3. Ācāmadāyikāvimānavatthu

185. “Piṇḍāya te carantassa, tuṇhībhūtassa tiṭṭhato;

daliddā kapaṇā nārī, parāgāraṃ apassitā [avassitā (sī.)].

186. “Yā te adāsi ācāmaṃ, pasannā sehi pāṇibhi;

sā hitvā mānusaṃ dehaṃ, kaṃ nu sā disataṃ gatā”ti.

187. “Piṇḍāya me carantassa, tuṇhībhūtassa tiṭṭhato;

daliddā kapaṇā nārī, parāgāraṃ apassitā.

188. “Yā me adāsi ācāmaṃ, pasannā sehi pāṇibhi;

sā hitvā mānusaṃ dehaṃ, vippamuttā ito cutā.

189. “Nimmānaratino nāma, santi devā mahiddhikā;

tattha sā sukhitā nārī, modatācāmadāyikā”ti.

190. “Aho dānaṃ varākiyā, kassape suppatiṭṭhitaṃ;

parābhatena dānena, ijjhittha vata dakkhiṇā.

191. “Yā mahesittaṃ kāreyya, cakkavattissa rājino;

nārī sabbaṅgakalyāṇī, bhattu cānomadassikā;
etassācāmadānassa kalaṃ nāgghati soḷasiṃ.

192. “Sataṃ nikkhā sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;

sataṃ kaññāsahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā;
etassācāmadānassa, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.

193. “Sataṃ hemavatā nāgā, īsādantā urūḷhavā;

suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā [hemakappanivāsasā (syā. ka.)];
etassācāmadānassa, kalaṃ nāgghati soḷasiṃ.

194. “Catunnamapi dīpānaṃ, issaraṃ yodha kāraye;

etassācāmadānassa, kalaṃ nāgghati soḷasin”ti.

Ācāmadāyikāvimānaṃ tatiyaṃ.