Home
Previous Sutta
Pali
Sinhala English
Next Sutta
[PTS Vol D -
2] [\z D /] [\f II /]
[BJT Vol D -
2] [\z D /] [\w II /]
[BJT Page
306] [\x 306/]
[PTS Page 200]
[\q 200/]
Suttantapiņake
Dãghanikāyo
(Dutiyo bhāgo)
Mahāvaggo
Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.
5.
Janavasabhasuttaü
1. Evaü me
sutaü ekaü samayaü bhagavā nātike1 viharati gi¤jakāvasathe. Tena kho pana
samayena bhagavā parito parito janapadesu parivārake abbhatãte
Kālakate
upapattãsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaüsesu2 kurupa¤cālesu
macchasårasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropa¤¤āsaü
nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü
parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā
navuti nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā
rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmino sakideva3 imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü
karissanti. Sātirekāni pa¤casatāni nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā,
tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyaõā ti.
[PTS Page
201] [\q 201/]
2. Assosuü
kho nātikiyā paricārakā: bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake
abbhatãte kālakate upapattãsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaüsesu
kurupa¤cālesu macchasårasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.
Paropa¤¤āsaü nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā pa¤cannaü orambhāgiyānaü
sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā
lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü sa¤¤ojanānaü
parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmino sakideva imaü lokaü āgantvā
dukkhassantaü karissanti. Sātirekāni pa¤casatāni nātikiyā paricārakā abbhatãtā
tā, tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā
sambodhiparāyaõā" ti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuü pamuditā
pãtisomanassajātā bhagavato pa¤haveyyākaraõaü4 sutvā.
- - - - - -
- - - - -
1. Nādike -
sãmu, syā [PTS , 2.] Cetiyavaüsesu - machasaü,
3. Sakiüdeva
- (kā) , 4. Pa¤hāveyyākaraõaü ( syā kā)
[BJT Page
308] [\x 308/]
3. Assosi
kho āyasmā ānando: bhagavā kira bhagavā kira parito parito janapadesu
paricārake abbhatãte kālakate upapattãsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu
cetivaüsesu kurupa¤cālesu macchasårasenesu asu amutra upapanno asu amutra
upapanno ti. Paropa¤¤āsaü nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā pa¤cannaü
orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino
anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatãtā
kālakatā tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmino
sakideva imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü karissanti. Sātirekāni pa¤casatāni
nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpannā
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaõā" ti. Tena ca nātikiyā paricārakā
Attamanā
ahesuü pamuditā pãtisomanassajātā bhagavato pa¤haveyyākaraõaü sutvā ti.
ânanda
parikathā
4. Atha kho āyasmato
ānandassa etadahosi: [PTS Page 202] [\q 202/] ime kho panāpi1 ahesuü māgadhakā
paricārakā bahå ceva ratta¤¤å ca abbhatãtā kālakatā. Su¤¤ā ma¤¤e aīgamagadhā
aīgamāgadhakehi2 paricārakehi abbhatãtehi kālakatehi. Te kho panāpi ahesuü
buddhe pasannā dhamme pasannā saīghe pasannā sãlesu paripårakārino te abbhatãtā
kālakatā bhagavato abyākatā. Tesampassa3 sādhu veyyākaraõaü. Bahujano pasãdeyya
tato gaccheyya sugatiü. Ayaü kho panāpi ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro
dhammiko dhammarājā hito brāhmaõagahapatikānaü negamāna¤ceva jānapadāna¤ca.
Apissudaü manussā kittayamānaråpā viharanti ' evaü no so dhammiko dhammarājā
sukhāpetvā kālakato, evaü mayaü tassa dhammikassa dhammara¤¤o vijite phāsu4
viharimhā' ti. So kho panāpi ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saīghe pasanno
sãlesu paripårakārã. Apissudaü manussā evamāhaüsu, yāva maraõakālāpi rājā
māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaü kittayamānaråpo kālakato' ti.
- - - - - -
- - - - -
1. Panapi -
[PTS]
2.
Aīgamāgadhikehi - syā
3.
Tesampissa - machasaü
4. Phāsukaü
- syā
[BJT Page
310] [\x 310/]
So abbhatãto
kālakato bhagavatā abyākato. Tassa passa sādhu veyyākaraõaü. Bahujano
pasãdeyya, tato gaccheyya sugatiü. Bhagavato kho pana sambodhi magadhesu.
