Evaṃ petena attano adhippāye pakāsite puna rājā petassa pavattiṃ pucchituṃ okāsaṃ karonto imaṃ gāthamāha–

527. “Aññāto eso purisassa attho, aññampi icchāmase pucchituṃ tuvaṃ;

okāsakammaṃ sace no karosi, pucchāma taṃ no na ca kujjhitabban”ti.

528. “Addhā paṭiññā me tadā ahu, nācikkhaṇā appasannassa hoti;

akāmā saddheyyavacoti katvā, pucchassu maṃ kāmaṃ yathā visayhan”ti.–

Imā rañño petassa ca vacanapaṭivacanagāthā.

527. Tattha aññātoti avagato. Icchāmaseti icchāma. Noti amhākaṃ. Na ca kujjhitabbanti “ime manussā yaṃkiñci pucchantī”ti kodho na kātabbo.

528. Addhāti ekaṃsena. Paṭiññā meti ñāṇavasena mayhaṃ “pucchassū”ti paṭiññā, okāsadānanti attho. Tadā ahūti tasmiṃ kāle paṭhamadassane ahosi. Nācikkhaṇā appasannassa hotīti akathanā appasannassa hoti. Pasanno eva hi pasannassa kiñci katheti. Tvaṃ pana tadā mayi appasanno, ahañca tayi, tena paṭijānitvā kathetukāmo nāhosi. Idāni panāhaṃ tuyhaṃ akāmā saddheyyavaco akāmo eva saddhātabbavacano iti katvā iminā kāraṇena Pucchassu maṃ kāmaṃ yathā visayhanti tvaṃ yathā icchasi, tamatthaṃ maṃ pucchassu. Ahaṃ pana yathā visayhaṃ yathā mayhaṃ sahituṃ sakkā, tathā attano ñāṇabalānurūpaṃ kathessāmīti adhippāyo.

Evaṃ petena pucchanāya okāse kate rājā–

529. “Yaṃ kiñcahaṃ cakkhunā passisāmi,

sabbampi tāhaṃ abhisaddaheyyaṃ;
disvāva taṃ nopi ce saddaheyyaṃ,
kareyyāsi me yakkha niyassakamman”ti.–

Gāthamāha. Tassattho– ahaṃ yaṃ kiñcideva cakkhunā passissāmi, taṃ sabbampi tatheva ahaṃ abhisaddaheyyaṃ, taṃ pana disvāva taṃ vacanaṃ nopi ce saddaheyyaṃ. Yakkha, mayhaṃ niyassakammaṃ niggahakammaṃ kareyyāsīti. Atha vā yaṃ kiñcahaṃ cakkhunā passissāmīti ahaṃ yaṃ kiñcideva cakkhunā passissāmi acakkhugocarassa adassanato. Sabbampi tāhaṃ abhisaddaheyyanti sabbampi te ahaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ aññaṃ vā abhisaddaheyyaṃ. Tādiso hi mayhaṃ tayi abhippasādoti adhippāyo. Pacchimapadassa pana yathāvuttova attho.

Taṃ sutvā peto–

530. “Saccappaṭiññā tava mesā hotu, sutvāna dhammaṃ labha suppasādaṃ;

aññatthiko no ca paduṭṭhacitto, yaṃ te sutaṃ asutañcāpi dhammaṃ;
sabbampi akkhissaṃ yathā pajānan”ti.– Gāthamāha Ito paraṃ–

531. “Setena assena alaṅkatena, upayāsi sūlāvutakassa santike;

yānaṃ idaṃ abbhutaṃ dassaneyyaṃ, kissetaṃ kammassa ayaṃ vipākoti.

532. “Vesāliyā nagarassa majjhe, cikkhallamagge narakaṃ ahosi;

gosīsamekāhaṃ pasannacitto, setaṃ gahetvā narakasmiṃ nikkhipiṃ.

533. “Etasmiṃ pādāni patiṭṭhapetvā, mayañca aññe ca atikkamimhā;

yānaṃ idaṃ abbhutaṃ dassaneyyaṃ, tasseva kammassa ayaṃ vipākoti.

534. “Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsati, gandho ca te sabbadisā pavāyati;

yakkhiddhipattosi mahānubhāvo, naggo cāsi kissa ayaṃ vipākoti.

535. “Akkodhano niccapasannacitto, saṇhāhi vācāhi janaṃ upemi;

tasseva kammassa ayaṃ vipāko, dibbo me vaṇṇo satataṃ pabhāsati.

536. “Yasañca kittiñca dhamme ṭhitānaṃ, disvāna mantemi pasannacitto;

tasseva kammassa ayaṃ vipāko, dibbo me gandho satataṃ pavāyati.

