10. Uṭṭhānasuttaṃ

333. Uṭṭhahatha nisīdatha, ko attho supitena vo;

āturānañhi kā niddā, sallaviddhāna ruppataṃ.

334. Uṭṭhahatha nisīdatha, daḷhaṃ sikkhatha santiyā;

mā vo pamatte viññāya, maccurājā amohayittha vasānuge.

335. Yāya devā manussā ca, sitā tiṭṭhanti atthikā;

tarathetaṃ visattikaṃ, khaṇo vo [khaṇo ve (pī. ka.)] mā upaccagā;
khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.

336. Pamādo rajo pamādo, pamādānupatito rajo;

appamādena vijjāya, abbahe [abbūḷhe (syā. pī.), abbuhe (ka. aṭṭha.)] sallamattanoti.

Uṭṭhānasuttaṃ dasamaṃ niṭṭhitaṃ.