8. Khemātherī-apadānaṃ

289. “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā;

ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako.

290. “Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, jātā seṭṭhikule ahuṃ [ahu (syā.)];

nānāratanapajjote, mahāsukhasamappitā.

291. “Upetvā taṃ mahāvīraṃ, assosiṃ dhammadesanaṃ;

tato jātappasādāhaṃ, upemi saraṇaṃ jinaṃ.

292. “Mātaraṃ pitaraṃ cāhaṃ, āyācitvā vināyakaṃ;

nimantayitvā sattāhaṃ, bhojayiṃ sahasāvakaṃ.

293. “Atikkante ca sattāhe, mahāpaññānamuttamaṃ;

bhikkhuniṃ etadaggamhi, ṭhapesi narasārathi.

294. “Taṃ sutvā muditā hutvā, puno tassa mahesino;

kāraṃ katvāna taṃ ṭhānaṃ, paṇipacca paṇīdahiṃ.

295. “Tato mama jino [maṃ sa jino (syā.)] āha, ‘sijjhataṃ paṇidhī tava;

sasaṅghe me kataṃ kāraṃ, appameyyaphalaṃ tayā.

296. “‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;

gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.

297. “‘Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā;

etadaggamanuppattā, khemā nāma bhavissati’.

298. “Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;

jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpagā ahaṃ.

299. “Tato cutā yāmamagaṃ, tatohaṃ tusitaṃ gatā;

tato ca nimmānaratiṃ, vasavattipuraṃ tato.

300. “Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā;

tattha tattheva rājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ.

301. “Tato cutā manussatte, rājūnaṃ cakkavattinaṃ;

maṇḍalīnañca rājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ.

302. “Sampattiṃ anubhotvāna, devesu manujesu ca;

sabbattha sukhitā hutvā, nekakappesu saṃsariṃ.

303. “Ekanavutito kappe, vipassī lokanāyako;

uppajji cārudassano [cārunayano (sī. pī.)], sabbadhammavipassako.

304. “Tamahaṃ lokanāyakaṃ, upetvā narasārathiṃ;

dhammaṃ bhaṇitaṃ sutvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.

305. “Dasavassasahassāni tassa vīrassa sāsane;

brahmacariyaṃ caritvāna, yuttayogā bahussutā.

306. “Paccayākārakusalā, catusaccavisāradā;

nipuṇā cittakathikā, satthusāsanakārikā.

307. “Tato cutāhaṃ tusitaṃ, upapannā yasassinī;

abhibhomi tahiṃ aññe, brahmacārīphalenahaṃ.

308. “Yattha yatthūpapannāhaṃ, mahābhogā mahaddhanā;

medhāvinī sīlavatī [rūpavatī (sī. syā. pī.)], vinītaparisāpi ca.

309. “Bhavāmi tena kammena, yogena jinasāsane;

sabbā sampattiyo mayhaṃ, sulabhā manaso piyā.

310. “Yopi me bhavate bhattā, yattha yattha gatāyapi;

vimāneti na maṃ koci, paṭipattibalena me.

311. “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso;

nāmena koṇāgamano, uppajji vadataṃ varo.

312. “Tadā hi bārāṇasiyaṃ, susamiddhakulappajā [susamiddhi… (syā.)];

dhanañjānī sumedhā ca, ahampi ca tayo janā.

313. “Saṅghārāmamadāsimha, dānasahāyikā pure [neke sahassike mune (syā.), dānaṃ sahassikaṃ mune (pī.)];

saṅghassa ca vihārampi [sasaṃghassa vihāraṃ hi (syā. pī.)], uddissa kārikā [dāyikā (pī.)] mayaṃ.

314. “Tato cutā mayaṃ sabbā, tāvatiṃsūpagā ahuṃ;

yasasā aggataṃ pattā, manussesu tatheva ca.

315. “Imasmiṃyeva kappamhi, brahmabandhu mahāyaso;

kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.

316. “Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro;

kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame.

317. “Tassāsiṃ jeṭṭhikā dhītā, samaṇī iti vissutā;

dhammaṃ sutvā jinaggassa, pabbajjaṃ samarocayiṃ.

318. “Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṃ;

vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā.

319. “Komāribrahmacariyaṃ, rājakaññā sukhedhitā;

buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro.

320. “Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā;

dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā.

321. “Ahaṃ uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca kuṇḍalā;

kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī.

322. “Kadāci so narādicco, dhammaṃ desesi abbhutaṃ;

mahānidānasuttantaṃ, sutvā taṃ pariyāpuṇiṃ.

323. “Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca;

jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.

324. “Pacchime ca bhave dāni, sākalāya puruttame;

rañño maddassa dhītāmhi, manāpā dayitā piyā.

325. “Saha me jātamattamhi, khemaṃ tamhi pure ahu;

tato khemāti nāmaṃ me, guṇato upapajjatha.

