Home
Previous Sutta
Pali
Sinhala English
Next Sutta
[PTS Vol D -
3] [\z D /] [\f III /]
[BJT Vol D -
3] [\z D /] [\w III /]
[BJT Page
312] [\x 312/]
[PTS Page
194] [\q 194/]
Suttantapiņake
Dãghanikāyo
Tatiya bhāgo
Pāthikavaggo1
Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa
9.
âņānāņiyasuttaü.
1. Evaü me
sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate. Atha kho
cattāro mahārājā1 mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca gandhabbasenāya mahatiyā
ca kumbhaõķasenāya mahatiyā ca nāgasenāya, catuddisaü rakkhaü ņhapetvā,
catuddisaü gumbaü ņhapetvā, catuddisaü ovaraõaü ņhapetvā, abhikkantāya rattiyā
abhikkantavaõõā kevalakappaü gijjhakåņaü2 obhāsetvā, yena bhagavā
tenupasaükamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Te
pi kho yakkhā appekacce bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu, appekacce
bhagavatā saddhiü sammodiüsu. Sammodanãyaü kathaü sārānãyaü vãtisāretvā
ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce yena bhagavā tena¤jaliü panāmetvā ekamantaü
nisãdiüsu. Appekacce nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu appekacce
tuõhãbhåtā ekamantaü nisãdiüsu.
2. Ekamantaü
nisinno kho vessavaõo mahārājā bhagavantaü etadavoca:
"Santi
hi bhante uëārā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi bhante uëārā yakkhā
bhagavato pasannā. Santi [PTS Page 195] [\q 195/] hi bhante majjhimā yakkhā
bhagavato appasannā. Santi hi bhante majjhimā yakkhā bhagavato pasannā. Santi
hi bhante nãcā yakkhā bhagavato appasannā. Santi hi bhante nãcā yakkhā
bhagavato pasannā.
- - - - - - - - - - - -
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1.
Mahārājāno - machasaü 2. Gijjhakåņa pabbataü - machasaü
[BJT Page
314] [\x 314/]
Yebhuyyena
kho pana bhante yakkhā appasannā yeva bhagavato. Taü kissa hetu: bhagavā hi bhante
pāõātipātā veramaõiyā dhammaü deseti, adinnādānā veramaõiyā dhammaü deseti,
kāmesu micchācārā veramaõiyā dhammaü deseti, musāvādā veramaõiyā dhammaü
deseti, surāmerayamajjappamādaņņhānā veramaõiyā dhammaü deseti, yebhuyyena kho
pana bhante yakkhā appaņiviratā yeva pāõātipātā, appaņiviratā adinnādānā,
appaņiviratā kāmesu micchācārā, appaņiviratā musāvādā, appaņiviratā
surāmerayamajjappamādaņņhānā. Tesantaü hoti appiyaü amanāpaü. Santi hi bhante
bhagavato sāvakā, ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni2
paņisallānasāruppāni. Tattha santi uëārā yakkhā nivāsino ye imasmiü bhagavato
pāvacane appasannā. Tesaü pāsādāya! Uggaõhātu bhante bhagavā āņānāņiyaü rakkhaü
bhikkhånaü bhikkhuõãnaü upāsakānaü upāsikānaü guttiyā rakkhāya avihiüsāya
phāsuvihārāyā"ti.
3.
Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho vessavaõo mahārājā bhagavato
adhivāsanaü viditvā tāyaü velāyaü imaü āņānāņiyaü rakkhaü abhāsi:
4.
"Vipassissa3 namatthu cakkhumantassa sirãmato
Sikhissa pi3
namatthu sabbabhåtānukampino.
Vessabhussa5
namatthu nahātakassa6 tapassino
[PTS Page
196] [\q 196/] namatthu kakusandhassa mārasenāpamaddino
Koõāgamanassa
namatthu brāhmaõassa vusãmato,
Kassapassa
namatthu vippamuttassa sabbadhi.
- - - - - - - - - - - - - -
1.
Ara¤¤avanapatthāni (machasaü) 2. Rārasseyyakāni (sãmu, machasaü) 3. Vipassissa
ca (machasaü) 4. Sikhissapi ca (machasaü); Vessabhussa ca (machasaü)
[BJT Page
316] [\x 316/]
Aīgãrasassa
namatthu sakyaputtassa sirãmato
Yo imaü dhammamadesesi1
sabbadukkhāpanådanaü.
Ye cāpi
nibbutā loke yathābhåtaü vipassisuü
Te janā
apisunā' mahantā vãtasāradā.
5. Hitaü
devamanussānaü yaü namassanti gotamaü
Vijjācaraõasampannaü
mahantaü vãtasāradaü.
Yato
uggacchati suriyo2 ādicco maõķalã mahā
Yassa
cuggacchamānassa saüvarã pi nirujjhati.
