4. Bhusapetavatthu

447. “Bhusāni eko sāliṃ punāparo, ayañca nārī sakamaṃsalohitaṃ;

tuvañca gūthaṃ asuciṃ akantaṃ [akantikaṃ (sī. pī.)], paribhuñjasi kissa ayaṃ vipāko”ti.

448. “Ayaṃ pure mātaraṃ hiṃsati, ayaṃ pana kūṭavāṇijo;

ayaṃ maṃsāni khāditvā, musāvādena vañceti.

449. “Ahaṃ manussesu manussabhūtā, agārinī sabbakulassa issarā;

santesu pariguhāmi, mā ca kiñci ito adaṃ.

450. “Musāvādena chādemi, ‘natthi etaṃ mama gehe;

sace santaṃ niguhāmi, gūtho me hotu bhojanaṃ’.

451. “Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ;

sugandhaṃ sālino bhattaṃ, gūthaṃ me parivattati.

452. “Avañjhāni ca kammāni, na hi kammaṃ vinassati;

duggandhaṃ kiminaṃ [kimijaṃ (sī.)] mīḷaṃ, bhuñjāmi ca pivāmi cā”ti.

Bhusapetavatthu catutthaṃ.