6. Kumārapetavatthu

746. “Sāvatthi nāma nagaraṃ, himavantassa passato;

tattha āsuṃ dve kumārā, rājaputtāti me sutaṃ.

747. “Sammattā [pamattā (ka.)] rajanīyesu, kāmassādābhinandino;

paccuppannasukhe giddhā, na te passiṃsunāgataṃ.

748. “Te cutā ca manussattā, paralokaṃ ito gatā;

tedha ghosentyadissantā, pubbe dukkaṭamattano.

749. “‘Bahūsu vata [bahussutesu (sī. ka.)] santesu, deyyadhamme upaṭṭhite;

nāsakkhimhā ca attānaṃ, parittaṃ kātuṃ sukhāvahaṃ.

750. “‘Kiṃ tato pāpakaṃ assa, yaṃ no rājakulā cutā;

upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā [khuppipāsāsamappitā (sī. pī.)].

751. “Sāmino idha hutvāna, honti asāmino tahiṃ;

bhamanti [caranti (sī. pī.), maranti (syā.)] khuppipāsāya, manussā unnatonatā.

752. “Etamādīnavaṃ ñatvā, issaramadasambhavaṃ;

pahāya issaramadaṃ, bhave saggagato naro;
kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī”ti.

Kumārapetavatthu chaṭṭhaṃ.