [āḷārakaṃ (pī.)] āyasaṃ bhaddasālaṃ;
Samantakhātāparikhāupetaṃ, evampi me te idha guyhamantā.
Ye guyhamantā avikiṇṇavācā, daḷhā sadatthesu narā dujivha [dujivhā (syā. pī.)];
Ārā amittā byavajanti tehi, āsīvisā vā riva sattusaṅghā [sattasaṅghā (sī. syā.)].
Hitvā gharaṃ pabbajito acelo, naggo muṇḍo carati ghāsahetu;
Tamhi [tamhī (pī.)] nu kho vivariṃ guyhamatthaṃ, atthā ca dhammā ca apaggatamhā [apāgatamhā (sī.), apagatamhā (syā.), avāgatamhā (pī.)].
Kathaṃkaro hoti supaṇṇarāja, kiṃsīlo kena vatena vattaṃ;
Samaṇo caraṃ hitvā mamāyitāni, kathaṃkaro saggamupeti ṭhānaṃ.
Hiriyā titikkhāya damenupeto [damena khantiyā (sī. syā. pī.)], akkodhano pesuṇiyaṃ pahāya;
Samaṇo caraṃ hitvā mamāyitāni, evaṃkaro saggamupeti ṭhānaṃ.
Mātāva puttaṃ taruṇaṃ tanujjaṃ [tanūjaṃ (sī.)], samphassatā [sampassa taṃ (sī. pī.)] sabbagattaṃ phareti;
Evampi me tvaṃ pāturahu dijinda, mātāva puttaṃ anukampamāno.
Handajja tvaṃ muñca [mucca (sī.)] vadhā dujivha, tayo hi puttā na hi añño atthi;
Antevāsī dinnako atrajo ca, rajjassu [rajassu (sī. syā. pī.)] puttaññataro me ahosi.
Icceva vākyaṃ visajjī supaṇṇo, bhumyaṃ patiṭṭhāya dijo dujivhaṃ;
Muttajja tvaṃ sabbabhayātivatto, thalūdake hohi mayābhigutto.
Ātaṅkinaṃ yathā kusalo bhisakko, pipāsitānaṃ rahadova sīto;
Vesmaṃ yathā himasītaṭṭitānaṃ [himasisiraṭṭitānaṃ (pī.)], evampi te saraṇamahaṃ bhavāmi.
Sandhiṃ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja;
Vivariya dāṭhaṃ sesi, kuto taṃ bhayamāgataṃ.
Saṅketheva amittasmiṃ, mittasmimpi na vissase;
Abhayā bhayamuppannaṃ, api mūlāni kantati.
Kathaṃ nu vissase tyamhi, yenāsi kalaho kato;
Niccayattena ṭhātabbaṃ, so disabbhi [so disamhi (pī.)] na rajjati.
Vissāsaye na ca taṃ [naṃ (sī. syā. pī.)] vissayeyya, asaṅkito saṅkito ca [asaṅkito ca saṅkito (sī. pī.)] bhaveyya;
Tathā tathā viññū parakkameyya, yathā yathā bhāvaṃ paro na jaññā.
Te devavaṇṇā [devavaṇṇī (pī.)] sukhumālarūpā, ubho samā sujayā [sujayo (sī. syā. pī.)] puññakhandhā [puññagandhā (pī.)];
Upāgamuṃ karampiyaṃ [kādambiyaṃ (sī.), kārambiyaṃ (pī.)] acelaṃ, missībhūtā assavāhāva nāgā.
Tato have paṇḍarako acelaṃ, sayamevupāgamma idaṃ avoca;
Muttajjahaṃ sabbabhayātivatto, na hi [ha (pī.)] nūna tuyhaṃ manaso piyamhā.
Piyo hi me āsi supaṇṇarājā, asaṃsayaṃ paṇḍarakena saccaṃ;
So rāgarattova akāsimetaṃ, pāpakammaṃ [pāpaṃ kammaṃ (sī. pī.)] sampajāno na mohā.
