Home
Previous Sutta

Pali Sinhala English
Next Sutta

 

[PTS Vol D - 2] [\z D /] [\f II /]

[BJT Vol D - 2] [\z D /] [\w II /]

[BJT Page 334] [\x 334/]

[PTS Page 220] [\q 220/]

 

Suttantapiņake

 

Dãghanikāyo

(Dutiyo bhāgo)

Mahāvaggo

 

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.

 

6.

Mahāgovindasuttaü.

 

1. Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate. Atha kho pa¤casiko gandhabbaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõo kevalakappaü gijjhakåņaü pabbataü obhāsetvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho pa¤casikho gandhabbaputto bhagavantaü etadavoca: yaü kho me bhante devānaü tāvatiüsānaü sammukhā sutaü sammukhā paņiggahitaü, ārocemetaü bhagavato'ti. 'ârocehi me tvaü pa¤casikhā'ti bhagavā avoca.

 

Devasabhā

2. "Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paõõarase pavāraõāya puõõāya puõõamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiüsā sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā mahatã ca dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā. Cattāro ca mahārājāno cātuddisā sannisinnā honti. Puratthimāya disāya dhataraņņho mahārājā pacchābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā dakkhiõāya disāya viråëhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya [PTS Page 221] [\q 221/] viråpakkho mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Uttarāya disāya vessavaõo mahārājā dakkhiõābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā bhante kevalakappā ca devā tāvatiüsā sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti, sannipatitā mahatã ca dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā cattāro ca mahārājāno cātuddisā nisinnā honti idaü tesaü hoti āsanasmiü atha pacchā amhākaü āsanaü hoti. Ye te bhante devā bhagavati brahmacariyaü caritvā adhunåpapannā tāvatiüsakāyaü, te a¤¤e deve atirocanti vaõõena ceva yasasā ca. Tenasudaü bhante devā tāvatiüsā attamanā honti pamuditā pãtisomanassajātā 'dibbā vata bho kāyā paripåranti hāyanti asurā kāyā'ti.

 

[BJT Page 336] [\x 336/]

 

3. Atha kho bhante sakko devānamindo devānaü tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

 

"Modanti vata bho devā tāvatiüsā sahindakā,

Tathāgataü namassantā dhammassa ca sudhammataü.

 

Nace deve ca passantā vaõõavante yasassine.

Sugatasmiü brahmacariyaü caritvāna idhāgate.

 

Te a¤¤e atirocanti vaõõena yasasāyunā,

Sāvakā bhåripa¤¤assa visesåpagatā idha,

 

Idhaü disvāna nandanti tāvatisā sahindakā,

Tathāgataü namassantā dhammassa ca sudhammatanti".

 

[PTS Page 222] [\q 222/] tena sudaü bhante devā tāvatiüsā bhiyyosomattāya attamanā honti pamuditā pãtisomanassajātā 'dibbā vata bho kāyā paripåranti hāyanti asurā kāyā1'ti.

 

Aņņha yathābhuccavaõõā

4. Atha kho bhante sakko devānamindo devānaü tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā deve tāvatiüse āmantesi 'iccheyyātha no tumhe mārisā tassa bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe sotunti". 'Icchāma 2 mayaü mārisā tassa bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe sotunti'.

 

Atha kho bhante sakko devānamindo devānaü tāvatiüsānaü bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe payirudāhāsi:

 

Taü kimpa¤¤anti bhonto devā tāvatiüsā yāva¤ca 3 so bhagavā yāva¤ca 3 so bhagavā bahujanahitāya paņipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü, evaü bahujanahitāya paņipannaü bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā.

 

1. Asurakāyā - machasaü. 2. Iccheyyāma - [PTS. 3.] Yāva cassa - [PTS.]

 

[BJT Page 338] [\x 338/]

 

2. Svākkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhi. Evaü opanayikassa1 dhammassa desetāraü imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarehi a¤¤atra tena bhagavatā.

3. Idaü kusalanti kho pana tena bhagavatā suppa¤¤attaü. Idaü akusalanti suppa¤¤attaü. Idaü [PTS Page 223] [\q 223/] sāvajjanti suppa¤¤attaü. Idaü anavajjanti suppa¤¤attaü. Idaü sevitabbanti suppa¤¤attaü. Idaü na sevitabbanti suppa¤¤attaü. Idaü hãnanti suppa¤¤attaü. Idaü paõãtanti suppa¤¤attaü. Idaü kaõhasukkasappaņibhāganti suppa¤¤attaü. Evaü kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahãnappaõitakaõhasukka sappaņibhāgānaü dhammānaü pa¤¤āpetāraü imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā.

 

4. Suppa¤¤attā kho pana tena bhagavatā sāvakānaü nibbānagāminã paņipadā. Saüsandati nibbāna¤ca paņipadā ca seyyathāpi nāma gaīgodakaü yamunodakena saüsandati sameti evameva suppa¤¤attā tena bhagavatā sāvakānaü nibbānagāminãpaņipadā saüsandati nibbāna¤ca paņipadā ca. Evaü nibbānagāminiyā paņipadāya pa¤¤āpetāraü iminā paīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na ca panetarahi, a¤¤atra tena bhagavatā.

 

5. Abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno sãloko yāva ma¤¤e khattiyā sampiyāyamānaråpā viharanti. Vigatamado kho pana so bhagavā āhāraü āhāreti evaü vigatamadaü āhāraü āhārayamāna 2 iminā paīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā.

 

6. Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhāna¤ceva paņipannānaü khãõāsavāna¤ca vusitavataü. Te bhagavā apanujja ekārāmataü anuyuttopi viharati. Evaü ekārāmataü anuyuttaü imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva [PTS Page 224] [\q 224/] atãtaüse samanupassāma na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā,

 

1. Opaneyyikassa - machasaü. 2. âhariyamānaü - sã. Mu.

 

 

[BJT Page 340] [\x 340/]

 

7. Yathāvādã kho pana so bhagavā tathākārã, yathākārã tathāvādã, iti yathāvādã tathākārã yathākārã tathāvādã. Evaü dhammānudhammapaņipannaü imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi, a¤¤atra tena bhagavatā.

 

8. Tiõõavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaükatho pariyositasaükappo ajjhāsayaü ādi brahmacariyaü evaü tiõõavicikicchaü vigatakathaükathaü pariyositasaükappaü ajjhāsayaü ādibrahmacariyaü. Iminā paīghena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma. Na panetarahi, a¤¤atra tena bhagavatā ti.

