4. Mañjiṭṭhakavaggo

1. Mañjiṭṭhakavimānavatthu

689. “Mañjiṭṭhake [mañjeṭṭhake (sī.)] vimānasmiṃ, soṇṇavālukasanthate [sovaṇṇavālukasanthate (syā. pī.), sovaṇṇavālikasanthate (ka.)];

pañcaṅgike turiyena [turiyena (sī. syā. pī.)], ramasi suppavādite.

690. “Tamhā vimānā oruyha, nimmitā ratanāmayā;

ogāhasi sālavanaṃ, pupphitaṃ sabbakālikaṃ.

691. “Yassa yasseva sālassa, mūle tiṭṭhasi devate;

so so muñcati pupphāni, onamitvā dumuttamo.

692. “Vāteritaṃ sālavanaṃ, ādhutaṃ [ādhūtaṃ (sī.)] dijasevitaṃ;

vāti gandho disā sabbā, rukkho mañjūsako yathā.

693. “Ghāyase taṃ sucigandhaṃ, rūpaṃ passasi amānusaṃ;

devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṃ phalan”ti.

694. “Ahaṃ manussesu manussabhūtā, dāsī ayirakule [ayyirakule (syā. ka.)] ahuṃ;

buddhaṃ nisinnaṃ disvāna, sālapupphehi okiriṃ.

695. “Vaṭaṃsakañca sukataṃ, sālapupphamayaṃ ahaṃ;

buddhassa upanāmesiṃ, pasannā sehi pāṇibhi.

696. “Tāhaṃ kammaṃ karitvāna, kusalaṃ buddhavaṇṇitaṃ;

apetasokā sukhitā, sampamodāmanāmayā”ti.

Mañjiṭṭhakavimānaṃ paṭhamaṃ.