Na me piyaṃ appiyaṃ vāpi hoti, sampassato lokamimaṃ parañca;
Susaññatānañhi viyañjanena, asaññato lokamimaṃ carāsi.
Ariyāvakāsosi anariyovāsi [anariyo cāsi (sī. pī.)], asaññato saññatasannikāso;
Kaṇhābhijātikosi anariyarūpo, pāpaṃ bahuṃ duccaritaṃ acāri.
Aduṭṭhassa tuvaṃ dubbhi, dubbhī [dūbhi, dūbhī (pī.)] ca pisuṇo casi;
Etena saccavajjena, muddhā te phalatu sattadhā.
Tasmā hi mittānaṃ na dubbhitabbaṃ, mittadubbhā [mittadubbhā hi (syā.)] pāpiyo natthi añño;
Āsittasatto nihato pathabyā, indassa vākyena hi saṃvaro hatoti.
Paṇḍaranāgarājajātakaṃ [paṇḍarakajātakaṃ (sī. syā. pī.)] aṭṭhamaṃ.
519. Sambulājātakaṃ (9)
Kā vedhamānā girikandarāyaṃ, ekā tuvaṃ tiṭṭhasi saṃhitūru [saññatūra (sī. pī.), sañcitūru (syā.)];
Puṭṭhāsi me pāṇipameyyamajjhe, akkhāhi me nāmañca bandhave ca.
Obhāsayaṃ vanaṃ rammaṃ, sīhabyagghanisevitaṃ;
Kā vā tvamasi kalyāṇi, kassa vā tvaṃ sumajjhime;
Abhivādemi taṃ bhadde, dānavāhaṃ namatthu te.
Yo putto kāsirājassa, sotthisenoti taṃ vidū;
Tassāhaṃ sambulā bhariyā, evaṃ jānāhi dānava;
Abhivādemi taṃ bhante [bhaddante (sī. syā.)], sambulāhaṃ namatthu te.
Vedehaputto bhaddante, vane vasati āturo;
Tamahaṃ rogasammattaṃ, ekā ekaṃ upaṭṭhahaṃ [upaṭṭhahiṃ (sī.)].
Ahañca vanamuñchāya, madhumaṃsaṃ migābilaṃ [migāvilaṃ (sī.)];
Yadā harāmi taṃ bhakkho, tassa nūnajja nādhati [nāthati (ka.)].
Kiṃ vane rājaputtena, āturena karissasi;
Sambule pariciṇṇena, ahaṃ bhattā bhavāmi te.
Sokaṭṭāya durattāya, kiṃ rūpaṃ vijjate mama;
Aññaṃ pariyesa bhaddante, abhirūpataraṃ mayā.
Ehimaṃ girimāruyha, bhariyā me [mayhaṃ (sī. syā. pī.)] catussatā;
Tāsaṃ tvaṃ pavarā hohi, sabbakāmasamiddhinī.
Nūna [nanu (sī. syā. pī. ka.)] tārakavaṇṇābhe [hāṭakavaṇṇābhe (pī.)], yaṃ kiñci manasicchasi;
Sabbaṃ taṃ pacuraṃ mayhaṃ, ramassvajja [ramasujja (sī. syā.)] mayā saha.
No ce tuvaṃ maheseyyaṃ, sambule kārayissasi;
Alaṃ tvaṃ pātarāsāya, paṇhe [maññe (sī. pī.)] bhakkhā bhavissasi.
Tañca sattajaṭo luddo, kaḷāro purisādako;
Vane nāthaṃ apassantiṃ, sambulaṃ aggahī bhuje.
Adhipannā pisācena, luddenāmisacakkhunā;
Sā ca sattuvasampattā, patimevānusocati.
Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, yaṃ maṃ khādeyya rakkhaso;
Yañca me ayyaputtassa, mano hessati aññathā.
Na santi devā pavasanti nūna, na hi nūna santi idha lokapālā;
Sahasā karontānamasaññatānaṃ, na hi nūna santi paṭisedhitāro.