Yassa
cuggate suriye3 divaso'ti pavuccati,
Rahado pi
tattha gambhãro samuddo saritodako
Evaü naü
tattha jānanti samuddo saritodako,
[PTS Page
197] [\q 197/] ito sā purimā disā iti naü ācikkhatã jano
Yaü disaü
abhipāleti mahārājā yasassi so
Gandhabbānaü
ādhipati dhataraņņho'ti nāma so
Ramatã
naccagãtehi gandhabbehi purakkhato
Puttā pi
tassa bahāvo ekanāmā'ti me sutaü,
Asãtiü dasa
eko ca indanāmā mahabbalā
Te cāpi
buddhaü disvāna buddhaü ādiccabandhunaü
Dårato'va
namassanti mahantaü vãtasāradaü
Namo te
purisāja¤¤a namo te purisuttama
Kusalena
samekkhasi.
Amanussā pi
taü vandanti.
Sutaü netaü
abhiõhaso tasmā evaü vademase
- - - - - - - - - - - -
1. Dhammaü
desesi - machasaü 2. Suriyo - machasaü 3. Suriye - machasaü
[BJT Page
318] [\x 318/]
'Jinaü
vandatha gotamaü 'jinaü vandāma gotamaü'
"Vijjācaraõasampannaü
buddhaü vandāma gotamaü"
6. Yena petā
pavuccanti pisuõā piņņhimaüsikā,
Pāõātipātino
eddā corā nekatikā janā
[PTS Page 198]
[\q 198/] ito sā dakkhiõā disā iti naü ācikkhatã jano,
Yaü disaü
abhipāleti mahārājā yasassã so
Kumbhaõķānaü
ādhipati viråëho iti nāmaso,
Ramati
naccagãtehi kumbhaõķehi purakkhato.
Puttā pi
tassa bahavo ekanāmā'ti me sutaü
Asãtiü dasa
eko ca indanāmā mahabbalā
Te cāpi
buddhaü disvāna buddhaü ādiccabandhunaü
Durato'va
namassanti mahantaü vãtasāradaü
'Namo te
purisāja¤¤a namo te purisuttama'.
Kusalena
samekkhasi.
Amanussā pi
taü vandanti
Sutaü netaü
abhiõhaso tasmā evaü vademase
'Jinaü
vandatha gotamaü jinaü vandāma gotamaü,
Vijjācaraõasampannaü
buddhaü vandāma gotamaü'.
7. Yattha
coggacchati suriyo ādicco maõķalã mahā
Yassa
coggacchamānassa divaso pi nirujjhati.
Yassa
coggate suriye saüvarã'ti pavuccati,
Rahado pi
tattha gambhãro samuddo saritodako.
- - - - - - - - - - - - - - -
1. Luddhā -
[pts.] Kam
2.
Teųāmayipati rājā dhatarāųņrnaii nāmata:,
Gandharvādhipati
rājā devehi sa ca rakųita:
3.
Teųāmadhipati rājā viruķhakoti nāmata:,
Kumabhāõķādhipati
rājā yamena saha rakųatu
Kumbhaõķehã surakųita:
- mahāvasatu.
Putrā pi
tasya bahava - ekanāmā vicakųaõā:
A÷ãtirda÷a
cekā÷va - idranāmā mahābalā: - lalitavistara
[BJT Page
320] [\x 320/]
Evaü naü
tattha jānanti samuddo saritodako
Ito sā
pacchimā disā iti naü ācikkhatã jano
[PTS Page
199] [\q 199/] yaü disaü abhipāleti mahārājā yasassã so.
Nāgāna¤ca1
ādhipati viråpakkho'iti nāmaso,
Ramati
naccagãtehi nāgeheva purekkhato2
Puttā pi
tassa bahavo ekanāmā'ti me sutaü,
Asãtiü dasa
eko ca indanāmā mahabbalā
Te cāpi
buddhaü disvāna buddhaü ādiccabandhunaü
Dårato'va
namassanti mahantaü vãtasāradaü,
Namo te
purisāja¤¤a namo te purisuttama
Kusalena
samekkhasi.
Amanussā pi
taü vandanti.
Sutaü netaü
abhiõhaso tasmā evaü vademase:
"Jinaü
vandatha gotamaü jinaü vandāma gotamaü,
Vijjācaraõasampannaü
buddhaü vandāma gotamaü"
8. Yena
uttarakuru rammā3 mahāneru sudassano,
Manussā
tattha jāyanti amamā apariggahā
Na te bãjaü
pavapanti napi nãyanti naīgalā
Akaņņhapākimaü
sāliü paribhu¤janti mānusā
Akaõaü
athusaü suddhaü sugandhaü taõķulapphalaü,
[PTS Page
200] [\q 200/] tuõķikãre pacinvāna tato bhu¤janti bhojanaü
Gāviü
ekakhuraü katvā anuyanti disodisaü,
Pasuü
ekakhuraü katvā anuyanti disodisaü
- - - - - - - - - - -
1. Nāgānaü -
[pts]
2.
Viråpakkho iti - [pts]
3.
Uttarakuruvho - machasaü
4.
Itthivāhanaü - [pts.] Itthiü vā vāhanaü - machasaü
5.
