11. Dvādasakanipāto

1. Uppalavaṇṇātherīgāthā

224. “Ubho mātā ca dhītā ca, mayaṃ āsuṃ [ābhuṃ (sī.)] sapattiyo;

tassā me ahu saṃvego, abbhuto lomahaṃsano.

225. “Dhiratthu kāmā asucī, duggandhā bahukaṇṭakā;

yattha mātā ca dhītā ca, sabhariyā mayaṃ ahuṃ.

226. “Kāmesvādīnavaṃ disvā, nekkhammaṃ daṭṭhu khemato;

sā pabbajjiṃ rājagahe, agārasmānagāriyaṃ.

227. “Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhuṃ visodhitaṃ;

cetopariccañāṇañca, sotadhātu visodhitā.

228. “Iddhīpi me sacchikatā, patto me āsavakkhayo;

chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

229. “Iddhiyā abhinimmitvā, caturassaṃ rathaṃ ahaṃ;

buddhassa pāde vanditvā, lokanāthassa tādino” [sirīmato (syā. ka.)].

230. “Supupphitaggaṃ upagamma pādapaṃ, ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle [rukkhamūle (syā. ka.)];

na cāpi te dutiyo atthi koci, na tvaṃ bāle bhāyasi dhuttakānaṃ”.

231. “Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ, samāgatā edisakā bhaveyyuṃ;

lomaṃ na iñje napi sampavedhe, kiṃ me tuvaṃ māra karissaseko.

232. “Esā antaradhāyāmi, kucchiṃ vā pavisāmi te;

bhamukantare tiṭṭhāmi, tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi.

233. “Cittamhi vasībhūtāhaṃ, iddhipādā subhāvitā;

chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

234. “Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;

yaṃ tvaṃ ‘kāmaratiṃ’ brūsi, ‘aratī’ dāni sā mama.

235. “Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito;

evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antakā”ti.

… Uppalavaṇṇā therī….

Dvādasanipāto niṭṭhito.