Home
Previous Sutta
Pali
Sinhala English
Next Sutta
[PTS Vol D -
3] [\z D /] [\f III /]
[BJT Vol D -
3] [\z D /] [\w III /]
[BJT Page
136] [\x 136/]
[PTS Page
080] [\q 80/]
Suttantapiņake
Dãghanikāyo
Tatiya bhāgo
Pāthikavaggo1
Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa
4.
Agga¤¤asuttaü
1. Evaü me
sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
Tena kho pana samayena vāseņņhabhāradvājā bhikkhåsu parivasanti1 bhikkhubhāvaü
ākaīkhamānā. Atha kho bhagavā sāyaõhasamayaü paņisallānā vuņņhito pāsādā
orohitvā pāsā pacchāyāyaü2 abbhokāse caīkamati. Addasā kho vāseņņho bhagavantaü
sāyanhasamayaü paņisallānā vuņņhitaü pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaü
abbhokāse caīkamantaü. Disvāna bhāradvājaü āmantesi: "ayaü āvuso
bhāradvāja, bhagavā sāyaõhasamayaü paņisallānā vuņņhito pāsādā orohitvā
pāsādapacchāyāyaü abbhokāse caīkamati. âyāmāvuso bhāradvāja, yena bhagavā
tenupasaīkamissāma. Appevanāma labheyyāma bhagavato santikā3 dhammiü kathaü
savaõāyā"ti. 'Evamāvuso'ti kho bhāradvājo vāseņņhassa paccassosi. Atha kho
vāseņņhabhāradvājā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā bhagavantaü caīkamantaü anucaīkamiüsu.
2. Atha kho
bhagavā vāseņņhaü āmantesi: ' [PTS Page 081] [\q 81/] tumhe khvattha vāseņņhā,
brāhmaõajaccā brāhmaõakulãnā brāhmaõakulā agārasmā anagāriyaü pabbajitā. Kacci
vo vāseņņhā brāhmaõā na akkosanti na paribhāsantã'ti.
"Taggha
no bhante, brāhmaõā akkosanti paribhāsanti attaråpāya paribhāsāya paripuõõāya
no aparipuõõāyā"ti.
"Yathā
kathaü pana vo vāseņņhā, brāhmaõā akkosanti paribhāsanti attaråpāya paribhāsāya
paripuõõāya no aparipuõõāyā'ti. "
- - - - - - - - - - - - - - - - - - -
1.
Paņivasati - sãmu. 2. Pāsādacchāyāyaü - kam. 3. Samamukhā - syā kam.
[BJT Page 138]
[\x 138/]
Brāhmaõā
bhante, evamāhaüsu: "brāhmaõo'va seņņho vaõõo hãnā a¤¤e vaõõā brāhmaõo'va
sukko vaõõo, kaõhā a¤¤e vaõõā1. Brāhmaõā'va sujjhanti no abrāhmaõā brāhmaõā'va
brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā. Te tumhe
seņņhaü vaõõaü hitvā hãnamattha vaõõaü ajjhupagatā, yadidaü muõaķake samaõake
ibbhe kaõhe bandhupādāpacce. Tayidaü na sādhu, tayidaü nappaņiråpaü, yaü tumhe
seņņhaü vaõõaü hitvā hãnamattha vaõõaü ajjhupagatā, yadidaü muõķake samaõake
ibbhe kaõhe bandhupādāpacce"ti. Evaü kho no bhante, brāhmaõā akkosanti
paribhāsanti attaråpāya paribhāsāya paripuõõāya no aparipuõõāyā"ti.
"Taggha
vo vāseņņhā, brāhmaõā porāõaü asarantā evamāhaüsu: brāhmano'va seņņho vaõõo,
hãnā a¤¤e vaõõā, brāhmaõo' sukko vaõõo, kaõhā a¤¤e vaõõā, brāhmaõā'va sujjhanti
no abrāhmaõā, brāhmaõā'va brahamuno puttā orasā mukhato jātā buhmajā
brahmanimmitā buhmadāyādā"ti. Dissanti kho pana vāseņņhā, brāhmaõānaü
brāhmaõiyo utuniyo'pi gabbhiniyo'pi [PTS Page 082] [\q 82/] vijāyamāna'pi
jāyamānā'pi. Te ca brāhmaõā yonijā'va samānā evamāhaüsu: brāhmaõo'va seņņho
vaõõo "brāhmaõo'va seņņho vaõõo hãnā a¤¤e vaõõā brāhmaõo'va sukko vaõõo,
kaõhā a¤¤e vaõõā1. Brāhmaõā'va sujjhanti no abrāhmaõā brāhmaõā'va brahmuno
puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Te ca
brāhmaõa¤ceva abbhācikkhanti [C1] musā va bhāsanti bahu¤ca apu¤¤aü pasavanti.
Cātuvaõõasuddhi
3. Cattāro'
me vāseņņhā, vaõõā, khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Khattiyo'pi kho vāseņņhā,
idhekacco pāõātipātã hoti adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisuõāvāco
pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi. Iti kho
vāseņņhā, ye'me dhammā akusalā akusalasaīkhātā sāvajjā sāvajjasaīkhātā
asevitabbā asevitabbasaīkhātā na alamariyā na alamariyasaīkhātā, kaõhā
kaõhavipākā vi¤¤ågarahitā, khattiye'pi te idhekacce sandissanti. Brāhmaõo'pi
kho vāseņņhā, idhekacco pāõātipātã hoti adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã
pisuõāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi. Iti
kho vāseņņhā, ye'me dhammā akusalā akusalasaīkhātā sāvajjā sāvajjasaīkhātā
asevitabbā asevitabbasaīkhātā na alamariyā na alamariyasaīkhātā, kaõhā
kaõhavipākā vi¤¤ågarahitā, brāhmaõo'pi te idhekacce sandissanti. Vesso'pi kho
vāseņņhā, idhekacco pāõātipātã hoti adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã
pisuõāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi. Iti
kho vāseņņhā, ye'me dhammā akusalā akusalasaīkhātā sāvajjā sāvajjasaīkhātā
asevitabbā asevitabbasaīkhātā na alamariyā na alamariyasaīkhātā, kaõhā
kaõhavipākā vi¤¤ågarahitā, vesso'pi te idhekacce sandissanti. Suddo'pi kho
vāseņņhā, idhekacco pāõātipātã hoti adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã
pisuõāvāco pharusāvāco sampapphalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi. Iti
kho vāseņņhā, ye'me dhammā akusalā akusalasaīkhātā sāvajjā sāvajjasaīkhātā
asevitabbā asevitabbasaīkhātā na alamariyā na alamariyasaīkhātā, kaõhā
kaõhavipākā vi¤¤ågarahitā, sudde'pi te idhekacce sandissanti.