Teųāmadhipati rājā viråpākųe iti nāmataū
Sa vo
nāgādhipo rājā varuõena saha rakųatu sarvanāgehi rakųitaū - mahāvastu
[BJT Page
322] [\x 322/]
Itthivāhanaü
katvā anuyanti disodisaü,
Purisavāhanaü
katvā anuyanti disodisaü.
Kumārivāhanaü
katvā anuyanti disodisaü,
Kumāravāhanaü
katvā anuyanti disodisaü.
Te yāne
abhiråhitvā sabbā disā anupariyanti1
Pacārā tassa
rājino:
Hatthiyānaü
assayānaü dibbaü yānaü upaņņhitaü.
Pāsādā
sivikā ceva mahārājassa yasassino
Tassa ca
nagarā ahu antaëikkhe sumāpitā
âņānāņā
kusināņā parakusināņā
Nāņapuriyā2
parakusita nāņā3.
[PTS Page
201] [\q 201/] uttarena kapãvanto4 janoghamaparena ca,
Navanavutiyo
ambarambaravatiyo āëakamandā nāma rājadhānã.
Kuverassa
kho pana mārisa mahārājassa visāõā nāma rājadhānã.
Tasmā kuvero
mahārājā vessavaõo'ti pavuccati.
Paccesanto
pakāsenti tatolā tattalā tatotalā
Ojasi tejasi
tatojasã såro rājā ariņņho nemi.
Rahado pi
tattha dharaõã nāma, yato meghā pavassanti
Vassā yato
patāyanti.
Sabhāpi
tattha bhagalavatã5 nāma yattha yakkhā payirupāsanti.
Tattha
niccaphalā rukkhā nānādijagaõāyutā
Mayårako¤cābhirutā6
kokilādãhi vaggubhi.
- - - - - - - - - - - - - - -
1.
Anupariyāyanti - machasaü 2. Nāņasuriyā - machasaü 3. Parakusiņanāņā - machasaü
4. Kasãvanto - machasaü 5. Sālavanã - machasaü 6. Mayurako¤cābhirudā - machasaü
[BJT Page
324] [\x 324/]
Jãvaü
jãvakasaddettha atho uņņhavacittakā1
[PTS Page
202] [\q 202/] kukutthakā2 kuëãrakā vane pokkharasātakā.
Sukasāëikasaddettha
daõķamāõavakāni ca
Sobhati
sabbakālaü sā kuveranaëinã sadā.
10. Ito sā
uttarā disā iti naü ācikkhatã jano
Yaü disaü
abhipāleti mahārājā yasassã so.
Yakkhānaü
ādhipati kuvero iti nāmaso3
Ramatã
naccagãtehi yakkhehi purakkhato.
Puttā pi
tassa bahavo ekanāmā'ti me sutaü,
Asãtiü dasa
eko ca indanāmā mahabbalā.
Te cāpi
buddhaü disvāna buddhaü ādiccabandhunaü,
Dårato'va
namassanti mahantaü vãtasāradaü
'Namo te
purisāja¤¤a namo te purisuttama'.
'Kusalena
samekkhasi'
Amanussāpi
taü vandanti, sutaü netaü abhiõhaso.
Tasmā evaü
vademase:
'Jinaü
vandatha gotamaü' 'jinaü vandāma gotamaü,
Vijjācaraõasampannaü
buddhaü vandāma gotamanti".
11. [PTS
Page 203] [\q 203/] ayaü kho sā mārisa āņānāņiyā rakkhā bhikkhånaü bhikkhuõãnaü
upāsakānaü upāsikānaü guttiyā rakkhāya avihiüsāya phāsuvihārāyāti. Yassa
kassaci mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaü
āņānāņiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattāpariyāputā, 4
- - - - - - - - - - - - - - - -
1,
Oņņhavacittakā (machasaü)
2. Kukkuëakā
(machasaü)
3.
Nāųāmadhipati rājā kuvera iti nāmata: sarvayakųādhipo rājā rākųasãhi saha
rakųatu yakųa rākųasa rakųita: - mahāvastu.
4.
Pariyāpuņā - kam.
[BJT Page
326] [\x 326/]
Ta¤ce
amanusso yakkho vā yakkhiõã vā, yakkhapotako vā yakkhapotikā vā,
yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbã
vā, gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā, gandhabbamahāmatto vā
gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaõķo vā kumbhaõķã vā,
kumbhaõķapotako vā kumbhaõķapotikā vā, kumbhaõķamahāmatto vā kumbhaõķapārisajjo
vā kumbhaõķapacāro vā, nāgo vā nāginã1 vā, nāgapotako vā nāgapotikā vā,
nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduņņhacitto bhikkhuü vā
bhikkhuõiü vā upāsakaü vā upāsikaü vā gacchantaü vā anugaccheyya, ņhitaü vā
upatiņņheyya, nisinnaü vā upanisãdeyya, nipannaü vā upanipajjeyya, na me so
mārisa amanusso labheyya, gāmesu vā nigamesu vā, sakkāraü vā garukāraü vā. Na
me so mārisa amanusso labheyya, āëakamandāya rājadhāniyā vatthuü vā vāsaü vā,
na me so mārisa amanussā labheyya, yakkhānaü samitiü gantuü. Apissu naü mārisa
amanussā, anavayhampi naü kareyyuü avivayhaü. Apissu naü mārisa amanussā,
attāhi'pi paripuõõāhi paribhāsāhi paribhāseyyuü. Apissu naü mārisa amanussā,
rittampissa pattaü sãse nikkujjeyyuü. Apissu naü mārisa amanussā,
sattadhāpi'ssa muddhaü phāleyyuü.
