9. Uppalavaṇṇātherī-apadānaṃ

384. “Bhikkhunī uppalavaṇṇā, iddhiyā pāramiṃ gatā;

vanditvā satthuno pāde, idaṃ vacanamabravi.

385. “‘Nitthiṇṇā jātisaṃsāraṃ [jātisaṃsārā (pī.)], pattāhaṃ acalaṃ padaṃ;

sabbadukkhaṃ mayā khīṇaṃ, ārocemi mahāmuni.

386. “‘Yāvatā parisā atthi, pasannā jinasāsane;

yassā ca meparādhotthi, khamantu jinasammukhā.

387. “‘Saṃsāre saṃsarantiyā [saṃsarantā me (syā.)], khalitaṃ me sace bhave;

ārocemi mahāvīra, aparādhaṃ khamassu taṃ [me (syā.)].

388. “‘Iddhiñcāpi nidassehi, mama sāsanakārike;

catasso parisā ajja, kaṅkhaṃ chindāhi yāvatā.

389. “‘Dhītā tuyhaṃ mahāvīra, paññavanta jutindhara;

bahuñca dukkaraṃ kammaṃ, kataṃ me atidukkaraṃ.

390. “‘Uppalasseva me vaṇṇo, nāmenuppalanāmikā;

sāvikā te mahāvīra, pāde vandāmi cakkhuma.

391. “‘Rāhulo ca ahañceva, nekajātisate bahū;

ekasmiṃ sambhave jātā, samānachandamānasā.

392. “‘Nibbatti ekato hoti, jātiyāpi ca ekato [jātīsu bahuso mama (sī.)];

pacchime bhave sampatte, ubhopi nānāsambhavā.

393. “‘Putto ca rāhulo nāma, dhītā uppalasavhayā;

passa vīra mamaṃ iddhiṃ, balaṃ dassemi satthuno.

394. “‘Mahāsamudde caturo, pakkhipi hatthapātiyaṃ;

telaṃ hatthagatañceva, khiḍḍo [vejjo (sī. pī.)] komārako yathā.

395. “‘Ubbattayitvā pathaviṃ, pakkhipi hatthapātiyaṃ;

cittaṃ muñjaṃ yathā nāma, luñci komārako yuvā.

396. “‘Cakkavāḷasamaṃ pāṇiṃ, chādayitvāna matthake;

vassāpetvāna phusitaṃ, nānāvaṇṇaṃ punappunaṃ.

397. “‘Bhūmiṃ udukkhalaṃ katvā, dhaññaṃ katvāna sakkharaṃ;

sineruṃ musalaṃ katvā, maddi komārikā yathā.

398. “‘Dhītāhaṃ buddhaseṭṭhassa, nāmenuppalasavhayā;

abhiññāsu vasībhūtā, tava sāsanakārikā.

399. “‘Nānāvikubbanaṃ katvā, dassetvā lokanāyakaṃ;

nāmagottañca sāvetvā [pakāsetvā (syā.)], pāde vandāmi cakkhuma.

400. “‘Iddhīsu ca vasī homi, dibbāya sotadhātuyā;

cetopariyañāṇassa, vasī homi mahāmune.

401. “‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;

sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.

402. “‘Atthadhammaniruttīsu, paṭibhāne tatheva ca;

ñāṇaṃ me vimalaṃ [vipulaṃ (syā.)] suddhaṃ, sabhāvena mahesino.

403. “‘Purimānaṃ jinaggānaṃ, saṅgamaṃ te nidassitaṃ [sammukhā ca parammukhā (sī.)];

adhikāraṃ bahuṃ mayhaṃ, tuyhatthāya mahāmuni.

404. “‘Yaṃ mayā pūritaṃ kammaṃ, kusalaṃ sara me muni;

tavatthāya mahāvīra, puññaṃ upacitaṃ mayā.

405. “‘Abhabbaṭṭhāne vajjetvā, vārayantī [parivajjanti (sī.), paripācento (syā.)] anācaraṃ;

tavatthāya mahāvīra, cattaṃ me jīvituttamaṃ.

406. “‘Dasakoṭisahassāni adāsiṃ mama jīvitaṃ;

pariccattā ca me homi, tavatthāya mahāmuni.

407. “‘Tadātivimhitā sabbā, sirasāva katañjalī;

avocayye kathaṃ āsi, atuliddhiparakkamā’.

