11. Sunikkhittavimānavatthu

1282. “Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato dvādasa yojanāni;

kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

1283. “Tatthacchasi pivasi khādasi ca, dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ;

dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.

1284. “Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

1285. “Pucchāmi ‘taṃ deva mahānubhāva, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

1286. So devaputto attamano, moggallānena pucchito;

pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ.

1287. “Dunnikkhittaṃ mālaṃ sunikkhipitvā, patiṭṭhapetvā sugatassa thūpe;

mahiddhiko camhi mahānubhāvo, dibbehi kāmehi samaṅgibhūto.

1288. “Tena metādiso vaṇṇo,

tena me idha mijjhati;
uppajjanti ca me bhogā,
ye keci manaso piyā.

1289. “Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva,

manussabhūto yamahaṃ akāsiṃ;
tenamhi evaṃ jalitānubhāvo,
vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Sunikkhittavimānaṃ ekādasamaṃ.

Sunikkhittavaggo sattamo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ

Dve daliddā vanavihārā, bhatako gopālakaṇḍakā;
anekavaṇṇamaṭṭhakuṇḍalī, serīsako sunikkhittaṃ;
purisānaṃ tatiyo vaggo pavuccatīti.

Bhāṇavāraṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.

Vimānavatthupāḷi niṭṭhitā.