3. Mattāpetivatthu

134. “Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;

upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī”ti.

135. “Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā, sapattī te pure ahuṃ;

pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā”ti.

136. “Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;

kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā”ti.

137. “Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ, issukī maccharī saṭhā [saṭhī (sī.)];

tāhaṃ duruttaṃ vatvāna, petalokaṃ ito gatā”ti.

138. Sabbaṃ [saccaṃ (ka.)] ahampi jānāmi, yathā tvaṃ caṇḍikā ahu;

aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi paṃsukunthitā”ti.

139. “Sīsaṃnhātā tuvaṃ āsi, sucivatthā alaṅkatā;

ahañca kho [kho taṃ (sī. ka.)] adhimattaṃ, samalaṅkatatarā tayā.

140. “Tassā me pekkhamānāya, sāmikena samantayi;

tato me issā vipulā, kodho me samajāyatha.

141. “Tato paṃsuṃ gahetvāna, paṃsunā taṃ hi okiriṃ [taṃ vikīrihaṃ (syā. ka.)];

tassa kammavipākena, tenamhi paṃsukunthitā”ti.

142. “Saccaṃ ahampi jānāmi, paṃsunā maṃ tvamokiri;

aññañca kho taṃ pucchāmi, kena khajjasi kacchuyā”ti.

143. “Bhesajjahārī ubhayo, vanantaṃ agamimhase;

tvañca bhesajjamāhari, ahañca kapikacchuno.

144. “Tassā tyājānamānāya, seyyaṃ tyāhaṃ samokiriṃ;

tassa kammavipākena, tena khajjāmi kacchuyā”ti.

145. “Saccaṃ ahampi jānāmi, seyyaṃ me tvaṃ samokiri;

aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi naggiyā tuvan”ti.

146. “Sahāyānaṃ samayo āsi, ñātīnaṃ samitī ahu;

tvañca āmantitā āsi, sasāminī no ca kho ahaṃ.

147. “Tassā tyājānamānāya, dussaṃ tyāhaṃ apānudiṃ;

tassa kammavipākena, tenamhi naggiyā ahan”ti.

148. “Saccaṃ ahampi jānāmi, dussaṃ me tvaṃ apānudi;

aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi gūthagandhinī”ti.

149. “Tava gandhañca mālañca, paccagghañca vilepanaṃ;

gūthakūpe adhāresiṃ [adhāresiṃ (ka.)], taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā;
tassa kammavipākena, tenamhi gūthagandhinī”ti.

150. “Saccaṃ ahampi jānāmi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā;

aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi duggatā tuvan”ti.

151. “Ubhinnaṃ samakaṃ āsi, yaṃ gehe vijjate dhanaṃ;

santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano;
tassa kammavipākena, tenamhi duggatā ahaṃ.

152. “Tadeva maṃ tvaṃ avaca, ‘pāpakammaṃ nisevasi;

na hi pāpehi kammehi, sulabhā hoti suggatī”’ti.

153. “Vāmato maṃ tvaṃ paccesi, athopi maṃ usūyasi;

passa pāpānaṃ kammānaṃ, vipāko hoti yādiso.

154. “Te gharā tā ca dāsiyo [te gharadāsiyo āsuṃ (sī. syā.), te ghare dāsiyo ceva (ka.)], tānevābharaṇānime;

te aññe paricārenti, na bhogā honti sassatā.

155. “Idāni bhūtassa pitā, āpaṇā gehamehiti;

appeva te dade kiñci, mā su tāva ito agā”ti.

156. “Naggā dubbaṇṇarūpāmhi, kisā dhamanisanthatā;

kopīnametaṃ itthīnaṃ, mā maṃ bhūtapitāddasā”ti.

157. “Handa kiṃ vā tyāhaṃ [kiṃ tyāhaṃ (sī. syā.), kiṃ vatāhaṃ (ka.)] dammi, kiṃ vā tedha [kiṃ vā ca te (sī. syā.), kiṃ vidha te (ka.)] karomahaṃ;

yena tvaṃ sukhitā assa, sabbakāmasamiddhinī”ti.

158. “Cattāro bhikkhū saṅghato, cattāro pana puggalā;

aṭṭha bhikkhū bhojayitvā, mama dakkhiṇamādisa;
tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī”ti.

159. Sādhūti sā paṭissutvā, bhojayitvāṭṭha bhikkhavo;

vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisī.

160. Samanantarānuddiṭṭhe vipāko udapajjatha;

bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.

161. Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī;

vicittavatthābharaṇā, sapattiṃ upasaṅkami.

162. “Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;

obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.

163. “Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati;

uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

164. “Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ;

kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

165. “Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā, sapattī te pure ahuṃ;

pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.

166. “Tava dinnena dānena, modāmi akutobhayā;

cīraṃ jīvāhi bhagini, saha sabbehi ñātibhi;
asokaṃ virajaṃ ṭhānaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ.

167. “Idha dhammaṃ caritvāna, dānaṃ datvāna sobhane;

vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, aninditā saggamupehi ṭhānan”ti.

Mattāpetivatthu tatiyaṃ.