7. Bhaddakāpilānītherī-apadānaṃ

244. “Padumuttaro nāma jino, sabbadhammāna pāragū [sabbadhammesu cakkhumā (sī. pī.)];

ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako.

245. “Tadāhu haṃsavatiyaṃ, videho nāma nāmato [nāmako (syā. pī.)];

seṭṭhī pahūtaratano, tassa jāyā ahosahaṃ.

246. “Kadāci so narādiccaṃ, upecca saparijjano;

dhammamassosi buddhassa, sabbadukkhabhayappahaṃ [dukkhakkhayāvahaṃ (syā.)].

247. “Sāvakaṃ dhutavādānaṃ, aggaṃ kittesi nāyako;

sutvā sattāhikaṃ dānaṃ, datvā buddhassa tādino.

248. “Nipacca sirasā pāde, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ;

sa hāsayanto parisaṃ, tadā hi narapuṅgavo.

249. “Seṭṭhino anukampāya, imā gāthā abhāsatha;

‘lacchase patthitaṃ ṭhānaṃ, nibbuto hohi puttaka.

250. “‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;

gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.

251. “‘Tassa dhammesu dāyādo, oraso dhammanimmito;

kassapo nāma gottena, hessati satthu sāvako’.

252. “Taṃ sutvā mudito hutvā, yāvajīvaṃ tadā jinaṃ;

mettacitto paricari, paccayehi vināyakaṃ.

253. “Sāsanaṃ jotayitvāna, so madditvā kutitthiye;

veneyyaṃ vinayitvā ca, nibbuto so sasāvako.

254. “Nibbute tamhi lokagge, pūjanatthāya satthuno;

ñātimitte samānetvā, saha tehi akārayi.

255. “Sattayojanikaṃ thūpaṃ, ubbiddhaṃ ratanāmayaṃ;

jalantaṃ sataraṃsiṃva, sālarājaṃva phullitaṃ.

256. “Sattasatasahassāni, pātiyo [cātiyo (syā.)] tattha kārayi;

naḷaggī viya jotantī [jotante (syā. pī.)], rataneheva sattahi.

257. “Gandhatelena pūretvā, dīpānujjalayī tahiṃ;

pūjanatthāya [pūjatthāya (sī. ka.)] mahesissa, sabbabhūtānukampino.

258. “Sattasatasahassāni, puṇṇakumbhāni kārayi;

rataneheva puṇṇāni, pūjanatthāya mahesino.

259. “Majjhe aṭṭhaṭṭhakumbhīnaṃ, ussitā kañcanagghiyo;

atirocanti vaṇṇena, saradeva divākaro.

260. “Catudvāresu sobhanti, toraṇā ratanāmayā;

ussitā phalakā rammā, sobhanti ratanāmayā.

261. “Virocanti parikkhittā [parikkhāyo (syā.)], avaṭaṃsā sunimmitā;

ussitāni paṭākāni, ratanāni virocare.

262. “Surattaṃ sukataṃ cittaṃ, cetiyaṃ ratanāmayaṃ;

atirocati vaṇṇena, sasañjhova [sasajjhāva (syā. ka.), sasañjāva (pī.)] divākaro.

263. “Thūpassa vediyo tisso, haritālena pūrayi;

ekaṃ manosilāyekaṃ, añjanena ca ekikaṃ.

264. “Pūjaṃ etādisaṃ rammaṃ, kāretvā varavādino;

adāsi dānaṃ saṅghassa, yāvajīvaṃ yathābalaṃ.

265. “Sahāva seṭṭhinā tena, tāni puññāni sabbaso;

yāvajīvaṃ karitvāna, sahāva sugatiṃ gatā.

266. “Sampattiyonubhotvāna, devatte atha mānuse;

chāyā viya sarīrena, saha teneva saṃsariṃ.

267. “Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako;

uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako.