Itthīnamesā pavarā yasassinī, santā samā aggirivuggatejā;
Tañce tuvaṃ rakkhasādesi kaññaṃ, muddhā ca hi sattadhā te phaleyya;
Mā tvaṃ dahī [jahī (pī.)] muñca patibbatāya [patibbatā sā (sī.), patibbatā yā (pī.)].
Sā ca assamamāgacchi, pamuttā purisādakā;
Nīḷaṃ [niḍḍaṃ (syā. ka.)] paḷinaṃ sakuṇīva [phalinasakuṇīva (sī. syā. pī.)], gatasiṅgaṃva ālayaṃ.
Sā tattha paridevesi, rājaputtī yasassinī;
Sambulā utumattakkhā, vane nāthaṃ apassantī [apassatī (sī.)].
Samaṇe brāhmaṇe vande, sampannacaraṇe ise;
Rājaputtaṃ apassantī, tumhaṃmhi [tumhaṃ hi (pī.)] saraṇaṃ gatā.
Vande sīhe ca byagghe ca, ye ca aññe vane migā;
Rājaputtaṃ apassantī, tumhaṃmhi saraṇaṃ gatā.
Tiṇā [tiṇa (pī.)] latāni osadhyo, pabbatāni vanāni ca;
Rājaputtaṃ apassantī, tumhaṃmhi saraṇaṃ gatā.
Vande indīvarīsāmaṃ, rattiṃ nakkhattamāliniṃ;
Rājaputtaṃ apassantī, tumhaṃmhi saraṇaṃ gatā.
Vande bhāgīrathiṃ gaṅgaṃ, savantīnaṃ paṭiggahaṃ;
Rājaputtaṃ apassantī, tumhaṃmhi saraṇaṃ gatā.
Vande ahaṃ pabbatarājaseṭṭhaṃ, himavantaṃ siluccayaṃ;
Rājaputtaṃ apassantī, tumhaṃmhi saraṇaṃ gatā.
Atisāyaṃ vatāgacchi, rājaputti yasassini;
Kena nujja samāgacchi [samāgacchi (sī. pī.)], ko te piyataro mayā.
Idaṃ khohaṃ tadāvocaṃ [tadavocaṃ (sī. syā.)], gahitā tena sattunā;
Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, yaṃ maṃ khādeyya rakkhaso;
Yañca me ayyaputtassa, mano hessati aññathā.
Corīnaṃ bahubuddhīnaṃ, yāsu saccaṃ sudullabhaṃ;
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevodake gataṃ.
Tathā maṃ saccaṃ pāletu, pālayissati ce mamaṃ;
Yathāhaṃ nābhijānāmi, aññaṃ piyataraṃ tayā;
Etena saccavajjena, byādhi te vūpasammatu.
Ye kuñjarā sattasatā uḷārā, rakkhanti rattindivamuyyutāvudhā;
Dhanuggahānañca satāni soḷasa, kathaṃvidhe passasi bhadde sattavo.
Alaṅkatāyo padumuttarattacā, virāgitā passati haṃsagaggarā;
Tāsaṃ suṇitvā mitagītavāditaṃ [mitagītavādinaṃ (pī.)], na dāni me tāta tathā yathā pure.
Suvaṇṇasaṃkaccadharā suviggahā, alaṅkatā mānusiyaccharūpamā;
Senopiyā [senūpiyā (pī.)] tāta aninditaṅgiyo, khattiyakaññā paṭilobhayanti [paṭilābhayanti (pī.)] naṃ.
Sace ahaṃ tāta tathā yathā pure, patiṃ tamuñchāya punā vane bhare;
Sammānaye maṃ na ca maṃ vimānaye, itopi me tāta tato varaṃ siyā.
