Home
Previous Sutta

Pali Sinhala English
Next Sutta

 

[PTS Vol D - 2] [\z D /] [\f II /]

[BJT Vol D - 2] [\z D /] [\w II /]

[BJT Page 110] [\x 110/]

[PTS Page 072] [\q 72/]

 

Suttantapiņake

 

Dãghanikāyo

(Dutiyo bhāgo)

Mahāvaggo

 

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.

 

3

Mahāparinibbānasuttaü

 

Evaü me sutaü: ekaü samaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehãputto vajjã abhiyātukāmo hoti. So evamāha: 'ahaü hi ime vajjã evaümahiddhike evaümahānubhāve ucchecchāmi, 1 vināsessāmi vajjã, anayabyasanaü āpādessāmi vajjã'ti.

 

2. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraü brāhmaõaü magadhamahāmattaü āmantesi:

 

"Ehi tvaü brāhmaõa, yena bhagavā tenupasaīkama. Upasaīkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi. Appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha: 'rājā bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati. Appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatã'ti.

 

Evaü ca vadehi: 'rājā bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjã abhiyātukāmo hoti. So evamāha: ahaü hi ime vajjã evaümahiddhike evaümahānubhāve ucchecchāmi, vināsessāmã vajjã, [PTS Page 073] [\q 73/] anayabyasanaü āpādessāmã vajjã'ti. Yathā ca te bhagavā byākaroti, taü sādhunaü uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaü bhaõantã"ti.

 

3. 'Evaü ho'ti kho vassakāro brāhmaõo magadhamahāmatto ra¤¤o māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paņissutvā, bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, 2 bhaddaü yānaü abhiråhitvā, bhaddehi bhaddehi yānehi rājagahamhā niyyāsi. Yena gijjhakåņo pabbato tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko'va yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārānãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho vassakāro brāhmaõo magadhamahāmatto bhagavantaü etadavoca:

 

1. Ucchejjāmi - aņņhakathā, syā, [PTS. 2.] Yojetvā - ma cha saü,

 

 

[BJT Page 112] [\x 112/]

 

"Rājā bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati. Appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati. Rājā bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjã abhiyātukāmo. So evamāha: ahaü hi ime vajjã evaümahiddhike evaümahānubhāve ucchecchāmi, vināsessāmi vajjã anayabyasanaü āpādessāmi vajjã"ti.

 

(Vajjãnaü satta aparihāniyā dhammā:)

 

4. Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piņņhito ņhito hoti. Bhagavantaü vãjayamāno1. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi:

"Kinti te ānanda, sutaü: vajjã abhiõhasannipātā sannipātabahulāti?

 

"Sutammetaü bhante, vajjã abhiõhasannipātā sannipātabahulā"ti.

 

"Yāvakãva¤ca ānanda, vajjã abhiõhasannipātā sannipātabahulā bhavissanti vuddhiyeva 2 ānanda, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni."(1)

 

"Kinti te ānanda, [PTS Page 074] [\q 74/] sutaü: vajjã samaggā sannipātanti, samaggā vuņņhahanti, samaggā vajjãkarakaõãyāni karontãti?"

"Sutammetaü bhante,vajjã samaggā sannipatanti,samaggā vuņņhahanti,samaggā vajjãkaraõãyāni karontã"ti.

"Yāvakãva¤ca ānanda, vajjã samaggā sannipatissanti, samaggā vuņņhahissanti, samaggā vajjikaraõãyāni karissanti, vuddhiyeva ānanda vajjãnaü pāņikaīkhā, no parihāni. " (2)

 

"Kinti te ānanda sutaü: vajjã apa¤¤attaü na pa¤¤apenti, pa¤¤attaü na samucchindanti, yathāpa¤¤atte porāõe vajjidhamme samādāya vattantãti?"

 

"Sutammetaü bhante, vajjã apa¤¤attaü na pa¤¤apenti, pa¤¤attaü na samucchindanti, yathāpa¤¤atte porāõe vajjidhamme samādāya vattanti"ti.

1. Vijãyamāno, syā. 2. Vuķķhiyepha - syā. Vijayamāno - ma cha saü.

 

 

[BJT Page 114] [\x 114/]

 

"Yāvakãva¤ca ānanda vajjã apa¤¤attaü na pa¤¤apessanti, pa¤¤attaü na samucchindissanti, yathāpa¤¤atte porāõe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva ānanda vajjãnaü pāņikaīkhā, no parihāni. (3)

 

Kinti te ānanda sutaü: vajjã ye te vajjãnaü vajjimahallakā, te sakkaronti garukaronti1 mānenti påjenti, tesa¤ca sotabbaü ma¤¤antãti?"

 

"Sutammetaü bhante, vajjã ye te vajjãnaü vajjimahallakā, te sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, tesa¤ca sotabbaü ma¤¤antã"ti.

 

"Yāvakãva¤ca ānanda vajji ye te vajjãnaü vajjimahallakā, te sakkarissanti garukarissanti mānessanti påjessanti, tesa¤ca sotabbaü ma¤¤issanti, vuddhiyeva ānanda vajjãnaü pāņikaīkhā, no parihāni. " (4)

 

"Kinti te ānanda sutaü: vajjã yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentã?"Ti.

 

"Sutammetaü bhante, vajjã yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsenti" ti.

 

"Yāvakãva¤ca ānanda vajjã yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsessanti, vuddhiyeva ānanda vajjãnaü pāņikaīkhā, no parihāni. " (5)

 

"Kinti te ānanda sutaü: vajjã yāni tāni vajjãnaü vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, tesa¤ca dinnapubbaü katapubbaü dhammikaü baliü no parihāpentãti?. "

 

[PTS Page 075] [\q 75/] "sutammetaü bhante, vajjã yāni tāni vajjãnaü vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, tesa¤ca dinnapubbaü katapubbaü dhammikaü baliü no parihāpenti"ti.

 

1. Garuü karonti, - ma cha saü.

 

 

[BJT Page 116] [\x 116/]

 

"Yāvakãva¤ca ānanda vajjã yāni tāni vajjãnaü vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirānica, tāni sakkarissanti garukarussanti mānessanti påjessanti, tesa¤ca dinnapubbaü katapubbaü dhammikaü baliü no parihāpessanti, vuddhiyeva ānanda vajjãnaü pāņikaīkhā, no parihāni. " (6)

 

"Kinti te ānanda sutaü: vajjãnaü arahantesu dhammikā rakkhāvaraõagutti susaüvihitā: kinni anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü, āgatā ca arahanto vijite phāsuü1 vihareyyunti?"

"Sutammetaü bhante vajjãnaü arahantesu dhammikā rakkhāvaraõagutti susaüvihitā: kinti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü, āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyunti. "

 

"Yāvakãva¤ca ānanda vajjãnaü arahantesu dhammikā rakkhāvaraõatutti susaüvihitā bhavissanti: kinti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü, āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyunti, vuddhiyeva ānanda vajjãnaü pāņikaīkhā, no parihānã'ti. " (7)

 

5. Atha kho bhagavā vassakāraü brāhmaõaü magadhamahāmattaü āmantesi: "ekamidāhaü brāhmaõa samayaü vesāliyaü viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaü vajjãnaü ime satta aparihāniye dhamme desesiü. Yāvakãva¤ca brāhmaõa ime satta aparihāniyā dhammā vajjãsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjã sandississanti, vuddhiyeva brāhmaõa vajjãnaü pāņikaīkhā, no parihānã"ti.

 

(Iti vajjãnaü satta aparihāniyā dhammā. )

 

6. Evaü vutte vassakāro brāhmaõo magadhamahāmatto bhagavantaü etadavoca: ekamekenāpi bho gotama aparihāniyena dhammena samannāgatānaü vajjãnaü vuddhiyeva pāņikaīkhā no [PTS Page 076] [\q 76/] parihāni, ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi, akaraõãyā'ca, bho gotama vajjã ra¤¤ā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena yadidaü yuddhassa, a¤¤atra upalāpanāya a¤¤atra mithubhedā2.

 

"Bhanda ca'dāni mayaü bho gotama gacchāma, bahukiccā mayaü bahukaraõãyā"ti.

 

"Yassa'dāni tvaü brāhmaõa kālaü ma¤¤asã"ti.

 

1. Phāsu vihareyyuü, - ma cha saü. 2. Mithubhedāya, - ma cha saü.

 

 

[BJT Page 118] [\x 118/]

Atha kho vassakāro brāhmaõo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā pakkāmi.

 

7. Atha kho bhagavā acirapakkante vassakāre brāhmaõe magadhamahāmatte āyasmantaü ānandaü āmantesi: "gaccha tvaü ānanda, yāvatikā bhikkhå rājagahaü upanissāya viharanti, te sabbe upaņņhānasālāyaü sannipātehã"ti.

 

'Evaü bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā yāvatikā bhikkhå rājagahaü upanissāya viharanti, te sabbe upaņņhānasālāyaü sannipātetvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "sannipātito1 bhante bhikkhusaīgho. Yassa'dāni bhante bhagavā kālaü ma¤¤atã"ti.

 

(1. Bhikkhånaü satta aparihāniyā dhammā:)

 

8. Atha kho bhagavā uņņhāyāsanā yena upaņņhānasālā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhå āmantesi "satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desessāmi. Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã"ti. 'Evaü bhante'ti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

 

"Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhu abhiõhasannipātā sannipātabahulā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (1)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå samaggā sannipatissanti samaggā vuņņhahissanti samaggā saīghakaraõãyāni [PTS Page 077] [\q 77/] karissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (2)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhu apa¤¤attaü na pa¤¤apessanti 2, pa¤¤attaü na samucchindissanti, yathāpa¤¤attesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (3)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā3, te sakkarissanti garukarissanti 4 mānessanti påjessanti, tesa¤ca sotabbaü ma¤¤issanti, vuddhiyeva bhikkhu bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (4)

 

1. Sannipātito, sãmu. 2. Pa¤¤āpessanti, [PTS. 3.] Saīghapariõāyakā, machasaü.

4. Garuükarissanti, machasaü.

 

 

[BJT Page 120] [\x 120/]

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå uppannāya taõhāya ponobhavikāya na vasaü gacchanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (5)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå āra¤¤akesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (6)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå paccatta¤¤eva satiü upaņņhapessanti1, 'kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārã āgaccheyyuü, āgatā ca pesalā sabrahmacārã phāsuü vihareyyunti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (7)

Yāvakãva¤ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni.

 

(2. Aparepi bhikkhånaü sattaaparihāniyā dhammā:)

 

19. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå na kammārāmā [PTS Page 078] [\q 78/] bhavissanti na kammaratā na kammārāmataü anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (1)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå na bhassārāmā bhavissanti na bhassaratā na bhassārāmataü anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (2)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå na niddārāmā bhavissanti na niddāratā10 na niddārāmataü anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (3)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå na saīgaõikārāmā bhavissanti na saīgaõikāratā na saīgaõikārāmataü anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (4)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaü icchānaü vasaü gatā, vuddhiyeva bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (5)

 

1. Upaņņhāpessanti, [PTS.]

10 [BJT] niraddātā [PTS] niddā - ratā

[BJT Page 122] [\x 122/]

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāsampavaīkā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (6)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå na oramattakena visesādhigamena antarā vosānaü āpajjissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (7)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhu sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni.

 

3. Aparepi satta aparihāniyā dhammā

 

10. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taü suõātha, sādhukaü manasi karotha, bhāsissāmã ti. 'Evaü bhante'ti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå saddhā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå hirimā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå ottappã bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå bahussutā [PTS Page 079] [\q 79/] bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå āraddhaviriyā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå upaņņhitasatã bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå pa¤¤avanto bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni.

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni.

 

4. Apare pi satta aparihāniyā dhammā

 

11. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti. 'Evaü bhante'ti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå satisambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå dhammavicayasambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå viriyasambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå pãtisambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå passaddhisambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhåsamādhisambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå upekkhāsambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni.

 

 

[BJT Page 124] [\x 124/]

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni.

 

(5. Apare pi satta aparihāniyā dhammā:)

 

12. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. 'Evaü bhante'ti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå aniccasa¤¤aü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå anattasa¤¤aü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå asubhasa¤¤aü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå ādãnavasa¤¤aü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå pahānasa¤¤aü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå virāgasa¤¤aü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå nirodhasa¤¤aü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni.

 

[PTS Page 080] [\q 80/] yāvakãva¤ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni.

 

(6. Apare cha aparihāniyā dhammā:)

 

13. Apare bhikkhave cha aparihāniye dhamme desessāmi. Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã'ti. 'Evaü bhante'ti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå metataü kāyakammaü paccupaņņhāpessanti sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. (1)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå mettaü vacãkammaü paccupaņņhāpessanti sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. (2)

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå mettaü manokammaü paccupaņņhāpessanti sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. (3)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathāråpehi lābhehi appaņivibhattabhogã1 bhavissanti sãlavantehi sabrahmacārãhi sādhāraõabhogã, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. (4)

 

 

1. Na appaņivibhattabhogi, syā.

 

 

[BJT Page 126] [\x 126/]

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå yāni tāni sãlāni akhaõķāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni vi¤¤åppasatthāni1 aparāmaņņhāni samādhisaüvattanikāni, tathāråpesu sãlesu sãlasāma¤¤agatā viharissanti sabrahmacārãhi āvã ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni, (5)

 

Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhånaü yāyaü diņņhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya, tathāråpāya diņņhiyā diņņhisāma¤¤agatā viharissanti sabrahmacārãhi āvã ceva raho ca bhikkhave vuddhiyeva bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. (6)

 

[PTS Page 081] [\q 81/] yāvakãva¤ca bhikkhave ime cha aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca chasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihānãti.

 

(Bhikkhånaü dhammãkathā:)

 

14. Tatra sudaü bhagavā rājagahe viharanto gijjhakåņe pabbate etadeva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: "iti sãlaü, iti samādhi, iti pa¤¤ā. Sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso. Samādhiparibhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā. Pa¤¤āparibhāvitaü cittaü sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathãdaü2: kāmāsavā bhavāsavā3 avijjāsavā"ti.

 

15. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirattaü viharitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: āyāmānanda yena ambalaņņhikā tenupasaīkamissāmāti. 'Evaü bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena ambalaņņhikā tadavasari tatra sudaü bhagavā ambalaņņhikāyaü viharati rājāgārake. Tatrapi sudaü4 bhagavā ambalaņņhikāyaü viharanto rājāgārake etadeva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: "iti sãlaü, iti samādhi, iti pa¤¤ā sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso. Samādhiparibhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā. Pa¤¤āparibhāvitaü cittaü sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathãdaü: kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā"ti.

 

1. Vi¤¤apasatthāni, ma cha saü. 2. Seyyathãdaü, ma cha saü. 3.Bhavāsavā diņņhāsavā, sãmu. 4. Tatrāpi sudaü, machasaü.

 

 

[BJT Page 128] [\x 128/]

 

16. Atha kho bhagavā ambalaņņhikāyaü yathābhirattaü viharitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi 'āyamānanda, yena nālandā tenupasaīkamissāmā'ti. 'Evaü bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā bhikkhusaīghena saddhiü yena nālandā tadavasari. Tatra sudaü bhagavā nālandāyaü viharati pāvārikambavane.

 

(Sāriputta sãhanādo. )

 

17. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenusapasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā [PTS Page 082] [\q 82/] ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: 'evaü pasanno ahaü bhante bhagavatã: na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati a¤¤o samaõo vā brāhmaõo bhagavatā bhiyyo'bhi¤¤ataro1 yadidaü sambodhiyanti. " Uëārā kho te ayaü sāriputta āsabhã vācā2 bhāsitā, ekaüso gahito, sãhanādo nadito: "evaü pasanno ahambhante bhagavati: na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati a¤¤o samaõo vā brāhmaõo vā bhagavatā bhiyyo'bhi¤¤ataro yadidaü sambodhiyanti. "

 

Ninte 3 sāriputta ye te ahesuü. Atãtamaddhānaü arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: evaüsãlā te bhagavanto ahesuü itipi, evaüdhammā - evaüpa¤¤ā - evaü vihārã - evaü vimuttā te bhagavanto ahesuü iti pã ti?

 

"No hetaü bhante. "

 

Kimpana te sāriputta ye te bhavissanti anāgatamaddhānaü arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: evaüsãlā te bhagavanto bhavissanti itipi, evaüdhammā - evaüpa¤¤ā - evaüvihārã - evaüvimuttā te bhagavanto bhavissanti iti pã ti?

 

"No hetaü bhante".

 

1. Bhiyyobhi¤¤ātaro, syā. 2. âsabhivācā, syā. 3. Kinnå, syā, [PTS.]

 

 

[BJT Page 130] [\x 130/]

 

Kimpana te1 sāriputta ahaü etarahi arahaü sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito: evaüsãlo bhagavā iti pi, evaüdhammo - evaüpa¤¤o - evaüvihārã - evaüvimutto bhagavā iti pã ti?

 

"No hetaü bhante".

 

Ettha hi 2 te sāriputta atãtānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariya¤āõaü3 natthi. Atha ki¤carahi te ayaü sāriputta uëārā [PTS Page 083] [\q 83/] āsahã vācā bhāsitā, ekaüso gahito, sãhanādo nadito: 'evaü pasanno ahaü bhante bhagavati na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati a¤¤o samaõo vā brāhmaõo vā bhagavatā4 bhiyye'bhi¤¤ataro yadidaü sambodhiyanti?"

 

18. Na kho panetaü bhante atãtānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariya¤āõaü atthi. Api ca kho me bhante dhammanvayo vidito:

 

Seyyathāpi bhante ra¤¤o paccantimaü nagaraü daëhuddāpaü5 daëhapākāratoraõaü ekadvāraü, tatrassa dovāriko paõķito byatto medhāvã a¤¤ātānaü6 nivāretā ¤ātānaü pavesetā, so tassa sāmantā7 anupariyāyapathaü8 anukkamamāno na passeyya pākārasandhiü vā pākāravivaraü vā antamaso biëāranissakkanamattampi, 9 tassa evamassa: ye keci oëārikā pāõā imaü nagaraü pavisanti vā nikkhamanti vā sabbe te iminā'va dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā'ti, evameva kho me bhante dhammanvayo vidito: ye te bhante ahesuü atãtamaddhānaü arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pa¤canãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, catusu satipaņņhānesu suppatiņņhitacittā, sattasambojjhaīge10 yathābhåtaü bhāvetvā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhiüsu, ye pi te bhante bhavissanti anāgatamaddhānaü arahanto sammāsambuddho, sabbe te bhagavanto pa¤canãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, catåsu satipaņņhānesu suppatiņņhitacittā, sattasambojjhaīge yathābhåtaü bhāvetvā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhissanti, bhagavā'pi bhante etarahi arahaü sammāsambuddho pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, catusu satipaņņhānesu suppatiņņhitacitto, sattasambojjhaīge yathābhåtaü

Bhāvetvā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti,

1. Kiü pana, syā, [PTS. 2.] Ettha ca hi machasaü. 3.Cetopari¤¤āya¤āõaü, syā. 4. Bhagavato, syā. 5.Daëhuddhāpaü machasaü daëhadvāraü, syā. 6. A¤ātānaü, syā. 7. Samantā, syā. 8. Anucariyāyapathaü, syā. 9.Biëāranikkhamatanamattaü, sãmu. 10. Bojjhaīge, machasaü.

