4. Kakkaṭakarasadāyakavimānavatthu

910. “Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato dvādasa yojanāni;

kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā [ruciratthatā (syā. ka.) 646 gāthāyaṃ “rucakupakiṇṇaṃ”ti padassa saṃvaṇṇanā passitabbā] subhā.

911. “Tatthacchasi pivasi khādasi ca, dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ [vaggu (sī. ka.), vaggū (syā.)];

dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.

912. “Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

913. “Pucchāmi taṃ deva mahānubhāva, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

914. So devaputto attamano, moggallānena pucchito;

pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ.

915. “Satisamuppādakaro dvāre kakkaṭako ṭhito;

niṭṭhito jātarūpassa, sobhati dasapādako.

916. “Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati;

uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.

917. “Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, manussabhūto yamakāsi puññaṃ;

tenamhi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Kakkaṭakarasadāyakavimānaṃ catutthaṃ.

(Anantaraṃ pañcavimānaṃ yathā kakkaṭakarasadāyakavimānaṃ tathā vitthāretabbaṃ)