268. “Tadāyaṃ bandhumatiyaṃ, brāhmaṇo sādhusammato;

aḍḍho santo guṇenāpi [satthāgamenāsi (sī.)], dhanena ca suduggato.

269. “Tadāpi tassāhaṃ āsiṃ, brāhmaṇī samacetasā;

kadāci so dijavaro, saṅgamesi mahāmuniṃ.

270. “Nisinnaṃ janakāyamhi, desentaṃ amataṃ padaṃ;

sutvā dhammaṃ pamudito, adāsi ekasāṭakaṃ.

271. “Gharamekena vatthena, gantvānetaṃ sa mabravi [mamabravi (sī. syā. pī.)];

‘anumoda mahāpuññaṃ [mahāpaññe (sī.), mahāpuññe (syā. ka.)], dinnaṃ buddhassa sāṭakaṃ’.

272. “Tadāhaṃ añjaliṃ katvā, anumodiṃ supīṇitā [suviditā (syā.), supītiyā (ka.)];

‘sudinno sāṭako sāmi, buddhaseṭṭhassa tādino’.

273. “Sukhito sajjito hutvā, saṃsaranto bhavābhave;

bārāṇasipure ramme, rājā āsi mahīpati.

274. “Tadā tassa mahesīhaṃ, itthigumbassa uttamā;

tassāti dayitā [tassāvi dutiyikā (syā.)] āsiṃ, pubbasnehena bhattuno [cuttari (syā. pī. ka.)].

275. “Piṇḍāya vicarante te [so (sī. syā. pī.)], aṭṭha paccekanāyake;

disvā pamudito hutvā, datvā piṇḍaṃ mahārahaṃ.

276. “Puno nimantayitvāna, katvā ratanamaṇḍapaṃ;

kammārehi kataṃ pattaṃ [kataṃ chattaṃ (sī.), katamaṭṭhaṃ (syā.)], sovaṇṇaṃ vata tattakaṃ.

277. “Samānetvāna te sabbe, tesaṃ dānamadāsi so;

soṇṇāsane paviṭṭhānaṃ, pasanno sehi pāṇibhi.

278. “Tampi dānaṃ sahādāsiṃ, kāsirājenahaṃ tadā;

punāhaṃ bārāṇasiyaṃ, jātā kāsikagāmake.

279. “Kuṭumbikakule phīte, sukhito so sabhātuko;

jeṭṭhassa bhātuno jāyā, ahosiṃ supatibbatā.

280. “Paccekabuddhaṃ disvāna, kaniyassa mama bhattuno [bhattukaniyaso (syā.)];

bhāgannaṃ tassa datvāna, āgate tamhi pāvadiṃ.

281. “Nābhinandittha so dānaṃ, tato tassa adāsahaṃ;

ukhā [buddhā (syā.)] āniya taṃ annaṃ, puno tasseva so adā.

282. “Tadannaṃ chaḍḍayitvāna, duṭṭhā buddhassahaṃ tadā;

pattaṃ kalalapuṇṇaṃ taṃ, adāsiṃ tassa tādino.

283. “Dāne ca gahaṇe ceva, apace padusepi ca;

samacittamukhaṃ disvā, tadāhaṃ saṃvijiṃ bhusaṃ.

284. “Puno pattaṃ gahetvāna, sodhayitvā sugandhinā;

pasannacittā pūretvā, saghataṃ sakkaraṃ adaṃ.

285. “Yattha yatthūpapajjāmi, surūpā homi dānato;

buddhassa apakārena, duggandhā vadanena ca.

286. “Puna kassapavīrassa, nidhāyantamhi cetiye;

sovaṇṇaṃ iṭṭhakaṃ varaṃ, adāsiṃ muditā ahaṃ.

287. “Catujjātena gandhena, nicayitvā tamiṭṭhakaṃ;

muttā duggandhadosamhā, sabbaṅgasusamāgatā.

288. “Sattapātisahassāni, rataneheva sattahi;

kāretvā ghatapūrāni, vaṭṭīni [vaṭṭīyo (sī.)] ca sahassaso.

