Ekamantaṃ apakkamma, akāsiṃ kuṇaliṃ mukhaṃ.

286. “Tena me aṅgulī kuṇā, mukhañca kuṇalīkataṃ;

akkhīni me paggharanti, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā”ti.–

Tisso gāthā abhāsi.

284. Tattha “aṅgīrasassā”ti-ādinā asayhaseṭṭhiṃ kitteti. Gharamesinoti gharamāvasantassa gahaṭṭhassa. Dānavissaggeti dānagge pariccāgaṭṭhāne. Dāne adhikato ahunti deyyadhammassa pariccajane dānādhikāre adhikato ṭhapito ahosiṃ.

285. Ekamantaṃ apakkammāti yācanake bhojanatthike āgate disvā dānabyāvaṭena dānaggato anapakkamma yathāṭhāneyeva ṭhatvā sañjātapītisomanassena vippasannamukhavaṇṇena sahatthena dānaṃ dātabbaṃ, parehi vā patirūpehi dāpetabbaṃ, ahaṃ pana tathā akatvā yācanake āgacchante dūratova disvā attānaṃ adassento ekamantaṃ apakkamma apakkamitvā. Akāsiṃ kuṇaliṃ mukhanti vikuṇitaṃ saṅkucitaṃ mukhaṃ akāsiṃ.

286. Tenāti yasmā tadāhaṃ sāminā dānādhikāre niyutto samāno dānakāle upaṭṭhite macchariyāpakato dānaggato apakkamanto pādehi saṅkocaṃ āpajjiṃ, sahatthehi dātabbe tathā akatvā hatthasaṅkocaṃ āpajjiṃ, pasannamukhena bhavitabbe mukhasaṅkocaṃ āpajjiṃ, piyacakkhūhi oloketabbe cakkhukālusiyaṃ uppādesiṃ, tasmā hatthaṅguliyo ca pādaṅguliyo ca kuṇitā jātā, mukhañca kuṇalīkataṃ virūparūpaṃ saṅkucitaṃ, akkhīni asucīduggandhajegucchāni assūni paggharantīti attho. Tena vuttaṃ–

“Tena me aṅgulī kuṇā, mukhañca kuṇalīkataṃ;
akkhīni me paggharanti, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā”ti.

Taṃ sutvā aṅkuro petaṃ garahanto–

287. “Dhammena te kāpurisa, mukhañca kuṇalīkataṃ;

akkhīni ca paggharanti, yaṃ taṃ parassa dānassa;
akāsi kuṇaliṃ mukhan”ti.–

Gāthamāha. Tattha dhammenāti yutteneva kāraṇena. Teti tava. Kāpurisāti lāmakapurisa. Yanti yasmā. Parassa dānassāti parassa dānasmiṃ. Ayameva vā pāṭho.

Puna aṅkuro taṃ dānapatiṃ seṭṭhiṃ garahanto–

288. “Kathañhi dānaṃ dadamāno, kareyya parapattiyaṃ;

annapānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni cā”ti.–

Gāthamāha. Tassattho– dānaṃ dadanto puriso kathañhi nāma taṃ parapattiyaṃ parena pāpetabbaṃ sādhetabbaṃ kareyya, attapaccakkhameva katvā sahattheneva dadeyya, sayaṃ vā tattha byāvaṭo bhaveyya, aññathā attano deyyadhammo aṭṭhāne viddhaṃsiyetha, dakkhiṇeyyā ca dānena parihāyeyyunti.

Evaṃ taṃ garahitvā idāni attanā paṭipajjitabbavidhiṃ dassento–

289. “So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṃ;

dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.

290. “Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;

papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā”ti.–

Gāthādvayamāha, taṃ vuttatthameva.

291. “Tato hi so nivattitvā, anuppatvāna dvārakaṃ;

dānaṃ paṭṭhapayi aṅkuro, yaṃtumassa sukhāvahaṃ.

292. “Adā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;

papañca udapānañca, vippasannena cetasā.

293. “Ko chāto ko ca tasito, ko vatthaṃ paridahissati;

kassa santāni yoggāni, ito yojentu vāhanaṃ.

294. “Ko chatticchati gandhañca, ko mālaṃ ko upāhanaṃ;

itissu tattha ghosenti, kappakā sūdamāgadhā;
sadā sāyañca pāto ca, aṅgurassa nivesane”ti.–

Catasso gāthā aṅgurassa paṭipattiṃ dassetuṃ saṅgītikārehi ṭhapitā.

