10. Dhātuvivaṇṇapetavatthu

507. “Antalikkhasmiṃ tiṭṭhanto, duggandho pūti vāyasi;

mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe.

508. “Tato satthaṃ gahetvāna, okkantanti punappunaṃ;

khārena paripphositvā, okkantanti punappunaṃ.

509. “Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;

kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī”ti.

510. “Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;

issaro dhanadhaññassa, supahūtassa mārisa.

511. “Tassāyaṃ me bhariyā ca, dhītā ca suṇisā ca me;

tā mālaṃ uppalañcāpi, paccagghañca vilepanaṃ;
thūpaṃ harantiyo vāresiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.

512. “Chaḷāsītisahassāni mayaṃ paccattavedanā;

thūpapūjaṃ vivaṇṇetvā, paccāma niraye bhusaṃ.

513. “Ye ca kho thūpapūjāya, vattante arahato mahe;

ādīnavaṃ pakāsenti, vivecayetha [vivecayatha (sī.)] ne tato.

514. “Imā ca passa āyantiyo, māladhārī alaṅkatā;

mālāvipākaṃnubhontiyo [anubhavanti (sī. pī.)], samiddhā ca tā [samiddhā tā (sī. syā.)] yasassiniyo.

515. “Tañca disvāna accheraṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;

namo karonti sappaññā, vandanti taṃ mahāmuniṃ.

516. “Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;

thūpapūjaṃ karissāmi, appamatto punappunan”ti.

Dhātuvivaṇṇapetavatthu dasamaṃ. Cūḷavaggo tatiyo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ–

Abhijjamāno kuṇḍiyo [koṇḍañño (sabbattha)], rathakārī bhusena ca;
kumāro gaṇikā ceva, dve luddā piṭṭhipūjanā;
vaggo tena pavuccatīti.