537. “Sahāyānaṃ titthasmiṃ nhāyantānaṃ, thale gahetvā nidahissa dussaṃ;

khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, tenamhi naggo kasirā ca vuttīti.

538. “Yo kīḷamāno pakaroti pāpaṃ, tassedisaṃ kammavipākamāhu;

akīḷamāno pana yo karoti, kiṃ tassa kammassa vipākamāhūti.

539. “Ye duṭṭhasaṅkappamanā manussā, kāyena vācāya ca saṃkiliṭṭhā;

kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ te nirayaṃ upenti.

540. “Apare pana sugatimāsamānā, dāne ratā saṅgahitattabhāvā;

kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ te sugatiṃ upentī”ti.–

Tesaṃ ubhinnaṃ vacanapaṭivacanagāthā honti.

530. Tattha saccappaṭiññā tava mesā hotūti “sabbampi tāhaṃ abhisaddaheyyan”ti tava esā paṭiññā mayhaṃ saccaṃ hotu. Sutvāna dhammaṃ labha suppasādanti mayā vuccamānaṃ dhammaṃ sutvā sundaraṃ pasādaṃ labhassu. Aññatthikoti ājānanatthiko. Yathā pajānanti yathā aññopi pajānanto, “yathāpi ñātan”ti vā mayā yathā ñātanti attho.

531. Kissetaṃ kammassa ayaṃ vipākoti kissetaṃ kissa nāma etaṃ, kissa kammassa ayaṃ vipāko. Etanti vā nipātamattaṃ, kissa kammassāti yojanā. “Kissa te”ti ca keci paṭhanti.

532-33. Cikkhallamaggeti cikkhallavati pathamhi. Narakanti āvāṭaṃ. Ekāhanti ekaṃ ahaṃ. Narakasmiṃ nikkhipinti yathā kaddamo na akkamīyati, evaṃ tasmiṃ cikkhallāvāṭe ṭhapesiṃ. Tassāti tassa gosīsena setukaraṇassa.

536-7. Dhamme ṭhitānanti dhammacārīnaṃ samacārīnaṃ. Mantemīti kathemi kittayāmi. Khiḍḍatthikoti hasādhippāyo. No ca paduṭṭhacittoti dussasāmike na dūsitacitto, na avaharaṇādhippāyo nāpi vināsādhippāyoti attho.

538. Akīḷamānoti akhiḍḍādhippāyo, lobhādīhi dūsitacitto. Kiṃ tassa kammassa vipākamāhūti tassa tathā katassa pāpakammassa kīva kaṭukaṃ dukkhavipākaṃ paṇḍitā āhu.

539-40. Duṭṭhasaṅkappamanāti kāmasaṅkappādivasena dūsitamanovitakkā, etena manoduccaritamāha. Kāyena vācāya ca saṃkiliṭṭhāti pāṇātipātādivasena kāyavācāhi malinā. Āsamānāti āsīsamānā patthayamānā.

Evaṃ petena saṅkhepeneva kammaphalesu vibhajitvā dassitesu taṃ asaddahanto rājā–

541. “Taṃ kinti jāneyyamahaṃ avecca, kalyāṇapāpassa ayaṃ vipāko;

kiṃ vāhaṃ disvā abhisaddaheyyaṃ, ko vāpi maṃ saddahāpeyya etan”ti.–

Gāthamāha. Tattha taṃ kinti jāneyyamahaṃ aveccāti yoyaṃ tayā “ye duṭṭhasaṅkappamanā manussā, kāyena vācāya ca saṃkiliṭṭhā”ti-ādinā. “Apare pana sugatimāsamānā”ti-ādinā ca kalyāṇassa pāpassa ca kammassa vipāko vibhajitvā vutto, taṃ kinti kena kāraṇena ahaṃ avecca aparapaccayabhāvena saddaheyyaṃ. Kiṃ vāhaṃ disvā abhisaddaheyyanti kīdisaṃ vā panāhaṃ paccakkhabhūtaṃ nidassanaṃ disvā paṭisaddaheyyaṃ. Ko vāpi maṃ saddahāpeyya etanti ko vā viññū puriso paṇḍito etamatthaṃ maṃ saddahāpeyya, taṃ kathehīti attho.

Taṃ sutvā peto kāraṇena tamatthaṃ tassa pakāsento–

542. “Disvā ca sutvā abhisaddahassu, kalyāṇapāpassa ayaṃ vipāko;

kalyāṇapāpe ubhaye asante, siyā nu sattā sugatā duggatā vā.

543. “No cettha kammāni kareyyuṃ maccā, kalyāṇapāpāni manussaloke;

nāhesuṃ sattā sugatā duggatā vā, hīnā paṇītā ca manussaloke.