 

 

[BJT Page 132] [\x 132/]

 

19.Tatra pi sudaü bhagavā nālandāyaü viharanto [PTS Page 084] [\q 84/] pāvārikambavane etadeva bahulaü bhikkhunaü dhammiü kathaü karoti: "iti sãlaü, iti samādhi, iti pa¤¤ā, sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso: samādhiparibhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā. Pa¤¤āparibhāvitaü cittaü sammadeva āsavehi vimuccati seyyathãdaü: kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā"ti,

 

20. Atha kho bhagavā nālandāyaü yathābhirattaü viharitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: āyāmānanda yena pāņaligāmo tenupasaīkamissāmāti. 'Evaü bhanteti' kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena pāņaligāmo tadavasari. Assosuü kho pāņaligāmiyā upāsakā 'bhagavā kira pāņaligāmaü anuppatto ti, atha kho pāņaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho pāņaligāmiyā upāsakā bhagavantaü etadavocuü: adhivāsetu no bhante bhagavā āvasathāgāranti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena,

 

21. Atha kho pāņaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhãõaü katvā yena āvasathāgāraü tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā sabbasanthariü āvasathāgāraü santharitvā āsanāni pa¤¤āpetvā udakamaõikaü patiņņhapetvā telappadãpaü āropetvā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho pāņaligāmiyā upāsakā bhagavantaü etadavocuü: sabbasattharisanthataü bhante āvasathāgāraü, āsanāni pa¤¤attāni, udakamaõiko patiņņhāpito, telappadãpo āropito, yassa'dāni bhante bhagavā kālaü ma¤¤atã ti.

 

22. [PTS Page 085] [\q 85/] atha kho bhagavā sāyaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya saddhiü bhikkhusaīghena yena āvasathāgāraü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraü pavisitvā majjhimaü thambhaü nissāya puratthābhimukho nisãdi. Bhikkhusaīgho pi kho pāde pakkhāletvā - āvasathāgāraü pavisitvā pacchimaü bhittiü nissāya puratthābhimukho nisãdi bhagavantaü yeva purakkhatvā. 2 Pāņaligāmiyā pi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraü pivisitvā puratthimaü bhittiü nissāya pacchimābhimukhā nisãdiüsu bhagavantaü yeva purakkhatvā2.

 

1. Sabbasantharitaü santhataü, syā. Sabbasanthariü santhataü, sãmu. 2. Purekkhitvā, sãmu.

 

 

[BJT Page 134] [\x 134/]

 

(Pāņaligāmiyānaü upāsakānaü ovādo:)

 

23. Atha kho bhagavā pāņaligāmiye upāsake āmantesi. Pa¤cime gahapatayo ādãnavā dussãlassa sãlavipattiyā. Katame pa¤ca:

 

Idha gahapatayo dussãlo sãlavipanno pamādādhikaraõaü mahatiü bhogajāniü nigacchati. Ayaü paņhamo ādãnavo dussãlassa sãlaü vipattiyā.

 

Puna ca paraü gahapatayo dussãlassa sãlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaü dutiyo ādãnavo dussãlassa sãlavipattiyā.

 

Puna ca paraü gahapatayo dussãlo sãlavipanno ya¤¤adeva parisaü upasaīkamati yadi khattiyaparisaü yadi brāhmaõaparisaü yadi gahapatiparisaü yadi samaõaparisaü, avisārado upasaīkamati maīkubhåto. Ayaü tatiyo ādãnavo dussãlassa sãlavipattiyā.

 

Puna ca paraü gahapatayo dussãlo sãlavipanno sammåëho kālaü karoti. Ayaü catuttho ādãnavo dussãlassa sãlavipattiyā.

 

Puna ca paraü gahapatayo dussãlo sãlavipanno kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Ayaü pa¤camo ādãnavo dussãlassa sãlavipattiyā.

 

Ime kho gahapatayo pa¤ca ādãnavā dussãlassa sãlavipattiyā.

 

24. [PTS Page 086] [\q 86/] pa¤cime gahapatayo ānisaüsā sãlavato sãlasampadāya. Katame pa¤ca?

 

Idha gahapatayo sãlavā sãlasampanno appamādādhikaraõaü mahantaü bhogakkhandhaü adhigacchati. Ayaü paņhamo ānisaüso sãlavato sãlasampadāya.

 

Puna ca paraü gahapatayo sãlavato sãlasampannassa kalyāõo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaü dutiyo ānisaüso sãlavato sãlasampadāya.

 

Puna ca paraü gahapatayo sãlavā sãlasampannā ya¤¤adeva parisaü upasaīkamati yadi khattiyaparisaü yadi brāhmaõaparisaü yadi gahapatiparisaü yadi samaõaparisaü, visārado upasaīkamati amaīkubhåto. Ayaü tatiyo ānisaüso sãlavato sãlasampadāya.

 

Puna ca paraü gahapatayo sãlasampanno asammuëho kālaü karoti. Ayaü catuttho ānisaüso sãlavato sãlasampadāya.

 

 

[BJT Page 136] [\x 136/]

 

Puna ca paraü gahapatayo sãlavā sãlasampanno kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. Ayaü pa¤camo ānisaüso sãlavato sãlasampadāya.

 

"Ime kho gahapatayo pa¤ca ānisaüso sãlavato sãlasampadāyā"ti.

 

25. Atha kho bhagavā pāņaligāmiye upāsake bahudeva rattiü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uyyojesi "abhikkantā kho gahapatayo ratti yassa'dāni tumhe kālaü ma¤¤athā"ti. 'Evaü bhante'ti kho pāņaligāmiyā upāsakā bhagavato paņissutvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāņaligāmiyesu upāsakesu su¤¤āgāraü pāvisi.

 

(Pāņalãnagaramāpanaü)

 

26. Tena kho pana samayena sunãdhavassakārā1 magadhamahāmattā pāņaligāme nagaraü māpenti vajjãnaü paņibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā [PTS Page 087] [\q 87/] devatāyo sahassasahasseva pāņaligāme vatthåni parigaõhanti. Yasmiü padese mahesakkhā devatā vatthåni parigaõhanti, mahesakkhānaü tattha ra¤¤aü rājamahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yasmiü padese majjhimā devatā vatthåni parigaõhanti, majjhimānaü tattha ra¤¤aü rājamahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yasmiü padese nãcā devatā vatthåni parigaõhanti, nãcānaü tattha ra¤¤aü rājamahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü.

 

27. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāye sahassasahasseva 2 pāņaligāme vatthåni parigaõhantiyo. Atha kho bhagavā rattiyā paccåsasamayaü paccuņņhāya āyasmantaü ānandaü āmantesi: konu kho3 ānanda pāņaligāme nagaraü māpentã? Ti 4. "Sunãdhavassakārā bhante magadhamahāmattā pāņaligāme nagaraü māpenti vajjãnaü paņibāhāyā"ti.

 

1. Sunãdha vassakārā, machasaü. 2. Sahasasasseva, sãmu. [PTS.] Sahasseva, machasaü. 3. Konukho, sãmu. 4. Māpetã, sãmu.

 

 

[BJT Page 138] [\x 138/]

 

28. Seyyathāpi ānanda devehi tāvatiüsehi saddhiü mantetvā evameva kho ānanda sunãdhavassakārā magadhamahāmattā pāņaligāme nagaraü māpenti vajjãnaü paņibāhāya. Idhāhaü ānanda addasaü dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāņaligāme vatthåni parigaõhantiyo. Yasmiü ānanda padese mahesakkhā devatā vatthåni parigaõhanti, mahesakkhānaü tattha ra¤¤aü rājamahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yasmiü padese majjhimā devatā vatthåni parigaõhanti, majjhimānaü tattha ra¤¤aü rājamahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yasmiü padesā nãcā devatā vatthåni parigaõhanti, nãcānaü tattha ra¤¤aü rājamahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yāvatā ānanda ariyaü āyatanaü yāvatā vaõippatho1 idaü agganagaraü bhavissati pāņaliputtaü puņabhedanaü. [PTS Page 088] [\q 88/] pāņaliputtassa kho ānanda tayo antarāyā bhavissanti: aggito vā udakato vā mithubhedā vāti.

 

29. Atha kho sunãdhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodiüsu. Sammodanãyaü kathaü sārānãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho sunãdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaü etadavocuü: "adhivāsetu no bhavaü gotamo ajjatanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena.

 

30. Atha kho sunãdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaü viditvā yena sako āvasatho tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā sake āvasathe paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā bhagavato kālaü ārocāpesuü. 'Kālo bho gotama niņņhitaü bhattanti'.

 

31. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya saddhiü bhikkhusaīghena yena sunãdhavassakārānaü magadhamahāmattānaü āvasatho tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho sunãdhavassakārā magadhamahāmattā buddhapamukhaü bhikkhusaīghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesuü sampavāresuü.

 

32. Atha kho sunãdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaü bhuttāviü onãtapattapāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisidiüsu. Ekamantaü nisinne kho sunãdhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:

 

1. Vaõipapātho, syā.

 

 

[BJT Page 140] [\x 140/]

 

Yasmiü padese kappeti vāsaü paõķitajātiyo, 1 sãlavantettha bhojetvā sa¤¤ate brahmacārayo, 2

Yā tattha devatā āsuü3 tāsaü dakkhiõamādise.

Tā påjitā påjayanti mānitā mānayanti naü,

[PTS Page 089] [\q 89/] tato naü anukampanti 4 mātā puttaü'ca orasaü

Devatānukampito poso sadā bhadrāni passatã'ti.

 

Atha kho bhagavā sunãdhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uņņhāyāsanā pakkāmi.

 

33. Tena kho pana samayena sunãdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaü piņņhãto piņņhito anubandhā honti. 'Yenajja samaõo gotamo dvārena nikkhamissati, taü gotamadvāraü nāma bhavissati. Yena titthena gaīgaü nadiü5 tarissati, taü gotamatitthaü nāma bhavissatã'ti.

 

Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhakami, taü gotamadvāraü nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaīgā nadã tenupasaīkami. Tena kho pana samayena gaīgā nadã pårā hoti samātittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaü pariyesanti, appekacce uëumpaü pariyesanti, appekacce kullaü bandhanti orā pāraü6 gantukāmā atha kho bhagavā seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü7 vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, 8 evameva gaīgāya nadiyā orimatãre antarahito pārimatãre paccuņņhāsi saddhiü bhikkhusaīghena.

 

Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaü pariyesante appekacce uëumpaü pariyesante, appekacce kullaü bandhante orā pāraü gantukāme. Atha kho bhagavā etamatthaü viditvā tāyaü velāyaü imaü udānāü udānesi:

 

"Ye taranti aõõavaü saraü

Setuü katvāna visajja pallalāni,

Kullaü hi jano pabandhati 9

Tiõõā medhāvino janā'ti. "

 

Paņhamabhāõavāraü

 

1. Paõķitajātiko, [PTS. 2.] Brahmacārino, machasaü. 3.Asasu, [PTS 4.] Anukampenti, sãmu. 5. Gaīgānadiü, syā. 6.Pārāpāraü, sãmu. Apārāpāraü, ma cha saü, [PTS. 7.]Sami¤jitaü, machasaü. 8. Sami¤jeyya, machasaü. 9. Kullaü jano cabandhati, syā. * "Gotamatitthaü nāma ahosã"ti pāëiyaü na dissati. Tathāpa "gotamatitthāvidure" iti mahābodhivaüsādisu dissate.

 

 

 

[BJT Page 142] [\x 142/]

 

(Ariyasacca paņivedhakathā)

 

34. [PTS Page 090] [\q 90/] atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: 'āyamānanda yena koņigāmo tenupasaīkamissāmā'ti. 'Evaü bhante'ti. Kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena koņigāmo tadavasari. Tatrasudaü bhagavā koņigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi:

 

Catunnaü bhikkhave ariyasaccānaü ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca. Katamesaü catunnaü:

 

Dukkhassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca. Dukkhasamudayassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca. Dukkhanirodhassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca. Dukkhanirodhagāminiyā paņipadāya bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca.

 

Tayidaü bhikkhave dukkhaü ariyasaccaü anubuddhaü paņividdhaü dukkhasamudayo1 ariyasaccaü anubuddhaü paņividdhaü. Dukkhanirodho2 ariyasaccaü anubuddhaü paņividdhaü. Dukkhanirodhagāminã paņipadā ariyasaccaü anubuddhaü paņividdhaü. Ucchinnā bhavataõhā, khãõā bhavanetti. Natthidāni punabbhavo'ti.

 

Idamavoca bhagavā. Idaü vatthā sugato athāparaü etadavoca satthā:

 

[PTS Page 091] [\q 91/] catunnaü ariyasaccānaü yathābhåtaü adassanā

Saüsitaü3 dãghamaddhānaü tāsu tāsveva 4 jātisu

Tāni etāni diņņhāni bhavanetti samåhatā,

Ucchinnaü målaü dukkhassa natthidāni punabbhavo'ti.

 

35. Tatra pi sudaü bhagavā koņigāme viharanto etadeva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: "iti sãlaü, iti samādhi, iti pa¤¤ā sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso. Samādhiparibhāvitā pa¤¤ā mahapphalāhoti mahānisaüsā. Pa¤¤āparibhāvitaü cittaü sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathãdaü: kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā"ti

 

1. Dukkhasamudayaü sãmu. Machasaü, [PTS. 2.] Dukkhanirodhaü, sãmu, machasaü, [PTS. 3.] Saüsaritaü sãmu. 4. Tāyeva, [PTS. 5.]Kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā, [PTS.]

 

 

[BJT Page 144] [\x 144/]

 

Dhammādāsa dhammapariyāyo

 

36. Atha kho bhagavā koņigāme yathābhirattaü viharitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi "āyāmānanda yena nādikā1 tenupasaīkamissāmā"ti. 'Evaü bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena nādikā tadavasari. Tatrapi sudaü bhagavā nādike viharati gi¤jakāvasathe. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca:

 

Sāëho nāma bhante bhikkhu nādike kālakato. 2 Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Nandā nāma bhante bhikkhunã nādike kālakatā. Tassā kā gati, ko abhisamparāyo? [PTS Page 092] [\q 92/] sudatto nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Sujātā nāma bhante upāsikā nādike kālakatā. Tassā kā gati, ko abhisamparāyo? Kakudho3 nāma bhante upāsako nādike kālakato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Kāliīgo4 nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo. Nikaņo nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Kaņissabho nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati. Ko abhisamparāyo? Tuņņho nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati. Ko abhisamparāyo? Santuņņho nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati. Ko abhisamparāyo? Bhaddo nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Subhaddo nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Ti.

 

37. Sāëho ānanda bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü cotovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņhevadhammesayaüabhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā ānanda bhikkhunã pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinã anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto ānanda upāsako tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmi sakideva imaü lokaü āganatvā dukkhassantaü karissati. Sujātā ānanda upāsikā tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaõā.

1. Nātika, ma cha saü. 2. Kālakato, machasaü. 3. Kukkuņo machasaü. 4. Kāëimbe, machasaü kāraëimbo, syā.

 

 

[BJT Page 146] [\x 146/]

 

Kakudho nāma ānanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Kāliīgo ānanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Nikaņo ānanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Kaņissabho ānanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Tuņņho ānanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Santuņņho ānanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Bhaddo ānanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Subhaddo ānanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā [PTS Page 093] [\q 93/] lokā.

 

Paropa¤¤āsaü ānanda nādike upāsakā kālakatā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.

 

Sādhikā navuti ānanda nādike upāsakā kālakatā tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmino sakideva imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü karissanti.

 

Sātirekāni ānanda pa¤ca satāni nādike upāsakā kālakatā tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaõā.

 

38. Anacchariyaü kho panetaü ānanda yaü manussabhåto kālaü kareyya, tasmi¤ce kālakate tathāgataü upasaīkamitvā etamatthaü pucchissatha, vihesā cesā ānanda tathāgatassa. Tasmātihānanda dhammādāsaü nāma dhammapariyāyaü desessāmi yena samannāgato ariyasāvako ākaīkhamāno attanā'va attānaü byākareyya: 'khãõanirayomhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaõo'ti.

 

Katamo ca so ānanda dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako ākaīkhamāno attanā va attānaü byākareyya: khãõanireyomhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõāpāyaduggativinipāto, sotāpanno'hamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaõo'ti:

 

 

[BJT Page 148] [\x 148/]

 

Idhānanda ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā"ti.

 

Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: "svākkhāto bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko1 paccattaü veditabbo vi¤¤åhã"ti.

 

Saīghe aveccappasādena samannāgato hoti: "supaņipanno bhagavato sāvakasaīgho, ujupaņipanno bhagavato sāvakasaīgho, ¤āyapaņipanno [PTS Page 094] [\q 94/] bhagavato sāvakasaīgho, sāmãcipaņipanno bhagavato sāvakasaīgho. Yadidaü cattāri purisayugāni, aņņha purisapuggalā. Esa bhagavato sāvakasaīgho āhuneyyo, pāhuneyyo, dakkhiõeyyo, a¤jalikaranãyo, anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassā"ti.

 

Ariyakantehi sãlehi samannāgato hoti akhaõķehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi vi¤¤åppasatthehi aparāmaņņhehi samādhisaüvattanikehi.

 

Ayaü kho so ānanda dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako ākaīkhamāno attanā'va attānaü byākareyya 'khãõanirayo'mbhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõāpāyaduggativinipāto. Sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaõo'ti.

 

39. Tatra pi sudaü bhagavā nādike viharanto gi¤jakāvasathe etadeva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: "iti sãlaü, iti samādhi, iti pa¤¤ā sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso. Samādhiparibhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā. Pa¤¤āparibhāvitaü cittaü sammadeva āsavehi vimuccati - seyyathãdaü: kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā"ti.

1. Opaneyyako, machasaü.

 

 

[BJT Page 150] [\x 150/]

 

(Ambapālivane satipaņņhāna desanā)

40. Atha kho bhagavā nādike yathābhirattaü viharitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: 'āyāmānanda, yena vesāli tenupasaīkamissāmā'ti. 'Evaü bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena vesālã tadavasari. Tatra sudaü bhagavā vesāliyaü viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi:

 

"Sato bhikkhave bhikkhå vihareyya sampajāno. Ayaü vo amhākaü anusāsanã.

 

Katha¤ca bhikkhave, bhikkhu sato hoti: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpãsampajāno [PTS Page 095] [\q 95/] satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Evaü kho bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

 

Katha¤ca bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti: idha bhikkhave, bhikkhu abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti. âlokite vilokite sampajānakārã hoti. Sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti. Saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti. Asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti. Gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti. Evaü kho bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti.

Sato bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaü vo amhākaü anusāsanã"ti.

