9. Dīpavimānavatthu

75. “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;

obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.

76. “Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

77. “Kena tvaṃ vimalobhāsā, atirocasi devatā [devate (bahūsu) 83 vissajjanagāthāya saṃsandetabbaṃ];

kena te sabbagattehi, sabbā obhāsate disā.

78. “Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

79. Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā;

pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṃ phalaṃ.

80. “Ahaṃ manussesu manussabhūtā, purimāya jātiyā manussaloke;

tamandhakāramhi timīsikāyaṃ, padīpakālamhi adāsi dīpaṃ [adaṃ padīpaṃ (sī. syā. pī.)].

81. “Yo andhakāramhi timīsikāyaṃ, padīpakālamhi dadāti dīpaṃ;

uppajjati jotirasaṃ vimānaṃ, pahūtamalyaṃ bahupuṇḍarīkaṃ.

82. “Tena metādiso vaṇṇo, tena me idha mijjhati;

uppajjanti ca me bhogā, ye keci manaso piyā.

83. “Tenāhaṃ vimalobhāsā, atirocāmi devatā;

tena me sabbagattehi, sabbā obhāsate disā.

84. “Akkhāmi te bhikkhu mahānubhāva, manussabhūtā yamakāsi puññaṃ;

tenamhi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Dīpavimānaṃ navamaṃ.