544. “Yasmā ca kammāni karonti maccā, kalyāṇapāpāni manussaloke;

tasmā hi sattā sugatā duggatā vā, hīnā paṇītā ca manussaloke.

545. “Dvayajja kammānaṃ vipākamāhu, sukhassa dukkhassa ca vedanīyaṃ;

tā devatāyo paricārayanti, paccenti bālā dvayataṃ apassino”ti.–

Gāthā abhāsi.

542. Tattha disvā cāti paccakkhato disvāpi. Sutvāti dhammaṃ sutvā tadanusārena nayaṃ nento anuminanto. Kalyāṇapāpassāti kusalassa akusalassa ca kammassa ayaṃ sukho ayaṃ dukkho ca vipākoti abhisaddahassu. Ubhaye asanteti kalyāṇe pāpe cāti duvidhe kamme avijjamāne. Siyā nu sattā sugatā duggatā vāti “ime sattā sugatiṃ gatā duggatiṃ gatā vā, sugatiyaṃ vā aḍḍhā duggatiyaṃ daliddā vā”ti ayamattho kiṃ nu siyā kathaṃ sambhaveyyāti attho.

543-4. Idāni yathāvuttamatthaṃ “no cettha kammānī”ti ca “yasmā ca kammānī”ti ca gāthādvayena byatirekato anvayato ca vibhāveti. Tattha hīnā paṇītāti kularūpārogyaparivārādīhi hīnā uḷārā ca.

545. Dvayajja kammānaṃ vipākamāhūti dvayaṃ duvidhaṃ ajja idāni kammānaṃ sucaritaduccaritānaṃ vipākaṃ vadanti kathenti. Kiṃ tanti āha “sukhassa dukkhassa ca vedanīyan”ti, iṭṭhassa ca aniṭṭhassa ca anubhavanayoggaṃ. Tā devatāyo paricārayantīti ye ukkaṃsavasena sukhavedanīyaṃ vipākaṃ paṭilabhanti, te devaloke tā devatā hutvā dibbasukhasamappitā indriyāni paricārenti. Paccenti bālā dvayataṃ apassinoti ye bālā kammañca kammaphalañcāti dvayaṃ apassantā asaddahantā, te pāpappasutā dukkhavedanīyaṃ vipākaṃ anubhavantā nirayādīsu kammunā paccenti dukkhaṃ pāpuṇanti.

Evaṃ kammaphalaṃ saddahanto pana tvaṃ kasmā evarūpaṃ dukkhaṃ paccanubhavasīti anuyogaṃ sandhāya–

546. “Na matthi kammāni sayaṃkatāni, datvāpi me natthi yo ādiseyya;

acchādanaṃ sayanamathannapānaṃ, tenamhi naggo kasirā ca vuttī”ti.–

Gāthamāha. Tattha na matthi kammāni sayaṃkatānīti yasmā sayaṃ attanā pubbe katāni puññakammāni mama natthi na vijjanti, yehi idāni acchādanādīni labheyyaṃ. Datvāpi me natthi yo ādiseyyāti yo samaṇabrāhmaṇānaṃ dānaṃ datvā “asukassa petassa hotū”ti me ādiseyya uddiseyya, so natthi. Tenamhi naggo kasirā ca vuttīti tena duvidhenāpi kāraṇena idāni naggo niccoḷo amhi, kasirā dukkhā ca vutti jīvikā hotīti.

Taṃ sutvā rājā tassa acchādanādilābhaṃ ākaṅkhanto–

547. “Siyā nu kho kāraṇaṃ kiñci yakkha, acchādanaṃ yena tuvaṃ labhetha;

ācikkha me tvaṃ yadatthi hetu, saddhāyikaṃ hetuvaco suṇomā”ti.–

Gāthamāha. Tattha yenāti yena kāraṇena tvaṃ acchādanaṃ labhetha labheyyāsi, kiñci taṃ kāraṇaṃ siyā nu kho bhaveyya nu khoti attho. Yadatthīti yadi atthi.

Athassa peto taṃ kāraṇaṃ ācikkhanto–

548. “Kappitako nāma idhatthi bhikkhu, jhāyī susīlo arahā vimutto;

guttindriyo saṃvutapātimokkho, sītibhūto uttamadiṭṭhipatto.

549. “Sakhilo vadaññū suvaco sumukho, svāgamo suppaṭimuttako ca;

puññassa khettaṃ araṇavihārī, devamanussānañca dakkhiṇeyyo.

550. “Santo vidhūmo anīgho nirāso, mutto visallo amamo avaṅko;

nirūpadhī sabbapapañcakhīṇo, tisso vijjā anuppatto jutimā.