11. Dutiyanāgavimānavatthu

968. “Mahantaṃ nāgaṃ abhiruyha, sabbasetaṃ gajuttamaṃ;

vanā vanaṃ anupariyāsi, nārīgaṇapurakkhato;
obhāsento disā sabbā, osadhī viya tārakā.

969. “Kena tetādiso vaṇṇo…pe…vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti;

971. so devaputto attamano, vaṅgīseneva pucchito;

pañhaṃ puṭṭho viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ.

972. “Ahaṃ manussesu manussabhūto, upāsako cakkhumato ahosiṃ;

pāṇātipātā virato ahosiṃ, loke adinnaṃ parivajjayissaṃ.

973. “Amajjapo no ca musā abhāṇiṃ [abhāsiṃ (sī. ka.)], sakena dārena ca tuṭṭho ahosiṃ;

annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

974. “Tena metādiso vaṇṇo…pe…vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti;

dutiyanāgavimānaṃ ekādasamaṃ;