408. “Satasahassito kappe, nāgakaññā ahaṃ tadā;

vimalā nāma nāmena, kaññānaṃ sādhusammatā.

409. “Mahorago mahānāgo, pasanno jinasāsane;

padumuttaraṃ mahātejaṃ, nimantesi sasāvakaṃ.

410. “Ratanamayaṃ maṇḍapaṃ, pallaṅkaṃ ratanāmayaṃ;

ratanaṃ vālukākiṇṇaṃ, upabhogaṃ ratanāmayaṃ.

411. “Maggañca paṭiyādesi, ratanaddhajabhūsitaṃ;

paccuggantvāna sambuddhaṃ, vajjanto tūriyehi so.

412. “Parisāhi ca catūhi [parisāhi catūhi so (sī.), parisāhi catasso hi (pī.)], parivuto [sahito (sī.), pharate (syā.), pareto (pī.)] lokanāyako;

mahoragassa bhavane, nisīdi paramāsane.

413. “Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, bhojanañca mahārahaṃ;

varaṃ varañca pādāsi, nāgarājā mahāyasaṃ.

414. “Bhuñjitvāna sambuddho, pattaṃ dhovitvā yoniso;

anumodanīyaṃkāsi, nāgakaññā mahiddhikā.

415. “Sabbaññuṃ phullitaṃ disvā, nāgakaññā mahāyasaṃ;

pasannaṃ satthuno cittaṃ, sunibandhañca mānasaṃ.

416. “Mamañca cittamaññāya, jalajuttamanāmako;

tasmiṃ khaṇe mahāvīro, bhikkhuniṃ dassayiddhiyā.

417. “Iddhī anekā dassesi, bhikkhunī sā visāradā;

pamoditā vedajātā, satthāraṃ idamabravi [etadabraviṃ (syā. pī.)].

418. “‘Addasāhaṃ imaṃ iddhiṃ, sumanaṃ itarāyapi;

kathaṃ ahosi sā vīra, iddhiyā suvisāradā’.

419. “‘Orasā mukhato jātā, dhītā mama mahiddhikā;

mamānusāsanikarā, iddhiyā suvisāradā’.

420. “Buddhassa vacanaṃ sutvā, evaṃ patthesahaṃ tadā [tuṭṭhā evaṃ avocahaṃ (syā.), evamahosahaṃ tadā (ka.)];

ahampi tādisā homi, iddhiyā suvisāradā.

421. “Pamoditāhaṃ sumanā, patthe uttamamānasā [patta-uttamamānasā (sī. syā. pī.)];

anāgatamhi addhāne, īdisā homi nāyaka.

422. “Maṇimayamhi pallaṅke, maṇḍapamhi pabhassare;

annapānena tappetvā, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.

423. “Nāgānaṃ pavaraṃ pupphaṃ, aruṇaṃ nāma uppalaṃ;

vaṇṇaṃ me īdisaṃ hotu, pūjesiṃ lokanāyakaṃ.

424. “Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;

jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.

425. “Tato cutāhaṃ manuje, upapannā sayambhuno;

uppalehi paṭicchannaṃ, piṇḍapātamadāsahaṃ.

426. “Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako;

uppajji cārudassano, sabbadhammesu cakkhumā.

427. “Seṭṭhidhītā tadā hutvā, bārāṇasipuruttame;

nimantetvāna sambuddhaṃ, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.

428. “Mahādānaṃ daditvāna, uppalehi vināyakaṃ;

pūjayitvā cetasāva [ca teheva (syā. pī.)], vaṇṇasobhaṃ apatthayiṃ.

429. “Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso;

kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.

430. “Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro;

kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame.

431. “Tassāsiṃ dutiyā dhītā, samaṇaguttasavhayā;

dhammaṃ sutvā jinaggassa, pabbajjaṃ samarocayiṃ.

432. “Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṃ;

vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā.

433. “Komāribrahmacariyaṃ, rājakaññā sukhedhitā;

buddhopaṭṭhānaniratā, muditā sattadhītaro.

434. “Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā [bhikkhudāsikā (sī. syā.)];

dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā [saṃghadāsikā (sī. syā.)].

435. “Ahaṃ khemā ca sappaññā, paṭācārā ca kuṇḍalā;

kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī.

436. “Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca;

jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.

437. “Tato cutā manussesu, upapannā mahākule;

pītaṃ maṭṭhaṃ varaṃ dussaṃ, adaṃ arahato ahaṃ.

