3. Nāgavimānavatthu

705. “Alaṅkatā maṇikañcanācitaṃ, sovaṇṇajālacitaṃ mahantaṃ;

abhiruyha gajavaraṃ sukappitaṃ, idhāgamā vehāyasaṃ [vehāsayaṃ (sī.)] antalikkhe.

706. “Nāgassa dantesu duvesu nimmitā, acchodakā [acchodikā (sī. ka.)] paduminiyo suphullā;

padumesu ca turiyagaṇā pabhijjare, imā ca naccanti manoharāyo.

707. “Deviddhipattāsi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

708. “Bārāṇasiyaṃ upasaṅkamitvā, buddhassahaṃ vatthayugaṃ adāsiṃ;

pādāni vanditvā [vanditva (sī.)] chamā nisīdiṃ, vittā cahaṃ añjalikaṃ akāsiṃ.

709. “Buddho ca me kañcanasannibhattaco, adesayi samudayadukkhaniccataṃ;

asaṅkhataṃ dukkhanirodhasassataṃ, maggaṃ adesayi [adesesi (sī.)] yato vijānisaṃ.

710. “Appāyukī kālakatā tato cutā, upapannā tidasagaṇaṃ yasassinī;

sakkassahaṃ aññatarā pajāpati, yasuttarā nāma disāsu vissutā”ti.

Nāgavimānaṃ tatiyaṃ.