5. Ime kho bhante sakko devānamindo devānaü tāvatiüsānaü bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe payirudāhāsi. Tena sudaü bhante devā tāvatiüsā bhiyyosomattāya attamanā honti pamuditā pãtisomanassajātā bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe sutvā. Tatra bhante ekacce devā evamāhaüsu:

 

Aho vata mārisā cattāro sammāsambuddhā loke uppajjeyyuü dhamma¤ca deseyyuü yatharivabhagavā, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānni.

 

Ekacce devā evamāhaüsu: tiņņhantu mārisā cattāro sammāsambuddhā, aho vata mārisā tayo sammāsambuddhā loke uppajjeyyuü dhamma¤ca deseyyuü yathariva bhagavā, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

 

Ekacce devā evamāhaüsu: tiņņhantu mārisā tayo sammāsambuddhā, aho vata mārisā dve sammāsambuddhā loke uppajjeyyuü dhamma¤ca deseyyuü yathariva bhagavā. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

[BJT Page 342] [\x 342/]

 

6. [PTS Page 225] [\q 225/] evaü vutte bhante sakko devānamindo deve tāvatiüse etadavoca: aņņhānaü kho etaü mārisā anavakāso yaü ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaü acarimaü uppajjeyyuü. Netaü ņhānaü vijjati. Aho vata mārisā so bhagavā appābādho appātaīko ciraü dãghamaddhānaü tiņņheyya. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

 

Atha kho bhante yenatthena devā tāvatiüsā sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā, taü atthaü cintayitvā taü atthaü mantayitvā vuttavacanā nāmidaü cattāro mahārājāno tasmiü atthe honti. Paccānusiņņhavacanā nāmidaü cattāro mahārājāno tasmiü atthe honti. Sakesu sakesu āsanesu ņhitā avipakkantā.

 

"Te vuttavākyā rājāno paņiggayhānusāsaniü

Vippasannamanā santā aņņhaüsu sambhi āsane"ti.

 

7. Atha kho bhante uttarāya disāya uëāro āloko sa¤jāyi obhāso pāturahosi atikkammeva devānaü devānubhāvaü atha kho bhante sakko devānamindo deve tāvatiüse āmantesi:

 

Yathā kho mārisā nimittāni dissanti uëāro āloko sa¤jāyati obhāso pātubhavati brahmā pātubhavissati brahmuno hetaü pubbanimittaü pātubhāvāya yadidaü āloko sa¤jāyati obhāso pātubhavatã ti.

 

"Yathā nimittā dissanti brahmā pātubhavissati,

Brahmuno hetaü nimittaü obhāso vipulo mahā"ti.

 

Sanaīkumārakathā

8. [PTS Page 226] [\q 226/] atha kho bhante devā tāvatiüsā yathāsakesu āsanesu nisãdiüsu "obhāsametaü ¤assāma, yaüvipāko bhavissati sacchi katvā'va naü gamissāmā"ti. Cattāro'pi mahārājāno yathāsakesu āsanesu nisãdiüsu, "obhāsametaü ¤assāma, yaüvipāko bhavissati sacchi katvā'va naü gamissāmā"ti. Idaü sutvā devā tāvatiüsā ekaggā samāpajjiüsu obhāsametaü ¤assāma, yaüvipāko bhavissati sacchikatvā'va naü gamissāmāti.

 

 

[BJT Page 344] [\x 344/]

 

Yadā bhante brahmā sanaükumāro devānaü tāvatisānaü pātu bhavati oëārikaü attabhāvaü abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana bhante brahmuno pakativaõõo anabhisambhavanãyo so devānaü tāvatiüsānaü cakkhupathasmiü. Yadā bhante brahmā sanaükumāro devānaü tāvatiüsānaü pātubhavati so a¤¤e deve atirocati vaõõena ceva yasasā ca. Seyyathāpi bhante sovaõõo viggaho mānusaü viggahaü atirocati, evameva kho bhante yadā brahmā sanaükumāro devānaü tāvatiüsānaü pātubhavati, so a¤¤e deve atirocati vaõõena ceva yasasā ca. Yadā bhante brahmā sanaükumāro devānaü tāvatiüsānaü pātubhavati na tassaü parisāyaü koci devo abhivādeti vā paccuņņheti vā āsanena vā nimanteti. Sabbeva tuõhãbhåtā pa¤jalikā pallaīkena nisãdanti 'yassa'dāni devassa pallaīkaü icchissati brahmā sanaükumāro tassa devassa pallaīke nisãdassatã'ti.Yassa kho pana bhante devassa brahmā sanaükumāro pallaīke nisãdati uëāraü so labhati devo vedapaņilābhaü. Uëāraü so labhati devo somanassapaņilābhaü. [PTS Page 227] [\q 227/] seyyathāpi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uëāraü so labhati vedapaņilābhaü uëāraü so labhati somanassapaņilābhaü, evameva kho bhante yassa devassa brahmā sanaükumāro pallaīke nisãdati uëāraü so labhati devo vedapaņilābhaü. Uëāraü so labhati devo somanassa paņilābhaü.

 

9. Atha bhante brahmā sanaükumāro devānaü tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā antarahito imāhi gāthāhi anumodi:

 

"Modanti vata bho devā tāvatiüsā sahindakā,

Tathāgataü namassantā dhammassa ca sudhammataü.

 

Nave deve ca passantā vaõõavante yasassine,

Sugatasmiü brahmacariyaü caritvāna idhāgate.

 

Te a¤¤e atirocanti vaõõena yasasāyunā,

Sāvakā bhåripa¤¤assa visesåpagatā idha.

 

Idaü disvāna nandanti tāvatiüsā sahindakā,

Tathāgataü namassantā dhammassa ca sudhammatanti.

 

 

[BJT Page 346] [\x 346/]

 

10. Imamatthaü bhante brahmā sanaükumāro abhāsittha. Imamatthaü bhante brahmuno sanaükumārassa bhāsato aņņhaīgasamannāgato saro hoti vissaņņho ca vi¤¤oyyo ca ma¤ju ca savanãyo ca bindu ca avisārã ca gambhãro ca ninnādã ca. Yathāparisaü kho pana bhante brahmā sanaükumāro sarena vi¤¤āpeti, na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana bhante evaü aņņhaīgasamannāgato saro hoti so vuccati brahmassaroti.

 

11. Atha kho bhante devā tāvatiüsā brahmānaü sanaükumāraü etadavocuü: "sādhu mahābrahme etadeva mayaü saīkhāya modāma. [PTS Page 228] [\q 228/] atthi ca sakkena devānamindena tassa bhagavato aņņha yathābhuccā vaõõā bhāsitā, te ca mayaü saīkhāya modāmā"ti. Atha kho bhante brahmā sanaükumāro sakkaü devānamindaü etadavoca: "sādhu devānaminda mayampi tassa bhagavato aņņha yathābhucce vaõõesuõeyyāmā"ti.