Yattha kho bhagavato sambodhi magadhesu kathaü tattha bhagavā māgadhake
paricārake abbhatãte kālakate upapattãsu na byākareyya? Bhagavā ceva kho pana
māgadhake paricārake abbhatãte kālakate upapattãsu na byākareyya dãnamanā
tenassu māgadhakā paricārakā. [PTS Page 203] [\q 203/] yena kho panassu
dãnamanā māgadhakā paricārakā kathaü te bhagavā na byākareyyāti.
5.
Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā rattiyā
paccåsasamayaü paccuņņhāya yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando
bhagavantā etadavoca.
Sutammetaü
bhante bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatãte kālakate
upapattãsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaüsesu kurupa¤cālesu
macchasårasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropa¤¤āsaü
nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü
parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā
navuti nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü
tanuttā sakadāgāmino sakideva imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü karissanti.
Sātirekāni pa¤casatāni nātikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā, tiõõaü
sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaõā"
ti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuü pamuditā pãtisomanassajātā
bhagavato pa¤haveyyākaraõaü sutvā' ti. Ime kho panāpi bhante ahesuü māgadhakā
paricārakā bahå ceva ratta¤¤å ca abbhatãtā kālakatā su¤¤āma¤¤e aīgamagadhā
aīgamāgadhakehi paricārakehi abbhatãtehi kālakatehi. Te kho panāpi bhante
ahesuü buddhe pasannā dhamme pasannā saīghe pasannā sãlesu paripårakārino. Te
abbhatãtā kālakatā bhagavatā abyākatā.
[BJT Page
312] [\x 312/]
Tesampassa
sādhu veyyākaraõaü bahujano pasãdeyya tato gaccheyya sugatiü ayaü kho panāpi
bhante ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito
buhmaõagahapatikānaü [PTS Page 204] [\q 204/] negamāna¤ceva jānapadāna¤ca.
Apissudaü manussā kittayamānaråpā viharanti ' evaü no so dhammiko dhammarājā
sukhāpetvā kālakato. Evaü mayaü tassa dhammikassa dhammara¤¤o vijite phāsu
viharimhā 'ti. So kho panāpi bhante ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saīghe
pasanno sãlesu paripårakārã. Apissudaü manussā evamāhaüsu ' yāva maraõakālāpi
rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaü kittayamānaråpo kālakato 'ti. So
abbhatãto kālakato bhagavatā abyākato, tassa passa sādhu veyyākaraõaü bahujano
pasãdeyya tato gaccheyya sugatiü, bhagavato kho pana bhante sambodhi magadhesu.
Yattha kho pana bhante bhagavato sambodhi magadhesu kathaü tattha bhagavā māgadhake
paricārake abbhatãte kālakate upapattãsu na byākareyya. Bhagavā ce kho pana
bhante māgadhake paricārake abbhatãte kālakate upapattãsu na byākareyya,
dãnamanā1 tenassu māgadhakā paricārakā. Yena kho panassu bhante dãnamanā
māgadhakā paricārakā, kathaü te bhagavā na byākareyyā 'ti.
Idamāyasmā
ānando māgadhake paricārake ārabbha bhagavato sammukhā parikathaü katvā
uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi.
6. Atha kho
bhagavā acirapakkante āyasmante ānande pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya
nātikaü piõķāya pāvisi. Nātike piõķāya caritvā pacchābhattaü
piõķapātapaņikkanto pāde pakkhāletvā gi¤jakāvasathaü pavisitvā māgadhake
paricārake ārabbha aņņhikatvā manasikatvā sabbaü cetaso samannāharitvā pa¤¤atte
āsane nisãdi. " Gatiü tesaü jānissāmi abhisamparāyaü yaü gatikā te
bhavanto yaü abhisamparāyā " ti.Addasā kho bhagavā māgadhake paricārake
yaü gatikā te [PTS Page 205] [\q 205/] bhavanto yaü abhisamparāyā ti. Atha kho
bhagavā sāyanhasamayaü paņisallānā vuņņhito gi¤jakāvasathā nikkhamitvā
vihārapacchāyāyaü pa¤¤atte āsane nisãdi.
- - - - - -
- - - - - - - - - -
1. Ninnamanā
syā, dãnamānā [PTS.]
[BJT Page
314] [\x 314/]
7. Atha kho
āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā
ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca.
" Upasantapadisso1 bhante bhagavā, bhātiriva bhagavato mukhavaõõo
vippasannattā indriyānaü. Santena nånajja bhante bhagavā vihārena vihāsã
"ti. " Yadeva kho me tvaü ānanda māgadhake paricārake ārabbha
sammukhā parikathaü katvā uņņhāyāsanā pakkanto, tadevāhaü nātike piõķāya
caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto pāde pakkhāletvā gi¤jakāvasathaü
pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aņņhikatvā2 manasi katvā sabbaü cetaso
samannāharitvā pa¤¤atte āsane nisãdiü ' gatiü tesaü jānissāmi abhisamparāyaü,
yaügatikā te bhavanto yaü abhisamparāyā" ti. Addasaü kho ahaü ānanda
māgadhake paricārake yaügatikā te bhavanto yaü abhisamparāyā ti.
Janavasabhāgamanaü
8. Atha kho
ānanda antarahito yakkho saddamanussāvesi: " janavasabho ahaü bhagavā,
janavasabho ahaü sugatā " ti. " Abhijānāsi no tvaü ānanda ito pubbe
evaråpaü nāmadheyyaü sutaü yadidaü janavasabho " ti. " Na kho ahaü
bhante abhijānāmi ito pubbe evaråpaü nāmadheyyaü sutaü yadidaü janavasabho
" ti. Api ca me bhante lomāni haņņhāni janavasabho ti nāmadheyyaü sutvā.
Tassa mayhaü bhante etadahosi: nahi [PTS Page 206] [\q 206/] nåna so orako
yakkho bhavissati yassidaü3 evaråpaü nāmadheyyaü supa¤¤attaü yadidaü
janavasabho' ti. " Anantarā kho ānanda saddā pātubhāvā uëāravaõõo me
yakkho sammukhe pāturahosi. Dutiyampi saddamanussāvesi: bimbisāro ahaü bhagavā
bimbisāro ahaü sugatā 'ti. Idaü sattamaü kho ahaü bhante vessavaõassa
mahārājassa sahabyataü upapajjāmi. So tato cuto manussarājā bhavituü pahomi.4
Ito satta
tato satta saüsārāni catuddasa
Nivāsamabhijānāmi
yattha me vusitaü pure.
Dãgharattaü
kho ahaü bhante avinipāto avinipātaü sa¤jānāmi. âsā ca pana me santiņņhati
sakadāgāmitāyā ti.
- - - - - -
- - - - - - - - - - -
1.
Upasantapatiso - kaü
2.
Aņņhiükatvā - machasaü
3. Yadidaü -
machasaü
4.
Manussarājā pi homi - [PTS]
[BJT Page
316] [\x 316/]
9. "
Acchariyamidaü āyasmato janavasabhassa yakkhassa, abbhutamidaü āyasmato
janavasabhassa yakkhassa, 'dãgharattaü kho ahaü bhante avinipāto avinipātaü
sa¤jānāmãti ca vadesi, āsā ca pana me santiņņhati sakadāgāmitāyāti ca vadesi.
Kuto nidānaü panāyasmā janavasabho yakkho evaråpaü uëāraü visesādhigamaü
sa¤jānātã ?" Ti.
" Na
a¤¤attha bhagavā tava sāsanā, na a¤¤attha sugata tava sāsanā. Yadagge ahaü bhante
bhagavati ekantikato1 abhippasanno, tadagge ahaü bhante [PTS Page 207] [\q
207/] dãgharattaü avinipāto avinipātaü sa¤jānāmi. âsā ca pana me santiņņhati
sakadāgāmitāya. Idhāhaü bhante vessavaõena mahārājena pesito viråëhakassa
mahārājassa santike kenacidevakaraõãyena. Addasaü bhagavantaü antarāmagge
gi¤jakāvasathaü pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aņņhikatvā manasi katvā
sabbaü cetaso samannāharitvā nisinnaü ' gatiü tesaü jānissāmi abhisamparāyaü
yaügatikā te bhavanto yaüabhisamparāyā ti. Anacchariyaü kho panetaü bhante yaü
vessavaõassa mahārājassa tassaü parisāyaü bhāsato sammukhā sutaü sammukhā
paņiggahitaü yaügatikā te bhavanto yaüabhisamparāyā ti. Tassa mayhaü bhante
etadahosi: bhagavanta¤ca dakkhāmi. Ida¤ca bhagavato ārocessāmã ti. Ime kho me
bhante dve paccayā bhagavantaü dassanāya upasaīkamituü.
Devasabhā
10. Purimāni
bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paõõarase vassupanāyikāya puõõāya
puõõamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiüsā sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā
honti sannipatitā, mahatã ca dibbaparisā2 samantato sannisinnā honti3
sannipatitā. Cattāro ca mahārājāno cātuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya
dhataraņņho mahārājā pacchimābhimukho4 nisinno hoti deve purakkhatvā.
