13. Mahābyūhasuttaṃ

901. Ye kecime diṭṭhiparibbasānā, idameva saccanti vivādayanti [vivādiyanti (sī. pī.)];

sabbeva te nindamanvānayanti, atho pasaṃsampi labhanti tattha.

902. Appañhi etaṃ na alaṃ samāya, duve vivādassa phalāni brūmi;

etampi disvā na vivādayetha, khemābhipassaṃ avivādabhūmiṃ.

903. Yā kācimā sammutiyo puthujjā, sabbāva etā na upeti vidvā;

anūpayo so upayaṃ kimeyya, diṭṭhe sute khantimakubbamāno.

904. Sīluttamā saññamenāhu suddhiṃ, vataṃ samādāya upaṭṭhitāse;

idheva sikkhema athassa suddhiṃ, bhavūpanītā kusalā vadānā.

905. Sace cuto sīlavatato hoti, pavedhatī [sa vedhati (sī. pī.)] kamma virādhayitvā;

pajappatī patthayatī ca suddhiṃ, satthāva hīno pavasaṃ gharamhā.

906. Sīlabbataṃ vāpi pahāya sabbaṃ, kammañca sāvajjanavajjametaṃ;

suddhiṃ asuddhinti apatthayāno, virato care santimanuggahāya.

907. Tamūpanissāya jigucchitaṃ vā, athavāpi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā;

uddhaṃsarā suddhimanutthunanti, avītataṇhāse bhavābhavesu.

908. Patthayamānassa hi jappitāni, pavedhitaṃ vāpi pakappitesu;

cutūpapāto idha yassa natthi, sa kena vedheyya kuhiṃva jappe [kuhiñci jappe (sī. syā. ka.), kuhiṃ pajappe (pī.) niddeso passitabbo].

909. Yamāhu dhammaṃ paramanti eke, tameva hīnanti panāhu aññe;

sacco nu vādo katamo imesaṃ, sabbeva hīme kusalā vadānā;

910. sakañhi dhammaṃ paripuṇṇamāhu, aññassa dhammaṃ pana hīnamāhu;

evampi viggayha vivādayanti, sakaṃ sakaṃ sammutimāhu saccaṃ.

911. Parassa ce vambhayitena hīno, na koci dhammesu visesi assa;

puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ, nihīnato samhi daḷhaṃ vadānā.

912. Saddhammapūjāpi nesaṃ tatheva, yathā pasaṃsanti sakāyanāni;

sabbeva vādā [sabbe pavādā (syā.)] tathiyā [tathivā (sabbattha)] bhaveyyuṃ, suddhī hi nesaṃ paccattameva.

913. Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ;

tasmā vivādāni upātivatto, na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṃ.

914. Jānāmi passāmi tatheva etaṃ, diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ;

addakkhi ce kiñhi tumassa tena, atisitvā aññena vadanti suddhiṃ.

915. Passaṃ naro dakkhati [dakkhiti (sī.)] nāmarūpaṃ, disvāna vā ñassati tānimeva;

kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā, na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.

916. Nivissavādī na hi subbināyo, pakappitaṃ diṭṭhi purekkharāno;

yaṃ nissito tattha subhaṃ vadāno, suddhiṃvado tattha tathaddasā so.

917. Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā [saṅkhaṃ (sī. syā. pī.)], na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu;

ñatvā ca so sammutiyo [sammatiyo (syā.)] puthujjā, upekkhatī uggahaṇanti maññe.

918. Vissajja ganthāni munīdha loke, vivādajātesu na vaggasārī;

santo asantesu upekkhako so, anuggaho uggahaṇanti maññe.

919. Pubbāsave hitvā nave akubbaṃ, na chandagū nopi nivissavādī;

sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro, na limpati [na lippati (sī. pī.)] loke anattagarahī.

920. Sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā;

sa pannabhāro muni vippamutto, na kappiyo nūparato na patthiyoti.

Mahābyūhasuttaṃ terasamaṃ niṭṭhitaṃ.