291. Tattha tatoti marukantārato. Nivattitvāti paṭinivattitvā. Anuppatvāna dvārakanti dvāravatīnagaraṃ anupāpuṇitvā. Dānaṃ paṭṭhapayi aṅguroti yakkhena paripūritasakalakoṭṭhāgāro sabbapātheyyakaṃ mahādānaṃ so aṅguro paṭṭhapesi. Yaṃtumassa sukhāvahanti yaṃ attano sampati āyatiñca sukhanibbattakaṃ.

293. Ko chātoti ko jighacchito, so āgantvā yathāruci bhuñjatūti adhippāyo. Eseva nayo sesesupi. Tasitoti pipāsito. Paridahissatīti nivāsessati pārupissati cāti attho. Santānīti parissamappattāni. Yoggānīti rathavāhanāni. Ito yojentu vāhananti ito yoggasamūhato yathārucitaṃ gahetvā vāhanaṃ yojentu.

294. Ko chatticchatīti ko kilañjachattādibhedaṃ chattaṃ icchati, so gaṇhātūti adhippāyo. Sesesupi eseva nayo. Gandhanti catujjātiyagandhādikaṃ gandhaṃ. Mālanti ganthitāganthitabhedaṃ pupphaṃ. Upāhananti khallabaddhādibhedaṃ upāhanaṃ. Itissūti ettha sūti nipātamattaṃ, iti evaṃ “ko chāto, ko tasito”ti-ādināti attho. Kappakāti nhāpitakā. Sūdāti bhattakārakā. Māgadhāti gandhino. Sadāti sabbakālaṃ divase divase sāyañca pāto ca tattha aṅgurassa nivesane ghosenti ugghosentīti yojanā.

Evaṃ mahādānaṃ pavattentassa gacchante kāle tittibhāvato atthikajanehi pavivittaṃ viraḷaṃ dānaggaṃ ahosi. Taṃ disvā aṅkuro dāne uḷārajjhāsayatāya atuṭṭhamānaso hutvā attano dāne niyuttaṃ sindhakaṃ nāma māṇavaṃ āmantetvā–

295. “Sukhaṃ supati aṅkuro, iti jānāti maṃ jano;

dukkhaṃ supāmi sindhaka, yaṃ na passāmi yācake.

296. “Sukhaṃ supati aṅkuro, iti jānāti maṃ jano;

dukkhaṃ supāmi sindhaka, appake su vanibbake”ti.–

Gāthādvayamāha. Tattha sukhaṃ supati aṅkuro, iti jānāti maṃ janoti “aṅkuro rājā yasabhogasamappito dānapati attano bhogasampattiyā dānasampattiyā ca sukhaṃ supati, sukheneva niddaṃ upagacchati, sukhaṃ paṭibujjhatī”ti evaṃ maṃ jano sambhāveti. Dukkhaṃ supāmi sindhakāti ahaṃ pana sindhaka dukkhameva supāmi. Kasmā? Yaṃ na passāmi yācaketi, yasmā mama ajjhāsayānurūpaṃ deyyadhammapaṭiggāhake bahū yācake na passāmi, tasmāti attho. Appake su vanibbaketi vanibbakajane appake katipaye jāte dukkhaṃ supāmīti yojanā. Sūti ca nipātamattaṃ, appake vanibbakajane satīti attho.

Taṃ sutvā sindhako tassa uḷāraṃ dānādhimuttiṃ pākaṭataraṃ kātukāmo–

297. “Sakko ce te varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;

kissa sabbassa lokassa, varamāno varaṃ vare”ti.–

Gāthamāha. Tassattho– tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sabbassa ca lokassa issaro sakko “varaṃ varassu, aṅkura, yaṃkiñci manasicchitan”ti tuyhaṃ varaṃ dajjā dadeyya ce, varamāno patthayamāno kissa kīdisaṃ varaṃ vareyyāsīti attho.

Atha aṅkuro attano ajjhāsayaṃ yāthāvato pavedento–

298. “Sakko ce me varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro;

kāluṭṭhitassa me sato, sūriyuggamanaṃ pati;
dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā.

299. “Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ;

dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakkaṃ varaṃ vare”ti.– Dve gāthā abhāsi.

298. Tattha kāluṭṭhitassa me satoti kāle pāto vuṭṭhitassa atthikānaṃ dakkhiṇeyyānaṃ apacāyanapāricariyādivasena uṭṭhānavīriyasampannassa me samānassa. Sūriyuggamanaṃ patīti sūriyuggamanavelāyaṃ. Dibbā bhakkhā pātubhaveyyunti devalokapariyāpannā āhārā uppajjeyyuṃ. Sīlavanto ca yācakāti yācakā ca sīlavanto kalyāṇadhammā bhaveyyuṃ.