Dakkhiõāya disāya viråëhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve
purakkhatvā. Pacchimāya disāya viråpakkho mahārājā puratthābhimukho5 nisinno
hoti deve purakkhatvā. Uttarāya disāya vessavaõo mahārājā dakkhiõābhimukho
nisinno hoti deve [PTS Page 208] [\q 208/] purakkhatvā. Yadā bhante kevalakappā
ca devā tāvatiüsā sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā,mahatã ca
dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā, cattāro ca mahārājāno
catuddisā nisinnā honti idaü tesaü hoti āsanasmiü.
- - - - - -
- - - - - - - - - -
1. Ekanatato
- syā,
2. Dibbā
parisā - [PTS,]
3. Hoti -
[PTS,]
4.
Pacchābhimukho - machasaü,
5.
Puratthābhimukho - machasaü,
[BJT Page
318] [\x 318/]
Atha pacchā
amhākaü āsanaü hoti. Ye te bhante devā bhagavati brahmacariyaü caritvā
adhunåpapannā tāvatiüsakāyaü, te a¤¤e deve atirocanti vaõõena ceva yasasā ca.
Tenassudaü bhante devā tāvatiüsā attamanā honti pamuditā pãtisomanassajātā.
" Dibbā vata bho kāyā paripåranti hāyanti asurā kāyā " ti. Atha kho
bhante sakko devānamindo devānaü tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā imāhi gāthāhi
anumodi:
Modanti vata
bho devā tāvatiüsā sahindakā1
Tathāgataü
namassantā dhammassa ca sudhammataü. [A]
Nave deve ca
passantā vaõõavante yasassine2
Sugatasmiü
brahmacariyaü caritvāna idhāgate.
Te a¤¤e
atirocanti vaõõena yasasāyunā
Sāvakā
bhåripa¤¤assa visesåpagatā idha.
Idaü disvāna
nandanti tāvatiüsā sahindakā
Tathāgataü
namassantā dhammassa ca sudhammatanti.
[PTS Page
209] [\q 209/]
11. Tena
sudaü bhante devā tāvatiüsā bhiyyosomattāya attamanā honti pamuditā
pãtisomanassajātā. ' Dibbā vata bho kāyā paripåranti
Hāyanti
asurā kāyā ' ti.
12.Atha kho
bhante yenatthena devā tāvatiüsā sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti
sannipatitā, taü atthaü cintayitvā taü atthaü mantayitvā vuttavacanāpi taü3
cattāro mahārājāno tasmiü atthe honti, paccanusiņņhavacanāpi4 taü cattāro
mahārājāno tasmiü atthe honti, sakesu āsanesu ņhitā avipakkantā5.
" Te
vuttavākyā rājāno paņiggayhānusāsaniü
Vippasannamanā
santā aņņhaüsu samhi āsane" ti.
- - - - - -
- - - - - - - - - - - - - - - - - - -
1. Saindakā
- sãmu.
2. Yasassino
- syā
3.
Vuttavacanānāmidaü - kaü
4.
Paccanusiņņhavacanā pi taü - machasaü
5.
Ayipakkantā - kaü
[A.] Modanti
bho punar devāū trayasatriü÷a sa÷atrakāü (sa÷akrakā)
Tathāgataü
namasyantā dharmasya sukhadharmatām - mahāvastu
[BJT Page
320] [\x 320/]
13. Atha kho
bhante uttarāya disāya uëāro āloko sa¤jāyi, obhāso pāturahosi, atikkammeva
devānaü devānubhāvaü. Atha kho bhante sakko devānamindo deve tāvatiüse
āmantesi. Yathā kho mārisā nimitattāni dissanti uëāro āloko sa¤jāyati. Obhaso
pātubhavati, brahmā pātubhavissati, brahmuno hetaü pubbanimittaü pātubhāvāya
yadidaü āloko sa¤jāyati obhāso pātubhavatã ti.
" Yathā
nimittā dissanti brahmā pātubhavissati,
Brahmuno
hetaü nimittaü obhāso vipulo mahā ti.
Sanaīkumārakathā
14. Atha kho
bhante devā tāvatiüsā yathāsakesu āsanesu nisãdiüsu. ' Obhāsametaü ¤assāma yaü
vipāko bhavissati sacchikatvā 'va naü gamissāmā ti. Cattaro pi mahārājāno
yathāsakesu āsananesu nisãdiüsu " obhāsametaü ¤assāma yaü vipāko
bhavissati, [PTS Page 210] [\q 210/] sacchikatvā va naü gamissāmā ti. Idaü
sutvā devā tāvatiüsā ekaggatā samāpajjiüsu "obhāsametaü ¤assāma, yaü
vipāko bhavissati, sacchikatvā va naü gamissāmā''ti.
