5. Paramaṭṭhakasuttaṃ

802. Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno, yaduttari kurute jantu loke;

hīnāti aññe tato sabbamāha, tasmā vivādāni avītivatto.

803. Yadattanī passati ānisaṃsaṃ, diṭṭhe sute sīlavate [sīlabbate (syā.)] mute vā;

tadeva so tattha samuggahāya, nihīnato passati sabbamaññaṃ.

804. Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti, yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ;

tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya.

805. Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya, ñāṇena vā sīlavatena vāpi;

samoti attānamanūpaneyya, hīno na maññetha visesi vāpi.

806. Attaṃ pahāya anupādiyāno, ñāṇepi so nissayaṃ no karoti;

sa ve viyattesu [viyuttesu (sī. aṭṭha.), dviyattesu (ka.)] na vaggasārī, diṭṭhimpi [diṭṭhimapi (ka.)] so na pacceti kiñci.

807. Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, bhavābhavāya idha vā huraṃ vā;

nivesanā tassa na santi keci, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.

808. Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, pakappitā natthi aṇūpi saññā;

taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānaṃ, kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya.

809. Na kappayanti na purekkharonti, dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse;

na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, pāraṅgato na pacceti tādīti.

Paramaṭṭhakasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.