289. “Pakkhipitvā padīpetvā, ṭhapayiṃ sattapantiyo;

pūjanatthaṃ lokanāthassa, vippasannena cetasā.

290. “Tadāpi tamhi puññamhi, bhāginīyi visesato;

puna kāsīsu sañjāto, sumittā iti vissuto.

291. “Tassāhaṃ bhariyā āsiṃ, sukhitā sajjitā piyā;

tadā paccekamunino, adāsiṃ ghanaveṭhanaṃ.

292. “Tassāpi bhāginī āsiṃ, moditvā dānamuttamaṃ;

punāpi kāsiraṭṭhamhi, jāto koliyajātiyā.

293. “Tadā koliyaputtānaṃ, satehi saha pañcahi;

pañcapaccekabuddhānaṃ, satāni samupaṭṭhahi.

294. “Temāsaṃ tappayitvāna [vāsayitvāna (syā. pī.)], adāsi ca ticīvare [ticīvaraṃ (syā.)];

jāyā tassa tadā āsiṃ, puññakammapathānugā.

295. “Tato cuto ahu rājā, nando nāma mahāyaso;

tassāpi mahesī āsiṃ, sabbakāmasamiddhinī.

296. “Tadā rājā bhavitvāna, brahmadatto mahīpati;

padumavatīputtānaṃ, paccekamuninaṃ tadā.

297. “Satāni pañcanūnāni, yāvajīvaṃ upaṭṭhahiṃ;

rājuyyāne nivāsetvā, nibbutāni ca pūjayiṃ.

298. “Cetiyāni ca kāretvā, pabbajitvā ubho mayaṃ;

bhāvetvā appamaññāyo, brahmalokaṃ agamhase.

299. “Tato cuto mahātitthe, sujāto pipphalāyano;

mātā sumanadevīti, kosigotto dijo pitā.

300. “Ahaṃ madde janapade, sākalāya puruttame;

kappilassa dijassāsiṃ, dhītā mātā sucīmati.

301. “Ghanakañcanabimbena, nimminitvāna maṃ pitā;

adā kassapadhīrassa, kāmehi vajjitassamaṃ.

302. “Kadāci so kāruṇiko, gantvā kammantapekkhako;

kākādikehi khajjante, pāṇe disvāna saṃviji.

303. “Gharevāhaṃ tile jāte, disvānātapatāpane;

kimi kākehi khajjante, saṃvegamalabhiṃ tadā.

304. “Tadā so pabbajī dhīro, ahaṃ tamanupabbajiṃ;

pañcavassāni nivasiṃ, paribbājavate [paribbājapathe (syā. pī.)] ahaṃ.

305. “Yadā pabbajitā āsi, gotamī jinaposikā;

tadāhaṃ tamupagantvā, buddhena anusāsitā.

306. “Na cireneva kālena, arahattamapāpuṇiṃ;

aho kalyāṇamittattaṃ, kassapassa sirīmato.

307. “Suto buddhassa dāyādo, kassapo susamāhito;

pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati.

308. “Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni;

etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo.

309. “Tatheva bhaddakāpilānī [bhaddākāpilānī (sī. pī.)], tevijjā maccuhāyinī;

dhāreti antimaṃ dehaṃ, jitvā māraṃ savāhanaṃ.

310. “Disvā ādīnavaṃ loke, ubho pabbajitā mayaṃ;

tyamha khīṇāsavā dantā, sītibhūtāmha nibbutā.

311. “Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… viharāmi anāsavā;

312. “svāgataṃ vata me āsi…pe… kataṃ buddhassa sāsanaṃ;

313. “paṭisambhidā catasso…pe… kataṃ buddhassa sāsanaṃ”;

itthaṃ sudaṃ bhaddakāpilānī bhikkhunī imā gāthāyo abhāsitthāti;

bhaddakāpilānītheriyāpadānaṃ sattamaṃ;