Yadā bhante
brahmā sanaükumāro devānaü tāvatiüsānaü pātubhavati oëārikaü attabhāvaü
abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana bhante brahmuno pakativaõõo,
anabhisambhavanãyo so devānaü tāvatiüsānaü cakkhupathasmiü. Yadā bhante brahmā
sanaükumāro devānaü tāvatiüsānaü pātubhavati so a¤¤e deve atirocati vaõõena
ceva yasasā ca. Seyyathāpi bhante sovaõõo viggaho mānusaü viggahaü atirocati,
evameva kho bhante yadā brahmā sanaükumāro devānaü tāvatiüsānaü pātubhavati, so
a¤¤e deve atirocati vaõõena ceva yasasā ca. Yadā bhante brahmā sanaükumāro
devānaü tāvatiüsānaü pātubhavati, na tassaü parisāyaü koci devo abhivādeti vā paccuņņheti
vā āsanena vā nimanteti. Sabbeva tuõhãbhåtā pa¤jalikā pallaīkena nisãdanti
yassa'dāni devassa icchissati brahmā sanaükumāro tassa devassa pallaīkena
nisãdissatã' ti. Yassa kho pana bhante devassa brahmā sanaükumāro pallaīkena
nisãdati, uëāraü so labhati devo vedapaņilābhaü, uëāraü so labhati devo
somanassapaņilābhaü, seyyathāpi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto
adhunābhisitto rajjena, uëāraü so labhati vedapaņilābhaü, uëāraü so labhati
somanassapaņilābhaü, evameva kho bhante yassa devassa brahmā sanaükumāro
pallaīke nisãdati uëāraü so labhati devo vedapaņilābhaü, uëāraü so labhati devo
somanassapaņilābhaü.
[BJT Page
322] [\x 322/]
[PTS Page
211] [\q 211/]
15. Atha
bhante brahmā sanaükumāro oëārikaü attabhāvaü abhinimminitvā kumāravaõõã hutvā
pa¤casikho devānaü tāvatiüsānaü pāturahosi. So vehāsaü abbhuggantvā ākāse
antaëikkhe pallaīkena nisãdi. Seyyathāpi bhante balavā puriso supaccatthate vā
pallaīke same vā bhåmibhāge pallaīkena nisãdeyya, evameva kho bhante brahmā
sanaükumāro vehāsaü abbhuggantvā ākāse antaëikkhe pallaīkena nisãditvā devānaü
tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā imāhi gāthāhi anumodi:
"
Modanti vata bho devā tāvatiüsā sahindakā
Tathāgataü
namassantā dhammassa ca sudhammataü.
Nave deve ca
passantā vaõõavante yasassine
Sugatasmiü
buhmacariyaü caritvāna idhāgate.
Te a¤¤e
atirocanti vaõõena yasasāyunā
Sāvakā
bhåripa¤¤assa visesåpagatā idha.
Idaü disvāna
nandanti tāvatiüsā sahindakā
Tathāgataü
namassantā dhammassa ca sudhammatanti.
16.
Idamatthaü bhante brahmā sanaükumāro bhāsittha. Idamatthaü bhante brahmuno
Sanaükumārassa
bhāsato aņņhaīgasamannāgato saro hoti: vissaņņho ca vi¤¤eyyo ca ma¤ju ca
savanãyo ca bindu ca avisārã ca gambhãro ca ninnādã ca. Yathāparisaü kho pana
bhante brahmā sanaükumāro sarena vi¤¤āpeti. Na cassa bahiddhā parisāya ghoso
niccharati. Yassa kho pana bhante evaü aņņhaīgasamannāgato saro hoti, so
vuccati ' brahmasaro'ti. Atha kho bhante brahmā sanaükumāro tettiüsa attabhāve
abhinimminitvā devānaü tāvatiüsānaü [PTS Page 212] [\q 212/] paccekapallaīkesu
paccekapallaīkena nisãditvā deve tāvatiüse āmantesi: " taü kimma¤¤anti
bhonto devā tāvatiüsā. Yāva¤ca so bhagavā bahujanahitāya paņipanno
bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü. Ye hi keci
bho buddhaü saraõaü gatā dhammaü saraõaü gatā saīghaü saraõa gatā sãlesu
paripårakārino, te kāyassa bhedā parammaraõā appekacce paranimmitavasavattãnaü
devānaü sahabyataü upapajjanti. Appekacce nimmānaratãnaü devānaü sahabyataü
upapajjanti, appekacce tusitānaü devānaü sahabyataü upapajjanti, appekacce
yāmānaü devānaü sahabyataü upapajjanti, appekacce tāvatiüsānaü devānaü
sahabyataü upapajjanti, appekacce cātummahārājikānaü devānaü sahabyataü
upapajjanti. Ye sabbanihãnaü kāyaü paripårenti te gandhabbakāyaü paripårentã
ti.
