4. Suyāmanattheragāthāvaṇṇanā

Kāmacchando ca byāpādoti āyasmato suyāmanattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekanavute kappe vipassissa bhagavato kāle dhaññavatīnagare brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ patvā brāhmaṇamante vāceti. Tena ca samayena vipassī bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ dhaññavatīnagaraṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Taṃ disvā brāhmaṇo pasannacitto attano gehaṃ netvā āsanaṃ paññāpetvā tassūpari pupphasanthāraṃ santharitvā adāsi, satthari tattha nisinne paṇītena āhārena santappesi, bhuttāviñca pupphagandhena pūjesi. Satthā anumodanaṃ vatvā pakkāmi. So tena puññakammena devaloke nibbattitvā aparāparaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ aññatarassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbatti, suyāmanotissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū paramanissamayutto hutvā gehavāsīnaṃ kāmūpabhogaṃ jigucchitvā jhānaninno bhagavato vesāligamane paṭiladdhasaddho pabbajitvā khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.13.65-74)–

“Nagare dhaññavatiyā, ahosiṃ brāhmaṇo tadā;
lakkhaṇe itihāse ca, sanighaṇḍusakeṭubhe.
“Padako veyyākaraṇo, nimittakovido ahaṃ;
mante ca sisse vācesiṃ, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.
“Pañca uppalahatthāni, piṭṭhiyaṃ ṭhapitāni me;
āhutiṃ yiṭṭhukāmohaṃ, pitumātusamāgame.
“Tadā vipassī bhagavā, bhikkhusaṅghapurakkhato;
obhāsento disā sabbā, āgacchati narāsabho.
“Āsanaṃ paññapetvāna, nimantetvā mahāmuniṃ;
santharitvāna taṃ pupphaṃ, abhinesiṃ sakaṃ gharaṃ.
“Yaṃ me atthi sake gehe, āmisaṃ paccupaṭṭhitaṃ;
tāhaṃ buddhassa pādāsiṃ, pasanno sehi pāṇibhi.
“Bhuttāviṃ kālamaññāya pupphahatthamadāsahaṃ;
anumoditvāna sabbaññū, pakkāmi uttarāmukho.
“Ekanavutito kappe, yaṃ pupphamadadiṃ tadā;
duggatiṃ nābhijānāmi, pupphadānassidaṃ phalaṃ.
“Anantaraṃ ito kappe, rājāhuṃ varadassano;
sattaratanasampanno, cakkavattī mahabbalo.
“Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsanan”ti;

arahattaṃ pana patvā nīvaraṇappahānakittanamukhena aññaṃ byākaronto–

74. “kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca bhikkhuno;

uddhaccaṃ vicikicchā ca, sabbasova na vijjatī”ti.– Gāthaṃ abhāsi.

Tattha kāmacchandoti kāmesu chando, kāmo ca so chando cātipi kāmacchando, kāmarāgo. Idha pana sabbopi rāgo kāmacchando aggamaggavajjhassāpi adhippetattā, tenāha “sabbasova na vijjatī”ti. Sabbepi hi tebhūmakadhammā kāmanīyaṭṭhena kāmā, tattha pavatto rāgo kāmacchando, tenāha bhagavā– “āruppe kāmacchandanīvaraṇaṃ paṭicca thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇaṃ uppajjatī”ti (paṭṭhā. 3.8.8) byāpajjati cittaṃ pūtibhāvaṃ gacchati etenāti byāpādo, “anatthaṃ me acarī”ti-ādinayappavatto (dha. sa. 1066; vibha. 909) āghāto. Thinaṃ cittassa akalyatā anussāhasaṃhananaṃ, middhaṃ kāyassa akalyatā asattivighāto, tadubhayampi thinañca middhañca thinamiddhaṃ, kiccāhārapaṭipakkhānaṃ ekatāya ekaṃ katvā vuttaṃ. Uddhatabhāvo uddhaccaṃ, yena dhammena cittaṃ uddhataṃ hoti avūpasantaṃ, so cetaso vikkhepo uddhaccaṃ. Uddhaccaggahaṇeneva cettha kiccāhārapaṭipakkhānaṃ samānatāya kukkuccampi gahitamevāti daṭṭhabbaṃ. Taṃ pacchānutāpalakkhaṇaṃ. Yo hi katākatakusalākusalūpanissayo vippaṭisāro, taṃ kukkuccaṃ. Vicikicchāti, “evaṃ nu kho na nu kho”ti saṃsayaṃ āpajjati, dhammasabhāvaṃ vā vicinanto kicchati kilamati etāyāti vicikicchā, buddhādivatthuko saṃsayo. Sabbasoti anavasesato. Na vijjatīti natthi, maggena samucchinnattā na upalabbhati. Idañca padadvayaṃ paccekaṃ yojetabbaṃ ayañhettha yojanā– yassa bhikkhuno tena tena ariyamaggena samucchinnattā kāmacchando ca byāpādo ca thinamiddhañca uddhaccakukkuccañca vicikicchā ca sabbasova na vijjati, tassa na kiñci karaṇīyaṃ, katassa vā paticayoti aññāpadesena aññaṃ byākaroti. Pañcasu hi nīvaraṇesu maggena samucchinnesu tadekaṭṭhatāya sabbepi kilesā samucchinnāyeva honti. Tenāha– “sabbete bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese”ti (dī. ni. 2.146).

Suyāmanattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.