12. Santi hi
mārisa amanussā caõķā ruddā rabhasā. Te neva mahārājānaü ādiyanti, na
mahārājānaü purisakānaü ādiyanti, na mahārājānaü purisakānaü purisakānaü
ādiyanti. Te kho te mārisa amanussā mahārājānaü [PTS Page 204] [\q 204/]
avaruddhā nāma vuccanti.
- - - - - - - - - - - - - -
1. Nāgã vā
(machasaü)
[BJT Page
328] [\x 328/]
Seyyathāpi
mārisa ra¤¤o māgadhassa vijite mahācorā, te neva ra¤¤o māgadhassa ādiyanti, na
ra¤¤o māgadhassa purisakānaü ādiyanti, na ra¤¤o māgadhassa purisakānaü
purisakānaü ādiyanti, te kho te mārisa mahācorā ra¤¤o māgadhassa avaruddhā nāma
vuccanti, evameva kho mārisa santi hi amanussā caõķā ruddā rabhasā, te neva
mahārājānaü ādiyanti, na mahārājānaü purisakānaü ādiyanti, na mahārājānaü
purisakānaü purisakānaü ādiyanti. Te kho te mārisa amanussā mahārājānaü
avaruddhā nāma vuccanti.
13. Yo hi
koci mārisa amanusso, yakkho vā yakkhiõã vā, yakkhapotako vā yakkhapotikā vā,
yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbã
vā, gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā, gandhabbamahāmatto vā
gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaõķo vā kumbhaõķã vā,
kumbhaõķapotako vā kumbhaõķapotikā vā, kumbhaõķamahāmatto vā kumbhaõķapārisajjo
vā kumbhaõķapacāro vā, nāgo vā nāginã vā, nāgapotako vā nāgapotikā vā,
nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduņņhacitto: bhikkhuü vā
bhikkhuõiü vā, upāsakaü vā upāsikaü vā, gacchantaü vā anugaccheyya, ņhitaü vā
upatiņņheyya, nisinnaü vā upanisãdeyya, nipannaü vā upanipajjeyya, imesaü
yakkhānaü mahāyakkhānaü, senāpatãnaü mahāsenāpatãnaü, ujjhāpetabbaü
vikkanditabbaü viravitabbaü; "ayaü yakkho gaõhāti, ayaü yakkho āvisati,
ayaü yakkho heņheti, ayaü yakkho viheņheti, ayaü yakkho hiüsati, ayaü yakkho
vihiüsati, ayaü yakkho na mu¤catã"ti.
14.
Katamesaü yakkhānaü mahāyakkhānaü senāpatãnaü mahāsenāpatãnaü:
[BJT Page
330] [\x 330/]
Indo somo
varuõo ca bhāradvājo pajāpati,
Candano
kāmaseņņho ca kinnighaõķu nighaõķu ca.
Panādo opama¤¤o
ca devasåto ca mātali,
Cittaseno ca
gandhabbo naëo rājā janesabho.
Sātāgiro
hemavato puõõako karatiyo guëo,
[PTS Page
205] [\q 205/] sãvako mucalindo ca vessāmitto yugandharo..
Gopālo
suppagedho ca2 hiri netti ca madiyo.
Pa¤cālacaõķo
āëavako pajjanto3 sumano sumukho dadhãmukho,
Maõi māõi
caro dãgho atho serissako4 saha.
15. Imesaü
yakkhānaü mahāyakkhānaü, senāpatãnaü mahāsenāpatãnaü ujjhāpetabbaü
vikkaditabbaü viravitabbaü: ayaü yakkho gaõhāti, ayaü yakkhā āvisati, ayaü
yakkho heņņheti, ayaü yakkho viheņheti, ayaü yakkho hiüsati, ayaü yakkho
vihiüsati, ayaü yakkho na mu¤catã ti.
Ayaü kho sā
mārisa āņānāņiyā rakkhā bhikkhånaü bhikkhuõãnaü upāsakānaü upāsikānaü guttiyā
rakkhāya avihiüsāya phāsu vihārāyā'ti.
Handa ca
dāni mayaü mārisa gacchāma, bahukiccā mayaü bahukaraõãyā'ti.
'Yassa' dāni
tumhe mahārājāno kālaü ma¤¤athā'ti.
