8. Gūthakhādakapetavatthuvaṇṇanā

Gūthakūpato uggantvāti idaṃ satthari jetavane viharante ekaṃ gūthakhādakapetaṃ ārambha vuttaṃ. Sāvatthiyā kira avidūre aññatarasmiṃ gāmake eko kuṭumbiko attano kulūpakaṃ bhikkhuṃ uddissa vihāraṃ kāresi. Tattha nānājanapadato bhikkhū āgantvā paṭivasiṃsu. Te disvā manussā pasannacittā paṇītena paccayena upaṭṭhahiṃsu. Kulūpako bhikkhu taṃ asahamāno issāpakato hutvā tesaṃ bhikkhūnaṃ dosaṃ vadanto kuṭumbikaṃ ujjhāpesi. Kuṭumbiko te bhikkhū kulūpakañca paribhavanto paribhāsi. Atha kulūpako kālaṃ katvā tasmiṃyeva vihāre vaccakuṭiyaṃ peto hutvā nibbatti, kuṭumbiko pana kālaṃ katvā tasseva upari peto hutvā nibbatti. Athāyasmā mahāmoggallāno taṃ disvā pucchanto–

766. “Gūthakūpato uggantvā, ko na dīno patiṭṭhasi;

nissaṃsayaṃ pāpakammanto, kiṃ nu saddahase tuvan”ti.–

Gāthamāha. Taṃ sutvā peto–

767. “Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko;

pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato”ti.–

Gāthāya attānaṃ ācikkhi. Atha naṃ thero–

768. “Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;

kissakammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī”ti.–

Gāthāya tena katakammaṃ pucchi. So peto–

769. “Ahu āvāsiko mayhaṃ, issukī kulamaccharī;

ajjhāsito mayhaṃ ghare, kadariyo paribhāsako.

770. “Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṃ;

tassakammavipākena, petalokaṃ ito gato”ti.–

Dvīhi gāthāhi attanā katakammaṃ kathesi.

769. Tattha ahu āvāsiko mayhanti mayhaṃ āvāse mayā katavihāre eko bhikkhu āvāsiko nibaddhavasanako ahosi. Ajjhāsito mayhaṃ ghareti kulūpakabhāvena mama gehe taṇhābhinivesavasena abhiniviṭṭho.

770. Tassāti tassa kulūpakabhikkhussa. Bhikkhavoti bhikkhū. Paribhāsisanti akkosiṃ. Petalokaṃ ito gatoti iminā ākārena petayoniṃ upagato petabhūto.

Taṃ sutvā thero itarassa gatiṃ pucchanto–

771. “Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako;

kāyassa bhedā duppañño, kiṃ nu pecca gatiṃ gato”ti.–

Gāthamāha. Tattha mittavaṇṇenāti mittapaṭirūpena mittapaṭirūpatāya.

Puna peto therassa tamatthaṃ ācikkhanto–

772. “Tassevāhaṃ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake;

so ca paravisayaṃ patto, mameva paricārako.

773. “Yaṃ bhadante hadantaññe, etaṃ me hoti bhojanaṃ;

ahañca kho yaṃ hadāmi, etaṃ so upajīvatī”ti.– Gāthādvayamāha.

772. Tattha tassevāti tasseva mayhaṃ pubbe kulūpakabhikkhubhūtassa petassa. Pāpakammassāti pāpasamācārassa. Sīse tiṭṭhāmi matthaketi sīse tiṭṭhāmi, tiṭṭhanto ca matthake eva tiṭṭhāmi, na sīsappamāṇe ākāseti attho. Paravisayaṃ pattoti manussalokaṃ upādāya paravisayabhūtaṃ pettivisayaṃ patto. Mamevāti mayhaṃ eva paricārako ahosīti vacanaseso.

773. Yaṃ bhadante hadantaññeti bhadante, ayya mahāmoggalāna, tassaṃ vaccakuṭiyaṃ yaṃ aññe uhadanti vaccaṃ ossajanti. Etaṃ me hoti bhojananti etaṃ vaccaṃ mayhaṃ divase divase bhojanaṃ hoti. Yaṃ hadāmīti taṃ pana vaccaṃ khāditvā yampahaṃ vaccaṃ karomi. Etaṃ so upajīvatīti etaṃ mama vaccaṃ so kulūpakapeto divase divase khādanavasena upajīvati, attabhāvaṃ yāpetīti attho.

Tesu kuṭumbiko pesale bhikkhū “evaṃ āhāraparibhogato varaṃ tumhākaṃ gūthakhādanan”ti akkosi. Kulūpako pana kuṭumbikampi tathāvacane samādapetvā sayaṃ tathā akkosi, tenassa tatopi paṭikuṭṭhatarā jīvikā ahosi. Āyasmā mahāmoggallāno taṃ pavattiṃ bhagavato ārocesi. Bhagavā tamatthaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā upavāde ādīnavaṃ dassetvā sampattaparisāya dhammaṃ desesi. Sā desanā mahājanassa sātthikā ahosīti.

Gūthakhādakapetavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.