 

 

[BJT Page 152] [\x 152/]

 

(Ambapālã ārāmapaņiggahanaü)

 

41. Assosi kho ambapālã gaõikā 'bhagavā kira vesāliü anuppatto vesāliyaü viharati mayhaü ambavane'ti. Atha kho ambapālã gaõikā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, bhaddaü yānaü abhiråhitvā, bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā niyyāsi. Yena sako ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikā'va yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho ambapāliü gaõikaü bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho ambapālã gaõikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā bhagavantaü etadavoca: 'adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho ambapālã gaõikā bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi.

 

42. Assosuü kho vesālikā licchavã 'bhagavā kira [PTS Page 096] [\q 96/] vesāliü anuppatto vesāliyaü viharati ambapālivane'ti. Atha kho te licchavã bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, bhaddaü bhaddaü yānaü abhiråhitvā, bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā nãyaüsu. 1 Tatra ekacce licchavã nãlā honti nãlavaõõā nãlavatthā nãlālaīkārā, ekacce licchavã pãtā honti pãtavaõõā pãtavatthā pãtālaīkārā, ekacce licchavã lohitā2 honti lohitavaõõā lohitavatthā lohitālaīkārā, ekacce licchavã odātā honti odātavaõõā odātavatthā odātālaīkārā.

 

43. Atha kho ambapālã gaõikā daharānaü daharānaü licchavãnaü akkhena akkhaü cakkena cakkaü yugena yugaü pativaņņesi. 3 Atha kho te licchavã ambapāliü gaõikaü etadavocuü: 'ki¤je, ambapāli, daharānaü daharānaü licchavãnaü akkhena akkhaü cakkena cakkaü yugena yugaü pativaņņesã?Ti. 'Tathā hi pana me ayyaputtā, bhagavā nimantino svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā'ti. 'Dehi je, ambapāli, etaü bhattaü satasahassenā'ti. 'Sace'pi me ayyaputtā vesāliü sāhāraü dassatha, evamahaü taü bhattaü 4 na dassāmã'ti. Atha kho te licchavã aīguliü5 poņhesuü. 'Jitamhā vata bho ambakāya, 6 jitamhā7 vata bho ambakāyā'ti.

 

1. Nãyāyiüsu - [PTS.] Nãyyaüsu, machasaü, syā. 2.Lohitakā - [PTS. 3.] Paņivaņņesi, machasaü - [PTS,] syā. 4.Esãmpi mahattaü - syā. 5. Aīgulã sãmu. [PTS. 6.] Ambapālikāya - syā. 7. Va¤citamhā - [PTS.]

[BJT Page 154] [\x 154/]

 

44. Atha kho te licchavã yena ambapālivanaü tena pāyiüsu. Addasā kho bhagavā te licchavã dårato'va āgacchante. Disvā bhikkhå āmantesi: 'yesaü bhikkhave bhikkhånaü devā tāvatiüsā adiņņhā, 1 oloketha bhikkhave, licchavãparisaü, avaloketha 2 [PTS Page 097] [\q 97/] bhikkhave, licchavãparisaü, upasaüharatha bhikkhave licchavãparisaü tāvatiüsasadisanti 3.

 

45. Atha kho te licchavã yāvatikā yānassa bhåmi yānena ganatvā yānā paccorohitvā, pattikā'va yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho te licchavã bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho te licchavã bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā bhagavantaü etadavocuü: 'adhivāsetu no bhagavā svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā'ti. Atha kho bhagavā te licchavã etadavoca. 'Adhivutthaü kho me licchavã svātanāya ambapāliyā gaõikāya 4 bhattanti. ' Atha kho te licchavã aīguliü poņhesuü: 'jitambhā vata bho ambakāya. Jitambhā vata bho ambakāyā'ti. Atha kho te licchavã bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu.

 

46. Atha kho ambapālã gaõikā tassā ettiyā accayena sake ārāme paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā bhagavato kālaü ārocāpesi: 'kālo bhante, niņņhitaü bhattanti'. Atha kho bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya saddhiü bhikkhusaīghena yena ambapāliyā gaõikāya nivesanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho ambapālã gaõikā buddhapamukhaü bhikkhusaīghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho ambapālã gaõikā bhagavantaü bhuttāviü onãtapattapāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā [PTS Page 098] [\q 98/] ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnā kho ambapālã gaõikā bhagavantaü etadavoca: "imāhaü bhante, ārāmaü buddhapamukhassa bhikkhusaīghassa dammã"ti. Paņiggahesi bhagavā ārāmaü. Atha kho bhagavā ambapāliü gaõikaü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uņņhāyāsanā pakkāmi.

 

47. Tatra pi sudaü bhagavā vesāliyaü viharanto ambapālivane etadeva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: 'iti sãlaü, iti samādhi, iti pa¤¤ā. Sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso. Samādhiparibhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā pa¤¤āparibhāvitaü cittaü sammadeva āsavehi vimuccati - seyyathãdaü: kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā"ti.

 

1. Adiņņhapubbā - katthavi. 2. Apaloketha - sãmu. 3. Tāvatiüsā sadisaü - sãmu tāvatiüsaparisaü - [PTS. 4.] Ambapāligaõikāya - sãmu - [PTS.]

 

 

[BJT Page 156] [\x 156/]

 

(Beluvagāme jãvitasaīkhāra - adhiņņhānaü)

 

48. Atha kho bhagavā ambapālivane yathābhirattaü viharitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: 'āyāmānanda, yena beluvagāmako2 tenupasaīkamissāmā'ti. 'Evaü bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena beluvagāmako tadavasari. Tatra sudaü bhagavā beluvagāmake viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: 'etha tumhe bhikkhave samantā vesāliü yathāmittaü yathāsandiņņhaü yathāsambhattaü vassaü upetha. 3 Ahaü pana idheva beluvagāmake vassaü upagacchāmã'ti. 'Evaü bhante'ti kho te bhikkhå bhagavato paņissutvā samantā vesāliü yathāmittaü yathāsandiņņhaü [PTS Page 099] [\q 99/] yathāsambhattaü vassaü upagacchiüsu. 4 Bhagavā pana tatve beluvagāmake vassaü upaga¤chi. 5

 

49. Atha kho bhagavato vassåpagatassa kharo ābādho uppajji. Bāëhā6 vedanā vattanti māraõantikā. Tā sudaü7 bhagavā sato sampajāno adhivāseti 8 aviha¤¤amāno. Atha kho bhagavato etadahosi: 'na kho metaü patiråpaü yo'haü9 anāmantetvā upaņņhāke anapaloketvā bhikkhusaīghaü parinibbāyeyyaü. Yannånāhaü imaü ābādhaü viriyena10 paņippanāmetvā jãvitasaīkhāraü adhiņņhāya vihareyya'nti. Atha kho bhagavā taü ābādhaü viriyena paņippanāmetvā jãvitasaīkhāraü adhiņņhāya vihāsi. Atha kho bhagavato so ābādho paņippassamhi. Atha kho bhagavā gilānā vuņņhito aciravuņņhito gela¤¤ā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāyaü11 pa¤¤atte āsane nisãdi.

 

50. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "diņņho12 me bhante bhagavato phāsu. Diņaņhaü me bhante bhagavato khamanãyaü. Api ca me bhante madhurakajāto viya kāyo. Disā'pi me na pakkhāyanti, dhammā'pi maü nappaņibhanti bhagavato gela¤¤ena. Api ca me bhante ahosi kāci deva assāsamattā 'na tāva bhagavā parinibbāyissati na yāva bhagavā bhikkhusaīghaü ārabbha ki¤cideva udāharatã"ti.

 

1. Parivesanā. [PTS. 2.] Veëuvagāmako - machasaü, 3.Upagacchatha - syā. 4. Upaga¤juü - [PTS. 5.] Upagacchi - machasaü. 6.Pabāëabhā - katthaci. 7. Tatra sudaü - machasaü. 8. Adhivāsesi - machasaü. 9. Yavāhaü - machasaü. 10. Viriyena - machasaü. 11.Vihārapapacachāyāyaü - syā. 12. Diņņhā - katthaci.

 

 

[BJT Page 158] [\x 158/]

 

51. [PTS Page 100] [\q 100/] kimpanānanda bhikkhusaīgho mayi paccāsiüsati:1 desito ānanda, mayā dhammo anantaraü abāhiraü karitvā natthānanda 2 tathāgatassa dhammesu ācariyamuņņhi. Yassa nåna ānanda evamassa: 'ahaü bhikkhusaīghaü pariharissāmã'ti vā, mamuddesiko bhikkhusaīgho'ti vā, so nåna ānanda, bhikkhusaīghaü ārabbha ki¤cideva udāhareyya. Tathāgatassa kho ānanda na evaü hoti: 'ahaü bhikkhusaīghaü pariharissāmã'ti vā mamuddesiko bhikkhusaīgho'ti vā. Sa kiü3 ānanda tathāgato bhikkhusaīghaü ārabbha ki¤cideva udāharissati?

 

52. Ahaü kho panānanda, etarahi jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. âsãtiko me vayo vattati. Seyyathāpi ānanda, jajjarasakaņaü vekkhamissakena 4 yāpeti, evameva kho ānanda vekkhamissakena ma¤¤e tathāgatassa kāyo yāpeti. Yasmiü ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaü amanasikārā ekaccānaü vedanānaü nirodhā animittaü cetosamādhiü upasampajja viharati, phāsutaro5 ānanda, tasmiü samaye tathāgatassa kāyo hoti. Tasmātihānanda, attadãpā viharatha attasaraõā ana¤¤asaraõā, dhammadãpā dhammasaraõā ana¤¤asaraõā.

 

53. Katha¤ca ānanda, bhikkhu attadãpo viharati attasaraõo ana¤¤asaraõo, dhammadãpo dhammasaraõo ana¤¤asaraõo: idhānanda bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü.

 

54. Evaü kho ānanda, bhikkhu attadãpo viharati attasaraõo ana¤¤asaraõo, dhammadãpo dhammasaraõo ana¤¤asaraõo. [PTS Page 101] [\q 101/] ye hi keci ānanda, etarahi vā mamaü vā accayena attadãpā viharissanti attasaraõā ana¤¤asaraõā. Dhammadãpā dhammasaraõā ana¤¤asaraõā, tamatagge me te ānanda, bhikkhu bhavissanti ye keci sikkhākāmā'ti.

 

Dutiyabhāõavāraü.

 

1. Paccāsãsati, machasaü. 2. Na natthānanda, [PTS. 3.] Kiü, [PTS. 4.] Vedhamissakena, sãmu: nā: veņhamisasakena, katthaci. Veëumissakena, syā. Veghamissakena, [PTS,] vekhamissakena, di a; machasaü. 5. Phāsukato, [PTS.]

 

 

[BJT Page 160] [\x 160/]

 

(Cāpālacetiye āyusaīkhārossajanaü)

 

55. [PTS Page 102] [\q 102/] atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya vesāliü piõķāya pāvisi. Vesāliyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto āyasmantaü ānandaü āmantesi: "gaõhāhi ānanda nisãdanaü, yena cāpālaü cetiyaü1 tenupasaīkamissāma divāvihārāyā"ti. 'Evaü bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā nisãdanaü ādāya bhagavantaü piņņhito piņņhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaü cetiyaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. âyasmā pi kho ānando bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü ānandaü bhagavā etadavoca:

56. "Ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü udenaü cetiyaü, ramaõãyaü gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü sattamba 2 cetiyaü, ramaõãyaü bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü sārandadaü cetiyaü3 ramaõãyaü cāpālaü cetiyaü. [PTS Page 103] [\q 103/] yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho pana ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā"ti.

 

57. Evaü kho4 āyasmā ānando bhagavatā oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na bhagavantaü yāci "tiņņhatu bhante bhagavā kappaü, tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti" yathā taü mārena pariyuņņhitacitto.

58. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: "ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü udenaü cetiyaü, ramaõãyaü gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü sattamba 2 cetiyaü, ramaõãyaü bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü sārandadaü cetiyaü3 ramaõãyaü cāpālaü cetiyaü.

1. Cāpālacetiyaü, sãmu pāvalaü cetiyaü, syā. 2. Sattambakaü cetiya. [PTS. 3.] ânandacetiyaü, sãmu. 4. Evampi. Sata

 

[BJT Page 162] [\x 162/]

 

Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho pana ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā"ti.

 

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: "ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü udenaü cetiyaü, ramaõãyaü gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü sattamba 2 cetiyaü, ramaõãyaü bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü sārandadaü cetiyaü3 ramaõãyaü cāpālaü cetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho pana ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā"ti.

59. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. [PTS Page 104] [\q 104/] na bhagavantaü yāci "tiņņhatu bhante bhagavā kappaü, tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti" yathā taü mārena pariyuņņhitacitto.

 

60. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: "gaccha tvaü ānanda, yassa'dāni kālaü ma¤¤asã" ti. 'Evaü bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā avidåre a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisãdi. Atha kho māro pāpimā acirapakkante āyasmante ānande yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho māro pāpimā bhagavantaü etadavoca:

 

61. "Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato. "Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhå na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤apessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessantã ti. Etarahi kho pana bhante bhikkhu bhagavato sāvakaü viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā [PTS Page 105] [\q 105/] sāmãcipaņipannā anudhammacārino sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤apenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttānãkaronti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālo' dāni bhante bhagavato. "

 

[BJT Page 164] [\x 164/]

62. "Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤apessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni karissanti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti'ti. Etarahi kho pana bhante bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤apenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttānãkaronti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato. 63."Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤apessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni karissanti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti'ti. Etarahi kho pana bhante upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhinti desenti pa¤¤apenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttānãkaronti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato. "

64. "Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤apessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni karissanti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti'ti.

 

[BJT Page 166] [\x 166/] etarahi kho pana bhante upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo, sakaü [PTS Page 106] [\q 106/] ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤apenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttānãkaronti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato.

 

65. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me idaü brahmacariyaü na iddhaü ceva bhavissati phita¤ca vitthārikaü1 bāhuja¤¤aü puthubhåtaü, yāva devamanussehi suppakāsitanti', etarahi kho pana bhante bhagavato brahmacariyaü iddha¤ceva phita¤ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthubhåtaü yāva demamanussehi suppakāsitaü. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato"ti.

 

66. Evaü vutte bhagavā māraü pāpimantaü etadavoca: appossukke tvaü pāpima hohi. Na ciraü tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. Ite tiõõaü māsānaü accayena tathāgato parinibbāyissatã"ti.

 

67. Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaīkhāraü ossaji. Ossaņņhe ca bhagavatā āyusaīkhāre mahābhåmicālo ahosi hiüsanako salomahaüso2. Devadundubhiyo3 ca phaliüsu. Atha kho bhagavā [PTS Page 107] [\q 107/] etamatthaü viditvā tāyaü velāyaü imaü udānaü udānesi:

 

Tulamatula¤ca sambhavaü

Bhavasaīkhāramavassajã muni,

Ajjhattarato samāhito

Abhindi kavacamivattasambhavanti.

 

(Bhåmicālassa aņņha hetu)

 

68. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho. Mahā vatāyaü bhåmicālo, sumahā vatāyaü bhåmicālo, hiüsanako salomahaüso. Devadundubhiyo ca eliüsu. Ko nu kho hetu ko paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāyā ti. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: acchariyaü bhante, abbhutaü bhante. Mahā vatāyaü bhante bhåmicālo, sumahā vatāyaü bhante bhåmicālo hiüsanako salomahaüso. Devadundubhiyo ca eliüsu. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāyā?"Ti.

 

1. Vitthāritaü, sãmu. 2. Lomahaüso, machasaü. 3. Devaduhiyo, sãmu

 

 

[BJT Page 168] [\x 168/]

 

69. Aņņha kho ime ānanda hetu aņņha paccayā mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. Katame aņņha?

 

Ayaü ānanda mahāpaņhavi udake patiņņhitā. Udakaü vāte patiņņhitaü. Vāto ākāsaņņho hoti. Hoti kho so ānanda samayo yaü mahāvātā vāyanti, mahāvātā vāyantā udakaü kampenti, udakaü kampitaü paņhaviü kampeti. Ayaü [PTS Page 108] [\q 108/] paņhamo hetu paņhamo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. (1)

 

Puna ca paraü ānanda samaõo vā hoti brāhmaõo vā ididhimā cetovasippatto, devo vā mahiddhiko mahānubhāvo, tassa parittā paņhavisa¤¤ā bhāvitā hoti, appamāõā āposa¤¤ā. So imaü paņhaviü kampeti saükampeti sampakampeti sampavedheti. Ayaü dutiyo hetu dutiyo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. (2)

 

Puna ca paraü ānanda yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiü okkamati, tadā'yaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü tatiyo hetu tatiyo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. (3)

 

Puna ca paraü ānanda yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchismiü nikkhamati, tadāyaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. (4)

 

Puna ca paraü ānanda yadā tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhati, tadāyaü paņhavã kampati saīkampati sampakampati sampavedhati. Ayaü pa¤camo hetu pa¤camo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. (5)

 

Puna ca paraü ānanda yadā tathāgato anuttaraü dhammacakkaü pavatteti, tadāyaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü chaņņho hetu chaņņho paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. (6)

 

Puna ca paraü ānanda yadā tathāgato sato sampajāno āyusaīkhāraü ossajati, tadāyaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü sattamo hetu sattamo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. (7)

 

1. Mahāpathavi machasaü.

 

 

[BJT Page 170] [\x 170/]

 

Puna ca paraü ānanda yadā tathāgato anupādisesāya [PTS Page 109] [\q 109/] nibbānadhātuyā parinibbāyati, tadā'yaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü aņņhamo hetu aņņhamo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. (8)

 

Ime kho ānanda aņņha hetu aņņha paccayā mahato bhåmicālassa pātubhāvāyā ti.

 

 

(Aņņhaparisā)

 

70. Aņņha kho imā ānanda parisā. Katamā aņņha? Khattiyaparisā brāhmaõaparisā gahapatiparisā samaõaparisā cātummahārājikaparisā tāvatiüsaparisā māraparisā brahmaparisā.

 

Abhijānāmi kho panāhaü ānanda anekasataü khattiyarisaü upasaīkamitā1. Tatrāpi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti. Yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaü ānanda anekasataü brāhmaõaparisaü upasaīkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti. Yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā'ti. Abhijānāmi kho panāhaü ānanda anekasataü gahapatiparisaü upasaīkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti. Yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaü ānanda anekasataü samaõaparisaü upasaīkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti. Yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaü ānanda anekasataü cātummahārājikaparisaü upasaīkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti. Yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā'ti.

 

Abhijānāmi kho panāhaü ānanda anekasataü tāvatiüsaparisaü upasaīkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti. Yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā'ti.

 

Abhijānāmi kho panāhaü ānanda anekasataü māraparisaü upasaīkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti. Yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā'ti.

 

Abhijānāmi kho panāhaü ānanda anekasataü brahmaparisaü upasaīkamitā. Tatrāpi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti. Yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā'ti. [PTS Page 110] [\q 110/] dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti 'ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā'ti.

 

Imā kho ānanda aņņha parisā.