- - - - - - - - - - - - - - - - - -
1. Kaõehā
a¤¤o vaõõo - [pts]
[BJT Page:
140 [\x 140/] ]
Khattiyo pi
kho vāseņņhā, idhekacco pāõātipātã paņivirato hoti adinnādānā paņivirato,
kāmesu micchācārā paņivirato, musāvādā paņivirato, pisuõāya vācāya paņivirato,
pharusāya vācāya paņivirato, samphappalāpā paņivirato, anabhijjhālå
abyāpannacitto sammādiņņhi. Iti kho vāseņņhā, ye'me dhammā kusalā
kusalasaīkhātā anavajjā anavajjasaīkhātā sevitabbā sevitabbasaīkhātā alamariyā
alamariyasaīkhātā, sukkā sukkavipākā vi¤¤åppasatthā, khattiye'pi te vāseņņhā,
idhekacce sandissanti.
Brāhmaõo'pi
kho vāseņņhā, idhekacco pāõātipātã paņivirato hoti adinnādānā paņivirato,
kāmesu micchācārā paņivirato, musāvādā paņivirato, pisuõāya vācāya paņivirato,
pharusāya vācāya paņivirato, samphappalāpā paņivirato, anabhijjhālå
abyāpannacitto sammādiņņhi. Iti kho vāseņņhā, ye'me dhammā kusalā
kusalasaīkhātā anavajjā anavajjasaīkhātā sevitabbā sevitabbasaīkhātā alamariyā
alamariyasaīkhātā, sukkā sukkavipākā vi¤¤åppasatthā, brāhmaõo pi te vāseņņhā
idhekacce sandissanti. Vesso'pi kho vāseņņhā, idhekacco pāõātipātã paņivirato
hoti adinnādānā paņivirato, kāmesu micchācārā paņivirato, musāvādā paņivirato,
pisuõāya vācāya paņivirato, pharusāya vācāya paņivirato, samphappalāpā
paņivirato, anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhi. Iti kho vāseņņhā, ye'me
dhammā kusalā kusalasaīkhātā anavajjā anavajjasaīkhātā sevitabbā
sevitabbasaīkhātā alamariyā alamariyasaīkhātā, sukkā sukkavipākā
vi¤¤åppasatthā, vesso'pi te vāseņņhā, idhekacce sandissanti. Suddo'pi kho
vāseņņhā, idhekacco pāõātipātã paņivirato hoti adinnādānā paņivirato, kāmesu
micchācārā paņivirato, musāvādā paņivirato, pisuõāya vācāya paņivirato,
pharusāya vācāya paņivirato, samphappalāpā paņivirato, [PTS Page 083] [\q 83/]
anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhi. Iti kho vāseņņhā, ye'me dhammā kusalā
kusalasaīkhātā anavajjā anavajjasaīkhātā sevitabbā sevitabbasaīkhātā alamariyā
alamariyasaīkhātā, sukkā sukkavipākā vi¤¤åppasatthā, sudde'pi te vāseņņhā,
idhekacce sandissanti
.
Imesu kho
vāseņņhā, catusu vaõõesu evaü ubhayavokiõõesu vattamānesu kaõhasukkesu dhammesu
vi¤¤ågarahitesu ceva vi¤¤åppasatthesu ca. Yadettha brāhmaõā evamāhaüsu;
brāhmaõo'va seņņho vaõõo hãnā a¤¤e vaõõā, brāhmaõo'va sukko vaõõo kaõhā a¤¤e
vaõõā, brāhmaõā'va sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõā'va brahmuno puttā orasā
mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyāda"ti, taü tesaü vi¤¤å
nānujānanti. Taü kissa hetu? Imesaü hi vāseņņhā, catunnaü vaõõānaü yo hoti
bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho
parikkhãõabhavasaüyojano sammada¤¤āvimutto, sonesaü2 aggamakkhāyati. Dhammeneva
no adhammena. Dhammo hi vāseņņhā, seņņho janetasmiü diņņhe ceva dhamme
abhisamparāyeca3.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
1.
Vi¤¤åpasatthā (syā) 2. Tesaü. [Pts. 3.] Abhisamaparāya¤ca. (Machasaü [pts]
[BJT Page
142] [\x 142/]
4. Tadamināpetaü
vāseņņhā, pariyāyena veditabbaü yathā dhammova seņņho janetasmiü diņņhe ceva
dhamme abhisamparāye1ca. Jānāti kho pana vāseņņhā, rājā pasenadã kosalo
"samaõo gotamo anuttaro sakyakulā pabbajito"ti. Sakyā kho pana
vāseņņhā, ra¤¤o pasenadino kosalassa anantarā anuyuttā bhavanti. Karonti kho
vāseņņhā, sakyā ra¤¤e pasenadimhi kosale nipaccakāraü abhivādanaü paccuņhānaü
a¤jalikammaü sāmãcikammaü. Iti kho vāseņņhā, yaü karonti sakyā ra¤¤e
pasenadimhi kosale nipaccakāraü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü
sāmãcikammaü, [PTS Page 084] [\q 84/] karoti taü rājā pasenadã kosalo tathāgate
nipaccakāraü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü sāmãcikammaü. Nanu2 'sujāto
samaõo gotamo, dujjāto3 ' hamasmi, balavā samaõo gotamo dubbalo'hamasmi,
pāsādiko samaõo gotamo dubbaõõo' hamasmi, mahesakkho samaõo gotamo, appesakkho'
hamasmi"ti. Atha kho naü dhammaü yeva sakkaronto dhammaü garukaronto
dhammaü mānento dhammaü påjento dhammaü apacāyamāno evaü rājā pasenadi kosalo
tathāgate nipaccakāraü karoti abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü
sāmãcikammaü. Iminā'pi kho etaü vāseņņhā, pariyāyena veditabbaü yathā dhammo'va
seņņho jane'tasmiü diņņhe ceva dhamme abhisamparāye1ca. Tumhe khvattha
vāseņņhā, nānājaccā nānānāmā nānāgottā nānākulā agārasmā anagāriyaü pabbajitā.