[BJT Page
324] [\x 324/]
Idamatthaü
bhante brahmā sanaükumāro bhāsittha. Idamatthaü bhante brahmuno sanaükumārassa
bhāsato ghoso yeva. Devā ma¤¤anti yvāyaü mama pallaīke, svāyaü eko'va bhāsatã
ti.
"
Ekasmiü bhāsamānasmiü sabbe bhāsanti nimmitā [a]
Ekasmiü
tuõhimāsãne sabbe tuõhã bhavanti te.
Tadā su devā
ma¤¤anti tāvatiüsā sahindakā
Yvāyaü mama
pallaīkasmiü svāyaü eko'va bhāsatã" ti.
17. Atha kho
bhante brahmā sanaükumāro ekattena attānaü upasaühāsi. Ekattena attānaü
upasaüharitvā [PTS Page 213] [\q 213/] sakkassa devānamindassa pallaīke
pallaīkena nisãditvā deve tāvatiüse āmantesi:
Iddhipāda
bhāvanā
18. Taü
kimma¤¤anti bhonto devā tāvatiüsā yāvasupa¤¤attā cime tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā pa¤¤attā iddhipahutāya
iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu
chandasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti,
viriyasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti,
cittasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti, vãmaüsāsamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü
iddhipādaü bhāveti. Ime kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena cattāro iddhipādā pa¤¤attā iddhipahutāya iddhivisavitāya
iddhivikubbanatāya. Ye hi keci bho atãtamaddhānaü samaõā vā brāhmaõā vā
anekavihitaü iddhividhaü paccanubhosuü, sabbe te imesaü yeva catunnaü
iddhipādānaü bhāvitattā bahulãkatattā, ye pi hi keci bho anāgatamaddhānaü
samaõā vā brāhmaõā vā anekavihitaü iddhividhaü paccanubhossanti, sabbe te
imesaü yeva catunnaü iddhipādānaü bhāvitattā bahulãkatattā. Ye pi hi keci bho
etarahi samaõā vā brāhmaõā vā anekavihitaü iddhividhaü paccanubhonti, sabbe te
imesaü yeva catunnaü iddhipādānaü bhāvitattā bahulãkatattā. Passanti no bhonto
devā tāvatiüsā mama pi maü evaråpaü iddhānubhāvanati.
- - - - - - -
- - - - - - - - - - - - -
[A.] Ekasya
bhāųamānasya sarve bhāųanti nirmitāū
Ekasya
tuųõãmbhåtasya sarve tuųõãm bhavanti te. ( Divyāvadāna)
[BJT Page
326] [\x 326/]
Evaü
mahābrahme ' ti.
' Ahampi kho
bho imesaü yeva catunnaü [PTS Page 214] [\q 214/] iddhipādānaü bhāvitattā
bahulãkatattā evaü mahiddhiko evaü mahānubhāvo' ti.
Idamatthaü
bhante brahmā sanaükumāro bhāsittha. Idamatthaü bhante brahmā sanaükumāro
bhāsitvā deve tāvatiüse āmantesi.
Okāsādhigamā
19. Taü
kimma¤¤anti bhonto devā tāvatiüsā yāva¤cidaü tena bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassa adhigamāya.
Katame tayo? Idha bho ekacco saüsaņņho viharati kāmehi, saüsaņņho akusalehi
dhammehi. So aparena samayena ariyadhammaü suõāti, yoniso manasi karoti,
dhammānudhammaü paņipajjati, so ariyadhammasavanaü āgamma yoniso manasikāraü
dhammānudhammapaņipattiü asaüsaņņho viharati kāmehi, asaüsaņņho akusalehi
dhammehi. Tassa asaüsaņņhassa kāmehi asaüsaņņhassa akusalehi dhammehi uppajjati
sukhaü. Sukhā bhiyyo somanassaü, seyyathāpi bho mudā pāmojjaü jāyetha, evameva
kho bho asaüsaņņhassa kāmehi assaņņhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaü,
sukhā bhiyyo somanassaü. Ayaü kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena padhamo okāsādhigamo anubuddho sukhassa adhigamāya.