 

1. Upasaīkamitvā, syā [PTS. 2.] Dhammiyā, machasaü.

 

[BJT Page 172] [\x 172/]

 

(Aņņha abhibhāyatanāni)

 

71. Aņņha kho imāni ānanda abhibhāyatanāni. Katamāni aņņha?

 

Ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü paņhamaü abhibhāyatanaü. (1)

 

Ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü dutiyaü abhibhāyatanaü. (2)

 

Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü tatiyaü abhibhāyatanaü. (3)

 

Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤ã hoti, idaü catutthaü abhibhāyatanaü. (4)

 

Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãladassanāni nãlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma ummāpupphaü1 nãlaü nãlavaõõaü nãlanidassanaü nãlanibhāsaü, seyyathāpi vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü nãlaü nãlavaõõaü nãlanidassanaü nãlanibhāsaü, evameva ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãlanidassanāni nãlanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü pa¤camaü abhibhāyatanaü. (5)

 

[PTS Page 111] [\q 111/] ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaõikārapupphaü pãtaü pãtavaõõaü pãtanidassanaü pãtanibhāsaü, seyyathāpi vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü pãtaü pãtavaõõaü pãtanidassanaü pãtanibhāsaü, evameva ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni. Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü chaņņhaü abhibhāyatanaü. (6)

 

1. Umāpupaphaü machasaü

 

 

[BJT Page 174] [\x 174/]

 

Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakānidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujãvakapupphaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitakanidassanaü lohitakanibhāsaü, seyyathāpi vā pana naü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitakanidassanaü lohitakanibhāsaü, evameva ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaü sa¤¤ã hoti idaü sattamaü abhibhāyatanaü. (7)

Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhã tārakā odātavaõõā odātanidassanā odātanibhāsā seyyathāpi vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü odātaü odātavaõõaü odātanidassanaü odātanibhāsaü, evameva ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü aņņhamaü abhibhāyatanaü.

 

Imāni kho aņņha ānanda abhibhāyatanāni.

 

 

(Aņņha vimokkhā)

 

72. Aņņha kho ime ānanda vimokkho. Katame aņņha?

 

Råpã råpāni passati. Ayaü paņhamo vimokkho (1)

 

[PTS Page 112] [\q 112/] ajjhattaü aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati. Ayaü dutiyo vimokkho. (2)

 

Subhanteva adhimutto hoti. Ayaü tatiyo vimokkho. (3)

 

Sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü catuttho vimokkho. (4)

 

Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma 'anantaü vi¤¤āõanti' vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü pa¤camo vimokkho. (5)

 

 

[BJT Page 176] [\x 176/]

 

Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma 'natthi ki¤cã'ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü chaņņho vimokkho. (6)

 

Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü sattamo vimokkho. (7)

 

Sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Ayaü aņņhamo vimokkho. (8)

 

Ime kho ānanda aņņha vimokkhā.

 

 

(Mārāyācanā)

 

73. Ekamidāhaü ānanda samayaü uruvelāyaü viharāmi najjā nera¤jarāya tãre ajapālanigrodhamåle paņhamābhisambuddho. Atha kho ānanda māro pāpimā yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho ānanda māro pāpimā maü etadavoca: parinibbātu'dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato'ti.

Evaü vutto'haü ānanda māraü pāpimantaü etadavocaü: "na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhu na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti1 paņņhapessanti [PTS Page 113] [\q 113/] vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, 2 uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahitaü3 niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti.

"Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti1 paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahitaü3 niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti.

 

1. Pa¤¤apessanti machasaü. 2. Uttāniü karissanti, sã katthavi uttānikarissanti, [PTS. 3.] Suniggahãtaü, [PTS.]

 

 

[BJT Page 178] [\x 178/]

 

"Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti1 paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahitaü3 niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti.

 

 

"Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti1 paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahitaü3 niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti.

 

Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi - yāva me idaü brahmacariyaü na iddha¤ceva bhavissati phita¤ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü1 puthubhåtaü yāva devamanussehi suppakāsitanti. '

 

74. Idāneva kho ānanda ajja cāpāle 2 cetiye māro pāpimā yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho ānanda māro pāpimā maü etadavoca: "parinibbātu'dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: "na tāvāhaü [PTS Page 114] [\q 114/] pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhu na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti1 paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, 2 uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahitaü3 niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti.

"Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti1 paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahitaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti.

 

"Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti1 paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahitaü3 niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti.

 

 

"Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti1 paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahitaü3 niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti.

Yāva me idaü brahmacariyaü na iddha¤ceva bhavissati phita¤ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthubhåtaü yāva devamanussehi suppakāsitanti.

Etarahi kho pana bhante bhagavato brahmacariyaü iddha¤ceva phãta¤ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthubhåtaü yāva devamanussehi suppakāsitaü. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato"ti.

 

1. Bahuja¤¤aü, syā. 2. Pāvāle, syā.

 

 

[BJT Page 180] [\x 180/]

 

Evaü vutte ahaü ānanda māraü pāpimantaü etadavocaü: 'appossukko tvaü pāpima hohi. Na ciraü tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. Ito tiõõaü māsānaü accayena tathāgato parinibbāyissatã"ti. Idāneva kho ānanda ajja cāpāle cetiye tathāgatena satena sampajānena āyusaīkhāro ossaņņho"ti.

 

(ânandāyācanā)

 

75. [PTS Page 115] [\q 115/] evaü vutte āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "tiņņhatu bhante bhagavā kappaü, tiņņhatu sugato kappaü, bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna"nti.

 

Alaü ānanda, mā tathāgataü yāci. Akālo'dāni ānanda tathāgataü yācanāyā'ti.

 

Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "tiņņhatu bhante bhagavā kappaü, tiņņhatu sugato kappaü, bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna"nti. Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "tiņņhatu bhante bhagavā kappaü, tiņņhatu sugato kappaü, bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna"nti.

 

Saddahasi tvaü ānanda tathāgatassa bodhinti? "Evambhante". Atha ki¤carahi tvaü ānanda tathāgataü yāvatatiyakaü abhinippãëesã? Ti.

 

Sammukhā metaü bhante bhagavato sutaü sammukhā paņiggahitaü: "yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kakappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgatokappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā"ti.

Saddahasi tvaü ānandā?Ti. "Evambhante".

 

 

[BJT Page 182] [\x 182/]

 

Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü, yaü tvaü tathāgatena evaü oëārike nimitte kayiramāne, 1 oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü, tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dve va te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

76. Ekamidāhaü ānanda samayaü rājagahe viharāmi gijjhakåņe pabbate. Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: [PTS Page 116] [\q 116/] ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyo gijjhakåņo pabbato yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi gotama nigrodhe. Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyo gotamanigrodho. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi corapapāte. Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyo corapapāto. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi vebhārapasse sattapaõõiguhāyaü. Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyā vebhārapasse sattapaõõiguhā. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi isigilipasse kāëasilāyaü. Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyā isigilipasse kāëasilā. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi sãtavane sappasoõķikapabbhāre. Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyo sãtavane sappasoõķikapabbhāro. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi tapodārāme. Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü [PTS Page 117] [\q 117/] ramaõãyo tapodārāmo. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi veëuvane kalandakanivāpe. Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyo veëuvane kalandaka nivāpo. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi jãvakambavane . Tatra pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyaü jãvakambavanaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Ekamidāhaü ānanda samayaü tattheva rājagahe viharāmi maddakucchismiü migadāye. Tatrā pi kho tāhaü ānanda āmantesiü: ramaõãyaü ānanda rājagahaü ramaõãyo gotamanigrodho. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaüvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti.

 

1. Kariyamāne, sãmu. 2. Nigrodhārāme, [PTS. 3.] Tatra, [PTS.]

 

[BJT Page 184] [\x 184/]

 

Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena, oëārikena nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

77. Ekamidāhaü ānanda samayaü idheva vesāliyaü viharāmi udenacetiye. Tatrapi kho tāhaü ānanda āmantesi: ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü udenaü cetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

[PTS Page 118] [\q 118/] ekamidāhaü ānanda samayaü idheva vesāliyaü viharāmi gotamakecetiye. Tatrapi kho tāhaü ānanda āmantesi: ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü gotamatecetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

Ekamidāhaü ānanda samayaü idheva vesāliyaü viharāmi sattambecetiye. Tatrapi kho tāhaü ānanda āmantesi: ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü sattambecetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

Ekamidāhaü ānanda samayaü idheva vesāliyaü viharāmi bahuputtecetiye. Tatrapi kho tāhaü ānanda āmantesi: ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü bahuputtecetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

Ekamidāhaü ānanda samayaü idheva vesāliyaü viharāmi sārandadecetiye. Tatrapi kho tāhaü ānanda āmantesi: ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü sārandadecetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

Idāneva kho tāhaü ānanda ajja cāpāle cetiye āmantesi: ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü cāpālaü cetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā'ti. Evampi kho tvaü ānanda tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na tathāgataü yāci: 'tiņņhatu bhante bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaü ānanda tathāgataü yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaü dukkaņaü, tuyhevetaü aparaddhaü.

 

[BJT Page 186] [\x 186/]

 

78. Nanvetaü ānanda mayā paņigacceva akkhātaü: sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo a¤¤athābhāvo. Taü kutettha ānanda labbhā yaü taü jātaü bhåtaü saīkhataü palokadhammaü. Taü vata mā palujjitã. Netaü ņhānaü vijjati. Yaü kho panetaü ānanda tathāgatena cattaü vantaü muttaü pahãõaü paņinissaņņhaü, ossaņņho āyusaīkhāro, ekaüsena vācā tathāgatena bhāsitā 'na ciraü tathāgatassa parinibbānaü [PTS Page 119] [\q 119/] bhavissati. Ito tiõõaü māsānaü accayena tathāgato parinibbāyissatã'ti. Ta¤cenaü1 kathāgato jãvitahetu puna paccāmissatã'ti netaü ņhānaü vijjati.

 

79. âyāmānanda yena mahāvanaü kåņāgārasālā tenupasaīkamissāmā'ti. "Evaü bhante"ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiü yena mahāvanaü kåņāgārasālā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi; gaccha tvaü ānanda, yāvatikā bhikkhu vesāliü upanissāya viharanti, te sabbe upaņņhānasālāyaü sannipātehã"ti. "Evaü bhante' ti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā, yāvatikā bhikkhu vesāliü upanissāya viharanti, te sabbe upaņņhānasālāyaü sannipātetvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca; "sannipātito bhante bhikkhusaīgho, yassa'dāni bhante bhagavā kālaü ma¤¤atã"ti.

 

(Brahmacariyaciraņņhitika - dhammadesanā)

 

80. Atha kho bhagavā yena upaņņhānasālā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "tasmātiha bhikkhave ye te 2 mayā dhammā abhi¤¤ā desitā, te vo sādhukaü uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulãkātabbā yathayidaü [PTS Page 120] [\q 120/] brahmacariyaü addhaniyaü assa ciraņņhitikaü. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü katame ca te bhikkhave dhammā mayā abhi¤¤ā3 desitā, ye vo4 sādhukaü uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulãkātabbā yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa ciraņņhitikaü. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü. Seyyathãdaü, cattāro satipaņņhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni, pa¤cabalāni. Satta bojjhaīgā, ariyo aņņhaīgiko maggo.

 

1. Taüvenaü, syā taü vacanaü, [PTS] sãmu. 2. Ye co, [PTS. 3.] Abhi¤¤āya, [PTS. 4.] Te vo, sãmu.

 

 

[BJT Page 188] [\x 188/]

 

Ime kho bhikkhave dhammā mayā abhi¤¤ā desitā. Te vo sādhukaü uggahetvā āsevitabbā bahulãkātabbā yathāyidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa ciraņņhitikaü, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti. "

 

81. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "bhanda'dāni bhikkhave āmantayāmi vo. Vayadhammā saīkhārā. Appamādena sampādetha. Naciraü tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. Ito tiõõaü māsānaü accayena tathāgato parinibbāyissatã"ti. Idamavoca bhagavā. Idaü vatvā sugato athāparaü etadavoca satthā1;

 

Paripakko vayo mayhaü parittaü mama jãvitaü

Pahāya vo gamissāmi katamme saraõamattano.

Appamattā satimanto susãlā hotha bhikkhavo, *

Susamāhitasaīkappā sacittamanurakkhatha.

[PTS Page 121] [\q 121/] yo imasmiü dhammavinaye appamatto vihassati 2,

Pahāya jātisaüsāraü dukkhassantaü karissatã ti.

 

Tatiyabhāõavāro.

 

1. Ito paraü syāmapotthake ayaü adhito pāņho'pi dissate;

"Daharā pi ca ye vuķķhā ye bālā ye ca paõķitā

Aķķhā ceva daëiddā ca sabbe maccuparāyaõā

Yathā pi kumbhakārassa kataü mattikabhājataü

Khuddakaü ca mahantaü vaya¤ca pakka¤caāmakaü

Sabbaü bhedanapariyantaü evaü maccāna jãvitaü

Athāparaü etadavoca" satthā

 

2. Viharissati syā, vihessati sãmu. Saddanãtiyaü 1038 - "viharassa ha - vipubbassa hara dhātussa 'ha' iccādeso hoti vā sasatimbhi vibhattiyaü - appamatto vihassati"

 

[BJT Page 190] [\x 190/]

 

(Cattāro ariyadhammā)

82. [PTS Page 122] [\q 122/] atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya vesāliü piõķāya pāvisi. Vesāliyaü caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto nāgāpalokitaü1 vesāliü apaloketvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: idaü pacchimakaü ānanda tathāgatassa vesāliyā dassanaü bhavissati. âyāmānanda yena bhaõķagāmo2 tenupasaīkamissāmā'ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena bhaõķagāmo tadavasari. Tatra sudaü bhagavā bhaõķagāme viharati.

 

Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "catunnaü bhikkhave dhammānaü ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca. Katamesaü catunnaü? Ariyassa bhikkhave sãlassa ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca. Ariyassa bhikkhave samādhissa ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca - ariyāya bhikkhave pa¤¤āya ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca. Ariyāya bhikkhave vimuttiyā ananubodhā appaņivedhā evamidaü dãghamaddhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ceva tumhāka¤ca.

 

Tayidaü bhikkhave ariyaü sãlaü anubuddhaü. [PTS Page 123] [\q 123/] paņividdhaü. Ariyo samādhi anubuddho paņividdho. Ariyā pa¤¤ā anubuddhā paņividdhā. Ucchinnā bhavataõhā khãõā bhavanetti. Natthidāni punabbhavo"ti. Idamavoca bhagavā idaü vatvā sugato athāparaü etadavoca satthā:

 

"Sãlaü samādhi pa¤¤ā ca vimutti ca anuttarā

Anubuddhā ime dhammā gotamena yasassinā,

 

Iti buddho abhi¤¤āya dhammamakkhāsi bhikkhånaü

Dukkhassantakaro satthā cakkhumā parinibbuto"ti.

 

1. Nāgāvalokitaü, syā. 2. Bhaõķugāmo, machasaü.

 

 

[BJT Page 192] [\x 192/]

 

Tatrāpi sudaü bhagavā bhaõķagāme viharanto etadeva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: "iti sãlaü, iti samādhi, iti pa¤¤ā. Sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso. Samādhiparibhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā. Pa¤¤āparibhāvitaü cittaü sammadeva āsavehi vimuccati seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā'ti.

 

(Cattāro mahāpadesā)

 

83. Atha kho bhagavā bhaõķagāme yathābhirattaü viharitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: āyāmānanda yena hatthigāmo, yena ambagāmo, yena jambugāmo. Yena bhoganagaraü tenupasaīkamissāmā"ti. "Evambhante"ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena bhoganagaraü tadavasari. Tatrasudaü bhagavā bhoganagare viharati ānande cetiye.

 

Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: "cattāro' me bhikkhave mahāpadese desissāmi. Taü suõātha sādhukaü manasi karotha, bhāsissāmã"ti. [PTS Page 124] [\q 124/] "evambhante"ti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

 

Idha bhikkhave bhikkhå evaü vadeyya: "sammukhā metaü āvuso bhagavato sutaü, sammukhā paņiggahitaü, ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthusāsananti" tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü neva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padabya¤janāni sādhunaü uggahetvā sutte otāretabbāni1 vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni 2 vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti 3 na ca vinaye sandissanti, niņņhamettha gantabbaü: addhā idaü na ceva tassa bhagavato vacanaü. Imassa ca bhikkhuno duggahitanti. Iti hetaü bhikkhave chaķķeyyātha. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niņņhamettha gantabbaü: 'addhā idaü tassa bhagavato vacanaü. Imassa ca bhikkhuno suggahita'nti. Imaü bhikkhave paņhamaü mahāpadesaü dhāreyyātha. (1)

 

1. Osāretabbāhi, machasaü. 2. Osāriyāmānāni. 3. Osaranti,

 

 

[BJT Page 194] [\x 194/]

 

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: amukasmiü nāma āvāse saīgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saīghassa sammukhā sutaü sammukhā paņiggahitaü 'ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthusāsana'nti tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü neva abhinanditabbaü nappaņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padabya¤janāni sādhukaü uggahetvā sutte otāretabbāni 1 vinaye sandassetabbāni tāni ce sutte otāriyamānāni 2 vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti 3 na ca vinaye sandissanti, niņņhamettha gantabbaü: 'addhā idaü na ceva tassa bhagavato vacanaü, tassa ca saīghassa duggahita'nti. Iti hetaü bhikkhave chaķķeyyātha. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niņņhamettha gantabbaü: [PTS Page 125 [\q 125/] ']addhā idaü tassa bhagavato vacanaü, tassa ca saīghassa suggahita'nti. Idaü bhikkhave dutiyaü mahāpadesaü dhāreyyātha. (2)

 

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeya: amukasmiü nāma āvāse sambahulā therā bhikkhu viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaü me therānaü sammukhā sutaü sammukhā paņiggahitaü 'ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthusāsana'nti. Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü neva abhinanditabbaü nappaņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padabya¤janāni sādhukaü uggahetvā sutte otāretabbāni vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na ca vinaye sandissanti, niņņhamettha gantabbaü: "addhā idaü na ceva tassa bhagavato vacanaü, tesa¤ca therānaü duggahita'nti. Iti hetaü bhikkhave chaķķeyyātha tāni ce sutte otārãyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niņņhamettha gantabbaü: 'addhā idaü tassa bhagavato vacanaü, tesa¤ca therānaü suggahita'nti. Idaü bhikkhave tatiyaü mahāpadesaü dhāreyyātha. (3)

 

1. Osāretabbāni machasaü. 2. Osāriyamānāti, machasaü. 3. Osaranati, machasaü.

 

 

[BJT Page 196] [\x 196/]

 

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: 'amukasmiü nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaü sammukhā paņiggahitaü 'ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthusāsana'nti. Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü neva abhinanditabbaü nappaņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padabya¤janāni sādhukaü uggahetvā sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otārãyamānāni vinaye sandassãyamānāni na ceva sutte otaranti na ca vinaye sandissanti, niņņhamettha gantabbaü: 'addhā idaü na ceva tassa bhagavato vacanaü, tassa ca therassa duggahita'nti. Iti hetaü bhikkhave chaķķeyyātha. Tāni ce sutte otārãyamānāni vinaye sandassãyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niņņhamettha gantabbaü: [PTS Page 126 [\q 126/] ']addhā idaü tassa bhagavato vacanaü, tassa ca therassa suggahita'nti. Idaü bhikkhave catutthaü mahāpadesaü dhāreyyātha. (4) Ime kho bhikkhave cattāro mahāpadese dhāreyyāthā"ti.

