7. Dutiyanāvāvimānavatthu

53. “Suvaṇṇacchadanaṃ nāvaṃ, nāri āruyha tiṭṭhasi;

ogāhasi pokkharaṇiṃ, padmaṃ chindasi pāṇinā.

54. “Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

55. “Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhutā kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

56. Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā;

pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ.

57. “Ahaṃ manussesu manussabhūtā, purimāya jātiyā manussaloke;

disvāna bhikkhuṃ tasitaṃ kilantaṃ, uṭṭhāya pātuṃ udakaṃ adāsiṃ.

58. “Yo ve kilantassa pipāsitassa, uṭṭhāya pātuṃ udakaṃ dadāti;

sītodakā tassa bhavanti najjo, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā.

59. “Taṃ āpagā anupariyanti sabbadā, sītodakā vālukasanthatā nadī;

ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, uddālakā pāṭaliyo ca phullā.

60. “Taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ, vimānaseṭṭhaṃ bhusasobhamānaṃ;

tassīdha kammassa ayaṃ vipāko, etādisaṃ puññakatā labhanti.

61. “Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati;

uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.

62. “Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, manussabhūtā yamakāsi puññaṃ;

tenamhi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Dutiyanāvāvimānaṃ sattamaṃ.