16, Atha kho
cattāro mahārājāno uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā
tatthevantaradhāyiüsu. Te pi kho yakkhā uņņhāyāsanā appekacce bhagavantaü
abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyiüsu. Appekacce bhagavatā
saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārānãyaü vãtisāretvā
tatthevantaradhāyiüsu, appekacce [PTS Page 206] [\q 206/] yena bhagavā
tena¤jalimpaõāmetvā tatthevantaradhāyiüsu, appekacce nāmagottaü sāvetvā
tatthevantaradhāyiüsu, appekacce tuõhãbhåtā tatthevantaradhāyiüså'ti.
Paņhamakabhāõavāro
niņņhito.
- - - - - - - - - - - - - -
1. Sivako -
machasaü 2. Supparodho ca - machasaü 3. Pajjunno - machasaü 4. Serãsako -
machasaü
[BJT Page
332] [\x 332/]
16. Atha kho
bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhå āmantesi:
Imaü
bhikkhave rattiü cattāro mahārājāno mahatiyā ca yakkhasenāya, mahatiyā ca
gandhabbasenāya, mahatiyā ca kumbhaõķasenāya, mahatiyā ca nāgasenaya, catuddisaü
rakkhaü ņhapetvā, catuddisaü gumbaü ņhapetvā, catuddisaü ovaraõaü ņhapetvā,
abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü gijjhakåņaü pabbataü
obhāsetvā yenāhaü tenupasaükamiüsu, upakaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü
nisãdiüsu. Tepi kho bhikkhave yakkhā appekacce maü abhivādetvā ekamantaü
nisãdiüsu: appekacce mama saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü
vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu: appekacce yenāhaü tena¤jalimpaõāmetvā
ekamantaü nisãdiüsu: appekacce nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu:
appekacce tuõhãbhåtā ekamantaü nisãdiüsu.
17.
Ekamantaü nisinno kho bhikkhave vessavaõo mahārājā maü etadavoca:
Santi hi
bhante uëārā yakkhā bhagavato appasannā, santi hi bhante uëārā yakkhā bhagavato
pasannā: santi hi bhante majjhimā yakkhā bhagavato appasannā, santi hi bhante
majjhimā yakkhā bhagavato pasannā: santi hi bhante nãcā yakkhā bhagavato
appasannā, santi hi bhante nãcā yakkhā bhagavato pasannā: yebhuyyena kho pana
bhante yakkhā appasannā yeva bhagavato. Taü kissa hetu? Bhagavā hi bhante
pāõātipātā veramaõiyā dhammaü deseti, adinnādānā veramaõiyā dhammaü deseti,
kāmesu micchācārā veramaõiyā dhammaü deseti, musāvādā veramaõiyā dhammaü
deseti, surāmerayamajjappamādaņņhānā veramaõiyā dhammaü deseti. Yebhuyyena kho
pana bhante yakkhā appaņiviratā yeva pāõātipātā, appaņiviratā adinnādānā,
appaņiviratā kāmesu micchācārā, appaņiviratā musāvādā, appaņiviratā
surāmerayamajjappamādaņņhānā. Tesaü taü hoti appiyaü amanāpaü.
[BJT Page
334] [\x 334/]
Santi hi
bhante bhagavato sāvakā, ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti
appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni
paņisallānasāruppāni.
Tattha santi
uëārā yakkhā nivāsino ye imasmiü bhagavato pāvacane appasannā. Tesaü pasādāya.
Uggaõhātu bhante bhagavā āņānāņiyaü rakkhaü bhikkhånaü bhikkhuõãnaü upāsakānaü
upāsikānaü guttiyā rakkhāya avihiüsāya phāsuvihārāyāti.
Adhivāsesiü
kho ahaü bhikkhave tuõhãbhāvena.
18, Atha kho
bhikkhave vessavaõo mahārājā maü adhivāsanaü viditvā tāyaü velāyaü imaü
āņānāņiyaü rakkhaü abhāsi:
Vipassissa
namatthu cakkhumantassa sirãmato,
Sikhissapi
namatthu sabbabhåtānukampino. 1.
Vessabhussa
namatthu nahātakassa tapassino,
Namatthu
kakusandhassa mārasenappamaddino. 2
Koõāgamanassa
namatthu brāhmaõassa vusãmato.
Kassapassa
ca namatthu vippamuttassa sabbadhi. 3.
Aīgãrasassa
namatthu sakyaputtassa sirãmato,
Yo imaü
dhammamadesesi sabbadukkhāpanådanaü 4.
Ye cāpi
nibbutā loke yathābhåtaü vipassisuü,
Te janā
apisunā mahantā vãtasāradā. 5
19, Hitaü
devamanussānaü yaü namassanti gotamaü,
Vijjācaraõasampannaü
mahantaü vãtasāradaü6.
Yato
uggacchati suriyo ādicco maõķalã mahā,
Yassa
cuggacchamānassa saüvarã pi nirujjhati 7.