 

Tatrapi sudaü bhagavā bhoganagare viharanto ānande cetiye etadeva bahulaü bhikkhunaü dhammiü kathaü karoti: 'iti sãlaü, iti samādhi, iti pa¤¤ā. Sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso. Samādhiparibhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā. Pa¤¤āparibhāvitaü cittaü sammadeva āsavehi vimuccati. Seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā'ti.

 

(Cunda - kammāraputtakathā)

 

84. Atha kho bhagavā bhoganagare yathābhirattaü viharitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: "āyāmānanda yena pāvā, tenupasaīkamissāmā"ti. "Evambhante"ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena pāvā tadavasari. Tatra sudaü bhagavā pāvāyaü viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. Assosi kho cundo kammāraputto 'bhagavā kira pāvaü anuppatto pāvāyaü viharati mayhaü ambavane'ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaīkami upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho cundaü kammāraputtaü bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito bhagavantaü etadavoca: 'adhivāsetu me bhante bhagavā cātanāya bhattaü saddhiü bhikkhu saīghenā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaü [PTS Page 127] [\q 127/] viditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhãõaü katvā pakkāmi.

 

 

[BJT Page 198] [\x 198/]

 

Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā pahåta¤ca såkaramaddavaü, bhagavato kālaü ārocāpesi: kālo bhante, niņņhitaü bhattanti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya saddhiü bhikkhusaīghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaü tenupasaīkami upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho bhagavā cundaü kammāraputtaü āmantesi: 'yante cunda såkaramaddavaü paņiyattaü, tena maü parivisa. Yaü pana¤¤aü khādanãyaü bhojanãyaü yaņiyattaü, tena bhikkhusaīghaü parivisā'ti. 'Evambhante'ti kho cundo kammāraputto bhagavato paņissutvā yaü ahosi såkaramaddavaü paņiyattaü, tena bhagavantaü parivisi. Yaü pana¤¤aü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyattaü, tena bhikkhusaīghaü parivisi.

 

Atha kho bhagavā cundaü kammāraputtaü āmantesi: yante cunda såkaramaddavaü avasiņņhaü, taü sobbhe nikhanāhi. Nāhaü taü cunda passāmi sadevake loke samārake, sabrahmake, sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya yassa taü paribhuttaü sammā pariõāmaü gaccheyya a¤¤atra tathāgatassā'ti. 'Evambhante'ti kho cundo kammāraputto bhagavato paņissutvā, yaü ahosi såkaramaddavaü avasiņņhaü taü sobbhe nikhaõitvā, yena bhagavā tenupasaīkami: upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho cundaü kammāraputtaü bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uņņhāyāsanā pakkāmi.

 

(Lohitapakkhandikā ābādho)

 

85. Atha kho bhagavato cundasasa kammāraputtassa bhattaü bhuttāvissa kharo ābādho uppajji lohitapakkhandikā. Pabāëhā vedanā vattanti māraõantikā. Tā [PTS Page 128] [\q 128/] sudaü bhagavā sato sampajāno adhivāsesi aviha¤¤amāno.

 

Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: "āyāmānanda yena kusinārā tenupasaīkamissāmā"ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

 

[BJT Page 200] [\x 200/]

 

"Cundassa bhattaü bhu¤jitvā kammārassāti me sutaü,

âbādhaü samphusã dhãro pabāëhaü1 māraõantikaü.

 

Bhuttassa ca såkaramaddavena

Byādhippabāëho udapādi satthuno

Viri¤camāno2 bhagavā avoca

Gacchāmahaü kusināraü nagaranti. "

 

(ânandena pānãyāharaõaü)

86. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena¤¤ataraü rukkhamålaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: "iīgha me tvaü ānanda catugguõaü saīghāņi pa¤¤apehi. Kilanto'smi ānanda, nisãdissāmã"ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā catugguõaü saīghāņiü pa¤¤apesi. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: "iīgha me tvaü ānanda pānãyaü āhara, pipāsito'mhi ānanda pivissāmã'ti evaü vutte āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "idāni bhante pa¤camattāni sakaņasatāni atikkantāni. Taü cakkacchinnaü udakaü parittaü luëitaü āvilaü sandati. Ayaü bhante kakutthā nadã avidåre acchodakā3 [PTS Page 129] [\q 129/] sātodakā sãtodakā setakā4 supatitthā ramaõãyā. Ettha bhagavā pānãya¤ca pivissati, gattāni ca sãtikarissatãti". Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: 'iīgha me tvaü ānanda pānãyaü āhara, pipāsito'smi ānanda pivissāmã'ti dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "idāni bhante pa¤camattāni sakaņasatāni atikkantāni. Taü cakkacchinnaü udakaü parittaü luëitaü āvilaü sandati. Ayaü bhante kakutthā nadã avidåre acchodakā sātodakā sãtodakā setakā4 suppatitthā ramaõãyā. Ettha bhagavā pānãya¤ca pivissati, gattāni ca sãtikarissatã" ti.

 

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: 'iīgha me tvaü ānanda pānãyaü āhara, pipāsito'smi ānanda pivissāmã"ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā pattaü gahetvā yena sā nadikā tenupasaīkami.

 

1. Sabāëhaü, syā. 2. Virecamāno machasaü, sãmu. Viricavamāno, dã a. 3. Acchodikā - machasaü. 4. Setodakā, machasaü. 5. Supappatitthā, machasaü.

 

 

[BJT Page 202] [\x 202/]

 

Atha kho sā nadikā cakkacchinnā parittā luëitā āvilā sandamānā āyasmante ānande upasaīkamante acchā vippasantā anāvilā sandittha. Atha kho āyasmate, ānandassa etadahosi: 'acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayaü hi sā nadikā cakkacchinnā parittā luëitā āvilā sandamānā mayi upasaīkamante acchā vippasannā anāvilā sandatã"ti. Pattena pānãyaü ādāya yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü etadavoca: "acchariyaü bhante, abbhutaü bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Idāni sā bhante nadikā cakkacchinnā parittā luëitā āvilā sandamānā mayi upasaīkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. Pivatu bhagavā pānãyaü, pivatu sugato pānãyanti". Atha kho bhagavā pānãyaü apāsi.

 

(Pukkusamallaputtakathā)

 

87. [PTS Page 130] [\q 130/] tena kho pana samayena pukkuso mallaputto āëārassa kālāmassa sāvako kusinārāya pāvaü addhānamaggapaņipanno hoti. Addasā kho pukkuso mallaputto bhagavantaü a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisinnaü. Disvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiü. Ekamantaü nisinno kho pukkuso mallaputto bhagavantaü etadavoca: "acchariyaü bhante, abbhutaü bhante, santena vata bhante pabbajitā vihārena viharanti. Bhåtapubbaü bhante, āëāro kālāmo addhānamaggapaņipanno maggā okkamma avidåre a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisãdi. Atha kho bhante pa¤camattāni sakaņasatāni āëāraü kālāmaü nissāya nissāya atikkamiüsu. Atha kho bhante a¤¤ataro puriso tassa sakaņasatthassa piņņhito piņņhito āgacchanto yena āëāro kālāmo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āëāraü kālāmaü etadavoca: "api bhante pa¤camattāni sakaņasatāni atikkamantāni addasā?'Ti 'na kho ahaü āvuso addasanti. ' 'Kimpana bhante saddaü assosi?'Ti. 'Na kho ahaü āvuso saddaü assosi'nti. 'Kimpana bhante sutto ahosã?'Ti. Na kho ahaü āvuso sutto ahosi'nti 'kimpana bhante sa¤¤ã ahosã ?'Ti 'evamāvuso'ti. 'So tvaü bhante sa¤¤ã samāno jāgaro ma¤camattāni sakaņasatāni nissāya nissāya atikkamantāni neva addasa na pana saddaü assosi apissu te bhante saīghāņi rajena okiõõā?Ti. 'Evamāvuso'ti. Atha kho bhante tassa purisassa etadahosi: acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti, yatra hi nāma sa¤¤ã [PTS Page 131] [\q 131/] samāno jāgaro pa¤camattāni sakaņasatāni nissāya nissāya atikkamantāni neva dakkhiti, na pana saddaü sossatã'ti āëāre kālāme uëāraü pasādaü paveditvā pakkāmã"ti.

 

 

[BJT Page 204] [\x 204/]

 

Taü kimma¤¤asi pukkusa, katamannu kho dukkarataraü vā durabhisambhavataraü vā yo sa¤¤ã samāno jāgaro pa¤camattāni sakaņasatāni nissāya nissāya atikkamantāni neva passeyya, na pana saddaü suõeyya, yo vā sa¤¤ã samāno jāgaro deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu1 niccharantisu asaõiyā phalantiyā neva passeyya na pana saddaü suõeyyā?Ti.

 

"Ki¤hi bhante karissanti pa¤ca vā sakaņasatāni cha vā sakaņasatāni satta vā sataņasatāni aņņha vā sakaņasatāni nava vā sakaņasatāni sakaņasahassaü vā sakaņasatasahassaü vā. Atha kho etadeva dukkarataraü ceva durabhisambhavatara¤ca yo sa¤¤ã samāno jāgaro deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantãsu asaõiyā phalantiyā neva passeyya na pana saddaü suõeyyā"ti.

 

Ekamidāhaü pukkusa samayaü ātumāyaü viharāmi bhåsāgāre. Tena kho pana samayena deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantãsu asaõiyā phalantiyā avidåre. Bhåsāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā. Atha kho pukkusa ātumāya mahājanakāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattārā ca balivaddā, tenupasaīkami. Tena kho panāhaü pukkusa samayena bhusāgārā nikkhamitvā bhusāgāradvāre abbhokāse caīkamāmi. Atha kho pukkusa a¤¤ataro puriso tamhā mahājanakāyā yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitaü kho ahaü pukkusa taü purisaü etadavocaü 'kinnukho so āvuso mahājanakāyo sannipatito?Ti. [PTS Page 132] [\q 132/] idāni bhante deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantãsu asaõiyā phalantiyā dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā. Ettheso mahājanakāyo sannipatito. Tvampana bhante kuhiü ahosã?Ti. 'Idheva kho ahaü āvuso ahosi'nti. 'Kimpana bhante na addasā?Ti. 'Na kho ahaü āvuso addasanti'. 'Kimpana bhante saddaü assosã?'Ti. 'Na kho ahaü āvuso saddaü assosinti'. 'Kimpana bhante sutto ahosã?Ti. 'Na kho ahaü āvuso sutto ahosinti'. 'Kimpana bhante sa¤¤ã ahosã?Ti. 'Evamāvuso'ti. 'So tvaü bhante sa¤¤ã samāno jāgaro deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantãsu asaõiyā phalantiyā neva addasa, na pana saddaü assosã?'Ti. 'Evamāvuso'ti.

 

1. Vijjullatāsu, machasaü.

 

 

[BJT Page 206] [\x 206/]

 

Atha kho pukkusa, tassa purisassa etadahosi. 'Acchariyaü vata bho abbhutaü vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. Yatra hi nāma sa¤¤ã samāno jāgaro deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantãsu asaõiyā phalantiyā neva dakkhãti na pana saddaü sossatã'ti mayi uëāraü pasādaü pavedetvā maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmãti.

Evaü vutte pukkuso mallaputto bhagavantaü etadavoca: 'esāhaü bhante yo me āëāre kālame pasādo, taü mahāvāte vā opunāmi, sãghasotāya vā nadiyā pavāhemi. Abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhantãti, evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhante bhagavantaü saraõaü gacchāmi [PTS Page 133] [\q 133/] dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Atha kho pukkuso mallaputto a¤¤ataraü purisaü āmantesi. 'Iīgha me tvaü bhaõe siīgivaõõaü yugaü maņņhaü dhāraõiyaü āhāra'ti.Evaü bhante'ti so puriso pukkusassa mallaputtassa paņissutvā taü siīgãvaõõaü yugaü maņņhaü dhāraõiyaü āhari. Atha kho pukkuso mallaputto taü siīgivaõõaü yugaü maņņhaü dhāraõãyaü bhagavato upanāmesi 'idambhante siīgivaõõaü yugaü maņņhaü dhāraõãyaü. Tamme bhante bhagavā patigaõhātu anukampaü upādāyā'ti. 'Tena hi pukkusa ekena maü acchādehi ekena ānandanti'. 'Evambhante'ti kho pukkuso mallaputto bhagavato paņissutvā ekena bhagavantaü acchādesi ekena āyasmantaü ānandaü. Atha kho bhagavā pukkusaü mallaputtaü dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaüsesi. Atha kho pukkuso mallaputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi.

 

88. Atha kho āyasmā ānando acirapakkante pukkuse mallaputte taü siīgivaõõaü yugaü maņņhaü dhāraõãyaü bhagavato kāyaü upanāmesi taü bhagavato kāyaü upanāmitaü vãtaccikaü viya khāyati.

 

 

[BJT Page 208] [\x 208/]

 

Atha kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: 'acchariyambhante, abbhutambhante, yāvaparisuddho bhante tathāgatassa chavivaõõo pariyodāto. Idambhante siīgivaõõaü yugaü maņņhaü dhāraõãyaü bhagavato [PTS Page 134] [\q 134/] upanāmitaü vãtaccikaü ciya khāyatã'ti.

 

"Evametaü ānanda, dvãsu kho ānanda kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaõõo pariyodāto. Katamesu dvãsu? Ya¤ca ānanda rattiü tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhati, ya¤ca rattiü tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati imesu kho ānanda dvãsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaõõo pariyodāto. Ajja kho panānanda rattiyā pacchime yāme kusinārāyaü upavattane mallānaü sālavane antarena yamakasālānaü tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. âyāmānanda yena kakutthā nadã tenupasaīkamissāmā"ti. "Evambhante"ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

 

"Siīgivaõõaü yugaü maņņhaü pukkuso abhihārayi,

Tena acchādito satthā hemavaõõo asobhathā"ti.

(Ambavanåpagamanaü)

 

89. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena kakutthā nadã tenupasaīkami. Upasaīkamitvā kakutthaü nadiü ajjhogāhetvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü cundakaü āmantesi. 'Iīgha me cundaka catugguõaü saīghāņiü pa¤¤āpehi. Kilanto'smi cundaka nipajjissāmã'ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā cundako bhagavato paņissutvā catugguõaü saīghāņiü pa¤¤āpesi. Atha kho bhagavā dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappesi pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü [PTS Page 135] [\q 135/] manasikaritvā. âyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisãdi.

 

 

[BJT Page 210] [\x 210/]

 

"Ganatvāna buddho nadiyaü kakutthaü acchodakaü sātodakaü vippasannaü, 1

Ogāhi satthā sukilantaråpo tathāgato appaņimo'dha loke.

 

Nahātvā ca pãtvā cudatāri satthā purakkhato bhikkhugaõassa majjhe.

Satthā pavattā bhagavā'dha dhamme upāgamã ambavanaü mahesã.

 

âmantayã vundakaü nāma bhikkhuü catugguõaü patthara me nipacchaü2

So vodito3 bhāvitattena vundo catugguõaü patthari khippameva

Nipajji satthā sukilantaråpo cundo'pi tattha pamukhe nisãdã"ti.

 

(Dve piõķapātā samaphalā)

90. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi. "Siyā kho panānanda cundassa kammāraputtassa koci vippaņisāraü upadaheyya" 'tassa te āvuso cunda, alābhā, tassa te dulladdhaü, yassa te tathāgato pacchimaü piõķapātaü bhu¤jitvā parinibbuto'ti. Cundassānanda kammāraputtassa evaü vippaņisāro vinetabbo.

 

Tassa te āvuso lābhā, tassa te suladdhaü, yassa te tathāgato pacchimaü piõķapātaü bhu¤jitvā parinibbuto. Sammukhā metaü āvuso cunda bhagavato sutaü sammukhā paņiggahãtaü 'dve' me piõķapātā samaphalā [PTS Page 136] [\q 136/] samavipākā ativiya a¤¤ehi piõķapātehi mahapphalatarā ca mahānisaüsatarā ca. Katame dve? Ya¤ca piõķapātaü bhu¤jitvā tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhati, ya¤ca piõķapātaü bhu¤jitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyaü parinibbāyati, ime dve piõķapātā samaphalā samavipākā ativiya a¤¤ehi piõķapātehi mahapphalatarā ca mahānisaüsatarā ca.

 

1. Acchodakaü, sātudakā, vippasannaü machasaü. 2. Nipajjaü (bahusu).

3. Modito (machasaü)

 

 

[BJT Page 212] [\x 212/]

 

âyusaüvattanikaü panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaü upacitaü sukhasaüvattanikaü panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaü upacitaü. Vaõõasaüvattanikaü panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaü upacitaü. Yasasaüvattanikaü panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaü upacitaü. âdhipateyyasaüvattanikaü panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaü upacitanti'. Cundassa ānanda kammāraputtassa evaü vippaņisāro paņivinetabbo"ti.

 

Atha kho bhagavā etamatthaü viditvā tāyaü velāyaü imaü udānaü udānesi:

 

"Dadato pu¤¤aü pavaķķhati sa¤¤amato veraü na vãyati,

Kusalo ca jahāti pāpakaü rāgadosamohakkhayā sa nibbuto'ti.

 

Aëārāvedallabhāõavāro catuttho.

 

[BJT Page 214] [\x 214/]

 

(Kusinārā gamanaü)

[PTS Page 137] [\q 137/]

 

91. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi āyāmānanda yena hira¤¤avatiyā nadiyā pārimaü tãraü, yena kusinārā, yena upavattanaü mallānaü sālavanaü, tenupasaīkamissāmā'ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena hira¤¤avatiyā nadiyā pārimaü tãraü, yena kusinārā, yena upavattanaü mallānaü sālavanaü, tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi. "Iīgha me tvaü ānanda antarena yamakasālānaü uttarasãsakaü ma¤cakaü pa¤¤āpehi. Kilanto'smi ānanda nipajjissāmã'ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā antarena yamakasālānaü uttarasãsakaü ma¤cakaü pa¤¤āpesi. Atha kho bhagavā dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappesi pāde pādaü accādhāya sato sampajāno.