Puna ca
paraü bho idhekaccassa oëārikā kāyasaīkhārā appaņippassaddhā honti. Oëārikā
vacãsaīkhārā appaņippassaddhā honti, oëārikā cittasaīkhārā appaņippassaddhā
honti, so aparena samayena ariyadhammaü suõāti yoniso manasi karoti dhammānudhammaü
paņipajjati. Tassa ariyadhammasavanaü āgamma yoniso manasikāraü
dhammānudhammapaņipattiü, oëārikā kāyasaīkhārā paņippasasambhanti, oëārikā
vacãsaīkhārā paņippassambhanti, [PTS Page 215] [\q 215/] oëārikā cittasaīkhārā
paņippassambhanti. Tassa oëārikānaü kāyasaīkhārānaü paņippassaddhiyā oëārikānaü
vacãsaīkhārānaü paņippassaddhiyā oëārikānaü cittasaīkhārānaü paņippassaddhiyā
uppajjati sukhaü. Sukhā bhiyyo somanassaü. Seyyathāpi bho mudā pāmojjaü
jāyetha. Evameva kho oëārikānaü kāyasaīkhārānaü paņippassaddhiyā oëārikānaü
vacãsaīkhārānaü paņippassaddhiyā oëārikānaü cittasaīkhārānaü paņippassaddhiyā
uppajjati sukhaü. Sukhā bhiyyo somanassaü. Ayaü kho bho tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassa adhigamāya.
[BJT Page
328] [\x 328/]
Puna ca
paraü bho idhekacco idaü kusalanti yathābhåtaü nappajānāti. Idaü akusalanti
yathābhåtaü nappajānāti, idaü sāvajjaü idaü anavajjaü idaü sevitabbaü idaü na
sevitabbaü idaü hãnaü idaü paõãtaü idaü kaõhasukkasappaņibhāganti yathābhåtaü
nappajānāti. So aparena samayena ariyadhammaü suõāti yoniso manasi karoti
dhammānudhammaü paņipajjati. So ariyadhammasavanaü āgamma yonisomanasikāraü
dhammānudhammappaņipattiü idaü kusalanti yathābhåtaü pajānāti, idaü akusalanti
yathābhåtaü pajānāti, idaü sāvajjaü idaü anavajjaü idaü sevitabbaü idaü na
sevitabbaü idaü hãnaü idaü paõãtaü idaü kaõhasukkasappaņibhāganti yathābhåtaü
pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato avijjā pahãyati, vijjā uppajjati.
Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaü, sukhā bhiyyo somanassaü.
Seyyathāpi bho mudā pāmojjaü1 jāyetha, evameva kho bho avijjāvirāgā vijjuppādā
uppajjati sukhaü. Sukhā bhiyyo somanassaü. Ayaü kho bho tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassa
adhigamāya.
[PTS Page
216] [\q 216/]
Ime kho bho
tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā
anubuddhā sukhassa adhigamāyāti. Idamatthaü bhante brahmā sanaükumāro
bhāsittha. Idamatthaü bhante buhmā sanaükumāro bhāsitvā deve tāvatiüse
āmantesi:
Satipaņņhānā
20. Taü
kimma¤¤anti bhonto devā tāvatiüsā yāva supa¤¤attāvime tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena. Cattāro satipaņņhānā kusalassādhigamāya.
Katame cattāro? Idha bho bhikkhu ajjhattaü kāye kāyānupassã viharati ātāpã
sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Ajjhattaü kāye kāyānupassã
viharanto tattha sammāsamādhiyati sammā vippasãdati. So tattha sammā samāhito
sammāvippasanno bahiddhā parakāye ¤āõadassanaü abhinibbatteti.
Ajjhattaü vedanāsu
vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü.
Ajjhattaü vedanāsu vedanānupassã viharantotattha sammāsamādhiyati sammā
vippasãdati. So tattha sammā samāhito
Sammāvippasanno
bahiddhā paravedanāsu ¤āõadassanaü abhinibbatteti.
Ajjhattaü
citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke
abhijjhādomanassaü. Ajjhattaü citte cittānupassã viharanto tattha
sammāsamādhiyati sammā vippasãdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno
bahiddhā paracitte ¤āõadassanaü abhinibbatteti.
- - - - - -
- - - - -
1. Pāmujjaü
- kaü
[BJT Page
330] [\x 330/]
Ajjhattaü
dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke
abhijjhādomanassaü. Ajjhattaü dhammesu dhammānupassã viharanto tattha
sammāsamādhiyati sammā vippasãdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno
bahiddhā paradhammesu ¤āõadassanaü abhinibbatteti. Ime kho bho tena bhagavatā
jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaņņhānā pa¤¤attā kusalassa
adhigamāyāti.