Yamannapāne vipulasmi ohite, nārī vimaṭṭhābharaṇā alaṅkatā;
Sabbaṅgupetā [pañcaṅgupetā (sī. syā. pī.)] patino ca appiyā, abajjha [avajjha (syā.), ābajjha (pī.)] tassā maraṇaṃ tato varaṃ.
Api ce daliddā kapaṇā anāḷhiyā, kaṭādutīyā patino ca sā piyā;
Sabbaṅgupetāyapi appiyāya, ayameva seyyā [seyyo (syā. ka.)] kapaṇāpi yā piyā [kapaṇāpi yā (ka.)].
Sudullabhitthī purisassa yā hitā, bhattitthiyā dullabho yo hito ca;
Hitā ca te sīlavatī ca bhariyā, janinda dhammaṃ cara sambulāya.
Sace tuvaṃ vipule laddhabhoge, issāvatiṇṇā maraṇaṃ upesi;
Ahañca te bhadde imā rājakaññā [imā ca kaññā (pī.)], sabbe [sabbeva (sī. syā. pī.)] te vacanakarā bhavāmāti.
Sambulājātakaṃ navamaṃ.
520. Gandhatindukajātakaṃ (10)
Appamādo amataṃ padaṃ [amatapadaṃ (sī. pī.)], pamādo maccuno padaṃ;
Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā.
Madā pamādo jāyetha, pamādā jāyate khayo;
Khayā padosā [khayā ca dosā (sī.)] jāyanti, mā pamādo [mā mado (sī. syā. pī.)] bharatūsabha [bhāradhūsabha (ka.)].
Bahū hi khattiyā jīnā, atthaṃ raṭṭhaṃ pamādino;
Athopi gāmino gāmā, anagārā agārino.
Khattiyassa pamattassa, raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;
Sabbe bhogā vinassanti, rañño taṃ vuccate aghaṃ.
Nesa dhammo mahārāja, ativelaṃ pamajjasi;
Iddhaṃ phītaṃ janapadaṃ, corā viddhaṃsayanti naṃ.
Na te puttā bhavissanti, na hiraññaṃ na dhāniyaṃ [na hiraññanidhāniyā (ka.)];
Raṭṭhe viluppamānamhi, sabbabhogehi jiyyasi.
Sabbabhogā parijiṇṇaṃ, rājānaṃ vāpi khattiyaṃ [khattiya (ka.)];
Ñātimittā suhajjā ca, na taṃ maññanti māniyaṃ [mantiyaṃ (syā.)].
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Tamevamupajīvantā, na taṃ maññanti māniyaṃ.
Asaṃvihitakammantaṃ, bālaṃ dummantimantinaṃ;
Sirī jahati dummedhaṃ, jiṇṇaṃva urago tacaṃ.
Susaṃvihitakammantaṃ, kāluṭṭhāyiṃ atanditaṃ;
Sabbe bhogābhivaḍḍhanti, gāvo sausabhāmiva.
Upassutiṃ mahārāja, raṭṭhe janapade cara;
Tattha disvā ca sutvā ca, tato taṃ [tvaṃ (ka.)] paṭipajjasi.
Evaṃ vedetu pañcālo, saṅgāme saramappito [samappito (sī. pī.)];
Yathāhamajja vedemi, kaṇṭakena samappito.
Jiṇṇo dubbalacakkhūsi, na rūpaṃ sādhu passasi;
Kiṃ tattha brahmadattassa, yaṃ taṃ maggeyya [maggheyya (pī.)] kaṇṭako [kaṇḍako (sī. syā. pī.)].
Bahvettha brahmadattassa, sohaṃ [yohaṃ (sī. syā. pī.)] maggasmi [maggosmi (pī.)] brāhmaṇa;
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
Rattiñhi [rattiñca (sī.)] corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.
Etādise bhaye jāte [tāta (sī. pī.)], bhayaṭṭā tāta [tāva (sī. pī.)] māṇavā;
Nillenakāni kubbanti, vane āhatva kaṇṭakaṃ.
