7. Dutiyakaraṇīyavimānavaṇṇanā

Sattamavimānaṃ chaṭṭhavimānasadisaṃ. Kevalaṃ tattha upāsakena bhagavato āhāro dinno, idha aññatarassa therassa. Esaṃ vuttanayameva. Tena vuttaṃ–

935. “Uccamidaṃ maṇithūṇaṃ vimānaṃ, samantato dvādasa yojanāni;

kūṭāgārā sattasatā uḷārā, veḷuriyathambhā rucakatthatā subhā.

936. “Tatthacchasi pivasi khādasi ca, dibbā ca vīṇā pavadanti vagguṃ;

dibbā rasā kāmaguṇettha pañca, nāriyo ca naccanti suvaṇṇachannā.

937. “Kena tetādiso vaṇṇo…pe… vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatīti.

938. “So devaputto attamano…pe… yassa kammassidaṃ phalaṃ”;

940. “karaṇīyāni puññāni, paṇḍitena vijānatā;

sammaggatesu bhikkhūsu, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

941. “Atthāya vata me bhikkhu, araññā gāmamāgato;

tattha cittaṃ pasādetvā, tāvatiṃsūpago ahaṃ.

942. “Tena metādiso vaṇṇo…pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

Dutiyakaraṇīyavimānavaṇṇanā niṭṭhitā.