299. Dadato me na khīyethāti āgatāgatānaṃ dānaṃ dadato ca me deyyadhammo na khīyetha, na parikkhayaṃ gaccheyya. Datvā nānutapeyyahanti tañca dānaṃ datvā kiñcideva appasādakaṃ disvā tena ahaṃ pacchā nānutapeyyaṃ. Dadaṃ cittaṃ pasādeyyanti dadamāno cittaṃ pasādeyyaṃ, pasannacittoyeva hutvā dadeyyaṃ. Etaṃ sakkaṃ varaṃ vareti sakkaṃ devānamindaṃ ārogyasampadā, deyyadhammasampadā, dakkhiṇeyyasampadā, deyyadhammassa aparimitasampadā, dāyakasampadāti etaṃ pañcavidhaṃ varaṃ vareyyaṃ. Ettha ca “kāluṭṭhitassa me sato”ti etena ārogyasampadā, “dibbā bhakkhā pātubhaveyyun”ti etena deyyadhammasampadā, “sīlavanto ca yācakā”ti etena dakkhiṇeyyasampadā, “dadato me na khīyethā”ti etena deyyadhammassa aparimitasampadā, “datvā nānutapeyyahaṃ, dadaṃ cittaṃ pasādeyyan”ti etehi dāyakasampadāti ime pañca atthā varabhāvena icchitā. Te ca kho dānamayapuññassa yāvadeva uḷārabhāvāyāti veditabbā.

Evaṃ aṅkurena attano ajjhāsaye pavedite tattha nisinno nītisatthe kataparicayo sonako nāma eko puriso taṃ atidānato vicchinditukāmo–

300. “Na sabbavittāni pare pavecche, dadeyya dānañca dhanañca rakkhe;

tasmā hi dānā dhanameva seyyo, atippadānena kulā na honti.

301. “Adānamatidānañca nappasaṃsanti paṇḍitā,

tasmā hi dānā dhanameva seyyo,
samena vatteyya sa dhīradhammo”ti.–

Dve gāthā abhāsi. Sindhako evaṃ punapi vīmaṃsitukāmo “na sabbavittānī”ti-ādimāhāti apare.

300. Tattha sabbavittānīti saviññāṇaka-aviññāṇakappabhedāni sabbāni vittūpakaraṇāni, dhanānīti attho. Pareti paramhi, parassāti attho Na paveccheti na dadeyya, “dakkhiṇeyyā laddhā”ti katvā kiñci asesetvā sabbasāpateyyapariccāgo na kātabboti attho. Dadeyya dānañcāti sabbena sabbaṃ dānadhammo na kātabbo, atha kho attano āyañca vayañca jānitvā vibhavānurūpaṃ dānañca dadeyya. Dhanañca rakkheti aladdhalābhaladdhaparirakkhaṇarakkhitasambandhavasena dhanaṃ paripāleyya.

“Ekena bhoge bhuñjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye;
catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī”ti. (Dī. ni. 3.265)–

Vuttavidhinā vā dhanaṃ rakkheyya tammūlakattā dānassa. Tayopi maggā aññamaññavisodhanena paṭisevitabbāti hi nīticintakā. Tasmā hīti yasmā dhanañca rakkhanto dānañca karonto ubhayalokahitāya paṭipanno hoti dhanamūlakañca dānaṃ, tasmā dānato dhanameva seyyo sundarataroti atidānaṃ na kātabbanti adhippāyo. Tenāha “atippadānena kulā na hontī”ti, dhanassa pamāṇaṃ ajānitvā dānassa taṃ nissāya atippadānapasaṅgena kulāni na honti nappavattanti, ucchijjantīti attho.

301. Idāni viññūnaṃ pasaṃsitamevatthaṃ patiṭṭhapento “adānamatidānañcā”ti gāthamāha. Tattha adānamatidānañcāti sabbena sabbaṃ kaṭacchubhikkhāyapi taṇḍulamuṭṭhiyāpi adānaṃ, pamāṇaṃ atikkamitvā pariccāgasaṅkhātaṃ atidānañca paṇḍitā buddhimanto sapaññajātikā nappasaṃsanti na vaṇṇayanti. Sabbena sabbaṃ adānena hi samparāyikato atthato paribāhiro hoti. Atidānena diṭṭhadhammikapaveṇī na pavattati. Samena vatteyyāti avisamena lokiyasarikkhakena samāhitena majjhimena ñāyena pavatteyya. Sa dhīradhammoti yā yathāvuttā dānādānappavatti, so dhīrānaṃ dhitisampannānaṃ nītinayakusalānaṃ dhammo, tehi gatamaggoti dīpeti.