326. “Yadāhaṃ yobbanaṃ pattā, rūpalāvaññabhūsitā [rūpavaṇṇavibhūsitā (syā.), rūpavantā vibhūsitā (pī.), rūpavilāsabhūsitā (ka.)];

tadā adāsi maṃ tāto, bimbisārassa rājino.

327. “Tassāhaṃ suppiyā āsiṃ, rūpake lāyane ratā;

rūpānaṃ dosavādīti, na upesiṃ mahādayaṃ.

328. “Bimbisāro tadā rājā, mamānuggahabuddhiyā;

vaṇṇayitvā veḷuvanaṃ, gāyake gāpayī mamaṃ.

329. “Rammaṃ veḷuvanaṃ yena, na diṭṭhaṃ sugatālayaṃ;

na tena nandanaṃ diṭṭhaṃ, iti maññāmase mayaṃ.

330. “Yena veḷuvanaṃ diṭṭhaṃ, naranandananandanaṃ;

sudiṭṭhaṃ nandanaṃ tena, amarindasunandanaṃ.

331. “Vihāya nandanaṃ devā, otaritvā mahītalaṃ [mahītale (syā. pī.)];

rammaṃ veḷuvanaṃ disvā, na tappanti suvimhitā.

332. “Rājapuññena nibbattaṃ, buddhapuññena bhūsitaṃ;

ko vattā tassa nissesaṃ, vanassa guṇasañcayaṃ.

333. “Taṃ sutvā vanasamiddhaṃ, mama sotamanoharaṃ;

daṭṭhukāmā tamuyyānaṃ, rañño ārocayiṃ tadā.

334. “Mahatā parivārena, tadā ca so [tadā maṃ so (syā. pī.)] mahīpati;

maṃ pesesi [saṃpesesi (syā.), sampāpesi (pī.)] tamuyyānaṃ, dassanāya samussukaṃ.

335. “Gaccha passa mahābhoge, vanaṃ nettarasāyanaṃ;

yaṃ sadā bhāti siriyā, sugatābhānurañjitaṃ.

336. “Yadā ca piṇḍāya muni, giribbajapuruttamaṃ;

paviṭṭhohaṃ tadāyeva, vanaṃ daṭṭhumupāgamiṃ.

337. “Tadā taṃ phullavipinaṃ, nānābhamarakūjitaṃ;

kokilāgītasahitaṃ, mayūragaṇanaccitaṃ.

338. “Appasaddamanākiṇṇaṃ, nānācaṅkamabhūsitaṃ;

kuṭimaṇḍapasaṅkiṇṇaṃ, yogīvaravirājitaṃ.

339. “Vicarantī amaññissaṃ, saphalaṃ nayanaṃ mama;

tatthāpi taruṇaṃ bhikkhuṃ, yuttaṃ disvā vicintayiṃ.

340. “‘Īdise vipine ramme, ṭhitoyaṃ navayobbane;

vasantamiva kantena, rūpena ca samanvito.

341. “‘Nisinno rukkhamūlamhi, muṇḍo saṅghāṭipāruto;

jhāyate vatayaṃ bhikkhu, hitvā visayajaṃ ratiṃ.

342. “‘Nanu nāma gahaṭṭhena, kāmaṃ bhutvā yathāsukhaṃ;

pacchā jiṇṇena dhammoyaṃ, caritabbo subhaddako’.

343. “Suññakanti viditvāna, gandhagehaṃ jinālayaṃ;

upetvā jinamaddakkhaṃ, udayantaṃva bhākaraṃ.

344. “Ekakaṃ sukhamāsīnaṃ, bījamānaṃ varitthiyā;

disvānevaṃ vicintesiṃ, nāyaṃ lūkho narāsabho.

345. “Sā kaññā kanakābhāsā, padumānanalocanā;

bimboṭṭhī kundadasanā, manonettarasāyanā.

346. “Hemadolābhasavanā [hemadolā suvadīnā (syā.)], kalikākārasutthanī [kalasākārasuttanī (sī. pī.), kamalākārasuttanī (syā.)];

vedimajjhāva sussoṇī [kanumajjhāva sussoṇī (sī.), vedimajjhā varasoṇī (syā. pī.)], rambhoru cārubhūsanā.

347. “Rattaṃsakupasaṃbyānā, nīlamaṭṭhanivāsanā;

atappaneyyarūpena, hāsabhāvasamanvitā [hāvabhāvasamanvitā (sī.), sabbābharaṇamaṇḍitā (syā.)].

348. “Disvā tamevaṃ cintesiṃ, ahoyamabhirūpinī;

na mayānena nettena, diṭṭhapubbā kudācanaṃ.

349. “Tato jarābhibhūtā sā, vivaṇṇā vikatānanā;

bhinnadantā setasirā, salālā vadanāsuci.

350. “Saṅkhittakaṇṇā setakkhī, lambāsubhapayodharā;

valivitatasabbaṅgī, sirāvitatadehinī.