'Ke tumhe?'Ti puņņhā samānā, 'samaõā sakyāputtiyamhā'ti paņijānātha. Yassa kho
panassa vāseņņhā, tathāgate saddhā niviņņhā målajātā patiņņhitā daëhā
asaühāriyā4 samaõena vā brāhmaõena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā
lokasmiü, tassetaü kallaü vacanāya: bhagavato'mhi putto oraso mukhato jāto
dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo'ti. Taü kissa hetu? Tathāgatassa hetaü
vāseņņhā, adhivacanaü dhammakāyo itipi, brahmakāyo itipi, dhammabhuto iti pi,
brahmabhuto iti pi.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - -
1.
Abhisamparāyaüca (machasaü. Sãmu) 2. Nanaü, machasaü 3.Dujāto. Syā 4.
Asaühārikā [pts]
[BJT Page
144] [\x 144/]
5. Hoti kho
so vāseņņhā, samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena ayaü loko
saüvaņņati. Saüvaņņamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaüvattanikā honti. Te
tattha honti manomayā pãtibhakkhā sayampabhā attalikkhavarā subhaņņhāyino ciraü
dãghamaddhānaü tiņņhanti. Hoti kho so vāseņņhā, samayo yaü kadāci karahaci
dãghassa addhuno accayena ayaü loko vivaņņati. Vivaņņamāne loke yebhuyyena
sattā ābhassarakāyā [PTS Page 085] [\q 85/] cavitvā itthattaü āgacchanti.
Te'dha honti manomayā pãtibhakkhā sayampabhā antalikkhavarā subhaņņhāyino.
Ciraü dãghamaddhānaü tiņņhanti.
Rasapaņhavipātubhāvo.
6.
Ekodakãbhåtaü kho pana vāseņņhā, tena samayena hoti andhakāro andhakāratimisā.
Na candimasuriyā pa¤¤āyanti, na nakkhattāni tārakaråpāni pa¤¤āyanti, na
rattindivā pa¤¤āyanti, na māsaddhamāsā1 pa¤¤āyanti, na utusaüvaccharā
pa¤¤āyanti, na itthipumā2 pa¤¤āyanti. Sattā sattātveva saīkhaü gacchanti. Atha kho
tesaü vāseņņhā, sattānaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena rasā paņhavã
udakasmiü samatāni3 seyyathāpi nāma payaso3 tattassa5 nibbāyamānassa upari
santānakaü hoti, eva meva kho sā pāturahosi. Sā ahosi vaõõasampannā
gandhasampannā rasasampannā. Seyyathāpi nāma sampannaü vā sappi sampannaü vā
navanãtaü, evaü vaõõā ahosi, seyyathāpi nāma khuddamadhu6 aneëakaü7 evamassādā
ahosi.
Atha kho
vāseņņhā, a¤¤ataro satto lolajātiko, 'ambho kimevidaü bhavissatã'ti rasaü
paņhaviü aīguliyā sāyi. Tassa rasaü paņhaviü aīguliyā sāyato acchādesi, taõhā
cassa8 okkami. A¤¤e'pi kho vāseņņhā, sattā tassa sattassa diņņhānugatiü
āpajjamānā rasaü paņhaviü aīguliyā sāyiüsu. Nesaü rasaü paņhaviü aīguliyā
sāyataü acchādesi, taõhā ca tesaü okkami.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - -
1.
Māsaķķhamāsā - machasaü 2. Na itthipurisā. Syā 3.Samatani - machasaü,
samantānã. Syā 4. Pāyāso (sã) 5. Takkassa (sãmu) 6. Khuddaü madhu - kam,
khuddamadhuü - machasaü. 7.Anelakaü - [pts 8.] Passa. Syā.
[BJT Page
146] [\x 146/]
Candimasuriyādipātubhāvo
Atha kho te
vāseņņhā, sattā rasaü paņhaviü hatthehi āluppakārakaü upakkamiüsu paribu¤jituü.
Yatho [PTS Page 086] [\q 86/] kho te1 vāseņņhā, sattā rasaü paņhaviü hatthehi
āluppakārakaü upakkamiüsu paribhu¤jituü. Atha kho tesaü vāseņņhā, sattānaü
sayampabhā antaradhāyi. Sayampabhāya antarahitāya candimasuriyā pāturahesuü.
Candimasuriyesu pātubhutesu, nakkhattāni tārakāråpāni pāturahesuü, rattindivā
pa¤¤āyiüsu. Rattindivesu pa¤¤āyamānesu, māsaddhamāsā pa¤¤āyiüsu. Māsaddhamāsesu
pa¤¤āyamānesu utusaüvaccharā pa¤¤āyiüsu. Ettāvatā kho vāseņņhā, ayaü loko puna
vivaņņo hoti.
7. Atha kho
te vāseņņhā, sattā rasaü paņhaviü paribhu¤jantā tambhakkhā2 tadāhārā ciraü
dãghamaddhānaü aņņhaüsu. Yathā yathā kho te vāseņņhā, sattā rasaü paņhaviü
paribhu¤jantā tambhakkhā tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü aņņhaüsu, tathā tathā
tesaü vāseņņhā, sattānaü rasaü paņhaviü paribhu¤jantānaü kharatta¤ceva kāyasmiü
okkami, vaõõacevaõõatā3 ca pa¤¤āyittha. Ekidaü sattā vaõõavanto honti. Ekidaü
sattā dubbaõõā. Tattha ye te sattā vaõõavanto, te dubbaõõe satte atima¤¤anti.
