9. Kūṭavinicchayikapetavatthuvaṇṇanā

Mālī kiriṭī kāyūrīti idaṃ satthari veḷuvane viharante kūṭavinicchayikapetaṃ ārabbha vuttaṃ. Tadā bimbisāro rājā māsassa chasu divasesu uposathaṃ upavasati, taṃ anuvattantā bahū manussā uposathaṃ upavasanti. Rājā attano santikaṃ āgatāgate manusse pucchati– “kiṃ tumhehi uposatho upavuttho, udāhu na upavuttho”ti? Tatreko adhikaraṇe niyuttakapuriso pisuṇavāco nekatiko lañjagāhako “na upavutthomhī”ti vattuṃ asahanto “upavutthomhi, devā”ti āha. Atha naṃ rājasamīpato nikkhantaṃ sahāyo āha– “kiṃ, samma, ajja tayā upavuttho”ti? “Bhayenāhaṃ, samma, rañño sammukhā evaṃ avocaṃ, nāhaṃ uposathiko”ti.
Atha naṃ sahāyo āha– “yadi evaṃ upaḍḍhuposathopi tāva te ajja hotu, uposathaṅgāni samādiyāhī”ti. So tassa vacanaṃ “sādhū”ti sampaṭicchitvā gehaṃ gantvā abhutvāva mukhaṃ vikkhāletvā uposathaṃ adhiṭṭhāya rattiyaṃ vāsūpagato rittāsayasambhūtena balavavātahetukena sūlena upacchinnāyusaṅkhāro cuti-anantaraṃ pabbatakucchiyaṃ vemānikapeto hutvā nibbatti. So hi ekarattiṃ uposatharakkhaṇamattena vimānaṃ paṭilabhi dasakaññāsahassaparivāraṃ mahatiñca dibbasampattiṃ. Kūṭavinicchayikatāya pana pesuṇikatāya ca attano piṭṭhimaṃsāni sayameva okkantitvā khādati. Taṃ āyasmā nārado gijjakūṭato otaranto disvā–
499. “Mālī kiriṭī kāyūrī, gattā te candanussadā;
 pasannamukhavaṇṇosi, sūriyavaṇṇova sobhasi.
500. “Amānusā pārisajjā, ye teme paricārakā;
 dasa kaññāsahassāni, yā temā paricārikā;
tā kambukāyūradharā, kañcanāveḷabhūsitā.
501. “Mahānubhāvosi tuvaṃ, lomahaṃsanarūpavā;
 piṭṭhimaṃsāni attano, sāmaṃ ukkacca khādasi.
502. “Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;
 kissakammavipākena, piṭṭhimaṃsāni attano;
sāmaṃ ukkacca khādasīti.
503. “Attanohaṃ anatthāya, jīvaloke acārisaṃ;
 pesuññamusāvādena, nikativañcanāya ca.
504. “Tatthāhaṃ parisaṃ gantvā, saccakāle upaṭṭhite;
 atthaṃ dhammaṃ nirākatvā, adhammamanuvattisaṃ.
505. “Evaṃ so khādatattānaṃ, yo hoti piṭṭhimaṃsiko;
 yathāhaṃ ajja khādāmi, piṭṭhimaṃsāni attano.
506. “Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ, anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;
 mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi, mā khosi piṭṭhimaṃsiko tuvan”ti.–

Thero catūhi gāthāhi pucchi, sopi tassa catūhi gāthāhi etamatthaṃ vissajjesi.

499. Tattha mālīti māladhārī, dibbapupphehi paṭimaṇḍitoti adhippāyo. Kiriṭīti veṭhitasīso. Kāyūrīti keyūravā, bāhālaṅkārapaṭimaṇḍitoti attho. Gattāti sarīrāvayavā. Candanussadāti candanasārānulittā. Sūriyavaṇṇova sobhasīti bālasūriyasadisavaṇṇo eva hutvā virocasi. “Araṇavaṇṇī pabhāsasī”tipi pāḷi, araṇanti araṇiyehi devehi sadisavaṇṇo ariyāvakāsoti attho.
500. Pārisajjāti parisapariyāpannā, upaṭṭhākāti attho. Tuvanti tvaṃ. Lomahaṃsanarūpavāti passantānaṃ lomahaṃsajananarūpayutto. Mahānubhāvatāsamaṅgitāya hetaṃ vuttaṃ. Ukkaccāti ukkantitvā, chinditvāti attho.
503. Acārisanti acariṃ paṭipajjiṃ. Pesuññamusāvādenāti pesuññena ceva musāvādena ca. Nikativañcanāya cāti nikatiyā vañcanāya ca patirūpadassanena paresaṃ vikārena vañcanāya ca.
504. Saccakāleti saccaṃ vattuṃ yuttakāle. Atthanti diṭṭhadhammikādibhedaṃ hitaṃ. Dhammanti kāraṇaṃ ñāyaṃ. Nirākatvāti chaḍḍetvā pahāya. Soti yo pesuññādiṃ ācarati, so satto. Sesaṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayameva.

Kūṭavinicchayikapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.