 

'Evaü mahābrahme'ti kho bhante sakko devānamindo brahmuno sanaükumārassa bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe payirudāhāsi.

 

Taü kimma¤¤ati bhavaü mahābrahmā yāva¤ca so bhagavā bahujanahitāya paņipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü, evaü bahujanahitāya paņipannaü bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü, imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma, na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā.

 

Svakkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhi evaü opanayikassa dhammassa desetāraü iminā paīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā.

 

 

[BJT Page 348] [\x 348/]

 

Idaü kusalanti kho pana tena bhagavatā suppa¤¤attaü. Idaü akusalanti suppa¤¤attaü. Idaü sāvajjaü idaü anavajjaü idaü sevitabbaü idaü na sevitabbaü idaü hãnaü idaü paõãtaü idaü kaõhasukkasappaņibhāganti suppa¤¤attaü. Evaü kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahãnappaõãtakaõhasukkasappaņi - bhāgānaü dhammānaü pa¤¤āpetāraü imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva [PTS Page 229] [\q 229/] atãtaüse samanupassāma na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā.

 

Suppa¤¤attā kho pana tena bhagavatā sāvakānaü nibbānagāminã paņipadā. Saüsandati nibbāna¤ca paņipadā ca seyyathāpi nāma gaīgodakaü yamunodakena saüsandati sameti evameva suppa¤¤attā tena bhagavatā sāvakānaü nibbānagāminãpaņipadā saüsandati nibbāna¤ca paņipadā ca. Evaü nibbānagāminiyā paņipadāya pa¤¤āpetāraü iminā paīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi, a¤¤atra tena bhagavatā.

 

Abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno sãloko yāva khattiyā sampiyāyamānaråpā viharanti. Vigatamado kho pana ma¤¤e so bhagavā āhāraü āhāreti evaü vigatamadaü āhāraü āhārayamānaü iminā paīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā.

 

Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhāna¤ceva paņipannānaü khãõāsavāna¤ca vusitavataü. So bhagavā apanujja ekārāmataü anuyuttopi viharati. Evaü ekārāmataü anuyuttaü imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi a¤¤atra tena bhagavatā,

 

Yathāvādã kho pana so bhagavā tathākārã, yathākārã tathāvādã, iti yathāvādã tathākārã yathākārã tathāvādã. Evaü dhammānudhammapaņipannaü imināpaīgena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi, a¤¤atra tena bhagavatā.

 

Tiõõavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaükatho pariyositasaükappo ajjhāsayaü ādi brahmacariyaü [PTS Page 230] [\q 230/] evaü tiõõavicikicchaü vigatakathaükathaü pariyositasaükappaü ajjhāsayaü ādibrahmacariyaü iminā paīghena samannāgataü satthāraü neva atãtaüse samanupassāma na panetarahi, a¤¤atra tena bhagavatā ti.

 

 

[BJT Page 350] [\x 350/]

 

10. Ime kho bhante sakko devānamindo brahmuno sanaükumārassa bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe payirudāhāsi. Tena sudaü bhante brahmā sanaükumāro attamano hoti pamudito pãtisomanassajāto bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe sutvā. Atha bhante brahmā sanaükumāro oëārikaü attabhāvaü abhinimminitvā kumāravaõõã hutvā pa¤casikho devānaü tāvatiüsānaü pāturahosi. So vehāsaü abbhuggantvā ākāse antaëikkhe pallaīkena nisãdi. Seyyathāpi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaīke same vā bhåmibhāge pallaīkena nisãdeyya, evameva kho bhante brahmā sanaükumāro vehāsaü abbhuggantvā ākāse antaëikkhe pallaīkena nisãditvā deve tāvatiüse āmantesi:

 

Govindabrāhmaõavatthu

 

11. Taü kimma¤¤anti bhonto devā tāvatiüsā. Yāva dãgharattaü mahāpa¤¤o'va so bhagavā ahosi. Bhåtapubbaü bho rājā disampati nāma ahosi, disampatissa ra¤¤o govindo nāma brāhmaõo purohito ahosi. Disampatissa ra¤¤o reõu nāma kumāro putto ahosi. Govindassa brāhmaõassa jotipālo nāma māõavo putto ahosi. Iti reõu ca rājaputto jotipālo ca māõavo a¤¤e ca chakhattiyā iccete aņņha sahāyā ahesuü.

 

[PTS Page 231] [\q 231/] atha kho bho ahorattānaü accayena govindo brāhmaõo kālamakāsi. Govinde buhmaõe kālakate rājā disampati paridevesã "yasmiü vata bho mayaü samaye govinde brāhmaõe sabbakiccāni sammā vossajjitvā pa¤cahi kāmaguõehi samappitā samaīgãbhåtā parivārema tasmiü no samaye govindo brāhmaõo kālakato"ti. Evaü vutte bho reõu rājaputto rājānaü disampatiü etadavoca: "mā kho tvaü deva govinde brāhmaõe kālakate atibāëhaü paridevesi. Atthi deva govindassa brāhmaõassa jotipālo nāma māõavo putto paõķitataro ceva pitarā alamatthadasataro ceva pitarā. Ye'pi'ssa pitā atthe anusāsi. Te'pi jotipālasseva māõavassa anusāsaniyā"ti. 'Evaü kumārā'ti. 'Evaü devā'ti.

 

[BJT Page 352] [\x 352/]

 

12. Atha kho bho rājā disampati a¤¤ataraü purisaü āmantesi, 'ehi tvaü ambho purisa, yena jotipālo nāma māõavo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā jotipālaü māõavaü evaü vadehi: bhavamatthu bhavantaü jotipālaü māõavaü, rājā disampati bhavantaü jotipālaü māõavaü āmantayati, rājā disampati bhoto jotipālassa māõavassa dassanakāmo'ti. 'Evaü devā'ti kho bho so puriso disampatissa ra¤¤o paņissutvā yena jotipālo māõavo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā jotipālaü māõavaü etadavoca: "bhavamatthu bhavantaü jotipālaü māõavaü, rājā disampati bhavantaü jotipālaü māõavaü āmantayati, [PTS Page 232] [\q 232/] rājā disampati bhoto jotipālassa māõavassa dassanakāmo"ti. 'Evaü bho'ti kho so jotipālo māõavo tassa purisassa paņissutvā yena rājā disampati tenupasaīkami, upasaīkamitvā disampatinā ra¤¤ā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārānãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho bho jotipālaü mānavaü rājā disampati etadavoca: "anusāsatu no bhavaü jotipālo, mā no bhavaü jotipālo anusāsaniyā paccabyāhāsi, pettike taü ņhāne ņhapessāmi, govindiye abhisi¤cissāmã"ti. 'Evaü bho'ti kho so jotipālo māõavo disampatissa ra¤¤o paccassosi.