[BJT Page
336] [\x 336/]
Yassa
cuggate suriye divaso ti pavuccati,
Rahado pi
tattha gambhãro samuddo saritodako. 8
Evaü naü
tattha jānanti samuddo saritodako
Ito sā
purimā disā iti naü ācikkhatã jano,
Yaü disaü
abhipāleti mahārājā yasassi so. 9
Gandhabbānaü
ādhipati dhataraņņho iti nāmaso,
Ramati
naccagãtehi gandhabbehi purakkhato, 10
Puttā pi
tassa bahavo ekanāmā'ti me sutaü.
Asãtiü dasa
eko ca indanāmā mahabbalā11.
Te cāpi
buddhaü disvāna buddhaü ādiccabandhunaü
Dårato'va
namassanti mahantaü vãtasāradaü,
Namo te
purisāja¤¤a namo te purisuttama 12.
Kusalena
samekkhasi. Amanussāpi taü vandanti,
Sutaü netaü abhiõhaso
tasmā evaü vademase13.
Jinaü
vadatha gotamaü jinaü vandāma gotamaü,
Vijjācaraõasampannaü
buddhaü vadāma gotamaü14
Yena petā
pavuccanti pisuõā piņņhimaüsikā,
Pāõātipātino
eddā corā nekatikā janā 15.
Ito sā
dakkhiõā disā iti naü ācikkhatã jano,
Yaü disaü
abhipāleti mahārājā yasassi so16.
Kumbhaõķānaü
ādhipati viråëho iti nāmaso,
Ramati
naccagãtehi kumbhaõķehi purakkhato 17.
Puttā pi
tassa bahavo ekanāmā'ti me sutaü,
Asãtiü dasa
eko ca indanāmā mahabbalā18
[BJT Page
338] [\x 338/]
Te cāpi buddhaü
disvāna buddhaü ādiccabandhunaü
Dårato'ca
namassanti mahantaü vãtasāradaü,
Namo te
purisāja¤¤a namo te purisuttama.
Kusalena
samekkhasi,
Amanussā pi
taü vandanti, sutaü netaü abhiõhaso
Tasmā evaü
vademase.
Jinaü
vandatha gotamaü jinaü vandāma gotamaü,
Vijjācaraõasampannaü
buddhaü vandāma gotamaü.
21. Yattha
coggacchati suriyo ādicco maõķalã mahā,
Yassa
coggacchamānassa divaso pi nirujjhati.
Yassa
coggate suriye saüvarã ti pavuccati,
Rahado pi
tattha gambhãro samuddo saritodako.
Evaü naü tattha
jānanti samuddo sāritodako,
Ito sā
pacchimā disā iti naü ācikkhatã jano
Yaü disaü
abhipāleti mahārājā yasassã so.
Nāgānaü
ādhipati viråpakkho iti nāmaso,
Ramati
naccagãtehi nāgeheva purakkhato,
Puttā pi
tassa bahavo ekanāmā'ti me sutaü
Asãtiü dasa
eko ca indanāmā mahabbalā.
Te cāpi
buddhaü disvāna buddhaü ādiccabandhunaü
Dårato'ca
namassanti mahantaü vãtasāradaü,
'Namo te
purisāja¤¤a namo te purisuttama'
Kusalena
samekkhasi
Amanussā pi
taü vandanti, sutaü netaü abhiõhaso
Tasmā evaü
vademase.
Jinaü
vandatha gotamaü jinaü vandāma gotamaü,
Vijjācaraõasampannaü
buddhaü vandāma gotamaü.
[BJT Page
340] [\x 340/]
22. Yena
uttarakurå rammā mahāneru sudassano,
Manussā
tattha jāyanti amamā apariggahā.
Na te bãjaü
pavapanti napi nãyanti naīgalā,
Akaņņhāpākimaü
sāliü paribhu¤janti mānusā.
Akaõaü
athusaü suddhaü sugandhaü taõķulapphalaü,
Tuõķikãre
pacitvāna tato bhu¤janti bhojanaü.
Gāviü
ekakhuraü katvā anuyanti disodisaü,
Pasuü
ekakhuraü katvā anuyanti disodisaü.
Itthi
vāhanaü katvā anuyanti disodisaü,
Purisa
vāhanaü katvā anuyanti disodisaü
Kumāri
vāhanaü katvā anuyanti disodisaü,
Kumāra
vāhanaü katvā anuyanti disodisaü.
Te yāne
abhiråhitvā sabbā disā anupariyanti,
Pacārā tassa
rājino.
Hatthiyānaü
assayānaü dibbaü yānaü upaņņhitaü
Pāsādā sivikā
ceva mahārājassa yasassino.
Tassa ca
nagarā ahå antaëikkhe sumāpitā,
âņānāņā
kusināņā parakusināņā nāņapuriyā parakusitanāņā.
Uttarena
kapivanto janoghamaparena ca
Navanavatiyo
ambaraambaravatiyo āëakamandā nāma rājadhānã,
Kuverassa kho
pana mārisa mahārājassa visāõā nāma rājadhānã,
Tasmā kuvero
mahārājā vessavaõo'ti pavuccati.