 

92. Tena kho pana samayena yamakasālā sabbaphāliphullā honti akālapupphehi. Te tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi mandāravapupphāni antaëikkhā papatanti, yāni tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa påjāya dibbāni pi candanacuõõāni antaëikkhā papatanti. Tāni tathāgatassa sarãraü [PTS Page 138] [\q 138/] okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi turiyāni antaëikkhe vajjanti. Tathāgatassa påjāya.Dibbāni pi saīgãtāni antaëikkhe vattanti tathāgatassa påjāya. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: sabbaphāliphullā kho ānanda yamakasālā akālapupphehi te tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa påjāya. Dibbānipi mandāravapupphāni antaëikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa påjāya. Dibbānipi candanacuõõāni antaëikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi turiyāni antaëikkhe vajjanti tathāgatassa påjāya. Dibbānipi saīgitāni antaëikkhe vattanti tathāgatassa påjāya. Na kho ānanda ettāvatā tathāgato sakkato vā hoti garukato vā mānito vā påjito vā apacito vā, yo kho ānanda bhikkhu vā bhikkhunã vā upāsako vā upāsikā vā dhammānudhammapaņipanno viharati sāmãcipaņipanno anudhammacārã, so tathāgataü sakkaroti garukaroti māneti påjeti apaciyati paramāya påjāya. Tasmātihānanda dhammānudhammapaņipannā viharissāma sāmãcipaņipannā anudhammacārino ti, evaü hi vo ānanda sikkhitabbanti.

 

 

[BJT Page 216] [\x 216/]

 

Upavāõa thero

 

93. Tena kho pana samayena āyasmā upavāõo bhagavato purato ņhito hoti bhagavantaü vãjamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaü upavāõaü apasādesi: 'apehi bhikkhu. Mā me purato aņņhāsã'ti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 'ayaü kho [PTS Page 139] [\q 139/] āyasmā upavāõo dãgharattaü bhagavato upaņņhāko santikāvacaro samãpacārã. Atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaü upavāõaü apasādesi: apehi bhikkhu, mā me purato aņņhāsãti. Ko nu kho hetu ko paccayo yaü bhagavā āyasmantaü upavāõaü apasāresi. 1 Apehi bhikkhu mā me purato aņhāsã'ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: ayaü bhante āyasmā upavāõo dãgharattaü bhagavato upaņņhāko santikāvacaro samãpacārã, atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaü upavāõaü apasādeti: apehi bhikkhu, mā me purato aņņhāsãti. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yaü bhagavā āyasmantaü upavāõaü apasādeti apehi bhikkhu mā me purato aņņhāsã'ti? Yebhuyyena ānanda dasasu sahassãsu lokadhātusu devatā sannipatitā tathāgataü dassanāya, yāvatā ānanda kusinārā upavattanaü mallānaü sālavanaü samannato dvādasayojanāni natthi so padeso vāëagga koņinittudana mattopi mahesakkhāhi devatāhi apathuņo. Devatā ānanda ujjhāyanti dårā ca vata mahā āgatā tathāgataü dassanāya. Kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā ajjeva rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaü bhavissati, aya¤ca mahesakkho bhikkhu bhagavato purato ņhito ovārento, na mayaü labhāma pacchime kāle tathāgataü dassanāyā'ti.

 

94. Kathaü bhåtā pana bhante bhagavā devatā manasi karotã'ti.

 

"Santānanda devatā ākāse pathavisa¤¤iniyo, kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaü [PTS Page 140] [\q 140/] papatanti āvaņņanti vivaņņanti atikhippaü bhagavā parinibbāyissati, atikhippaü sugato parinibbāyissati, atikhippaü cakkhu loke antaradhāyissatã'ti santānanda devatā paņhaviyaü paņhavisa¤¤iniyo, kesepakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaü papatanti āvaņņanti vivaņņanti:

 

1. Apasāresi. Kesuci.

 

 

[BJT Page 218] [\x 218/]

 

Atikhippaü bhagavā parinibbāyissati, atikhippaü sugato parinibbāyissati, atikhippaü cakkhu1 loke antaradhāyissatãti!

 

Yā pana tā devatā vãtarāgā, tā satā sampajānadā adhivāsenti: aniccā saīkhārā taü kutettha labbhā?Ti,

 

95. "Pubbe bhante disāsu vassaü vutthā bhikkhå āgacchanti tathāgataü dassanāya. Te mayaü labhāma manobhāvanãye bhikkhå dassanāya labhāma payirupāsānāya, bhagavato pana mayaü bhante accayena na labhissāma manobhāvanãye bhikkhu dassanāya na labhissāma payirupāsanāyā"ti.

 

"Cattārimāni ānanda saddhassa kulaputtassa dassanãyāni saüvejanãyāni ņhānāni. Katamāni cattāri:

 

'Idha tathāgato jāto'ti ānanda saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü.

 

'Idha tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti ānanda saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü.

 

'Idha tathāgatena anuttaraü dhammacakkaü pavattitanti' ānanda saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü.

 

'Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā' parinibbutoti ānanda saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü.

 

[PTS Page 141] [\q 141/] imāni kho ānanda cattāri saddhassa kulaputtassa dassanãyāni saüvejanãyāni ņhānāni.

 

âgamissanti kho ānanda saddhā bhikkhå bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo idha tathāgato jāto ti pi, idha tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddhoti pi, idha tathāgatena anuttaraü dhammacakkaü pavattitantipi, idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto ti pi. Ye hi keci ānanda cetiyacārikaü āhiõķantā pasannacittā kālaü karissanti, sabbe te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissantiti.

 

1. Cakkhumaü - sã. Mu. Cakkhuü - i.

 

 

[BJT Page 220] [\x 220/]

 

ânanda pucchā kathā

 

96. "Kathaü mayaü bhante mātugāme paņipajjāmā?" Ti.

 

"Adassanaü ānandā"ti.

 

"Dassane bhagavā sati kathaü paņipajjitabbanti?"

 

"Anālāpo ānandā"ti.

 

"Alapattena pana bhante kathaü paņipajjitabbanti?"

 

"Sati ānanda upaņņhapetabbā"ti.

 

Kathaü mayaü bhante tathāgatassa sarãre paņipajjāmā?"Ti.

 

"Abyāvaņā tumhe ānanda hotha tathāgatassa sarãrapåjāya. Iīgha tumhe ānanda sadatthe, ghaņatha1 sadatthamanuyujjatha, sadatthe 2 appamattā ātāpino pahitattā viharatha, santānanda khattiyapaõķitā pi brāhmaõapaõķitā pi gahapatipaõķitā pi tathāgate ahippasannā te tathāgatassa sarãrapåjaü karissantã"ti.

 

"Kathaü pana bhante tathāgatassa sarãre paņipajjitabbantã?"

 

"Yathā kho ānanda ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti, evaü tathāgatassa sarãre paņipajjitabbanti" "kathaü pana bhante ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti?"Ti "ra¤¤o ānanda cakkavattissa sarãraü ahatena vatthena veņhenti. Ahatena vatthena veņhetvā vihatena kappāsena veņhenti. Vihatena kappāsena veņhetvā ahatena vatthena [PTS Page 142] [\q 142/] veņhenti.

 

1. Cakkhumā, (machasaü) cakųurantardhayati (sabbatthivādãnaü mahāparinibbānasutte).

2. Sāratthe ghaņhatha anuyu¤apatha (machasaü. ) 3. Sāratthe (machasaü)

 

 

[BJT Page 222] [\x 222/]

 

Etenåpāyena pa¤cahi yugasatehi ra¤¤o cakkavattissa sarãraü1 veņhetvā āyasāya teladoõiyā pakkhipitvā a¤¤issā āyasāya doõiyā paņikujjitvā sabbagandhānaü citakaü karitvā ra¤¤o cakkavattissa sarãraü jhāpenti. Cātummahāpathe 2 ra¤¤o cakakavattissa thåpaü karonti. Evaü kho ānanda ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti. Yathā kho ānanda ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti evaü tathāgatassa sarãre paņipajjitabbaü cātummahāpathe tathāgatassa thåpo kātabbo. Tattha ye mālaü vā gandhaü vā cuõõakaü3 vā āropessanti vā abhivādessanti vā, cittaü vā pasādessanti, tesantaü bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāyā"ti.

 

Thåpārahā puggalā.

 

97. "Cattāro'me ānanda thåpārahā. Katame cattāro? Tathāgato arahaü sammāsambuddho thåpāraho. Paccekasambuddho thåpāraho, tathāgatassa sāvako thåpāraho, rājā cakkavattã thåpāraho'ti.

 

Ki¤cānanda atthavasaü paņicca tathāgato arahaü sammāsambuddho thåpāraho? Ayaü tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa thåpo ti ānanda bahå janā cittaü pasādenti, te tatthacittaü pasādetvā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti. Idaü kho ānanda atthavasaü paņicca tathāgato arahaü sammāsambuddho thåpāraho.

 

Ki¤cānanda atthavasaü paņicca paccekasambuddho thåpāraho? Ayaü tassa bhagavato paccekasambuddhassa [PTS Page 143] [\q 143/] thåpo ti ānanda bahåjanā cittaü pasādenti. Te tattha cittaü pasādetvā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti. Idaü kho ānanda atthavasaü paņicca paccekasambuddho thåpāraho.

 

1. Sarãre (syā, kaü). 2. Cātumahāpattha (machasaü). 3. Vaõõakaü [PTS]

 

 

[BJT Page 224] [\x 224/]

 

Ki¤cānanda atthavasaü paņicca tathāgatassa sāvako thåpāraho? Ayaü tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakassa thåpo ti ānanda bahå janā cittaü pasādenti. 1 Te tattha cittaü pasādetvā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti. Idaü kho ānanda atthavasaü paņicca tathāgatassa sāvako thåpāraho, 2

 

Ki¤cānanda atthavasaü paņicca rājā cakkavattã thåpāraho? Ayaü dhammikassa dhammara¤¤o thåpo ti ānanda bahå janā cittaü pasādenti, te tattha cittaü pasādetvā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti.

 

Idaü kho ānanda atthavasaü paņicca rājā cakkavatti thåpāraho. Ime kho ānanda cattāro thåpārahā"ti.

 

ânandattherassa acchariyadhammā.

 

98. Atha kho āyasmā ānando vihāraü pavisitvā kapisãsaü ālambitvā rodamāno aņņhāsi: "aha¤ca vatamhi sekho sakaraõãyo, satthu ca me parinibbānaü bhavissati yo mamaü3 ānukampako"ti, atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: "kahannu kho bhikkhave ānando"ti "eso bhante āyasmā ānando vihāraü pavisitvā kapisãsaü ālambitvā rodamāno ņhito: 'aha¤ca vatamhi sekho sakaraõãyo satthu ca me parinibbānaü bhavissati yo mamaü ānukampako"ti. Atha kho bhagavā a¤¤ataraü bhikkhuü āmantesi: "ehi tvaü bhikkhu, mama vacanena ānandaü āmantehi: satthā taü āvuso ānanda āmanteti"ti [PTS Page 144] [\q 144/] "evambhante'ti kho so bhikkhu bhagavato paņissutvā yenāyasmā ānando tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü etadavoca: satthā taü āvuso ānanda āmantetã"ti. 'Evamāvuso'ti kho āyasmā ānando tassa bhikkhuno paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü ānandaü bhagavā etadavoca:

 

1. Bahujano cittaü pasādeti [PTS]. 2. Sāvakathåpo. [PTS]. 3. Mama (machasaü).

 

 

[BJT Page 226] [\x 226/]

 

"Alaü ānanda mā soci, mā paridevi - nanu etaü ānanda mayā paņikacceva akkhātaü sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo a¤¤athābhāvo. Taü kutettha ānanda labbhā 'yantaü jātaü bhåtaü saīkhataü palokadhammaü, taü vata tathāgatassāpi sarãraü' māpalujjiti. Netaü ņhānaü vijjati. Dãgharattaü kho te ānanda tathāgato paccupaņņhito mettena kāyakammena hitena sukhena advayena appamāõena, mettena vacãkammena hitena sukhena advayena appamāõena, mettena manokammena hitena sukhena advayena appamāõena. Katapu¤¤o'si tvaü ānanda padhānamanuyu¤ja , khippaü hehisi1 anāsavo"ti.

 

99. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: " ye pi te bhikkhave ahesuü atãtamaddhānaü arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantaü etaparamāyeva upaņņhākā ahesuü seyyathāpi mayhaü ānando. Ye pi te bhikkhave bhavissanti anāgatamaddhānaü arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaü etaparamāyeva upaņņhākā bhavissanti seyyathāpi mayhaü ānando, paõķito bhikkhave ānando, medhāvã bhikkhave ānando, jānāti 'ayaü kālo tathāgataü dassanāya upasaīkamituü bhikkhånaü, ayaü kālo bhikkhunãnaü ayaü kālo upāsakānaü, [PTS Page 145] [\q 145/] ayaü kālo upāsikānaü, ayaü kālo ra¤¤o rājamahāmattānaü titthiyānaü titthiyasāvakānanti. '

 

100. Cattāro'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā ānande katame cattāro? Sace bhikkhave bhikkhuparisā ānandaü dassanāya upasaīkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaü bhāsati, bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā'va bhikkhave bhikkhuparisā hoti. Atha kho ānando tuõhã hoti. Sace bhikkhave bhikkhunãparisā, upāsakaparisā, upāsikāparisā ānandaü dassanāya upasaīkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaü bhāsati bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittā'va bhikkhave upāsikāparisā hoti. Atha kho ānando tuõhã hoti. Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande.

 

1. Hohisi (machasaü)

 

 

[BJT Page 228] [\x 228/]

 

Cattāro'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā ra¤¤e cakkavattimhi. Katame cattāro? Sace bhikkhave khattiyaparisā rājānaü cakkavattiü dassanāya upasaīkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattã bhāsati bhāsitenapi sā attamanā hoti atittā'va bhikkhave khattiyaparisā hoti. Atha kho rājā cakkavattã tuõhã hoti. Sace bhikkhave brāhmaõaparisā, gahapatiparisā, samaõaparisā rājānaü cakkavattiü dassanāya upasaīkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattã bhāsati ÷āsitena pi sā attamanā hoti, atittā'va bhikkhave samaõaparisā hoti. Atha kho rājā cakkavatti tuõhã hoti. [PTS Page 146] [\q 146/] evameva kho bhikkhave cattāro 'me acchariyā abbhutā dhammā ānande. Sace bhikkhave bhikkhuparisā ānandaü dassanāya upasaīkamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce ānando dhammaü bhāsati, bhāsitena pi sā attamanā hoti, tatu ce ānando dhammaü bhāsati, bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā'va bhikkhave bhikkhuparisā hoti. Atha kho ānando tuõhã hoti. Sace bhikkhunãparisā, upāsakaparisā, upāsikāparisā ānandaü dassanāya upasaīkamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce ānando dhammaü bhāsati bhāsitenapi sā attamanā hoti atittā'va bhikkhave upāsikāparisā hoti. Atha kho ānando tuõhã hoti. Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande'ti.

 

(Mahāsudassana sutta desanā. )

101. Evaü vutte āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "mā bhante bhagavā imasmiü kuķķanagarake1 ujjaīgalanagarake sākhānagarake parinibbāyã. 2 Santi bhante a¤¤āni mahānagarāni, seyyathãdaü campā rājagahaü sāvatthi sāketaü kosambã bārāõasã. Ettha bhagavā parinibbātu. Ettha bahå khattiyamahāsālā brāhmaõamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā. Te tathāgatassa sarãrapåjaü karissanti"ti. "Māhevaü ānanda avaca, māhevaü ānanda avaca kuķķanagarakaü ujjaīgalanagarakaü sākhānagarakanti. "

 

'Bhåtapubbaü ānanda rājā mahāsudassano nāma ahosi cakkavattã dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvã janapadatthācariyappatto sattaratanasamannāgato.

 

1. Khuddanagarake (machasaü). 2. Kusinārāyaü (machasaü).

 

 

[BJT Page 230] [\x 230/]

 

Ra¤¤o ānanda mahāsudassanassa ayaü kusinārā kusāvatã nāma rājadhānã ahosi. Puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena, uttarena ca dakkhiõena ca sattayojanāni vitthārena, kusāvatã ānanda rājadhānã iddhā ceva ahosi phãtā [PTS Page 147] [\q 147/] ca bahujanā ca ākiõõamanussā ca subhikkhā va. Seyyathāpi ānanda devānaü āëakamandā nāma rājadhāni iddhā ceva phitā ca bahujanā ca ākiõõayakkhā ca subhikkhā ca, evameva kho ānanda kusāvatã rājadhānã iddhā ceva ahosi phãtā ca bahujanā ca ākiõõamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatã ānanda rājadhānã dasahi saddehi avãvittā ahosi divā ceva ratti¤ca: seyyathãdaü hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiīgasaddena vãõāsaddena gãtasaddena saīkhasaddena, sammasaddena tālasaddena asnātha pivatha khādathāti dasamena saddena. Gaccha tvaü ānanda, kusināraü pavisitvā kosinārakānaü mallānaü ārocehi: ajja kho vāseņņhā rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. Abhikkamatha vāseņņhā abhikkamatha vāseņņhā, mā pacchā vippaņisārino ahuvattha: amhāka¤ca no gāmakkhette tathāgatassa parinibbānaü ahosi, na mayaü labhimhā pacchime kāle tathāgataü dassanāyā"ti.

 

"Evambhante" ti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā nivāsetvā pattacãvaramādāya attadutiyo kusināraü pāvisi.

 

 

 

Mallānaü vandanā

 

102. Tena kho pana samayena kosinārakā mallā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaõãyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaü mallānaü santhāgāraü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā kosinārakānaü mallānaü ārocesi "ajja kho vāseņņhā rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. Abhikkamatha vāseņņhā, abhikkamatha vāseņņhā. Mā pacchā vippaņisārino ahuvattha! 'Amhāka¤ca no gāmakkhette tathāgatassa [PTS Page 148] [\q 148/] parinibbānaü ahosi, naü mayaü labhimhā pacchime kāle tathāgataü dassanāyā"ti.

 

 

[BJT Page 232] [\x 232/]

 

Idamāyasmato ānandassa sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuõisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaü patanti āvaņņanti vivaņņanti "atikhippaü bhagavā parinibbāyissati, atikhippaü sugato parinibbāyissati, atikhippaü cakkhu 1 loke antaradhāyissatã"ti.

 

Atha kho mallā ca mallaputtā ca mallasuõisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā yena upavattaü mallānaü sālavanaü yenāyasmā ānando tenupasaīkamiüsu. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: sace kho ahaü kosinārake malle ekamekaü bhagavantaü vandāpessamiü, avandito'va bhagavā kosinārakehi mallehi bhavissati. Athāyaü ratti vibhāyissati. Yannånāhaü kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ņhapetvā bhagavantaü vandāpeyyaü 'itthannāmo bhante mallo saputto sahariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatã'ti.

 

Atha kho āyasmā ānando kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ņhapetvā bhagavantaü vandāpesi: 'itthannāmo bhante mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatã'ti. Atha kho āyasmā ānando etena upāyena paņhameneva yāmena kosinārake malle bhagavantaü vandāpesi.

 

Subhadda paribbājaka vatthu

 

103. Subhadda paribbājaka vatthu

 

103. Tena kho pana samayena subhaddo nāma paribbājako kusinārāyaü paņivasati. Assosi kho subhaddo paribbājako: 'ajja kira rattiyā pacchime yāme samaõassa gotamassa parinibbānaü bhavissatã'ti. [PTS Page 149] [\q 149/] atha kho subhaddassa paribbājakassa etadahosi: "sutaü kho pana me'taü paribbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhāti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaõassa gotamassa parinibbānaü bhavissati.

