11. Dutiyabhikkhādāyikāvimānavatthu

278. “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;

obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.

279. “Kena tetādiso vaṇṇo…pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti;

281. sā devatā attamanā…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ;

282. “ahaṃ manussesu manussabhūtā, purimāya jātiyā manussaloke;

283. “addasaṃ virajaṃ bhikkhuṃ, vippasannamanāvilaṃ;

tassa adāsahaṃ bhikkhaṃ, pasannā sehi pāṇibhi.

284. “Tena metādiso vaṇṇo…pe vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti;

dutiyabhikkhādāyikāvimānaṃ ekādasamaṃ;

cittalatāvaggo dutiyo niṭṭhito;

tassuddānaṃ–

dāsī ceva lakhumā ca, atha ācāmadāyikā;
caṇḍālī bhadditthī ceva [bhadditthikā ca (syā.)], soṇadinnā uposathā;
niddā ceva suniddā ca [nandā ceva sunandā ca (sī.)], dve ca bhikkhāya dāyikā;
vaggo tena pavuccatīti.

Bhāṇavāraṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.