Kadāssu nāmayaṃ rājā, brahmadatto marissati;
Yassa raṭṭhamhi jiyyanti, appatikā kumārikā.
Dubbhāsitañhi te jammi, anatthapadakovide;
Kuhiṃ rājā kumārīnaṃ, bhattāraṃ pariyesati.
Na me dubbhāsitaṃ brahme, kovidatthapadā ahaṃ;
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano;
Dujjīve dubbhare dāre, kuto bhattā kumāriyo.
Evaṃ sayatu pañcālo, saṅgāme sattiyā hato;
Yathāyaṃ kapaṇo seti, hato phālena sāliyo.
Adhammena tuvaṃ jamma, brahmadattassa kujjhasi;
Yo tvaṃ sapasi rājānaṃ, aparajjhitvāna attano [attanā (pī.)].
Dhammena brahmadattassa, ahaṃ kujjhāmi brāhmaṇa;
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.
Sā nūna puna re pakkā, vikāle bhattamāhari;
Bhattahāriṃ apekkhanto, hato phālena sāliyo.
Evaṃ haññatu pañcālo, saṅgāme asinā hato [daḷhaṃ (pī.)];
Yathāhamajja pahato, khīrañca me pavaṭṭitaṃ.
Yaṃ pasu khīraṃ chaḍḍeti, pasupālaṃ vihiṃsati [pasupālañca hiṃsati (sī.), pasu phālañca hiṃsati (pī.)];
Kiṃ tattha brahmadattassa, yaṃ no garahate [garahato (pī.)] bhavaṃ.
Gārayho brahme pañcālo, brahmadattassa rājino;
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano.
Caṇḍā aṭanakā [aṭanaka (pī.), akaṭanā (ka.)] gāvī, yaṃ pure na duhāmase;
Taṃ dāni ajja dohāma, khīrakāmehupaddutā.
Evaṃ kandatu pañcālo, viputto vippasukkhatu;
Yathāyaṃ kapaṇā gāvī, viputtā paridhāvati.
Yaṃ pasu pasupālassa, sambhameyya [pabbhameyya (sī. pī.)] raveyya vā;
Ko nīdha aparādhatthi, brahmadattassa rājino.
Aparādho mahābrahme, brahmadattassa rājino;
Arakkhitā jānapadā, adhammabalinā hatā.
Rattiñhi corā khādanti, divā khādanti tuṇḍiyā;
Raṭṭhasmiṃ kūṭarājassa, bahu adhammiko jano;
Kathaṃ no asikosatthā, khīrapā haññate pajā.
Evaṃ khajjatu pañcālo, hato yuddhe saputtako;
Yathāhamajja khajjāmi, gāmikehi [gāmakehi (sī. pī.)] araññajo.
Na sabbabhūtesu vidhenti [vidhanti (ka.)] rakkhaṃ, rājāno maṇḍūka manussaloke;
Nettāvatā rājā adhammacārī, yaṃ tādisaṃ jīvamadeyyu dhaṅkā.
Adhammarūpo vata brahmacārī, anuppiyaṃ bhāsasi khattiyassa;
Viluppamānāya puthuppajāya, pūjesi rājaṃ paramappamādaṃ [rājaṃ paramappavādaṃ (sī.), rājā paramappavādiṃ (syā.)].
Sace imaṃ brahme surajjakaṃ siyā, phītaṃ raṭṭhaṃ muditaṃ [pūritaṃ (ka.)] vippasannaṃ;
Bhutvā baliṃ aggapiṇḍañca kākā, na mādisaṃ jīvamadeyyu dhaṅkāti.
Gandhatindukajātakaṃ dasamaṃ.
Tassuddānaṃ –
Kiṃchanda kumbha jayaddisa chaddanta, atha paṇḍitasambhava sirakapi;
Dakarakkhasa paṇḍaranāgavaro, atha sambula tindukadevasutoti.
Tiṃsanipātaṃ niṭṭhitaṃ.
Jātakapāḷiyā paṭhamo bhāgo niṭṭhito.