9. Dutiyakuṇḍalīvimānavatthu

1101. “Alaṅkato malyadharo suvattho, sukuṇḍalī kappitakesamassu;

āmuttahatthābharaṇo yasassī, dibbe vimānamhi yathāpi candimā.

1102. “Dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ, aṭṭhaṭṭhakā sikkhitā sādhurūpā;

dibbā ca kaññā tidasacarā uḷārā, naccanti gāyanti pamodayanti.

1103. “Deviddhipattosi mahānubhāvo, manussabhūto kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvo, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

1104. So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ;

1105. “ahaṃ manussesu manussabhūto, disvāna samaṇe sādhurūpe [sīlavante (ka.)];

sampannavijjācaraṇe yasassī, bahussute sīlavante pasanne [sīlavatūpapanne (ka. sī. ka.)];
annañca pānañca pasannacitto, sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ.

1106. “Tena metādiso vaṇṇo…pe…vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti;

dutiyakuṇḍalīvimānaṃ navamaṃ;