9. Kūṭavinicchayikapetavatthu

499. “Mālī kiriṭī kāyūrī [keyūrī (sī.)], gattā te candanussadā;

pasannamukhavaṇṇosi, sūriyavaṇṇova sobhasi.

500. “Amānusā pārisajjā, ye teme paricārakā;

dasa kaññāsahassāni, yā temā paricārikā;
tā [kā (ka.)] kambukāyūradharā, kañcanāveḷabhūsitā.

501. “Mahānubhāvosi tuvaṃ, lomahaṃsanarūpavā;

piṭṭhimaṃsāni attano, sāmaṃ ukkacca [ukkaḍḍha (sī.)] khādasi.

502. “Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkuṭaṃ kataṃ;

kissa kammavipākena, piṭṭhimaṃsāni attano;
sāmaṃ ukkacca khādasī”ti.

503. “Attanohaṃ anatthāya, jīvaloke acārisaṃ;

pesuññamusāvādena, nikativañcanāya ca.

504. “Tatthāhaṃ parisaṃ gantvā, saccakāle upaṭṭhite;

atthaṃ dhammaṃ nirākatvā [niraṃkatvā (ka.) ni + ā + kara + tvā = nirākatvā], adhammamanuvattisaṃ.

505. “Evaṃ so khādatattānaṃ, yo hoti piṭṭhimaṃsiko;

yathāhaṃ ajja khādāmi, piṭṭhimaṃsāni attano.

506. “Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ, anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;

mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi, mā khosi piṭṭhimaṃsiko tuvan”ti.

Kūṭavinicchayikapetavatthu navamaṃ.