'Mayametehi vaõõavantatarā, amhehete dubbaõõatarā'ti. Tesaü vaõõatimānappaccayā
mānātimānajātikānaü rasā paņhavã antaradhāyi. Rasāya paņhaviyā antarahitāya
sannipatiüsu, santipatitvā anutthuniüsu ahorasaü ahorasanti. Tadetarahi pi
manussā ki¤cideva surasaü4 labhitvā evamāhaüsu ahorasaü ahorasanti. Tadeva
porāõaü agga¤¤aü akkharaü anusaranti natvevassa atthaü ājānanti.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
1. Yato kho
vāseņņha (sãmu) 2. Tabbhakkhā - syā. 3. Vaõõavevajjatā ca - kesuci 4.
Sādhurasaü - syā - [pts]
- - - - - - - - - - - - - - -
[BJT Page
148] [\x 148/]
Bhåmipappaņakapātubhāvo
8. Atha kho tesaü vāseņņhā, sattānaü rasāya paņhaviyā [PTS Page 087] [\q 87/] antarahitāya
bhåmipappaņako1 pāturahosi. Seyyathāpi nāma ahicchattako evameva pāturahosi. So
ahosi vaõõasampanno gandhasampanno rasasampanno. Seyyathāpi nāma sampannaü vā
sappã sampannaü vā navanãtaü evaüvaõõo ahosi. Seyyathāpi nāma khuddamadhu
aneëakaü evamassādo ahosi.
Atha kho te
vāseņņhā, sattā bhåmipappaņakaü upakkamiüsu paribhu¤jituü. Te taü paribhu¤jantā
tambhakkhā tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü aņņhaüsu. Yathā yathā kho te vāseņņhā,
sattā bhåmipappaņakaü paribhu¤jantā tambhakkhā tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü
aņņhaüsu, tathā tathā tesaü vāseņņhā, sattānaü bhãyyo somattāya kharatta¤ce'va
kāyasmiü okkami, vaõõavevaõõatāca pa¤¤āyittha. Ekidaü sattā vaõõavanto honti,
ekidaü sattā dubbaõõā. Tattha ye te sattā vaõõavanto, te dubbaõõe satte
atima¤¤anti mayametehi vaõõavantatarā, amhehete dubbaõõatarā'ti, tesaü
vaõõātimānappaccayā mānātimānajātikānaü bhåmipappaņako antaradhāyi.
Badālatāpātubhāvo.
9.
Bhåmipappaņake antarahite badālatā2 pāturahosi. Seyyathāpi nāma kalambukā, 3
evameva pāturahosi. Sā ahosi vaõõasampannā gandhasampannā rasasampannā.
Seyyathāpi nāma sampannaü vā sappi sampannaü vā navanãtaü, evaüvaõõā ahosi.
Seyyathāpi nāma khuddamadhu aneëakaü, evamassādā ahosi. Atha kho te vāseņņhā,
sattā badālataü upakkamiüsu paribhu¤jituü. Te taü paribhu¤jantā tambhakkhā
tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü aņņhaüsu. Yathā yathā kho te vāseņņhā, sattā
badālataü paribhu¤jantā tambhakkhā tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü aņņhaüsu,
tathā tathā tesaü vāseņņhā, sattānaü bhãyyo somattāya kharatta¤ceva kāyasmiü
okkami, vaõõavevaõõatā ca4 pa¤¤āyittha. [PTS Page 088] [\q 88/] ekidaü sattā
vaõõavanto honti, ekidaü sattā dubbaõõā. Tattha ye te sattā vaõõavanto, te
dubbaõõe satte atima¤¤anti 'mayametehi vaõõavantatarā, ambhehete
dubbaõõatarā'ti. Tesaü vaõõātimānappaccayā mānātimānajātikānaü badālatā
antaradhāyi. Badālatāya antarahitāya sannipatiüsu, sannipatitvā anutthuniüsu
'ahu vata no, ahāyi vata no badālatā'ti. Tadetarahipi manussā kenacideva
dukkhadhammena phuņņhā evamāhaüsu: 'ahu vata no, ahāyi vata no'ti. Tadeva
porāõaü agga¤¤aü akkharaü anusaranti5, natvevassa atthaü ājānanti.
- - - - - - - - - - - - - - - -
1.
Bhåmipappāņikā - syā 2. Padālatā - machasaü 3. Kalamabakā - syā 4. Vaõõavejjatā
- machasaü 5. Anupatanti [pts,] anussarantisyā
[BJT Page
150] [\x 150/]
Akaņņhapākasālipātubhāvo
8. Atha kho
tesaü vāseņņhā, sattānaü badālatāya antarahitāya akaņņhapāko sāli pāturahosi
akaõo athuso suddho sugandho taõķulaphalo.1 Yaü taü sāyaü sāyamāsāya āharanti.
Pāto taü hoti pakkaü paņiviruëhaü, yaü taü pāto pātarāsāya āharanti. Sāyaü taü
hoti pakkaü paņiviruëhaü, nāpadānaü pa¤¤āyati. Atha kho te vāseņņhā, sattā
akaņņhapākaü sāliü paribhu¤jantā tambhakkhā tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü
aņņhaüsu.
Liīgapātubhāvo.
9. Yathā
yathā kho te vāseņņhā, sattā akaņņhapākaü sāliü paribhu¤jantā tambhakkhā
tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü aņņhaüsu, tathā tathā tesaü vāseņņhā, sattānaü
bhãyyo somattāya kharatta¤ceva kāyasmiü okkami, vaõõavevaõõatā ca pa¤¤āyittha.
Itthiyā ca itthiliīgaü pāturahosi, purisassa ca purisaliīgaü. Itthi ca sudaü
'purisaü ativelaü upanijjhāyati, puriso ca itthiü. Tesaü ativelaü a¤¤ama¤¤aü
upanijjhāyataü sārāgo udapādi, pariëāho kāyasmiü okkami. Te parilāhapaccayā
methunaü dhammaü paņiseviüsu. Ye kho pana te vāseņņhā, tena samayena sattā
passanti methunaü dhammaü paņisevante, a¤¤e paüsuü khipanti, a¤¤e seņņhiü [PTS
Page 089] [\q 89/] khipanti, a¤¤e gomayaü khipanti. 'Nassa vasalã nassa
vasalã2, kathaü hi nāma satto sattassa evaråpaü karissatã'ti. Tadetarahi'pi
manussā ekaccesu janapadesu vadhuyā3 nibbuyahamānāya4 a¤¤e paüsuü khipanti,
a¤¤e seņņhiü khipanti, a¤¤e gomayaü khipanti. Tadeva porāõaü agga¤¤aü akkharaü
anusaranti, natvessa atthaü ājānanti.