 

13. Atha kho bho rājā disampati jotipālaü māõavaü govindiye abhisi¤ci. Pettike ņhāne ņhapesi. Abhisitto jotipālo māõavo govindiye, pettike ņhāne ņhapito, ye' pi'ssa pitā atthe anusāsi te pi atthe anusāsati, ye'pi'ssa pitā atthe nānusāsi te'pi atthe anusāsati, ye'pi'ssa pitā kammante abhisambhosi, te'pi kammante abhisambhoti, ye'pi'ssa pitā kammante nābhisambhosi te'pi kammante abhisambhoti. Tamenaü manussā evamāhaühu: "govindo vata bho brāhmaõo, mahāgovindo vata bho buhmaõo"ti. Iminā kho evaü bho pariyāyena jotipālassa māõavassa govindo mahāgovindo'tveva sama¤¤ā udapādi.

 

 

[BJT Page 354] [\x 354/]

 

Rājasaüvibhāgo

14. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena te cha khattiyā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā te cha khattiye etadavoca: disampati kho bho rājā jiõõo vuddho mahallako addhagato [PTS Page 233] [\q 233/] vayo anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jãvitaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü disampatimhi ra¤¤o kālakate rājakattāro reõuü rājaputtaü rajje abhisi¤ceyyuü, āyantu bhonto yena reõu rājaputto tenupasaīkamatha. Upasaīkamitvā reõuü rājaputtaü evaü vadetha: "mayaü kho bhoto reõussa sahāyā piyā manāpā appaņikkålā, yaüsukho bhavaü taüsukhā mayaü. Yaüdukkho bhavaü taüdukkhā mayaü. Disampati kho bho rājā jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jãvitaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü disampatimhi ra¤¤o kālakate rāja kattāro bhavantaü reõuü rajje abhisi¤ceyyuü. Sace bhavaü reõu rajjaü labhetha, saüvibhajetha no rajjenā"ti. 'Evaü bho'ti kho bho te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaõassa paņissutvā yena reõu rājaputto tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā reõuü rājaputtaü etadavocuü: "mayaü kho bhoto reõussa sahāyā piyā manāpā appaņikkålā. Yaüsukho bhavaü taüsukhā mayaü, yaüdukkho bhavaü taüdukkhā mayaü. Disampati kho bho rājā jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jãvitaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü disampatimhi ra¤¤o kālakate rājakattāro bhavantaü reõuü rajje abhisi¤ceyyuü. Sace bhavaü reõu rajjaü labhetha, saüvibhajetha no rajjenā"ti "ko nu kho bho a¤¤e mama vijite sukhamedhetha1 a¤¤atra bhavantehi. Sacāhaü bho rajjaü labhissāmi saüvibhajissāmi vo rajjenā"ti.

 

15. [PTS Page 234] [\q 234/] atha kho bho ahorattānaü accayena rājā disampati kālamakāsi. Disampatimhi ra¤¤o kālakate rājakattāro reõuü rājaputtaü rajje abhisi¤ciüsu. Abhisitto reõu rajjena pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgibhåto paricāreti. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena te cha khattiyā tenupasaīkami, upasaīkamitvā te cha khattiye etadavoca: disampati kho bho rājā kālakato abhisitto reõu rajjena, pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgibhåto paricāreti. Ko nu kho pana bho jānāti. Madanãyā kāmā. âyantu bhonto yena reõu rājā tenupasaīkamatha, upasaīkamitvā reõuü rājānaü evaü vadetha: disampati kho bho rājā kālakato. Abhisitto bhavaü reõu rajjena. Sarati bhavaü taü vacananti.

 

1. Sukho bhavetha - machasaü

Sukhaü bhaveyyātha - syā

Sukhamedheyyātha - [PTS]

Sukhā bhaveyyātha - kaü.

 

 

[BJT Page 356] [\x 356/]

 

'Evaü bho'ti kho bho te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaõassa paņissutvā yena reõu rājā tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā reõuü rājānaü etadavocuü: disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaü reõu rajjena. Sarati bhavaü taü vacananti. ' 'Sarāmahaü bho taü vacanaü ko nu kho bho pahoti imaü mahāpathaviü uttarena āyātaü dakkhiõena sakaņamukhaü sattadhā samaü suvibhattaü vibhajitunti. " 'Ko nu kho bho a¤¤o pahoti a¤¤atra mahāgovindena brāhmaõenā'ti.

 

16. Atha kho bho reõu rājā a¤¤ataraü purisaü āmantesi: ehi tvaü ambho purisa, yena mahāgovindo brāhmaõo tenupasaīkama, upasaīkamitvā mahāgovindaü brāhmaõaü evaü vadehi: 'rājā taü bhante reõu āmantetã'ti. [PTS Page 235 [\q 235/] ']evaü devā'ti kho bho so puriso reõussa ra¤¤o paņissutvā yena mahāgovindo brāhmaõo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā mahāgovindaü brāhmaõaü etadavoca: 'rājā taü bhante reõu āmanteti'ti. 'Evaü bhoti kho so mahāgovindo brāhmaõo tassa purisassa paņissutvā yena reõu rājā tenupasaīkami, upasaīkamitvā reõunā ra¤¤ā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathā sārānãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho bho mahāgovindaü brāhmaõaü reõu rājā etadavoca: etu bhavaü govindo, imaü mahāpathaviü uttarena āyataü dakkhiõena sakaņamukhaü sattadhā samaü suvibhattaü vibhajatå'ti. 'Evaü bho'ti kho so mahāgovindo brāhmaõo reõussa ra¤¤o paņissutvā imaü mahāpathaviü uttarena āyataü dakkhiõena sakaņamukhaü sattadhā samaü suvibhattaü vibhaji. Sabbāni sakaņamukhāni paņņhapesi tatra sudaü majjhe reõussa ra¤¤o janapado hoti.

 

"Dantapuraü kaliīgānaü1 assakāna¤ca potanaü

Māhissatã avantãnaü sovãrāna¤ca rorukaü

 

Mãthilā ca videhānaü campā aīgesu māpitā,

Bārāõasã ca kāsãnaü ete govindamāpitā"ti.

 

17. [PTS Page 236] [\q 236/] atha kho bho te cha khattiyā yathāsakena lābhena attamanā ahesuü paripuõõasaīkappā "yaü vata no ahosi icchitaü yaü ākaīkhitaü yaü adhippetaü yaü adhipatthitaü. Taü no laddhanti. "

 

"Sattabhå brahmadatto ca vessabhå bharato sahā

Reõu dve ca dhataraņņhā2 tadāsuü sattabhāratā"ti.