Idamatthaü
bhante brahmā sanaükumāro bhāsittha. Idamatthaü bhante brahmā sanaükumāro
bhāsitvā deve tāvatiüse āmantesi.
Samādhiparikkhārā
21. Taü
kimma¤¤anti bhonto devā tāvatiüsā yāvasupa¤¤attāvime tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena satta sammāsamādhiparikkhārā sammāsamādhissa
bhāvanāya sammāsamādhissa pāripåriyā. Katame satta? Sammādiņņhi sammāsaükappo
sammāvācā sammākammanto [PTS Page 217] [\q 217/] sammāājãvo sammāvāyāmo
sammāsati.
Yā kho bho
imehi sattahi aīgehi cittassa ekaggatā parikkhatā, ayaü vuccati bho ariyo
sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipi. Sammādiņņhissa bho
sammāsaīkappo pahoti, sammāsaīkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa
sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājãvo pahoti, sammāājãvassa
sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi
pahoti, sammāsamādhissa sammā¤āõaü pahoti, sammā¤āõassa sammāvimutti pahoti.
Yaü hi taü bho sammā vadamāno vadeyya, svākkhāto bhagavatā dhammo sandiņņhiko
akāliko ehipassiko opanayiko1 paccattaü veditabbo vi¤¤åhã. Apārutā amatassa
dvārāti,idametaü sammā vadamāno vadeyya svākkhāto hi bho bhagavatā dhammo
sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhi. Apārutā
amatassa dvārāti.
- - - - - -
- - - - - - - - - - -
1.
Opaneyyako - machasaü,
[BJT Page
332] [\x 332/]
Ye hi keci
bho buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā
saīghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sãlehi samannāgatā. Ye cime
opapātikā dhammavinãtā sātirekāni catuvisatisatasahassāni māgadhakā paricārakā
abbhatãtā kālakatā tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā
niyatā sambodhiparāyaõā. Atthi cevettha sakadāgāmino.
Atthāyaü1
itarā pajā pu¤¤abhāgāti me mano,
Saīkhātuü no
pi sakkomi musāvādassa ottapanti. 2
22. Idamatthaü
bhante brahmā sanaükumāro bhāsittha. Idamatthaü bhante brahmuno sanaükumārassa
bhāsato vessavaõassa mahārājassa evaü cetaso parivitakko udapādi. 'Acchariyaü
vata bho. Abbhutaü vata bho, evaråpopi nāma uëāro satthā bhavissati, evaråpaü
uëāraü dhammakkhānaü, evaråpā uëārā visesādhigamā pa¤¤āyissantã'ti. Atha bhanne
brahmā sanaükumāro vessavaõassa mahārājassa cetasā ceto paritavitakkama¤¤āya
vessavaõaü mahārājānaü etadavoca: "taü kimma¤¤ati bhavaü vessavaõo
mahārājā. Atãtampi addhānaü evaråpo uëāro satthā ahosi, evaråpaü uëāraü
dhammakkhānaü, evaråpā uëārā visesādhigamā pa¤¤āyiüsu. Anāgatampi addhānaü
evaråpo uëāro satthā bhavissati. Evaråpaü uëāraü dhammakkhānaü, evaråpā uëārā
visesādhigamā pa¤¤āyissantã"ti.
23.
Idamatthaü bhante brahmā sanaükumāro devānaü tāvatiüsānaü abhāsi. Idamatthaü
vessavaõo mahārājā brahmuno sanaükumārassa devānaü tāvatiüsānaü bhāsato
sammukhā sutaü sammukhā paņiggahitaü sayaü parisāyaü ārocesi. Idamatthaü
janavasabho yakkho vessavaõassa mahārājassa sayaü parisāyaü bhāsato sammukhā
sutaü sammukhā paņiggahitaü bhagavato ārocesi. Idamatthaü bhagavā
janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paņiggahetvā sāma¤ca abhi¤¤āya
āyasmato ānandassa ārocesi. Idamatthaü āyasmā ānando bhagavato sammukhā sutvā
sammukhā paņiggahetvā ārocesi bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü
'tayidaü brahmacariyaü iddha¤ceva phãta¤ca vitthāritaü bāhuja¤¤aü puthubhåtaü
yāva devamanussehi suppakāsitanti.
Janavasabhasuttaü pa¤camaü.
Home
Next Sutta