438. “Tato cutāriṭṭhapure, jātā vippakule ahaṃ;

dhītā tiriṭivacchassa, ummādantī manoharā.

439. “Tato cutā janapade, kule aññatare ahaṃ;

pasūtā nātiphītamhi, sāliṃ gopemahaṃ tadā.

440. “Disvā paccekasambuddhaṃ, pañcalājāsatānihaṃ;

datvā padumacchannāni, pañca puttasatānihaṃ.

441. “Patthayiṃ tepi patthesuṃ, madhuṃ datvā sayambhuno;

tato cutā araññehaṃ, ajāyiṃ padumodare.

442. “Kāsirañño mahesīhaṃ, hutvā sakkatapūjitā;

ajaniṃ rājaputtānaṃ, anūnaṃ satapañcakaṃ.

443. “Yadā te yobbanappattā, kīḷantā jalakīḷitaṃ;

disvā opattapadumaṃ, āsuṃ paccekanāyakā.

444. “Sāhaṃ tehi vinābhūtā, sutavīrehi sokinī [sutavarehi sokinī (sī. syā.)];

cutā isigilipasse, gāmakamhi ajāyihaṃ.

445. “Yadā buddhā sutamatī, sutānaṃ bhattunopi ca [kasataṃ tadā (sī.), attanopi ca (syā.)];

yāguṃ ādāya gacchantī, aṭṭha paccekanāyake.

446. “Bhikkhāya gāmaṃ gacchante, disvā putte anussariṃ;

khīradhārā viniggacchi, tadā me puttapemasā.

447. “Tato tesaṃ adaṃ yāguṃ, pasannā sehi pāṇibhi;

tato cutāhaṃ tidasaṃ, nandanaṃ upapajjahaṃ.

448. “Anubhotvā sukhaṃ dukkhaṃ, saṃsaritvā bhavābhave;

tavatthāya mahāvīra, pariccattañca jīvitaṃ.

449. “Evaṃ bahuvidhaṃ dukkhaṃ, sampattī ca bahubbidhā;

pacchime bhave sampatte, jātā sāvatthiyaṃ pure.

450. “Mahādhanaseṭṭhikule, sukhite sajjite tathā;

nānāratanapajjote, sabbakāmasamiddhine.

451. “Sakkatā pūjitā ceva, mānitāpacitā tathā;

rūpasīrimanuppattā [rūpasobhaggasampannā (sī.)], kulesu atisakkatā [abhisammatā (sī.)].

452. “Atīva patthitā cāsiṃ, rūpabhogasirīhi ca;

patthitā seṭṭhiputtehi, anekehi satehipi.

453. “Agāraṃ pajahitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;

aḍḍhamāse asampatte, catusaccamapāpuṇiṃ.

454. “Iddhiyā abhinimmitvā, caturassaṃ rathaṃ ahaṃ;

buddhassa pāde vandissaṃ, lokanāthassa tādino.

455. “‘Supupphitaggaṃ upagamma pādapaṃ [bhikkhunī (sī. pī. ka.) therīgā. 230], ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle;

na cāpi te dutiyo atthi koci [na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu (sī. pī. ka.)], bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakānaṃ’.

456. “‘Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ [sahassānampi dhuttakānaṃ (pī.) therīgā. 231], samāgatā edisakā bhaveyyuṃ;

lomaṃ na iñje na sampavedhe, kiṃ me tuvaṃ māra karissaseko [na māra bhāyāmi tavekikāpi (sī. ka.) … tamekikāsiṃ (pī.)].

457. “‘Esā antaradhāyāmi, kucchiṃ vā pavisāmi te;

bhamukantarikāyampi, tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi.

458. “‘Cittasmiṃ vasībhūtāmhi, iddhipādā subhāvitā;

sabbabandhanamuttāmhi, na taṃ bhāyāmi āvuso.

459. “‘Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;

yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, aratī dāni sā mama.

460. “‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito;

evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka’.

461. “Jino tamhi guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṃ;

aggā iddhimatīnanti, parisāsu vināyako.

462. “Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;

ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā.

463. “Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṃ;

so me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo.

464. “Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

khaṇena upanāmenti, sahassāni samantato.

465. “Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… viharāmi anāsavā;

466. “svāgataṃ vata me āsi…pe… kataṃ buddhassa sāsanaṃ;

467. “paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsanaṃ”;

itthaṃ sudaṃ uppalavaṇṇā bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti;

uppalavaṇṇātheriyāpadānaṃ navamaṃ;