 

Paņhamabhāõavāraü niņņhitaü.

 

1. Kāëiīgānaü syā kaü - [PTS. 2.] Reõudve dhataraņņhā ca machasaü.

 

 

[BJT Page 358] [\x 358/]

 

Kittisaddabbhuggamanaü

 

18. Atha kho bho te cha khattiyā yena mahāgovindo brāhmaõo tenupasaīkamiüsu upasaīkamitvā mahāgovindaü brāmhaõaü etadavocuü: "yathā kho bhavaü govindo reõussa ra¤¤o sahāyo piyo manāpo appaņikkålo, evameva kho bhavaü govindo amhākampi sahāyo piyo manāpo appaņikkålo. Anusāsatu no bhavaü govindo, mā no bhavaü govindo anusāsaniyā paccabyākāsã'ti. "Evaü bho"ti kho so mahāgovindo brāhmaõo tesaü channaü khattiyānaü paccassosi. Atha kho bho mahāgovindo brahmaõo satta ca rājāno khattiye muddhāvasatte rajje anusāsi, satta ca brāhmaõamahāsāle, satta ca nhātakasatāni mante vācesi.

 

19. [PTS Page 237] [\q 237/] atha kho bho mahā govindassa brāhmaõassa aparena samayena evaü kalyāõo kittisaddo abbhugga¤chi" sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmānaü passati, sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brāhmunā sākaccheti sallapati mantetã'ti. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaõassa etadahosi: mayhaü kho evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato. 1 Sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmānaü passati sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmunā sākaccheti sallapati mantetã'ti. Na kho panāhaü brahmānaü passāmi na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi, sutaü kho pana metaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: "yo vassike cattāro māse paņisallãyati karuõaü jhānaü jhāyati, so brahmānaü passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetã"ti yannånāhaü vassike cattāro māse paņisallãyeyyaü karuõaü jhānaü jhāpeyyanti. "

 

29. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena reõu rājā tenupasaīkami, upasaīkamitvā reõuü rājānaü etadavoca mayhaü kho bho evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato, sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmānaü passati, sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Na kho panāhaü bho brāhmanaü passāmi, na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi,

 

1. Abbhuggacchi - machasaü.

 

 

[BJT Page 360] [\x 360/]

 

Sutaü kho pana metaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: yo vassike cattāro māse paņisallãyati karuõaü jhānaü jhāyati, so brahmānaü passati buhmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetãti. Icchāmahaü bho vassike cattāro māse paņisallãyituü, karuõaü jhānaü jhāyituü, nāmbhi kenaci upasaīkamitabbo a¤¤atra ekena bhattābhihārenā"ti. "Yassa'dāni bhavaü govindo kālaü ma¤¤atã"ti,

 

21. [PTS Page 238] [\q 238/] atha kho so mahāgovindo brāhmaõo yena te cha khattiyā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā te cha khattiye etadavoca: mayhaü kho bho evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmānaü passati sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmunā sākaccheti sallapati mantetã ti, na kho panāhaü bho brahmānaü passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi. Sutaü kho pana metaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: yo vassike cattāro māse paņisallãyati karuõaü jhānaü jhāyati, so brahmānaü passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetã'ti. Icchāmahaü bho vassike cattāro māse paņisallãyituü, karuõaü jhānaü jhāyituü nāmhi kenaci upasaīkamitabbo a¤¤atra ekena bhattābhihārenā"ti. 'Yassa'dāni bhavaü govindo kālaü ma¤¤atã'ti.

 

22. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena satta ca brāhmaõamahā sālā sattaca nhātakasatāni tenupasaīkami. Upasaīkamitvā satta ca brāhmaõamahāsāle satta ca nhātakasatāni etadavoca: 'mayhaü kho bho evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato. Sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmānaü passati sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmunā sākaccheti sallapati mantetã ti. Na kho panāhaü bho brahmānaü passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi. Sutaü kho pana metaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: yo vassike cattāro māse paņisallãyati, karuõaü jhānaü jhāyati so brahmānaü passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetãti. Tenahi 'bho yathā sute yathāpariyatte mante vitthārena sajjhāyaü karotha, a¤¤ama¤¤aü ca mante vācetha, icchāmahaü bho vassike cattāro māse paņisallãyituü, karuõaü jhānaü jhāyituü, nāmhi kenaci upasaīkamitabbo a¤¤atra ekena bhattābhihārenā"ti. "Yassa'dāni bhavaü govindo kālaü ma¤¤atã"ti.

 

[BJT Page 362] [\x 362/]

 

23. [PTS Page 239] [\q 239/] atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena cattārisā bhariyā sādisiyo tenupasaīkami, upasaīkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etadavoca: "mayhaü kho hoti evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato; sakkhi mahā govindo brāhmaõo brahmānaü passati, sakkhã mahāgovindo brāhmaõo brahmunā sākaccheti sallapati mantetã ti. Na kho panāhaü bhotã brahmānaü passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi. Sutaü kho pana metaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: yo vassike cattāro māse paņisallãyati, karuõaü jhānaü jhāyatã, so brahmānaü passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetã ti. Icchāmahaü bhoti vassike cattāro māse paņisallãyituü, karuõaü jhānaü jhāyituü. Nāmhi kenaci upasaīkamitabbo a¤¤atra ekena bhattābhihārenā"ti. "Yassa'dāni bhavaü govindo kālaü ma¤¤atã"ti.

 

24. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo puratthimena nagarassa navaü santhāgāraü kārāpetvā vassike cattāro māse paņisallãyi, karuõaü jhānaü jhāyi. Nāssu'dha koci upasaīkamati1 a¤¤atra ekena bhattābhihārena. Atha kho bho mahāgovindasasa brāhmaõassa catunnaü māsānaü accayena ahu deva ukkaõņhanā ahu paritassanā sutaü kho pana metaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü: yo vassike cattāro māse paņisallãyati karuõaü jhānaü jhāyati, so brahmānaü passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetãti. Na kho panāhaü brahmānaü passāmi, na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi, na brahmunā mantemã ti.