Methunadhammasamācāro.
10.
Adhammasammataü kho5 pana vāseņņhā, yaü tena samayena hoti, tadetarahi
dhammasammataü. Ye kho pana vāseņņhā, tena samayena sattā methunaü dhammaü
paņisevanti, temāsampi dvemāsampi na labhanti gāmaü vā nigamaü vā pavisituü.
Yato kho pana te vāseņņhā, sattā tasmiü samaye asaddhamme ativelaü pātabyataü
āpajjiüsu, atha kho agārāni upakkamiüsu kātuü, tasseva asaddhammassa
paņicchādanatthaü.
- - - - - - - - - - - - - -
1.
Taõķulatthalo - machasaü 2. Nassa asuci nassa asuci ti. - Machasaü 3. Vadhaniyā
- syā 4. Nivayahamānāya, machasaü niggayhamānāya - kam. 5. Adhammasammataü taü
kho - syā.
[BJT Page
152] [\x 152/]
Atha kho
vāseņņhā, a¤¤atarassa sattassa alasajātikassa etadahosi: "ambho kimevāhaü
viha¤¤āmi sāliü āharanto sāyaü sāyamāsāya pāto pātarāsāya? Yannånāhaü sāliü
āhareyyaü sakideva1 sāyapātarāsāyā"ti. Atha kho so vāseņņhā, satto sāliü
āhāsi sakideva sāyapātarāsāya. Atha kho vāseņņhā, a¤¤ataro satto yena so satto
tenupasaīkami, upasaīkamitvā taü sattaü etadavoca: "ehi bho satta
sālāhāraü gamissāmā"ti. "Alaü bho satta, āhaņo2 me sāli sakideva
sāyapātarāsāya"ti. Atha kho so vāseņņhā, satto tassa sattassa diņņhānugatiü
āpajjamāno sāliü āhāsi sakideva dvãhāya, 'evampi kira bho sādhå"ti. Atha
kho vāseņņhā, a¤¤ataro satto yena so satto tenupasaīkami, upasaīkamitvā [PTS
Page 090] [\q 90/] taü sattaü etadavoca: "ehi bho sālāhāraü
gamissāyā"ti. "Alaü bho satta āhaņo me sāli sakideva
davãhāyā"ti. Atha kho so vāseņņhā, satto tassa sattassa diņņhānugatiü
āpajjamāno sāliü āhāsi sakideva catuhāya, 'evampã kira bho sādhå'ti. Atha kho
vāseņņhā, a¤¤ataro satto yena so satto tenupasaīkami, upasaīkamitvā taü sattaü
etadavoca: "ehi bho sālāhāraü gamissāyā"ti. "Alaü bho satta
āhaņo me sāli sakideva catuhāyā"ti. Atha kho so vāseņņhā, satto tassa
sattassa diņņhānugatiü āpajjamāno sāliü āhāsi sakideva aņņhāhāya, 'evampi kira
bho sādhå'ti. Yatho kho te vāseņņhā, sattā sannidhikārakaü sāliü upakkamiüsu
paribhu¤jituü, atha kaõo'pi taõķulaü pariyonaddhi, thuso'pi taõķulaü
pariyonaddhi, lånampi nappaņiviruëhaü apadānaü pa¤¤āyittha, saõķasaõķā sālayo3
aņņhaüsu.
Sālivibhāgo
Atha kho te
vāseņņhā, sattā sannipatiüsu, sannipatitvā anutthuniüsu, 'pāpakā vata bho
dhammā sattesu pātubhåtā, mayaü hi pubbe manomayā ahumha, pãtibhakkhā
sayampabhā antalikkhavarā subhaņņhāyino ciraü dãghamaddhānaü aņņhamha4. Tesaü
no amhākaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena rasā paņhavã udakasmiü
samatānã. Sā ahosi vaõõasampannā gandhasampannā rasasampannā. Te mayaü rasaü
paņhaviü hatthehi āluppakārakaü upakkamimha paribhu¤jituü, tesaü no
rasapaņhaviü hatthehi āluppakārakaü upakkamataü paribhu¤jituü sayampabhā
antaradhāyi.
