7.Kātiyānattheragāthā

411. “Uṭṭhehi nisīda kātiyāna, mā niddābahulo ahu jāgarassu;

mā taṃ alasaṃ pamattabandhu, kūṭeneva jinātu maccurājā.

412. “Seyyathāpi [sayathāpi (sī. pī.)] mahāsamuddavego, evaṃ jātijarātivattate taṃ;

so karohi sudīpamattano tvaṃ, na hi tāṇaṃ tava vijjateva aññaṃ.

413. “Satthā hi vijesi maggametaṃ, saṅgā jātijarābhayā atītaṃ;

pubbāpararattamappamatto, anuyuñjassu daḷhaṃ karohi yogaṃ.

414. “Purimāni pamuñca bandhanāni, saṅghāṭikhuramuṇḍabhikkhabhojī;

mā khiḍḍāratiñca mā niddaṃ, anuyuñjittha jhāya kātiyāna.

415. “Jhāyāhi jināhi kātiyāna, yogakkhemapathesu kovidosi;

pappuyya anuttaraṃ visuddhiṃ, parinibbāhisi vārināva joti.

416. “Pajjotakaro parittaraṃso, vātena vinamyate latāva;

evampi tuvaṃ anādiyāno, māraṃ indasagotta niddhunāhi;
so vedayitāsu vītarāgo, kālaṃ kaṅkha idheva sītibhūto”ti.

… Kātiyāno thero….