 

Brahmunā sākacchā

25. Atha kho bho brahmunā sanaükumāro mahāgovindassa brāhmaõassa cetasā cetoparivitakkama¤¤āya, [PTS Page 240] [\q 240/] seyyathāpi nāma balavā puriso sami¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sami¤jeyya. Evameva brahmaloke antarahito mahāgovindassa brāhmaõassa sammukhe pāturahosi. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaõassa ahudeva bhayaü, ahu chambhitattaü, ahu lomahaüso, yathā taü adiņņhapubbaü råpaü disvā. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo bhãto saüviggo lomahaņņhajāto brahmānaü sanaükumāraü gāthāya ajjhabhāsi:

 

1. Upasaīkami - [PTS.]

 

 

[BJT Page 364] [\x 364/]

 

"Vaõõavā yasavā sirimā ko nu tvamasi mārisa,

Ajānantā taü pucchāma kathaü jānemu taü mayanti. "

 

"Maü ve kumāraü jānanti brahmaloke sanantanaü

Sabbe jānanti maü devā evaü govinda jānahã. "

 

"âsanaü udakaü pajjaü madhupāka¤ca1 brahmuno,

Agghe bhavantaü pucchāma agghaü kurutu no bhavaü"[a]

 

"Paņiggaõhāma te agghaü yaü tvaü govinda bhāsasi,

Diņņhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca.

Katāvakāso pucchassu yaü ki¤cimbhipatthitanti. "

 

26. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaõassa etadahosi: "katāvakāso kho'mhi brahmunā sanaīkumārena. Kinnu kho ahaü brahmānaü sanaīkumāraü puccheyya, diņaņhadhammikaü vā atthaü samparāyikaü vā"ti. [PTS Page 241] [\q 241/] atha kho bho mahāgovindassa brāhmaõassa etadahosi: "kusalo kho ahaü diņņhadhammikānaü atthānaü, a¤¤epi maü diņņhadhammikaü atthaü pucchanti, yannånāhaü brahmānaü sanaīkumāraü samparāyika¤¤eva atthaü puccheyyanti. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo brahmānaü sanaīkumāraü gāthāya ajjhabhāsi:

 

Pucchāmi brahmānaü sanaīkumāraü

Kaīkhã akaīkhiü paravediyesu,

Katthaņņhito kimhi ca sikkhamāno

Pappoti macco amataü brahmalokanti. [C]

 

Hitvā mamattaü manujesu brahme

Ekodibhåto karuõādhimutto, 2

Nirāmagandho virato methunasmā

Ettha ņhito ettha ca sikkhamāno

Pappoti macco amataü brahmalokanti. "[D]

 

1. Madhupāka¤ca - machasaü. 2. Karuõedhimutto - machasaü.

[A.] âsanamudakaü pādyāü madhukalpaü ca pāyasam pratihįhõehi (patigįhõehi) brahma agramabhiharā mite āsanamudakā pādyāü madhukalpaü ca pāyagham (pāyasaü) pratigįhõami hovinda (govinda) agramabhiharāhi me - mahāvastu. Udakaü paņigaõhātu no bhavaü agghaü bhavantaü pucchāmi agghaü kurutu no bhavaü - jātaka 509 dįųņe dharme hitārthaü vā samparāyasukhāya vā katāvakā÷o pāccheyaü yaü me manasi prārthitam (mahāvastu)

[C.] Pįcchāmi brahmaõaü sanatkumāraü kāükųã akāükųã paricāriyeųu kathaükaro kintikaro kimācaraü prāpnoti manujo mataü brahmalokam - mahāvastu

[D.] Hitvā mamatvaü manujeųu brahme ekotibhåto karuõo viviktaū nirāmagandho virato maithunāto prāpnoti manujo mįtaü brahmalokam (mahāvastu)

 

 

[BJT Page 366] [\x 366/]

 

27. 'Hitvā mamattatti' ahaü bhoto ājānāmi, idhekacco appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Iti hitvā mamattaü nāhaü bhoto ājānāmi. [PTS Page 242 [\q 242/] ']ekodibhåto'ti ahaü bhoto ājānāmi. Idhekacco vivittaü senāsanaü bhajati ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. Iti 'ekodibhåto'ti ahaü bhoto ajānāmi. 'Karuõādhimutto'ti ahaü bhoto ājānāmi. Idhekacco karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tathiyaü, tathā catutthaü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Iti karuõādhimuttoti. Ahaü bhoto ājānāmi. âmagandhe ca kho ahaü bhoto bhāsamānassa na ajānāmi.

 

"Ke āmagandhā manujesu brahme

Ete avidvā idha bråhi dhãra,

Kenāvutā vāti pajā kurårā1

Apāyikā nivutabrahmalokā"ti. [E]

 

[PTS Page 243] [\q 243/] kodho mosavajjaü nikati ca dobbho2

Kadariyatā atimāno usuyyā,

Icchā vivicchā paraheņhanā ca

Lobho ca doso ca mado ca moho.

 

Etesu yuttā anirāmagandhā

Apāyikā nivutabrahmalokāti. [F]

 

28. 'Yathā kho ahaü bhoto āmagandhe bhāsamānassa ājānāmi te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. ' 'Yassa'dāni bhavaü govindo kālaü ma¤¤atã'ti.

 

1. Kuråtu - machasaü, kuråru - syā kururaņņharu - [PTS]. 2. Dubbho - machasaü, dobbho - [PTS.]

3. Kaneta - machasaü.

[E.] Ke āmagandhā manujesu brahma etaü na vinda tad vãra bråhi yenāvįtā vārivahā kukålā apāyikā nirvįtā brahmalokam - mahāvastu.

[F.] Krodho mįųavāda kathaükathā va. . . . . Atimāno. . . . . ärųyā hiüsā paravādaroųaõa. . . Mahāvastu.

 

 

[BJT Page 368] [\x 68/]

 

Reõurājā mantanā

Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena reõu rājā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā reõuü rājānaü etadavoca: a¤¤aü'dāni bhavaü purohitaü pariyesatu yo bhoto rajjaü anusāsissati. Icchāmahaü bho agārasmā anagāriyaü pabbajituü yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. "

 

"âmantayāmi rājānaü reõuü bhåmipatiü ahaü,

Tvaü pajānassu rajjena nāhaü porohicce rame"[g]

 

"Sace te ånaü kāmehi ahaü paripårayāmi te,

Yo taü hiüsati vāremi bhåmi senāpati ahaü. "

 

Tuvaü pitā ahaü putto mā no govinda pājahi"[h]

"Na matthi ånaü kāmehi bhiüsitā me na vijjati.

 

Amanussavaco sutvā tasmā'haü na gahe rame,

[PTS Page 244] [\q 244/] amanusso kathaüvaõõo kaü te atthaü abhāsatha. [J]

 

Yaü ca sutvā jahāsi no gehe amhe ca kevale"[j]

"Upavutthassa me pubbe yaņņhukāmassa me ghato.

 

Aggi pajjalito āsi kusapattaparitthato[k]

Tato me brahmā pāturahu brahmālokā sanantano.