351. “Nataṅgā daṇḍadutiyā, upphāsulikatā [uppaṇḍupaṇḍukā (sī. syā.)] kisā;

pavedhamānā patitā, nissasantī muhuṃ muhuṃ.

352. “Tato me āsi saṃvego, abbhuto lomahaṃsano;

dhiratthu rūpaṃ asuciṃ, ramante yattha bālisā.

353. “Tadā mahākāruṇiko, disvā saṃviggamānasaṃ;

udaggacitto sugato, imā gāthā abhāsatha.

354. “‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa kheme samussayaṃ;

uggharantaṃ paggharantaṃ, bālānaṃ abhinanditaṃ.

355. “‘Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;

sati kāyagatā tyatthu, nibbidā bahulā bhava.

356. “‘Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ;

ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṃ virājaya.

357. “‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

tato mānābhisamayā, upasantā carissasi.

358. “‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ, sayaṃ kataṃ makkaṭakova jālaṃ;

etampi chetvāna paribbajanti, na pekkhino [anapekkhino (sī. syā. pī.)] kāmasukhaṃ pahāya’.

359. “Tato kallitacittaṃ [kallikacittaṃ (syā.), kalikacittaṃ (pī.)] maṃ, ñatvāna narasārathi;

mahānidānaṃ desesi, suttantaṃ vinayāya me.

360. “Sutvā suttantaseṭṭhaṃ taṃ, pubbasaññamanussariṃ;

tattha ṭhitāvahaṃ santī, dhammacakkhuṃ visodhayiṃ.

361. “Nipatitvā mahesissa, pādamūlamhi tāvade;

accayaṃ desanatthāya, idaṃ vacanamabraviṃ.

362. “‘Namo te sabbadassāvī, namo te karuṇākara;

namo te tiṇṇasaṃsāra, namo te amataṃ dada.

363. “‘Diṭṭhigahanapakkhandā [… pakkhantā (sī. syā.)], kāmarāgavimohitā;

tayā sammā upāyena, vinītā vinaye ratā.

364. “‘Adassanena vibhogā [vibbhogā (sī.), vihitā (syā.)], tādisānaṃ mahesinaṃ;

anubhonti mahādukkhaṃ, sattā saṃsārasāgare.

365. “‘Yadāhaṃ lokasaraṇaṃ, araṇaṃ araṇantaguṃ [maraṇantagaṃ (syā.)];

nāddasāmi adūraṭṭhaṃ, desayāmi [desessāmi (syā.)] tamaccayaṃ.

366. “‘Mahāhitaṃ varadadaṃ, ahitoti visaṅkitā;

nopesiṃ rūpaniratā, desayāmi tamaccayaṃ’.

367. “Tadā madhuranigghoso, mahākāruṇiko jino;

avoca tiṭṭha khemeti, siñcanto amatena maṃ.

368. “Tadā paṇamya sirasā, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;

gantvā disvā narapatiṃ, idaṃ vacanamabraviṃ.

369. “‘Aho sammā upāyo te, cintitoyamarindama;

vanadassanakāmāya, diṭṭho nibbānato muni.

370. “‘Yadi te ruccate rāja [rājā (syā.)], sāsane tassa tādino;

pabbajissāmi rūpehaṃ, nibbinnā munivāṇinā’ [munibhāṇinā (syā. pī.)].

Dutiyaṃ bhāṇavāraṃ.

371. “Añjaliṃ paggahetvāna, tadāha sa mahīpati;

‘anujānāmi te bhadde, pabbajjā tava sijjhatu’.

372. “Pabbajitvā tadā cāhaṃ, addhamāse [sattamāse (syā.)] upaṭṭhite;

dīpodayañca bhedañca, disvā saṃviggamānasā.

373. “Nibbinnā sabbasaṅkhāre, paccayākārakovidā;

caturoghe atikkamma, arahattamapāpuṇiṃ.

374. “Iddhīsu ca vasī āsiṃ, dibbāya sotadhātuyā;

cetopariyañāṇassa, vasī cāpi bhavāmahaṃ.

375. “Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;

sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.

376. “Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca;

parisuddhaṃ mama ñāṇaṃ, uppannaṃ buddhasāsane.

377. “Kusalāhaṃ visuddhīsu, kathāvatthuvisāradā;

abhidhammanayaññū ca, vasippattāmhi sāsane.

378. “Tato toraṇavatthusmiṃ, raññā kosalasāminā;

pucchitā nipuṇe pañhe, byākarontī yathātathaṃ.

379. “Tadā sa rājā sugataṃ, upasaṅkamma pucchatha;

tatheva buddho byākāsi, yathā te byākatā mayā.

380. “Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṃ;

mahāpaññānamaggāti, bhikkhunīnaṃ naruttamo.

381. “Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… viharāmi anāsavā;

382. “svāgataṃ vata me āsi…pe… kataṃ buddhassa sāsanaṃ;

383. “paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsanaṃ”;

itthaṃ sudaṃ khemā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti;

khemātheriyāpadānaṃ aṭṭhamaṃ;