- - - - - - - - - - - - -
1. Sakiüdeva
- kam. 2. âhato - machasaü. 3. Sāliyo [pts 4.]Aņņhamhā - machasaü
[BJT Page
154] [\x 154/]
Tāya
antarahitāya candimasuriyā1 pāturahesuü. Candimasuriyesu pātubhutesu
nakkhattāni [PTS Page 091] [\q 91/] tārakaråpāni pāturahesuü, nakkhattesu
tārakaråpesu pātubhutesu rattindivā pa¤¤āyiüsu. Rattindivesu pa¤¤āyamānesu
māsaddhamāsā pa¤¤āyiüsu, māsaddhamāsesu pa¤¤āyamānesu utusaüvaccharā
pa¤¤āyiüsu. Te mayaü rasaü paņhaviü paribhu¤jantā tambhakkhā tadāhārā ciraü
dãghamaddhānaü aņņhamha. Tesaü no pāpakāna¤¤eva akusalānaü dhammānaü pātubhāvā
rasā paņhavã antaradhāyi. Rasāya paņhaviyā antarahitāya bhåmipappaņako
pāturahosi. So ahosi vaõõasampanno gandhasampanno rasasampanno, te mayaü
bhåmipappaņakaü upakkamimha paribhu¤jituü. Te mayaü taü paribhu¤jantā
tambhakkhā tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü aņņhamha. Tesaü no pāpakāna¤¤eva
akusalānaü dhammānaü pātubhāvā bhåmipappaņako antaradhāyi. Bhåmipappaņake
antarahite badālatā pāturahosi. Sā ahosi vaõõasampannā gandhasampannā
rasasampannā. Te mayaü badālataü upakkamimha paribhu¤jituü. Te mayaü taü
paribhu¤jantā tambhakkhā tadāhārā ciraü dãghamaddhānaü aņņhamha. Tesaü no
pāpakāna¤¤eva akusalānaü dhammānaü pātubhāvā badālatā antaradhāyi. Badālatāya
antarahitāya akaņņhapāko sāli pāturahosi, akaõo athuso suddho sugandho
taõķulaphalo. Yaü taü sāyaü sāyamāsāya āharāma, pāto taü hoti pakkaü
paņiviruëhaü. Yaü taü pāto pātarāsāya ahārāma, sāyantaü hoti pakkaü
paņiviruëhaü. Nāpadānaü pa¤¤āyittha. Te mayaü akaņņhapākaü sāëiü paribhu¤jantā
tambhakkhā tādāhārā ciraü dãghamaddhānaü aņņhamha. Tesaü no pāpakāna¤ceva
akusalānaü dhammānaü pātubhāvā kaõo'pi taõķulaü pariyonaddhi, thuso'pi taõķulaü
pariyonaddhi, lånampi nappaņiviruëhaü, apadānaü pa¤¤āyittha, saõķasaõķā [PTS
Page 092] [\q 92/] sālayo ņhitā. Yannåna mayaü sāliü vibhajeyyāma, mariyādaü ņhapeyyāmā'ti.
Atha kho te vāseņņhā, sattā sāliü vibhajiüsu, mariyādaü ņhapesuü.
11. Atha kho
vāseņņhā, a¤¤ataro satto lolajātiko sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü
adinnaü ādiyitvā paribhu¤ji. Tamenaü aggahesuü, gahetvā etadavocuü: 'pāpakaü
vata bho satta karosi, yatra hi nāma sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü
bhāgaü adinnaü ādiyitvā paribhu¤jissasi2. Māssu bho satta punapi
evaråpamakāsã'ti.
- - - - - - - - - - - - -
1.
Candimasåriyā - machasaü 2. Paribhu¤ji - syā, paribhuüjasi (sãmu)
[BJT Page
156] [\x 156/]
'Evaü bho'ti
kho vāseņņhā, so satto tesaü sattānaü paccasesāsi. Dutiyampi kho vāseņņhā so
satto sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü adinnaü ādiyitvā paribhu¤ji.
Tamenaü aggahesuü, gahetvā etadavocuü: 'pāpakaü vata bho satta karosi, yatra hi
nāma sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü adinnaü ādiyitvā
paribhu¤jissasi. Māssu bho satta punapi evaråpamakāsã'ti. Tatiyampi kho
vaseņņhā sattā sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü adinnaü ādiyitvā
paribhu¤ji. Tamenaü aggahesuü, gahetvā etadavocuü: 'pāpakaü vata bho satta
karosi, yatra hi nāma sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü adinnaü
ādiyitvā paribhu¤jissasi. Māsså bho satta punapi evaråpamakāsã'ti. A¤¤e pāõinā
pahariüsu, a¤¤e leķķunā1 pahariüsu, a¤¤e daõķena pahariüsu. Tadagge kho pana
vāseņņhā adinnādānaü pa¤¤āyati, garahā pa¤¤āyati, musāvādo pa¤¤āyati,
daõķādānaü pa¤¤āyati.
Mahāsammatarājā.
12, Atha kho
te vāseņņhā sattā sannipatiüsu, sannipatitvā anutthuniüsu "pāpakā vata bho
dhammā sattesu pātubhåtā, yatra hi nāma adinnādānaü pa¤¤āyissati, garahā
pa¤¤āyissati, musāvādo pa¤¤āyissati, daõķādānaü pa¤¤āyissati. Yannåna mayaü
ekaü sattaü sammanneyyāma, yo2 no sammā khãyitabbaü khãyeyya, sammā
gaharitabbaü garaheyya, sammā pabbājetabbaü pabbājeyya. Mayaü panassa sālãnaü
bhāgaü anuppadassāmā"ti. [PTS Page 093] [\q 93/] atha kho te vāseņņhā
sattā yo nesaü satto abhiråpataro ca dassaniyataro ca pāsādikataro ca
mahesakkhataro ca, taü sattaü upasaīkamitvā etadavocuü: ehi bho3 satta, sammā
khãyitabbā khãyaü, sammā garahitabbaü garahaü, sammā pabbājetabbaü pabbājehi.
Mayaü pana te sālãnaü bhāgaü anuppadassāmā"ti. 'Evaü bho'ti kho vāseņņhā
so satto tesaü sattānaü paņissunitvā, sammā khãyitabbaü khãyi, sammā
gaharitabbaü garahi, sammā pabbājetabbaü pabbājesi. Te panassa sālãnaü bhāgaü
anuppadaüsu. Mahājanasammato'ti kho vāseņņhā 'mahāsammato mahāsammato' tveva
paņhamaü akkharaü upanibbattaü.
- - - - - - - - - - - - - 1. Leõķunā - syā 2.
Kho - [pts. 3.] So - [pts]
[BJT Page
158] [\x 158/]
Khettānaü
adhipati' ti kho vāseņņhā 'khattiyo khattiyo'tveva dutiyaü akkharaü
upanibbattaü. Dhammena pare1 ra¤jatãti kho vāseņņhā 'rājā rājā' tveva tatiyaü
akkharaü upanibbattaü. Iti kho vāseņņhā evametassa khattiyamaõķalassa porāõena
agga¤¤ena akkharane abhinibbatti ahosi. Te sa¤¤eva sattānaü ana¤¤esaü,
2sadisāna¤¤eva no dasadisānaü, dhammeneva no adhammena. Dhammo hi vāseņņhā
seņņho jane'tasmiü diņņheceva dhamme abhisamparāyeca.