23.
Paccesanto pakāsenti tatolā tattalā tatotalā,
Ojasi tejasi
tatojasi såro rājā ariņņho nemi.
[BJT Page
342] [\x 342/]
Rahado'pi
tattha dharaõã nāma yato meghā pavassanti
Vassā yato
patāyanti,
Sabhā pi
tattha bhagalavatã nāma yattha yakkhā payirupāsanti.
Tattha
niccaphalā rukkhā nānādijagaõāyutā,
Mayårako¤cābhirudā
kokilādihi vagguhi.
Jãvaüjãvaka
saddettha atho uņņhavacittakā,
Kukutthakā
kuëãrakā vane pokkharasātakā
Sukasālikasaddettha
daõķamānavakāni ca,
Sobhati
sabbakālaü sā kuveranalinã sadā.
Ito sā
uttarā disā iti naü ācikkhatã jano,
Yaü disaü
abhipāleti mahārājā yasassi so.
Yakkhānaü
ādhipati kuvero iti nāmaso,
Ramati
naccagãtehi yakkheheva purakkhato.
Puttāpi
tassa bahāvo ekanāmāti me sutaü.
Asãtiü dasa
eko ca indanāmā mahabbalā.
Te cāpi
buddhaü disvāna buddhaü ādiccabandhunaü
Durato'va
namassanti mahantaü vãtasāradaü,
Namo te
purisāja¤¤a namo te purisuttama
Kusalena
samekkhasi.
Amanussā pi taü
vandanti, sutaü netaü abhiõhaso.
Tasmā evaü
vademase.
Jinaü
vadatha gotamaü jinaü vandāma gotamaü,
Vijjācaraõasampannaü
buddhaü vandāma gotamanti.
[BJT Page
344] [\x 344/]
24. Ayaü kho
sā mārisa, āņānāņiyā rakkhā bhikkhånaü bhikkhuõãnaü upāsakānaü upāsikānaü
guttiyā rakkhāya avihiüsāya phāsuvihārāyāti. Yassa kassaci mārisa bhikkhussa vā
bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya vā ayaü āņānāņiyā rakkhā suggahitā
bhavissati samattā pariyāputā. Ta¤ce amanusso, yakkho vā yakkhiõã vā
yakkhapotako vā yakkhapotikā vā, yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā
yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbã vā, gandhabbapotako vā gandhabbapotikā
vā, gandhabbamahāmatto vā gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaõķo
vā kumbhaõķã vā, kumbhaõķapotako vā kumbhaõķapotikā vā, kumbhaõķamahāmatto vā
kumbhaõķapārisajjo vā kumbhaõķapacāro vā, nāgo vā nāginã vā, nāgapotako vā
nāgapotikā vā, nāgamahāmatto vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduņņhacitto,
bhikkhuü vā bhikkhuõiü vā, upāsakaü vā upāsikaü vā, gacchantaü vā anugaccheyya,
ņhitaü vā upatiņņheyya. Nisinnaü vā upanisãdeyya, nipannaü vā upanipajjeyya, na
me so mārisa, amanusso labheyya, gāmesu vā nigamesu vā, sakkāraü vā garukāraü
vā. Na me so mārisa, amanusso labheyya, āëakamandāya nāma rājadhāniyā vatthuü
vā vāsaü vā. Na me so mārisa, amanusso labheyya, yakkhānaü samitiü gantuü.
Apissu naü mārisa, amanussā anavayhampi naü kareyyuü avivayhaü. Apissu naü
mārisa, amanussā attāhi paripuõõāhi paribhāsāhi paribhāseyyuü. Apissu naü
mārisa, amanussā rittampi'ssa pattaü sãse nikkujjeyyuü, apissu naü mārisa,
amanussā sattadhā pi'ssa muddhaü phāleyyuü. Santi hi mārisa, amanussā caõķā
ruddhā rabhasā. Te neva mahārājānaü ādiyanti, na mahārājānaü purisakānaü
ādiyanti, na mahārājānaü purisakānaü purisakānaü ādiyanti. Te kho te mārisa, amanussā
mahārājānaü avaruddhā nāma vuccanti.
[BJT Page
346] [\x 346/]
25.
Seyyathāpi mārisa, ra¤¤o māgadhassa vijite mahācorā te neva ra¤¤o māgadhassa
ādiyanti, na ra¤¤o māgadhassa purisakānaü ādiyanti, na ra¤¤o māgadhassa
purisakānaü purisakānaü ādiyanti, te kho te mārisa, mahācorā ra¤¤o māgadhassa
avaruddhā nāma vuccanti, evameva kho mārisa, santi hi amanussā caõķā ruddhā
rabhasā. Te neva mahārājānaü ādiyanti, na mahārājānaü purisakānaü ādiyanti, na
mahārājānaü purisakānaü purisakānaü ādiyanti, te kho mārisa, amanussā
mahārājānaü avaruddhā nāma vuccanti.