 

So me pa¤haü viyākāsi taü sutvā na gahe rame"[l]

"Saddahāmi ahaü bhoto yaü tvaü govinda bhāsasi.

 

Amanussavaco sutvā kathaü vattetha a¤¤athā[m]

Te taü anuvattissāma satthā govinda no bhavaü.

 

Maõi yathā veëuriyo akāco vimalo subho,

Evaü suddhā carissāma govindasasānusāsane"ti.

 

[G.] âmantremi mahārāja reõu bhåmipate tava pravrajāmi prajahitvā rājyaü paurohityaü ca me - mahāvastu.

[H.] Sa cedasti ånaü kāmehi vayaü te pårayāma taü ko vā bhavantaü heņheti. . . . . . Bhavān pitā vayaü putro mā govinda pravrajāhi - mahāvastu.

[I.] Na asti ånaü kāmehi heņhayitā na vidyati amanuųyavacanaü ÷rutvā. . . . - Mahāvastu.

[J.] Amanuųyo kathaüvarõo kiü vā arthamabhāųata yasya vācaü ÷rutvā jahāsi asmākaü gįhaü ca kevalam - mahāvastu.

[K.] Sarvato ya yaųņukāmasya upavustatya me sataū a÷ni prajavālito āsi ku÷cãraparicchado mahāvastu.

[L.] Tane hammã prādurabhåd brahma loke sanātano yasyāhaü vacanaü ÷rutvā jahāmi yuųamākaü gįhaü ca kevalam - mahāvastu.

[M.] ørad dadhāma vayaü bhavato yathā govindo bhāųati amanuųyavacanaü ÷rutvā kathaü vartema anyathā - mahāvastu.

 

 

[BJT Page 370] [\x 370/]

 

"Sace bhavaü govindo agārasmā anagāriyaü pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti.

 

Chakkhattiyāmantanā 28. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena te cha khattiyā tenupasaīkami, upasaīkamitvā te cha khattiye etadavoca: "a¤¤aü' dāni bhavanto purohitaü pariyesantu, yo bhavantānaü rajje anusāsissati. Icchāmahaü bho agārasmā anagāriyaü pabbajituü yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. " Atha kho bho te cha khattiyā ekamantaü apakkamma [PTS Page 245] [\q 245/] evaü samacintesuü. "Ime kho brāhmaõā nāma dhanaluddhā, yannåna mayaü mahāgovindaü brāhmaõaü dhanena sikkheyyāmā"ti. Te mahāgovindaü brāhmaõaü upasaīkamitvā evamāhaüsu, "saüvijjati kho bho imesu sattasu rajjesu pahutaü sāpateyyaü, tato bhoto yāvatakena attho tāvatakaü āharãyatanti. "

 

"Alaü bho mamapidaü pahåtaü sāpateyyaü bhavantānaü yeva vābhasā tamahaü sabbaü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti.

 

Atha kho bho te cha khattiyā ekamantaü apakkamma evaü samacintesuü: ime kho brāhmaõā nāma itthiluddhā. Yannåna mayaü mahāgovindaü brāhmaõaü itthihi sikkheyyāmā ti. Te mahāgovindaü brāhmaõaü upasaīkamitvā evamāhaüsu: saüvijjanti kho bho imesu sattasu rajjesu pahutā itthiyo. Tato bhoto yāvatikāhi attho, tāvatikā ānãyyantanti.

 

"Alaü bho, mamapi tā cattārisā bhariyā tādisiyo tā'pāhaü sabbā pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. "

 

 

[BJT Page 372] [\x 372/]

 

29. [PTS Page 246] [\q 246/] sace bhavaü govindo agārasmā anagāriyaü pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatãti.

 

"Sace jahatha kāmāni yattha satto puthujjano,

ârabhavho daëhā bhotha khantãbalasamāhitā

 

Esa maggo uju maggo esa maggo anuttaro,

Saddhammo sabbhã rakkhito brahmalokåpapattiyā"ti:

 

30. "Tena hi bhavaü govindo satta vassāni āgametu, sattannaü vassānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti.

 

"Aticiraü kho bho satta vassāni. Nāhaü sakkomi bhavante sattavassāni āgametuü ko nu kho pana bho jānāti jãvitānaü gamanãyo samparāyo mantāyaü boddhabbaü, kattabbaü kusalaü caritabbaü brahmacariyaü, natthi jātassa amaraõaü. Yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandho bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. " "Tena hi bhavaü govindo chabbassāni āgametu, chabbassannaü vassānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. Tena hi bhavaü govindo pa¤ca vassāni āgametu, pa¤cannaü vassānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. Tena hi bhavaü govindo cattāri vassāni āgametu, catunnaü vassānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. Tena hi bhavaü govindo tãõi vassāni āgametu, tiõõaü vassānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. Tena hi bhavaü govindo dve vassāni āgametu, dvinanaü vassānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. Tena hi bhavaü govindo ekaü vassaü āgametu. Ekassa vassassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti.

 

"Aticiraü kho bho ekaü vassaü, nāhaü sakkomi [PTS Page 247] [\q 247/] bhavante ekaü vassaü āgametuü. Ko nu kho pana bho jānāti jãvitānāü gamanãyo samparāyo mantāyaü boddhabbaü. Katabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü, natthi jātassa amaraõaü. Yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti.

 

"Tena hi bhavaü govindho satta māsāni āgametu. Sattannaü mānāsaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti.

 

[N.] Sacejjahatha kāmāni yatra raktāū pįthagjanāū sastaü bhaved dįķhãbhavatha kųantãbala samāhitā - mahāvastu.

[O.] Eųa mārgo brahmapure eųa mārgaū sanātanaū saddharmaviyibhirākhyāto brahmalokopapattaye - mahāvastu.

 

 

[BJT Page 374] [\x 374/]

 

"Aticiraü kho bho satta māsāni. Nāhaü sakkomi bhavante satta māsāni āgametuü. Ko nu kho pana bho jānāti jãvitānaü? Gamanãyo samparāyo, mantāya boddhabbaü kattabbaü kusalaü caritabbaü buhmacariyaü natthi jātassa amaraõaü. Yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. "

 

"Tena hi bhavaü govindo cha māsāni āgametu. Cha māsānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. "Tena hi bhavaü govindo pa¤ca māsāni āgametu. Pa¤cannaü māsānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. "Tena hi bhavaü govindo cattāri māsāni āgametu. Catunnaü māsānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. "Tena hi bhavaü govindo dve māsāni āgametu. Dvinnaü māsānaü accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. "Tena hi bhavaü govindo ekaü māsaü āgametu. Ekamāsassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti. "Tena hi bhavaü govindo addhamāsaü āgametu. Addhamāsassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti.