Brāhmaõamaõķalaü
13. Atha kho
tesaü vāseņņhā sattāna¤¤eva ekaccānaü etadahosi: pāpakā vata bho dhammā sattesu
pātubhåtā, yatra hi nāma adinnādānaü pa¤¤āyissati, garahā pa¤¤āyissati,
musāvādo pa¤¤āyissati, daõķādānaü pa¤¤āyissati, pabbājanaü pa¤¤āyissati.
Yannåna mayaü pāpake akusale dhamme vāheyyāmā"ti. Te pāpake akusale dhamme
[PTS Page 094] [\q 94/] bāhesuü3. Pāpake akusale dhamme bāhentã'ti kho vāseņņhā
'brāhmaõā brāhmaõā'tveva paņhamaü akkharaü upanibbattaü. Te ara¤¤āyatane
paõõakuņiyo karitvā paõõakuņãsu jhāyanti, vitaīgārā vãtadhåmā pannamåsalā sāyaü
sāyamāsāya pāto pātarāsāya gāmanigamarājadhāniyo osaranti ghāsamesānā4 te
ghāsaü paņilabhitvā punadve ara¤¤āyatane paõõakuņãsu jhāyanti. Tamenaü manussā
disvā evamāhaüsu: 'ime kho bho sattā ara¤¤āyatane paõõakuņiyo karitvā
paõõakuņãsu jhāyanti, vãtaīgārā vitadhåmā pannamåsalā sāyaü sāyamāsāya pāto
pātarāsāya gāmanigamarājadhāniyo osaranti ghāsamesānaü. Te ghāsaü paņilabhitvā
punadeva ara¤¤āyatane paõõakuņãsu jhāyanti jhāyantã'ti kho pana vāseņņhā
'jhāyakā jhāyakā'tveva dutiyaü akkharaü upanibbattaü. Tesa¤¤eva kho vāseņņhā
sattānaü ekacce sattā ara¤¤āyatane paõõakuņãsu taü jhānaü anabhisambhuõamānā
gāmasāmantaü nigamasāmantaü osaritvā ganthe karontā acchanti. Tamenaü manussā
disvā evamāhaüsu: ime kho bho sattā ara¤¤āyatane paõõakuņãsu taü jhānaü
anabhisamabhuõamānā gāmasāmantaü nigamasāmantaü osaritvā ganthe karontā
acchanti! Na'dāni me jhāyanti, na'dāni me jhāyantã ti kho vāseņņhā 'ajjhāyakā
ajjhāyakā' tveva tatiyaü akkharaü upanibbattaü.
- - - - - - - - - - - - - - - - - -
1. Paresaü -
syā 2. A¤¤esaü - syā 3. Vāhesuü - machasaü 4. Ghāsamesamānā machasaü,
ghāsamesanā - syā
[BJT Page
160] [\x 160/]
Hãnasammataü
kho pana vāseņņhā yaü tena samayena hoti, tadetarahi seņņhasammataü. Iti kho
vāseņņhā evametassa brāhmaõamaõķalassa porāõena agga¤¤ena akkharena
abhinibbatti ahosi. Tesa¤¤eva [PTS Page 095] [\q 95/] sattānaü ana¤¤esaü,
sadisāna¤¤eva no asadisānaü, dhammeneva no adhammena. Dhammo hi vāseņņhā seņņho
jane'tasmiü diņņhe ceva dhamme abhisamparāyeca.
Vessamaõķalaü.
14.
Tesa¤¤eva kho vāseņņhā sattānaü ekacce sattā methunaü dhammaü samādāya vissutaü
kammante1 payojesuü. Methunaü dhammaü samādāya visuü kammante payojentã'ti kho
vāseņņhā vessā vessātveva akkharaü upanibbattaü. Iti kho vāseņņhā evametassa
vessamaõķalassa porāõena agga¤¤ena akkharena abhinibbatti ahosi, tesa¤¤eva
sattānaü ana¤¤esaü sadisāna¤¤eva no asadisānaü dhammeneva no adhammena. Dhammo
hi vāseņņhā seņņho jane'tasmiü diņņhe ceva dhamme abhisamparāyeca.
Suddamaõķalaü
15.
Tesa¤¤eva kho vāseņņhā sattānaü ye te sattā avasesā te ëuddācārā2 khuddācārā
ahesuü ëuddācārā khuddācārā ti kho vāseņņhā suddā suddātveva akkharaü
upanibbattaü. Iti kho vāseņņhā evametassa suddamaõķalassa porāõena agga¤¤ena
akkharena abhinibbatti ahosi. Tesa¤¤eva sattānaü ana¤¤esaü, sadisāna¤¤eva no
asadisānaü, dhammeneva no adhammena. Dhammo hi vāseņņhā seņņho jane'tasmiü
diņņhe ceva dhamme abhisamparāyeca.
16. Ahu kho
so vāseņņhā samayo yaü khattiyo pi sakaü dhammaü garahamāno agārasmā anagāriyaü
pabbajati, 'samaõo bhavissāmã'ti. Brāhmaõo pi kho vāseņņhā sakaü dhammaü
garahamāno agārasmā anagāriyaü pabbajati 'samaõo bhavissāmã'ti, vessopi kho
vāseņņhā sakaü dhammaü garahamāno [PTS Page 096] [\q 96/] agārasmā anagāriyaü
pabbajati, 'samaõo bhavissāmã'ti. Suddo pi kho vāseņņhā sakaü dhammaü
garahamāno agārasmā anagāriyaü pabbajati 'samaõo bhavissāmã'ti. Imehi kho
vāseņņhā catåhi maõķalehi samaõamaõķalassa abhinibbatti ahosi. Tesa¤¤eva
sattānaü ana¤¤esaü, sadisāna¤¤eva no asadisānaü, dhammeneva no adhammena.
Dhammo hi vāseņņhā seņņho jane'tasmiü diņņhe ceva dhamme abhisamparāyeca.
- - - - - - - - - - - - - - -
1.