 

1. Cakkhumā (machasaü)

 

[BJT Page 234] [\x 234/]

 

Atthi ca me ayaü kaīkhādhammo uppanno. Evaü pasanno ahaü samaõe gotame 'pahoti me samaõo gotamo tathā dhammaü desetuü yathāhaü imaü kaīkhādhammaü pajaheyyanti'. Atha kho subhaddo paribbājako yena upavattanaü mallānaü sālavanaü yena āyasmā ānando tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü etadavoca: sutaü metaü bho ānandaparibbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: "kadāvi karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā"ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaõassa gotamassa parinibbānaü bhavissati. Atthi ca me ayaü kaīkhādhammo uppanno, "evaü pasanno ahaü samaõe gotame, pahoti me samaõo gotamo tathā dhamaü desetuü yathāhaü imaü kaīkhādhammaü pajaheyyaü. Sādhāhaü bho ānanda labheyyaü samaõaü gotamaü dassanāyā"ti.

 

Evaü vutte āyasmā ānando subhaddaü paribbājakaü etadavoca: 'alaü āvuso subhadda, mā tathāgataü viheņhesi. Kilanto bhagavā"ti. Dutiyampi kho subhaddo paribbājako āyasmantaü ānandaü etadavoca: "sutaü metaü bho ānanda paribbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhāti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme [PTS Page 150] [\q 150/] samaõassa gotamassa parinibbānaü bhavissati. Atthi ca me ayaü kaīkhādhammo uppanno, evaü pasanno ahaü samaõe gotame, 'pahoti me samaõo gotamo tathā dhammā desetuü yathāhaü imaü kaīkhā dhammaü pajaheyyaü'. Sādhāhaü bho ānanda labheyyaü samaõaü gotamaü dassanāyā"ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando subhaddaü paribbājakaü etadavoca: "alaü āvuso subhadda, mā tathāgataü viheņhesi kilanto bhagavā"ti. Tatiyampi kho subhaddo paribbājako āyasmantaü ānandaü etadavoca: "sutaü metaü bho ānanda paribbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhāti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaõassa gotamassa parinibbānaü bhavissati. Atthi ca me ayaü kaīkhādhammo uppanno, evaü pasanno ahaü samaõe gotame, 'pahoti me samaõo gotamo tathā dhammā desetuü yathāhaü imaü kaīkhā dhammaü pajaheyyaü'. Sādhāhaü bho ānanda labheyyaü samaõaü gotamaü dassanāyā"ti. Tatiyampi kho āyasmā ānando subhaddaü paribbājakaü etadavoca: "alaü āvuso subhadda, mā tathāgataü viheņhesi kilanto bhagavā"ti.

 

104. Assosi kho bhagavā āyasmato ānandassa subhaddena paribbājakena saddhiü imaü kathāsallāpaü. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: "alaü ānanda mā subhaddaü vāresi, labhataü ānanda subhaddo tathāgataü dassanāya. Yaü ki¤ci maü subhaddo pucchissati, sabbantaü a¤¤āpekkho'va pucchissati no vihesāpekkho. Ya¤cassāhaü puņņho byākarissāmi, taü khippameva ājānissatã"ti.

 

 

[BJT Page 236] [\x 236/]

 

Atha kho āyasmā ānando subhaddaü paribbājakaü etadavoca: gacchāvuso subhadda, karoti te bhagavā okāsanti. Atha kho subhaddo paribbājako yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho subhaddo paribbājako bhagavantaü etadavoca: 'ye' me bho gotama samaõabrāhmaõā saīghino gaõino gaõācariyā ¤ātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathãdaü påraõo kassapo, makkhali gosālo, ajito kesakambalo, pakudho kaccāyano, sa¤jayo belaņņhaputto. Nigaõņhonātaputto, sabbe te sakāya paņi¤¤āya abbha¤¤iüsu. Sabbeva na [PTS Page 151] [\q 151/] abbha¤¤iüsu, udāhu ekacce abbha¤¤iüsu ekacce nābbha¤¤iüså ?"Ti.

 

"Alaü subhaddaü tiņhatetaü sabbe te sakāya paņi¤¤āya abbha¤¤iüsu, sabbeva na abbha¤¤iüsu, udāhu ekacce abbha¤¤iüsu ekacce nābbha¤¤iüså"ti. Dhammaü te subhadda desissāmi. Taü suõāhi, sādhukaü manasi karohi, bhāsissāmã"ti. 'Evaü bhante'ti kho subhaddo paribbājako bhagavato paccassosi, bhagavā etadavoca:

 

105. "Yasmiü kho subhadda dhammavinaye ariyo aņņhaīgiko maggo na upalabbhati, samaõo pi na upalabbhati, dutiyo pi tattha samaõo na upalabbhati, tatiyo pi tattha samaõo na upalabbhati, catuttho pi tattha samaõo na upalabbhati. Yasmi¤ca kho subhadda dhammavinaye ariyo aņņhaīgiko maggo upalabbhati, samaõo pi tattha upalabbhati, dutiyo pi tattha samaõo upalabbhati, tatiyo pi tattha samaõo upalabbhati, catuttho pi tattha samaõo upalabbhati. Imasmiü kho subhadda dhammavinaye ariyo aņņhaīgiko maggo upalabbhati. Idhe va subhadda samaõo, idha dutiyo samaõo, idha tatiyo samaõo idha catuttho samaõo. Su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e. Ime ca1 subhadda bhikkhå sammā vihareyyuü asu¤¤o loko arahantehi assā"ti.

 

1. Ime (kaü)

 

[BJT Page 238] [\x 238/]

 

"Ekånatiüso vayasā subhadda

Yaü pabbajiü kiü kusalānuesã

Vassāni pa¤¤āsa samādhikāni

Yato ahaü pabbajito subhadda

Ĩāyassa dhammassa padesavatti

Ito bahiddhā samaõo pi natthi. 4

[PTS Page 152] [\q 152/]

Dutiyo pi samaõo natthi,

Tatiyo pi samaõo natthi,

Catuttho pi samaõo natthi.

Su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e

Ime ca subhadda bhikkhå sammā vihareyyuü

Asu¤¤o loko arahantehã"ti 3

 

106. Evaü vutte subhaddo paribbājako bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante seyyathā pi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhintã ti. Evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhante bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Labheyyāhaü bhante bhagavato santike pabbajjaü, labheyyaü upasampadanti.

 

"Yo kho subhadda a¤¤atitthiyapubbo imasmiü dhammavinaye ākaīkhati, pabbajjaü, ākaīkhati upasampadaü, so cattāro māse parivasati. Catunnaü māsānaü accayena āraddhacittā bhikkhå pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā"ti. "Sace bhante a¤¤atitthiyapubbā imasmiü dhammavinaye, ākaīkhantā pabbajjaü, ākaīkhantā upasampadaü, cattāro māse parivasanti, catunnaü māsānaü accayena āraddhacittā bhikkhå pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaü cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaü vassānaü accayena āraddhacittā bhikkhå pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā"ti.

 

3. Asu¤¤o loko, arahantehi assāti ( [PTS] machasaü)

4. Ekånatriü÷o vayasānuprāpto (mahāvastu) ekona triü÷atko vasayā subhadra yat prāvrajaü kiü ku÷alaü gaveųã, paücā÷ad varųāõi samādhikāni, yasmādahaü pravrajitaū subhadra, āryasya dharmasya, prade÷avartatã ito bahir vai ÷ramaõo'sti nānyaū (avadāna÷ataka)

 

 

[BJT Page 240] [\x 240/]

 

Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: tena hānanda subhaddaü pabbājethā ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho subhaddo paribbājako āyasmantaü ānandaü etadavoca: "lābhā vo āvuso ānanda, suladdhaü vo āvuso ānanda, ye1 ettha satthu sammukhā antevāsābhisekena abhisittā ti. 2

 

[PTS Page 153] [\q 153/] alattha kho subhaddo paribbājako bhagavato santike pabbajjaü, alattha upasampadaü. Aciråpasampanno kho panāyasmā subhaddo eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto, nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi, 'khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro kho panāyasmā subhaddo arahataü ahosi. So ca 3 bhagavato pacchime sakkhisāvako ahosã ti.

 

Pa¤camo bhāõavāro.

 

 

1. Yo, [PTS] 2. Abhisitte [PTS] 3. So (machasaü)

 

[BJT Page 242] [\x 242/]

[PTS Page 154] [\q 154/]

 

Tathāgatassa pacchimā vācā

 

107. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi.

 

"Siyā kho panānanda tumhākaü evamassa, atãtasatthukaü pāvacanaü, natthi no satthāti. Na kho panetaü ānanda evaü daņņhabbaü. Yo kho ānanda mayā dhammo ca vinayo ca desito pa¤¤atto so vo mamaccayena satthā ti. Yathā kho panānanda etarahi bhikkhå a¤¤ama¤¤aü āvusovādena samudācaranti, na kho mamaccayena evaü samudācaritabbaü. Theratarena ānanda bhikkhunā navakataro bhikkhu nāmena vā gottena vā āvusovādena vā samudācaritabbo, navakatarena bhikkhunā therataro bhikkhu bhanteti vā āyasmāti vā samudācaritabbo.

 

âkaīkhamāno ānanda saīgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samåhanatu. 1 Channassa ānanda bhikkhuno mamaccayena brahmadaõķo dātabbo"ti. "Katamo pana bhante brahmadaõķo?"Ti. "Channo ānanda bhikkhu yaü iccheyya taü vadeyya, so bhikkhåhi neva vattabbo na ovaditabbo na anusāsitabbo"ti.

 

108. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussāpi kaīkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saīghe vā magge vā paņipadāya vā, pucchatha bhikkhave, mā pacchā [PTS Page 155] [\q 155/] vippaņisārino ahuvattha: sammukhãbhåto no satthā ahosi, na mayaü sakkhãmha bhagavantaü sammukhā paņipucchitunti. Evaü vutte te bhikkhu tuõhã ahesuü. Dutiyampi kho bhagavā bhikkhå āmantesi: siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussāpi kaīkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saīghe vā magge vā paņipadāya vā, pucchatha bhikkhave, mā pacchā vippaņisārino ahuvattha: sammukhãbhåto no satthā ahosi, na mayaü sakkhãmha bhagavantaü sammukhā paņipucchitunti. Dutiyampi kho te bhikkhå tuõhã ahesuü. Tatiyampi kho bhagavā bhikkhå āmantesi: siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussāpi kaīkhā vā vimati vā buddhe vā dhammevā saīghe vā magge vā paņipadāya vā pucchatha bhikkhave mā pacchā vippaņisārino ahuvattha, sammukhãbhåto no satthā ahosi, na mayaü sakkhimha bhagavantaü sammukhā paņipucchitunti. Tatiyampi kho te bhikkhå tuõhã ahesuü. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi 'siyā kho pana bhikkhave satthugāravenāpi na puccheyyātha. Sahāyako pi bhikkhave sahāyakassa ārocetå'ti. Evaü vutte te bhikkhå tuõhã ahesuü.

 

1. Samåhanatu [PTS]

 

[BJT Page 244] [\x 244/]

 

108. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "acchariyaü bhante, abbhutaü bhante, evaü pasanno ahaü bhante imasmiü bhikkhusaīghe 'natthi ekabhikkhussāpi kaīkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saīghe vā magge vā paņipadāya vā'ti. "Pasādā kho tvaü ānanda vadesi. Ĩāõameva hettha ānanda tathāgatassa natthi imasmiü bhikkhu saīghe ekabhikkhussāpi kaīkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saīghe vā magge vā paņipadāya vā. Imesaü hi ānanda pa¤cannaü bhikkhusatānaü yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaõo'ti.

 

Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: [PTS Page 156] [\q 156/] "handa'dāni bhikkhave āmantayāmi vo, vayadhammā saīkhārā appamādena sampādethā"ti.

 

Ayaü tathāgatassa pacchimā vācā2.

 

 

Bhagavato parinibbānaü.

 

109. Atha kho bhagavā paņhamaü jhānaü samāpajji. Paņhamajjhānā vuņņhahitvā dutiyaü jhānaü samāpajji. Dutiyajjhānā vuņņhahitvā tatiyaü jhānaü samāpajji. Tatiyajjhānā vuņņhahitvayā catutthaü jhānaü samāpajji. Catutthajjhānā vuņņhahitvā ākāsāna¤cāyatanaü samāpajji. âkāsāna¤cāyatanasamāpattiyā vuņņhahitvā vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpajji. Vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā vuņņhahitvā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajji. âki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā vuņņhahitvā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpajji. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā vuņņhahitvā sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajji.

 

Atha kho āyasmā ānando āyasmantaü anuruddhaü etadavoca, "parinibbuto bhante anuruddha bhagavā'ti. "Na āvuso ānanda bhagavā parinibbuto sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpanno"ti.

 

2. Sabbatthikavādãnaü, mahāparinibbānasutte, evaü dissate:

Atha bhagavānutatarāsaügataū suvarõavarõaü bāhuü nissāryya tān bhikųånavocat: tathāgatasya dar÷anaü loke kadācideva bhavati yathā udumbarapuųpaü kadācideva prādurbhavati aruõavarõa - bāhuü nãssāryya buddhaū prādurakarot adbhåtaü nimittam āgantukā saüskārāū anityā utpadya vina÷yanti mā pramādethāū iti. Tasmād bhikųavaū apramādena sampādayata. Nāhaü prāmadam tena samyaksambuddhaū asaükhyeyaguõo jātaū vyayadharmāū saüskārāū apramādena sampādethāū. Iyamasti tathāgatasya pa÷cimā vāk.

 

 

[BJT Page 246] [\x 246/]

 

Atha kho bhagavā sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhahitvā nesavasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpajji. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpattiyā vuņņhahitvā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajji. âki¤ca¤¤āyatanasamāpattiyā vuņņhahitvā vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpajji. Vi¤¤āõa¤cāyatanasamāpattiyā vuņņhahitvā ākāsāna¤cāyatanaü samāpajji. âkāsāna¤cāyatanasamāpattiyā vuņņhahitvā catutthaü jhānaü samāpajji. Catutthajjhānā vuņņhahitvā tatiyaü jhānaü samāpajji. Tatiyajjhānā vuņņhahitvā dutiyaü jhānaü samāpajji. Dutiyajjhānā vuņņhahitvā paņhamaüjjhānaü samāpajji. Paņhamajjhānā vuņņhahitvā dutiyaüjjhānaü samāpajji. Dutiyajjhānā vuņņhahitvā tatiyajjhānaü samāpajji. Tatiyajjhānā vuņņhahitvā catutthajjhānaü samāpajji. Catutthajjhānā vuņņhahitvā taü samanantarā bhagavā parinibbāyi.

 

110. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā mahābhåmicālo ahosi, mahiüsanako salomahaüso devadundubhiyo ca phaliüsu. [PTS Page 157] [\q 157/] parinibbute bhagavati saha parinibbānā brahmā sahampati imaü gāthaü abhāsi:

 

"Sabbeva nikkhipissanti bhåtā loke samussayaü1

Yathā etādiso satthā loke appaņipuggalo

Tathāgato balappatto sambuddho parinibbuto"ti.

 

Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaü gāthaü abhāsi:

 

"Aniccā vata saīkhārā uppādavayadhammino,

Uppajjitvā nirujjhanti tesaü våpasamo sukho"ti.

 

Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi:

 

"Nāhu assāsapassāso ņhitacittassa tādino,

Anejo santimārabbha yaü kālamakarã muni.

Asallãnena cittena vedanaü ajjhavāsayã,

Pajjotasseva nibbānaü vimokkho cetaso ahå"ti. 2

 

1. Cakkhumā loke antarahito ti (machasaü). 2. Asaülãnena kāyena vedanāmadhivāsayan pradyotasyeva vimokųas tasya cetasaū (madhyamikāvānti)

 

 

[BJT Page 248] [\x 248/]

 

Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaü gāthaü abhāsi:

 

"Tadāsi yaü bhiüsanakaü tadāsi lomahaüsanaü

Sabbākāravaråpete sambuddhe parinibbute"ti.

 

111. "Parinibbute bhagavati ye te tattha bhikkhå avãtarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti chinnapātaü patanti āvaņņanti vivaņņanti:' atikhippaü bhagavā [PTS Page 158] [\q 158/] parinibbuto, atikhippaü sugato parinibbuto atikhippaü cakkhu loke antarahitanti. Ye pana te bhikkhå vãtarāgā te satā sampajānā 'adhivāsenti aniccā saīkhārā, taü kutettha labbhā'ti.

 

112. Atha kho āyasmā anuruddho bhikkhå āmantesi; alaü āvuso mā sovittha mā paridevittha. Nanu etaü āvuso bhagavatā paņigacceva akkhātaü, sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo a¤¤athābhāvo, taü kutettha āvuso labbhā yantaü jātaü bhåtaü saīkhataü palokadhammaü taü vata mā palujjiti netaü ņhānaü vijjati. Devatā āvuso ujjhāyantã"ti.

 

"Kathambhåtā pana bhante anuruddha devatā manasikaroti? Santāvuso ānanda devatā ākāse paņhavisa¤¤iniyo kese pakiriya kandanti bāhā paggayha kandanti chinnapātaü patanti, āvaņņanti: vivaņņanti atikhippaü bhagavā parinibbuto, atikhippaü sugato parinibbuto, atikhippaü cakkhu loke antarahitanti. Santāvuso ānanda devatā paņhaviyā paņhavisa¤¤iniyo kese pakiriya kandanti bāhā paggayha kandanti chinnapātaü patanti, āvaņņanti: vivaņņanti atikhippaü bhagavā parinibbuto, atikhippaü sugato parinibbuto, atikhippaü cakkhu loke antarahito ti. Yā pana devatā vãtarāgā tā satā sampajānā adhivāsenti 'aniccā saīkhārā taü kutettha labbhā'ti.

