11. Kalahavivādasuttaṃ

868. “Kutopahūtā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā ca;

mānātimānā sahapesuṇā ca, kutopahūtā te tadiṅgha brūhi”.

869. “Piyappahūtā kalahā vivādā,

paridevasokā sahamaccharā ca;
mānātimānā sahapesuṇā ca,
maccherayuttā kalahā vivādā;
vivādajātesu ca pesuṇāni”.

870. “Piyā su [piyānu (syā.), piyassu (ka.)] lokasmiṃ kutonidānā, ye cāpi [ye vāpi (sī. syā. pī.)] lobhā vicaranti loke;

āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, ye samparāyāya narassa honti”.

871. “Chandānidānāni piyāni loke, ye cāpi lobhā vicaranti loke;

āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, ye samparāyāya narassa honti”.

872. “Chando nu lokasmiṃ kutonidāno, vinicchayā cāpi [vāpi (sī. syā. pī.)] kutopahūtā;

kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, ye vāpi dhammā samaṇena vuttā”.

873. “Sātaṃ asātanti yamāhu loke, tamūpanissāya pahoti chando;

rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca, vinicchayaṃ kubbati [kurute (bahūsu)] jantu loke.

874. “Kodho mosavajjañca kathaṃkathā ca, etepi dhammā dvayameva sante;

kathaṃkathī ñāṇapathāya sikkhe, ñatvā pavuttā samaṇena dhammā”.

875. “Sātaṃ asātañca kutonidānā, kismiṃ asante na bhavanti hete;

vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ me pabrūhi yatonidānaṃ”.

876. “Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ, phasse asante na bhavanti hete;

vibhavaṃ bhavañcāpi yametamatthaṃ, etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ”.

877. “Phasso nu lokasmi kutonidāno, pariggahā cāpi kutopahūtā;

kismiṃ asante na mamattamatthi, kismiṃ vibhūte na phusanti phassā”.

878. “Nāmañca rūpañca paṭicca phasso, icchānidānāni pariggahāni;

icchāyasantyā na mamattamatthi, rūpe vibhūte na phusanti phassā”.

879. “Kathaṃsametassa vibhoti rūpaṃ, sukhaṃ dukhañcāpi [dukhaṃ vāpi (sī. syā.)] kathaṃ vibhoti;

etaṃ me pabrūhi yathā vibhoti, taṃ jāniyāmāti [jānissāmāti (sī. ka.)] me mano ahu”.

880. “Na saññasaññī na visaññasaññī, nopi asaññī na vibhūtasaññī;

evaṃsametassa vibhoti rūpaṃ, saññānidānā hi papañcasaṅkhā”.

881. “Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no,

aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhi;
ettāvataggaṃ nu [no (sī. syā.)] vadanti heke,
yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;
udāhu aññampi vadanti etto.

882. “Ettāvataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse;

tesaṃ paneke samayaṃ vadanti, anupādisese kusalā vadānā.

883. “Ete ca ñatvā upanissitāti, ñatvā munī nissaye so vimaṃsī;

ñatvā vimutto na vivādameti, bhavābhavāya na sameti dhīro”ti.

Kalahavivādasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ.