2. Cittalatāvaggo

1. Dāsivimānavatthu

157. “Api sakkova devindo, ramme cittalatāvane;

samantā anupariyāsi, nārīgaṇapurakkhatā;
obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.

158. “Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

159. “Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

160. Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā;

pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ.

161. “Ahaṃ manussesu manussabhūtā, dāsī ahosiṃ parapessiyā [parapesiyā (ka.)] kule;

162. “upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino;

tassā me nikkamo āsi, sāsane tassa tādino.

163. “Kāmaṃ bhijjatuyaṃ kāyo, neva atthettha saṇṭhanaṃ [santhanaṃ (sī. syā. pī.)];

sikkhāpadānaṃ pañcannaṃ, maggo sovatthiko sivo.

164. “Akaṇṭako agahano, uju sabbhi pavedito;

nikkamassa phalaṃ passa, yathidaṃ pāpuṇitthikā.

165. “Āmantanikā raññomhi, sakkassa vasavattino;

saṭṭhi turiya [turiya (sī. syā. pī.)] sahassāni, paṭibodhaṃ karonti me.

166. “Ālambo gaggaro [gaggamo (syā.), bhaggaro (ka.)] bhīmo [bhimmo (ka.)], sādhuvādī ca saṃsayo;

pokkharo ca suphasso ca, viṇāmokkhā [vilāmokkhā (ka.)] ca nāriyo.

167. “Nandā ceva sunandā ca, soṇadinnā sucimhitā [sucimbhikā (syā.)];

alambusā missakesī ca, puṇḍarīkāti dāruṇī.

168. “Eṇīphassā suphassā ca, subhaddā muduvādinī;

etā caññā ca seyyāse, accharānaṃ pabodhikā.

169. “Tā maṃ kālenupāgantvā, abhibhāsanti devatā;

handa naccāma gāyāma, handa taṃ ramayāmase.

170. “Nayidaṃ akatapuññānaṃ, katapuññānamevidaṃ;

asokaṃ nandanaṃ rammaṃ, tidasānaṃ mahāvanaṃ.

171. “Sukhaṃ akatapuññānaṃ, idha natthi parattha ca;

sukhañca katapuññānaṃ, idha ceva parattha ca.

172. “Tesaṃ sahabyakāmānaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ;

katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino”ti.

Dāsivimānaṃ paṭhamaṃ.