3. Tatiyapīṭhavimānavatthu

15. “Pīṭhaṃ te sovaṇṇamayaṃ uḷāraṃ, manojavaṃ gacchati yenakāmaṃ;

alaṅkate malyadhare suvatthe, obhāsasi vijjurivabbhakūṭaṃ.

16. “Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

17. “Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

18. Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā;

pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ.

19. “Appassa kammassa phalaṃ mamedaṃ [mametaṃ (ka.)], yenamhi [tenamhi (ka.)] evaṃ jalitānubhāvā;

ahaṃ manussesu manussabhūtā, purimāya jātiyā manussaloke.

20. “Addasaṃ virajaṃ bhikkhuṃ, vippasannamanāvilaṃ;

tassa adāsahaṃ pīṭhaṃ, pasannā sehi pāṇibhi.

21. “Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati;

uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.

22. “Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, manussabhūtā yamakāsi puññaṃ;

tenamhi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Tatiyapīṭhavimānaṃ tatiyaṃ.