 

Aticiraü kho bho so addhamāso. Nāhaü sakkomi bhavante addhamāsaü āgametuü ko nu kho pana bho jānāti jãvitānaü. Gamanãyo samparāyo, mantāya boddhabbaü kattabbaü kusalaü caritabbaü brahmacariyaü natthi jātassa amaraõaü. Yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. "

 

[PTS Page 248] [\q 248/] tena hi bhavaü govindo sattāhaü āgametu, yāva mayaü sake puttabhātaro rajjena1 anusāsissāma. Sattāhassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti.

 

"Na ciraü kho bho sattāhaü, āgamessāmahaü bhavante sattāhanti"

 

Brāhmaõamahāsālādãnaü āmantanā

30. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena te satta ca brāhmaõamahāsālā satta ca nahātakasatāni tenupasaīkami. Upasaīkamitvā satta ca brāhmaõamahāsāle satta ca nahātakasatāni etadavoca: a¤¤aü'dāni bhavanto ācariyaü pariyesantu yo bhavantānaü mante vācessati. Icchāmahaü bho agārasmā anagāriyaü pabbajituü yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. "

 

1. Rajje (syā)

 

 

[BJT Page 376] [\x 376/]

 

"Mā bhavaü govindo agārasmā anagāriyaü pabbaji. Pabbajjā bho appesakkhā ca appalābhā ca brahma¤¤aü mahesakkha¤ca mahālābha¤cāti. "Mā bhavanto evaü avavuttha "pabbajjā appesakkhā ca appalābhā ca, brahma¤¤aü mahesakkha¤ca mahālābha¤cā"ti. Ko nu kho bho a¤¤atra mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā? Ahaü hi bho etarahi rājā'va ra¤¤aü, brahmā'va brahmānaü, devātā'va gahapatikānaü. Tamahaü sabbaü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā [PTS Page 249] [\q 249/] agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bho agārasmā anagāriyanti. "Sace bhavaü govindo agārasmā anagāriyaü pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti.

 

Bhariyānaü āmantanā

31. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo yena cattārisā ca bhariyā sādisiyo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etadavoca: yā bhotãnaü icchati sakāni vā ¤ātikulāni gacchatu, a¤¤aü vā bhattāraü pariyesatu. Icchāmahaü bhoti agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Yathā kho pana me sutaü brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaü bhotã agārasmā anagāriyanti. "

 

"Tva¤¤eva no ¤āti ¤ātikāmānaü, tvaü pana bhattā bhattukākāmānaü. Sace bhavaü govindo agārasmā anagāriyaü pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatã"ti.

 

Mahāgovindapabbajjā

32. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaõo tassa sattāhassa accayena kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. Pabbajitaü pana mahāgovindaü brāhmaõaü satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā, satta ca brāhmaõamahāsālā satta ca nahātakasatāni, cattārisā ca bhariyā sādisiyo, anekāni ca khattiyasahassāni, anekāni ca brāhmaõasahassāni, anekāni ca gahapatisahassāni, anekehi ca itthāgārehi itthikāyo kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā mahāgovindaü brāhmaõaü agārasmā anagāriyaü pabbajitaü anupabbajiüsu. Tāya sudaü bho parisāya parivuto mahāgovindo brāhmaõo gāmanãgamarājadhānãsu [PTS Page 250] [\q 250/] cārikaü carati. Yaü kho pana bho tena samayena mahāgovindo brāhmaõo gāmaü vā nigamaü vā upasaīkamati tattha rājā'va hoti ra¤¤aü, brahmā'va brāhmaõānaü, devatā'va gahapatikānaü.

 

 

[BJT Page 378] [\x 378/]

 

Tena kho pana samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā, te evamāhaüsu: 'namatthu mahāgovindassa brāhmaõassa, namatthu sattapurohitassā'ti.

 

33. Mahāgovindo bho brāhmaõo mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Sāvakāna¤ca brahmalokasahabyatāya maggaü desesi.

 

34. Ye kho pana bho tena samayena mahāgovindassa brāhmaõassa sāvakā sabbena sabbaü sāsanaü ājāniüsu, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü brahmalokaü upapajjiüsu. Ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājāniüsu, te kāyassa bhedā parammaraõā appekacce paranimmitavasavattãnaü devānaü sahabyataü upapajjiüsu, appekacce nimmāõaratãnaü devānaü sahabyataü upapajjiüsu. Appekacce tusitānaü devānaü sahabyataü upapajjiüsu. Appekacce yāmānaü devānaü [PTS Page 251] [\q 251/] sahabyataü upapajjiüsu, appekacce tāvatiüsānaü devānaü sahabyataü upapajjiüsu, appekacce cātummahārājikānaü devānaü sahabyataü upapajjiüsu. Ye sabbanihãnaü kāyaü paripåresuü te gandhabbakāyaü paripåresuü.

 

Iti kho pana sabbesaü yeva tesaü kulaputtānaü amoghā pabbajjā ahosi ava¤jhā saphalā saudrayā"ti.

 

35. "Sarati taü bhagavā"ti.

 

[BJT Page 380] [\x 380/]

 

"Sarāmahaü pa¤casikha, ahaü tena samayena mahāgovindo brāhmaõo ahosiü ahaü tesaü sāvakānaü brahmalokasahabyatāya maggaü desesiü. Taü kho pana me pa¤casikha, brahmacariyaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvadeva brahma lokupapattiyā.

Idaü kho pana me pa¤casikha, brahmacariyaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati, ti katama¤ca taü pa¤casikha, brahmacariyaü ekanta nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati? Ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo, seyyathãdaü? Sammādiņņhi sammā saīkappo sammāvācā sammākammanto sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Idaü kho taü pa¤casikha, brahmacariyaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati.

 

36. Ye kho pana me pa¤casikha sāvakā sabbena sabbaü sāsanaü ājānanti, te āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü [PTS Page 252] [\q 252/] abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājānanti, te pa¤cannaü orambhāgiyānaü saü¤¤ojanānaü parikkhayā opapātikā honti, tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājānanti, appekacce tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā tanuttā sakadāgāmino honti, sakideva imaü lokaü rāgadosamohānaü āgantvā dukkhantassaü karissanti. Ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājānanti appekacce tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpannā honti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaõā. Iti kho pa¤casikha, sabbesaü yeva imesaü kulaputtānaü amoghā pabbajjā ava¤jhā saphalā saudrayā"ti.

 

Idamavo ca bhagavā, attamano pa¤casikho gandhabbaputto bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyã ti.

 

Mahāgovindasuttaü chaņņhaü.

 

Home
Next Sutta