3. Phaladāyakavimānavatthu

1060. “Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato soḷasa yojanāni;

kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

1061. “Tatthacchasi pivasi khādasi ca, dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ;

aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā, dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā;
naccanti gāyanti pamodayanti.

1062. “Deviddhipattosi mahānubhāvo, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

1063. So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ;

1064. “phaladāyī phalaṃ vipulaṃ labhati, dadamujugatesu pasannamānaso;

so hi pamodati [modati (sī. syā. pī.)] saggagato tidive [tattha (ka.)], anubhoti ca puññaphalaṃ vipulaṃ.

1065. “Tavevāhaṃ [tathevāhaṃ (sī. syā. pī.)] mahāmuni, adāsiṃ caturo phale;

1066. “tasmā hi phalaṃ alameva dātuṃ, niccaṃ manussena sukhatthikena;

dibbāni vā patthayatā sukhāni, manussasobhaggatamicchatā vā.

1067. “Tena metādiso vaṇṇo…pe…

vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Phaladāyakavimānaṃ tatiyaṃ.