26. Yo hi
koci mārisa amanusso yakkho vā yakkhiõã vā, yakkhapotako vā yakkhapotikā vā,
yakkhamahāmatto vā yakkhapārisajjo vā yakkhapacāro vā, gandhabbo vā gandhabbã
vā, gandhabbapotako vā gandhabbapotikā vā, gandhabbamahāmatto vā
gandhabbapārisajjo vā gandhabbapacāro vā, kumbhaõķo vā kumbhaõķã vā,
kumbhaõķapotako vā kumbhaõķapotikā vā, kumbhaõķamahāmatto vā kumbhaõķapārisajjo
vā kumbhaõķapacāro vā, nāgo vā nāginã vā, nāgapotako vā nāgapotikā vā, nāgamahāmatto
vā nāgapārisajjo vā nāgapacāro vā, paduņņhacitto: bhikkhuü vā bhikkhuõiü vā,
upāsakaü vā upāsikaü vā, gacchantaü vā anugaccheyya, ņhitaü vā upatiņņheyya,
nisinnaü vā upanisãdeyya, nipannaü vā upanipajjeyya, imesaü yakkhānaü
mahāyakkhānaü, senāpatãnaü mahāsenāpatãnaü ujjhāpetabbaü vikkanditabbaü
viravitabbaü; "ayaü yakkho gaõhāti, ayaü yakkho āvisati, ayaü yakkho
heņheti, ayaü yakkho viheņheti ayaü yakkho hiüsati, ayaü yakkho vihiüsati, ayaü
yakkho na mu¤catã"ti.
[BJT Page
348] [\x 348/]
Katamesaü
yakkhānaü mahāyakkhānaü senāpatãnaü mahāsenāpatãnaü:
27. Indo
somo varuõo ca bhāradvājo pajāpati,
Candano
kāmaseņņho ca kinnighaõķu1 nighaõķu ca.
Panādo
opama¤¤o ca devasåto ca mātali,
Cittaseno ca
gandhabbo naëo rājā janesabho.
Sātāgiro hemavato
puõõako karatiyo guëo,
Sãvako
mucalindo ca vessāmitto yugandharo.
Gopālo
suppagedho ca hiri netti ca madiyo.
Pa¤cālacaõķo
āëavako pajjunno sumano sumukho dadhãmukho,
Maõi māõi
caro dãgho atho serissako saha.
28. Imesaü
yakkhānaü mahāyakkhānaü, senāpatãnaü mahāsenāpatãnaü, ujjhāpetabbaü
vikkanditabbaü viravitabbaü: ayaü yakkho gaõhāti, ayaü yakkhā āvisati, ayaü
yakkho heņheti, ayaü yakkho viheņheti, ayaü yakkho hiüsati, ayaü yakkho
vihiüsati, ayaü yakkho na mu¤catã'ti. Ayaü kho sā mārisa āņānāņiyā rakkhā
bhikkhånaü bikkhuõãnaü upāsakānaü upāsikānaü guttiyā rakkhāya avihiüsāya
phāsuvihārāyā'ti. Handa ca dāni mayaü mārisa gacchāma bahukiccā mayaü
bahukaraõãyā'ti. 'Yassa'dāni tumhe mahārājāno kālaü ma¤¤athā'ti.
29. Atha kho
cattāro mahārājāno uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā
tatthevantaradhāyiüsu. Te pi kho yakkhā uņņhāyāsanā appekacce bhagavantaü
abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyiüsu.
- - - - - - - - - - - - - - - -
1. Indraū
somaū såryyaū varuõaū prajāpatiū bhāradvājaū
øãra ÷āna÷ca
vandanaū kāma÷reųņhaū kunikaõņho
. . . . . .
Nikaõņhakaū trã÷åli ceva mātaliū
Citrasena÷ca
gandharvaū nararājo jinar÷abhaū
øātāgirir
hemavataū pårõakaū khadira kovidhaū
Gopāla yakųo
āņavako paücālagaõķā sumukho
Dãgho yakųaū
saparijanaū (lalitavistara)
[BJT Page
350] [\x 350/]
Appekacce
bhagavatā saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārānãyaü vãtisāretvā
tatthevantaradhāyiüsu, appekacce yena bhagavā tena¤jalimpaõāmetvā
tatthevantaradhāyiüsu, appekacce nāmagottaü sāvetvā tatthevantaradhāyiüsu,
appekacce tuõhãbhåtā tatthevantaradhāyiüså'ti.
30.
Uggaõhātha bhikkhave āņānāņiyaü rakkhaü. Pariyāpuõātha bhikkhave āņānāņiyaü
rakkhaü. Dhāretha bhikkhave āņānāņiyaü rakkhaü. Atthasaühitā1 bhikkhave
āņānāņiyā rakkhā, bhikkhånaü bhikkhuõãnaü upāsakānaü upāsikānaü guttiyā
rakkhāya avihiüsāya phāsuvihārāyā ti.
Idamavoca
bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.
âņānāņiyasuttaü niņņhitaü navamaü.
Home
Next Sutta