 

 

[BJT Page 250] [\x 250/]

 

113. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca ānando taü rattāvasesaü dhammiyā kathāya vãtināmesuü. Atha kho āyasmā anuruddho āyasmantaü ānandaü āmantesi: gacchāvuso ānanda kusināraü. Kusināraü pavisitvā kosinārakānaü mallānaü ārocehi: 'parinibbuto vāsiņņhā bhagavā, yassa'dāni kālaü ma¤¤athā'ti. Evambhante ti kho āyasmā ānando āyasmato anuruddhassa paņissutvā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya attadutiyo kusināraü pāvisi. [PTS Page 159] [\q 159/] tena kho pana samayena kosinārakā mallā santhāgāre sannipatitā honti teneva karaõãyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaü mallānaü santhāgāraü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā kosinārakānaü mallānaü ārocesi: "parinibbuto vāsiņņhā bhagavā, yassa'dāni kālaü ma¤¤athā"ti. Idamāyasmato ānandassa vacanaü sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuõisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā ceto dukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaü patanti āvaņņanti vivaņņanti atikhippaü bhagavā parinibbuto, atikhippaü sugato parinibbuto, atikhippaü cakkhu loke antarahitanti. "

 

114. Atha kho kosinārakā mallā purise āõāpesuü "tenahi bhaõe kusinārāyaü gandhamāla¤ca sabba¤ca tāëāvacaraü sannipātethā"ti. Atha kho kosinārakā mallā gandhamāla¤ca sabba¤ca tāëāvacaraü pa¤ca ca dussayugasatāni ādāya yena upavattanaü mallānaü sālavanaü yena bhagavato sarãraü tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavato sarãraü naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā celavitānāni karontā maõķalamāëe paņiyādentā 'ekadivasaü vãtināmesuü. Atha kho kosinārakānaü mallānaü etadahosi. 'Ativikālo kho ajja bhagavato sarãraü jhāpetuü, svedāni mayaü bhagavato sarãraü naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā celavitānāni karontā maõķalamāëe paņiyādentā dutiyampi divasaü vãtināmesuü, tatiyampi divasaü vãtināmesuü, catutthampi divasaü vãtināmesu, pa¤camampi divasaü vãtināmesu, chaņņhampi divasaü vãtināmesuü atha kho sattamaü divasaü kosinārakānaü mallānaü [PTS Page 160] [\q 160/] etadahosi: mayaü bhagavato sarãraü naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā, dakkhiõena dakkhiõaü nagarassa haritvā bāhirena bāhiraü dakkhiõato nagarassa bhagavato sarãraü jhāpessāmā'ti.

 

 

[BJT Page 252] [\x 252/]

 

Tena kho pana samayena aņņha mallapāmokkhā sãsaü nahātā ahatāni vatthāni nivatthā 'mayaü bhagavato sarãraü uccāressāmā'ti nasakkonti uccāretuü. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaü anuruddhaü etadavocuü: ko nu kho bhante anuruddha hetu ko paccayo yenime aņņha mallapāmokkhā sãsaü nahātā ahatāni vatthāni nivatthā 'mayaü bhagavato sarãraü uccāressāmā'ti na sakkonti uccāretunti ?" "A¤¤athā kho vāsiņņhā tumhākaü adhippāyo, a¤¤athā devatānaü adhippāyo"ti. "Kathā pana bhante devatānaü adhippāyo"ti. "Tumhākaü kho vāsiņņhā adhippāyo: "mayaü bhagavato sarãraü naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā dakkhiõena dakkhiõaü nagarassa haritvā, bāhirena bāhiraü dakkhiõato nagarassa bhagavato sarãraü jhāpessāmā"ti. Devatānaü kho vāsiņņhā adhippāyo "mayaü bhagavato sarãraü dibbehi naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā, uttarena uttaraü nagarassa haritvā, uttarena dvārena nagaraü pavesetvā, majjhena majjhaü nagarassa haritvā, puratthimena dvārena nikkhāmetvā, puratthimato nagarassa makuņabandhanaü nāma mallānaü cetiyaü, ettha bhagavato sarãraü jhāpessāmā"ti. "Yathā bhante devatānaü adhippāyo, tathā hotu"ti.

 

116. Tena kho pana samayena kusinārā yāva sandhisamalasaükaņãrā jaõõumattena odhinā mandāravapupphehi satthatā hoti atha kho devatā ca kosinārakā ca mallā bhagavato sarãraü dibbehi ca mānusakehi ca [PTS Page 161] [\q 161/] naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā, uttarena uttaraü nagarassa haritvā uttarena dvārena nagaraü pavesetvā, majjhena majjhaü nagarassa haritvā, puratthimena dvārena nikkhamitvā, puratthimato nagarassa makuņabandhanaü nāma mallānaü cetiyaü, 1 tattha bhagavato sarãraü nikkhipiüsu.

 

1. Uttareõa dvāreõa nagarāt niųakramya nadãü hiraõyavatãü upasaīkramya mukuņabandhane caitye(sabbatthivāditaü mahāparinibbāõasutta)

 

 

[BJT Page 254] [\x 254/]

 

117. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaü ānandaü etadavocuü: "kathaü mayaü bhante ānanda tathāgatassa sarãre paņipajjāmā?"Ti. "Yathā kho vāsiņņhā ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjatti, evaü tathāgatassa sarãre paņipajjitabbanti. " "Kathaü pana bhante ānanda ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjintã"ti. "Ra¤¤e vāsiņņhā cakkavattissa sarãraü ahatena vatthena veņhenti, ahatena vatthena veņhetvā vihatena kappāsena veņhenti. Vihatena kappāsena veņhetvā ahatena vatthena veņhenti. Etena upāyena pa¤cahi yugasatehi ra¤¤o cakkavattissa sarãraü veņhetvā āyasāya teladoõiyā pakkhipitvā a¤¤issā āyasāya doõiyā paņikujjetvā, sabbagandhānaü citakaü karitvā ra¤¤o cakkavattissa sarãraü jhāpenti. Cātummahāpathe ra¤¤o cakkavattissa thåpaü karonti. Evaü kho vāsiņņhā ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti. Yathā kho vāsiņņhā ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti, evaü tathāgatassa sarãre paņipajjitabbaü. Cātummahāpathe tathāgatassa thåpo kātabbo. Tattha ye mālaü vā gandhaü vā cuõõakaü vā āropessanti vā abhivādessanti vā cittaü vā pasādessanti, tesantaü bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāyā"ti.

 

Atha kho kosinārakā mallā purise āõāpesuü "tena hi bhaõe mallānaü vihataü kappāsaü sannipātethā"ti. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarãraü ahatena vatthena veņhesuü. Ahatena vatthena veņhetvā vihatena kappāsena veņhesuü. Vihatena kappāsena veņhetvā ahatena [PTS Page 162] [\q 162/] vatthena veņhesuü. Etena upāyena pa¤cahi yugasatehi bhagavato sarãraü veņhetvā āyasāya teladoõiyā pakkhipitvā1 a¤¤issā āyasāya doõiyā paņikujjetvā sabbagandhānaü citakaü karitvā bhagavato sarãraü citakaü āropesuü.

 

Mahākassapāgamanaü.

 

118. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraü addhānamaggapaņipanno hoti mahatā bhikkhusaīghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhusatehi. Atha kho āyasmā mahākassapo maggā okkamma a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisãdi. Tena kho pana samayena a¤¤ataro ājãvako2 kusinārāya mandāravapupphaü gahetvā pāvaü addhānamaggapaņipanno hoti. Addasā kho āyasmā mahākassapo taü ājãvakaü dårato'va āgacchantaü. Disvā taü ājãvakaü etadavoca: 'apāvuso amhākaü satthāraü jānāsã ?Ti. âma āvuso jānāmi.

 

1. Suvarõadroõyāü nidhāya telena pårayitvā tāü suvarõadroõãü utthāpya dvitãyasyāü mahādroõyāü prakųipya (sabbatthivāditaü mahāparinibbānasutte)

 

 

[BJT Page 256] [\x 256/]

 

Ajja sattāhaparinibbuto samaõo gotamo. Tato me idaü mandāravapupphaü gahitanti". Tattha ye te bhikkhu avãtarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaü patanti, āvaņņanti vivaņņanti: atikhippaü bhagavā parinibbuto, atikhippaü sugato parinibbuto, atikhippaü cakkhu loke 3 antarahitanti, ye pana te bhikkhu vãtarāgā, te satā sampajānā adhivāsenti: aniccā saīkhārā, taü kutettha labbhā'ti.

 

119. Tena kho pana samayena subhaddo nāma buķķhapabbajito' tassaü parisāyaü nisinno hoti. Atha kho subhaddo, buķķhapabbajito te bhikkhu etadavoca:" alaü āvuso mā sovittha, mā paridevittha. Sumuttā mayaü tena mahāsamaõena. Upaddutā ca homa idaü vo kappati, idaü vo na kappatã ti. Idāni pana mayaü yaü icchissāma taü karissāma, yaü na icchissāma na taü karissāmā"ti. Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhå āmantesi: 'alaü āvuso mā sovittha, mā paridevittha. Nanu [PTS Page 163] [\q 163/] etaü āvuso bhagavatā paņigacce va akkhātaü: sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo a¤¤athābhāvo. Taü kutettha āvuso labbhā yantaü jātaü bhåtaü saīkhataü palokadhammaü, taü tathāgatassāpi sarãraü mā palujjãti netaü ņhānaü vijjatã"ti.

 

120. Tena kho pana samayena cattāro mallapāmokkhā sãsaü nahātā ahatāni vatthāni nivatthā mayaü bhagavato citakaü ālimpessāmāti na sakkonti ālimpetuü. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaü anuruddhaü etadavocuü: ko nu kho bhante anuruddha hetu, ko paccayo, yenime cattāro mallapāmokkhā sãsaü nahātā ahatāni vatthāni nivatthā mayaü bhagavato citakaü ālimpessāmāti na sakkonti ālimpetunti"? "A¤¤athā kho vāsiņņhā devatānaü adhippāyo"ti. "Kathaü pana bhante devatānaü adhippāyo?"Ti. "Devatānaü kho vāsiņņhā adhippāyo: ayaü āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraü addhānamaggapaņipanno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhusatehi. Na tāva bhagavato citako pajjalissati yāvāyasmā mahākassapo bhagavato pāde sirasā na vandissatã"ti. "Yathā bhante devatānaü adhippāyo tathā hotu"ti.

 

2. Atha khalu mārge nyataro nirgrantha ÷rāvakaū mandāra puųpaüādāya (sabbatthivādãnaü mahāparinibbānasutte). 4. Cakkhumā loke antarahito (machasaü) loke cakųurantarhitam (sabbatthivādãnaü mahāparinibbānasutte) 1. Buddhapabbajito(machasaü)

 

 

[BJT Page 258] [\x 258/]

121. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makuņabandhanaü nāma mallānaü cetiyaü yena bhagavato citako tenupasaīkami. Upasaīkamitvā ekaü saü cãvaraü katvā a¤jalimpaõāmetvā tikkhattuü citakaü padakkhiõaü katvā, pādato vivaritvā bhagavato pāde sirasā vandi. Tāni pi kho pa¤ca bhikkhusatāni ekaüsaü cãvaraü katvā a¤jalimpaõāmetvā tikkhattuü citakaü padakkhiõaü katvā bhagavato pāde sirasā vandiüsu. [PTS Page 164] [\q 164/] vanditesu1 ca panāyasmatā mahākassapena tehi pi pa¤cahi bhikkhusatehi, sayameva bhagavato citako pajjali.

 

122. Jhāyamānassa kho pana bhagavato sarãrassa, yaü ahosi chavãti vā cammanti mā maüsanti vā naharå ti vā lasikā ti vā tassa neva chārikā pa¤¤āyittha, na masi. Sārãrāneca avasissiüsu. Seyyathāpi nāma sapissa vā telassa vā jhāyamānassa neva chārikā pa¤¤āyati na masi, evameva bhagavato sarirassa jhāyamānassa yaü ahosi chavãti vā cammanti vā maüsanti vā nahāråti vā lasikāti vā tassa neva chārikā pa¤¤āyittha'na masi, sārãrāneva avasissiüsu. Tesa¤ca pa¤cannaü dussayugasatānaü dveva dussāni na ķayhiüsu ya¤ca sabbabbhantarimaü2 ya¤ca bāhiraü. Daķķhe ca kho pana bhagavato sarãre antaëikkhā udakadhārā pātubhavitvā bhagavato citakaü nibbāpesi. Udakaü sālato pi abbhunnamitvā bhagavato citakaü nibbāpesi. Kosinārakā pi mallā sabbagandhodakena bhagavato citakaü nibbāpesuü.

 

Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sārãrāni sattāhaü santhāgāre sattipa¤jaraü karitvā dhanupākāraü parikkhipāpetvā naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariüsu garukariüsu mānesuü påjesuü.

 

Sārãrikadhātuvibhajanā

122. Assosi kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto: "bhagavā kira kusinārāyaü parinibbuto"ti. Atha kho rājā māgadho: ajātasattu vedehiputto kosinārakānaü mallānaü dåtaü pāhesi "bhagavā pi khattiyo ahampi khattiyo. Ahampi arahāmi bhagavato sārãrānaü bhāgaü, ahampi bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca karissāmã"ti.

 

1. Vandite va (machasaü [PTS] 2. Sabbabbhantarimaü (machasaü) sabbaü abbhantarimaü [PTS]

 

 

[BJT Page 260] [\x 260/]

 

Assosuü kho vesālikā licchavã: 'bhagavā kira kusinārāyaü parinibbuto'ti. Atha kho vesālikā licchavã kosinārakānaü mallānaü dåtaü pāhesuü: "bhagavā pi khattiyo mayampi khattiyā. Mayampi arahāma bhagavato [PTS Page 165] [\q 165/] sārãrānaü bhāgaü. Mayampi bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca karissāmā"ti.

 

Assosuü kho kāpilavatthavā sakyā: "bhagavā kira kusinārāyaü parinibbuto"ti. Atha kho kāpilavatthavā sakyā kosinārakānaü mallānaü dåtaü pāhesuü: "bhagavā amhākaü ¤ātiseņņho. Mayampi arahāma bhagavato sārãrānaü bhāgaü. Mayampi bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca karissāmā"ti.

 

Assosuü kho allakappakā bulayo "bhagavā kira kusinārāyaü parinibbuto"ti. Atha kho allakappakā bulayo kosinārakānaü mallānaü dåtaü pāhesuü: "bhagavā pi khattiyo mayampi khattiyā mayampi arahāma bhagavato sārãrānaü bhāgaü. Mayampi bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca karissāmā"ti.

 

Assosuü kho rāmagāmakā koliyā "bhagavā kira kusinārāyaü parinibbuto"ti. Atha kho rāmagāmakā koliyā kosinārakānaü mallānaü dåtaü pāhesuü: "bhagavā pi khattiyo, mayampi khattiyā. Mayampi arahāma bhagavato sārãrānaü bhāgaü. Mayampi bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca karissāmā"ti.

 

Assosi kho veņhadãpako brāhmaõo: "bhagavā kira kusinārāyaü parinibbuto"ti. Atha kho veņhadãpako brāhmaõo kosinārakānaü mallānaü dåtaü pāhesi: "bhagavā tu1 khattiyo. Ahamasmi brāhmaõo, ahampi arahāmi bhagavato sārãrānaü bhāgaü. Ahampi bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca karissāmã"ti.

 

1. Bhagavāpi (machasaü)

 

 

[BJT Page 262] [\x 262/]

 

Assosuü kho pāveyyakā mallā "bhagavā kira kusinārāyaü parinibbuto"ti. Atha kho pāveyyakā mallā kosinārakānaü mallānaü dåtaü pāhesuü. Bhagavā pi khattiyo mayampi khattiyā. Mayampi arahāma bhagavato sārãrānaü bhāgaü, mayampi bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca karissāmāti.

 

Evaü vutte kosinārakā mallā te saīghe gaõe etadavocuü, [PTS Page 166] [\q 166/] bhagavā amhākaü gāmakkhette parinibbuto, na mayaü dassāma bhagavato sārãrānaü bhāganti.

 

123. Evaü vutte doõo brāhmaõo te saīghe gaõe etadavoca:

 

Suõantu bhonto mama ekavākyaü1

Amhākaü buddho ahu khantivādo.

Na hi sādhu'yaü uttamapuggalassa

Sarãrabhāge siyā sampahāro.

 

Sabbeva bhonto sahitā samaggā

Sammodamānā karomaņņhabhāge.

Vitthārikā hontu disāsu thåpā

Bahå janā cakkhumato pasannā"ti.

 

124. "Tena hi brāhmaõa tva¤¤eva bhagavato sārãrāni aņņhadhā samaü suvibhattaü vibhajāhã"ti. "Evaü ho'ti kho doõo brāhmaõo tesaü saīghānaü gaõānaü paņissutvā bhagavato sārãrāni aņņhadhā samaü suvibhattaü vibhajitvā te saīghe gaõe etadavoca: "imaü me bhonto tumbaü dadantu, ahampi tumbassa thåpa¤ca maha¤ca karissāmã"ti. Adaüsu kho te doõassa brāhmaõassa tumbaü.

 

Assosuü kho pippalivaniyā2 moriyā: "bhagavā kira kusinārāyaü parinibbuto'ti. Atha kho pippalivaniyā moriyā kosinārakānaü mallānaü dåtaü pāhesuü: bhagavā pi khattiyo mayampi khattiyā. Mayampi arahāma bhagavato sārãrānaü bhāgaü, mayampi bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca karissāmā'ti. "Natthi bhagavato sārãrānaü bhāgo, vibhattāna bhagavato sārãrāni, ito aīgāraü harathā"ti. Te tato aīgāraü hariüsu:2

 

1. Vācaü. Machasaü. 2. Pipphalãvaniyā. Syā. 3. âhariüsu syā. Kā

 

 

[BJT Page 264] [\x 264/]

 

Dhātucetiya påjā

 

124. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājagahe bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca akāsi. [PTS Page 167] [\q 167/] vesālikā pi licchavã vesāliyaü bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca akaüsu. Kāpilavatthavā pi sakyā kapilavatthusmiü bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca akaüsu. Allakappakā pi bulayo allakappe bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca akaüsu. Rāmagāmakā pi koliyā rāmagāme bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca akaüsu. Veņhadãpako pi brāhmaõo veņhadãpe bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca akāsi. Pāveyyakā pi mallā pāvāyaü bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca akaüsu. Kosinārakā pi mallā kusinārāyaü bhagavato sārãrānaü thåpa¤ca maha¤ca akaüsu. Doõo pi brāhmaõo tumbassa thåpa¤ca maha¤ca akāsi. Pippalivaniyā pi moriyā pippalivane aīgārānaü thåpa¤ca maha¤ca akaüsu. Iti aņņha sarãrathåpā navamo tumbathåpo dasamo aīgārathåpo. Evametaü bhåtapubbanti.

125. "Aņņha doõā1 cakkhumato sarãrā,

Sattadoõaü jambudãpe mahenti,

Eka¤ca doõaü purisavaruttamassa

Rāmagāme nāgarājā mahenti.

 

Ekā hi dāņhā tidivehi påjitā ekā pana gandhārapure mahãyati,

Kāliīgara¤¤o vijite punekaü ekaü puna nāgarājā mahenti.

 

 

Tasseva tejena ayaü vasundharā

âyāgaseņņhehi mahã alaükatā

Evaü imaü cakkhumato sarãraü

Susakkataü sakkatasakkatehi.

 

[PTS Page 168] [\q 168/] devindanāgindanarinda påjito

Manussaseņņhehi tatheva påjito,

Taü2 vandatha pa¤jalikā bhavitvā

Buddho bhave kappasatehi dullabho'ti.

 

Cattāëãsa samā dantā kesā lomā ca sabbaso,

Devā hariüsu ekekaü cakkavālaparamparā"ti.

 

Mahāparinibbānasuttaü tatiyaü.

 

1. Aņņhadoõaü cakkhumato sarãraü (machasaü). 2. Taü taü (syā)

 

Home
Next Sutta