Visasutakamamanetā [pts.] Visuü kamamaneta - (sãmu) 2. Luddacāra. (Sã)
[BJT Page
162] [\x 162/]
Duccaritādikathā
Khattiyo pi
kho vāseņņhā kāyena duccaritaü caritvā, vācāya duccaritaü caritvā, manasā
duccaritaü caritvā, micchādiņņhiko, micchādiņņhikammasamādāno
micchādiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü
vinipātaü nirayaü upapajjati. Brāhmaõo pi kho vāseņņhā kāyena duccaritaü
caritvā, vācāya duccaritaü caritvā, manasā duccaritaü caritvā, micchādiņņhiko,
micchādiņņhikammasamādāno micchādiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Vesso pi kho vāseņņhā
kāyena duccaritaü caritvā, vācāya duccaritaü caritvā, manasā duccaritaü
caritvā, micchādiņņhiko, micchādiņņhikammasamādāno
micchādiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü
vinipātaü nirayaü upapajjati. Suddo pi kho vāseņņhā kāyena duccaritaü caritvā,
vācāya duccaritaü caritvā, manasā duccaritaü caritvā, micchādiņņhiko, micchādiņņhikammasamādāno
micchādiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü
vinipātaü nirayaü upapajjati. Samaõo pi kho vāseņņhā kāyena duccaritaü caritvā,
vācāya duccaritaü caritvā, manasā duccaritaü caritvā, micchādiņņhiko,
micchādiņņhikammasamādāno micchādiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati.
Khatitiyopi
kho vāseņņhā kāyena sucaritaü caritvā, vācāya sucaritaü caritvā, manasā
sucaritaü caritvā, sammādiņņhiko sammādiņņhikammasamādāno sammādiņņhikammasamādānahetu
kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. Brāhmaõo kho
vāseņņhā kāyena sucaritaü caritvā, vācāya sucaritaü caritvā, manasā sucaritaü
caritvā, sammādiņņhiko sammādiņņhikammasamādāno sammādiņņhikammasamādānahetu kāyassa
bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. Vesso kho vāseņņhā kāyena
sucaritaü caritvā, vācāya sucaritaü caritvā, manasā sucaritaü caritvā,
sammādiņņhiko sammādiņņhikammasamādāno sammādiņņhikammasamādānahetu kāyassa
bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. Suddo kho vāseņņhā kāyena
sucaritaü caritvā, vācāya sucaritaü caritvā, manasā sucaritaü caritvā,
sammādiņņhiko sammādiņņhikammasamādāno sammādiņņhikammasamādānahetu kāyassa
bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. Samaõo kho vāseņņhā kāyena
sucaritaü caritvā, vācāya sucaritaü caritvā, manasā sucaritaü caritvā,
sammādiņņhiko sammādiņņhikammasamādāno sammādiņņhikammasamādānahetu kāyassa
bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati.
Khattiyo pi
kho vāseņņhā kāyena dvayakārã, vācāya dvayakārã, manasā dvayakārã,
vimissadiņņhiko vimissadiņņhikammasamādāno vimissadiņņhikammasamādānahetu
kāyassa bhedā parammaraõā sukhadukkhapaņisaüvedã1 hoti. Brāhmaõo pi kho [PTS
Page 097] [\q 97/] vāseņņhā kāyena dvayakārã, vācāya dvayakārã, manasā
dvayakārã, vimissadiņņhiko vimissadiņņhikammasamādāno
vimissadiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraõā
sukhadukkhapaņisaüvedã1 hoti. Vesso pi kho vāseņņhā kāyena dvayakārã, vācāya
dvayakārã, manasā dvayakārã, vimissadiņņhiko vimissadiņņhikammasamādāno
vimissadiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraõā
sukhadukkhapaņisaüvedã1 hoti. Suddo pi kho vāseņņhā kāyena dvayakārã, vācāya
dvayakārã, manasā dvayakārã, vimissadiņņhiko vimissadiņņhikammasamādāno
vimissadiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraõā
sukhadukkhapaņisaüvedã1 hoti. Samaõo pi kho vāseņņhā kāyena dvayakārã, vācāya
dvayakārã, manasā dvayakārã, vimissadiņņhiko vimissadiņņhikammasamādāno
vimissadiņņhikammasamādānahetu kāyassa bhedā parammaraõā
sukhadukkhapaņisaüvedã1 hoti.
Bodhipakkhiyabhāvanā
16. Khattiyo
pi kho vāseņņhā kāyena saüvuto, vācāya saüvuto, manasā saüvuto, sattannaü
bodhipakkhiyānaü dhammānaü bhāvanamanvāya, diņņheva dhamme parinibbāti2.
- - - - - - - - - - - - - - -
1.
Sukhadukkhappaņisaüvedi - machasaü 2. Parinibbāyati - machasaü.
[BJT Page
164] [\x 164/]
Brāhmaõo pi
kho vāseņņhā, vesso pi kho vāseņņhā, suddopi kho vāseņņhā, samaõo pi kho
vāseņņhā kāyena saüvuto, vācāya saüvuto, manasā saüvuto, sattannaü
bodhipakkhiyānaü dhammānaü bhāvanamanvāya diņņheva dhamme parinibbāti. Imesaü
hi vāseņņhā catunnaü vaõõānaü yo hoti bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā
katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano
sammada¤¤āvimutto, so nesaü aggamakkhāyati. Dhammeneva no adhammena, dhammohi
vāseņņhā seņņho jane' tasmiü diņņhe ceva dhamme abhisamparāyeca. Brahmunā pi
vāseņņhā sanaīkumārena gāthā bhāsitā:
17.
"Khattiyo seņņho jane'tasmiü ye gottapaņisārino, 1
Vijjācaraõasampaõõo
so seņņho devamānuse"ti.
Sā kho
panesā vāseņņhā gāthā brāhmunā sanaīkumārena sugãtā no duggãtā, subhāsitā no
dubbhāsitā, atthasaühitā2 no anatthasaühitā, anumatā mayā, ahampi vāseņņhā evaü
vadāmi:
[PTS Page
098] [\q 98/] "khattiyo seņņho jane'tasmiü ye gottapaņisārino,
Vijjācaraõasampaõõo
so seņņho devamānuse"ti.
Idamavoca
bhagavā. Attamanā vāseņņhabhāradvājā bhagavato bhāsitaü abhinandunti.
Agga¤¤asuttaü niņņhitaü catutthaü.
- - - - - - - - - - - - - - - - - -
Home
Next Sutta